Dzimstības jautājumā NAP jānolaižas uz zemes

Andis K. > ksenija_novikova 30.08.2012. 03.27

Viens no laimīgākajiem variantiem būtu, ja par šādu privāto darba devēju kļūtu sievietes vīrs – ģimenes uzņēmumā, zemnieku saimniecībā, kā asistentei brīvajā profesijā. Protams, visiem tas nederēs.

0

0

Atbildēt

0

Una Grinberga > Andis K. 29.08.2012. 09.44

Bērnam ir vajadzīgs arī tēvs. Ar sieviešu iedrošināšanu būs par maz – ir jāiedrošina abi dzimumi, ja vien mēs nevēlamies izaudzināt “memmes dēliņu” vīriešu paaudzi!

+1

0

Atbildēt

0

Andis K. > Andis K. 29.08.2012. 11.57

Protams, piekrītu. Bet ir tā, ka tīri arhetipiski bērniņš pirmos trīs gadus orientējas pārsvarā uz māti, no trīs līdz septiņu gadu vecumam pamazām sāk vairāk tuvināties tēvam, no septiņu gadu vecuma jau orientācijai uz tēvu būtu jābūt dominējošai. Tādēļ, pretstatā raksta autorei, kurai šķiet, ka mātei un tēvam vajadzētu uz maiņām pieskatīt zīdaini un abiem zināmā mērā “piebremzēt” savu karjeru, es uzskatu, ka vislabāk būs, ja sākumā māte nodosies galvenokārt bērniņam, karjeras veidošanu, kā jau teicu, atliekot, nevis aizmirstot, savukārt tēvs atrastu iespēju strādāt brīvākā režīmā un vairāk veltīt laika bērniem (dotos kopīgos pārgājienos, mācītu praktiskā darba iemaņas, vadātu uz pulciņiem)vēlākos gados. Cita starpā, šāda plūstoša slodzes maiņa ārpus mājas varētu mazināt arī problēmas, ko ģimenē ar laiku rada vispārzināmās “seksuālās šķēres” – agrā jaunībā vīrietis daļu savas seksuālās enerģijas sublimētu darbā, savukārt sieviete to pašu darītu vēlāk…

+1

0

Atbildēt

0

Una Grinberga > sanitaTabita 28.08.2012. 20.37

Nepārzinu šo tēmu tik labi, tādēļ gribēju pajautāt, vai gadījumā nav tā, ka pieaugot dzīves ilgumam un darba mūžam, nepieciešamība pēc 2.1 bērniem uz māti samazinās (ja mēs skatāmies tikai uz tautas ataudzi nevis ekonomiskiem apsvērumiem)?

+1

-1

Atbildēt

0

Jean > sanitaTabita 29.08.2012. 13.51

Protams, ka 2,1 nemainās, jo divi vecāki jāaizstāj ar 2 bērniem, lai paaudzes pilnvērtīgi nomainītos, ņemot vērā mirušo skaitu līdz reproduktīvajam vecumam. Dzīves ilguma pieaugums rada iedzīvotāju skaita (īs)laicīgu pieaugumu uz nereproduktīvā vecumā esošu indivīdu rēķina. Šeit ko fundamentāli varētu izmainīt tikai sieviešu reproduktīvā vecuma pieaugums, par ko nekas nav dzirdēts. Vai varbūt mākslīgi audzētu bērnu programma no sasaldētas spermas un olšūnām.

+1

0

Atbildēt

0

Andis K. > sanitaTabita 29.08.2012. 21.10

Ja dzīves ilgums pieaug tādēļ, ka beidzot tiek apmierinātas sabiedrības pamatvajadzības – visiem pietiek dzeramā ūdens, vairs nav bada, epidēmiju – pieaugs arī sieviešu reproduktīvā vecuma ilgums, jo dzīvošana nenormālos apstākļos to ietekmē. Taču, kad attīstītajās valstīs statistika uzlabojas, jo cilvēki, kuriem pēc dabas likumiem sen jau vajadzētu būt mirušiem, tiek “izvilkti”, ar jaunākajiem medicīnas sasniegumiem viņus faktiski nepārtraukti mākslīgi uzturot pie dzīvības – protams, nē.

0

0

Atbildēt

0

Inna Jagņuka > Una Grinberga 29.08.2012. 09.46

Šobrīd pastāvošā ģimenes atbalsta politika ir absolūti nedraudzīga jaunajām ģimenēm.Māmiņu algas studentu ģimenēm ir mazākas nekā stipendija – 50 Ls un radīt bērnus studiju laikā vai tūlīt pēc to pabeigšanas atļaujas tikai īpaši drosmīgas ģimenītes. Taču mana meita, kura starp abiem mazuļiem vēl pamanījās studēt maģistratūrā, uz manām bažām atbildēja – bērni jārada kad esi jauns, spēcīgs un vesels. Karjeras veidošnai būs viss turpmākais mūžs, taču lai tiktu pie bērniem ap 40 un pēc tam viņus izaudzinātu veselības un spēka var arī nepietikt ( skat. mākslīgās apaugļošanas atbalsta programmu)

+2

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam