Apsveicami, ka aizsardzības ministrs nāk ar rakstā minēto ierosmi. Katru gadu vērot, kā mūsu valsts galvaspilsētā tiek demonstrēta svešas valsts (Krievijas) agresija un, kaut kādā mērā, arī revanšisms, ir pazemojoši.
Izskatās, ka 9.maija pasākums katru gadu ar nodomu tiek izmantots, lai šķeltu Latvijas sabiedrību.
Ja Pabrika mērķis tiešām būtu nojaukt okupācijas pieminekli, varētu Pabriku atbalstīt.
Taču izskatās, ka Pabriks tikai veido savu tēlu un cenšas piesaistīt vēlētājus.
Arī atrunas par bīstamām sekām ir tikai Ušaka purkšķu atkārtojums. Šādā veidā mēģinot iebiedēt latviešus un iedrošināt krievus.
Īstenībā Latvija ir daudz labākā stāvoklī nekā Igaunija, kad igauņi nojauca okupantu bronzas kaŗavīru. Igauņi toreiz nenovērtēja sekas, tāpēc nebija tiem pietiekami sagatavojušies. Savukārt mums ir igauņu pieredze, mums ir iespēja pienācīgi sagatavoties okupācijas pieminekļa nojaukšanai, veikt preventīvus pasākumus, grozīt krīmināllikumu, paplašināt policijas pilnvaras utt.
Man patīk, ka Parīzē daudzās vietās stāv norādes par vēsturiskajiem notikumiem attiecīgajās vietās.
Piemēram, Sitē salas galā ir norāde, ka šajā vietā 1314.gada 11.martā tika sadedzināts Templiešu Ordeņa mestrs Zaks de Molē. Izlasot šādu norādi, cilvēks labāk atceras vēsturi, kļūst par tās dalībnieku.
Arī Rīgā varētu uzstādīt šādas norādes, jo Rīgas vēsture taču ir pietiekami bagāta ar notikumiem.
Vieta, kur bija lībiešu ciemats.
Vieta, kur Knopkens sāka sludināt Lutera mācību.
Norāde, ka 20 gadus (1561.-1582.) Rīga bija brīva neatkarīga pilsēta.
Vieta, kur sākās kalendāra dumpis.
Vieta, kur izpildīja nāves sodu Mārtiņam Ģīzem.
Vieta, kur bija Kubas kalns.
Vieta, kur notika umurkumuri.
Vieta, kur tika pakārti vācu ģenerāļi pēc 2.pasaules kaŗa.
Utt. Utt.
Šādas norādes būtu gan izglītojošas, gan arī veidotu attiecīgas vietas tēlu, savā iztēlē cilvēks varētu iedomāties vairāk, nekā šajā vietā ir tagad.
Jau sen esmu ierosinājis gar un ap to piemienkli, atstājot to kā ir, uzbūvēt sienas vai sētas no melna graanita un līdzīgi Nacionālajai kapsētai Amerikā, tur iegravēt visus latviešus, kuri krita dažādās armijās WW2 laikā. Likteņdarzzs ir iedvesma nākotnei, bet ši granita sēta būtu atgādinājusm ko ši “uzvara” atnesa latviešiem un brīdinājums puķinam un viņa līdzekējējiem, kas viņu sagaida. Pie viena – konkreta vieta, kur kritušo piederīgiem nolikt ziedu, svecīti.
Šis būtu labs! Gudrākais, ko esmu dzirdējis šajā saistībā, cieņa pret karos kritušiem un varbūt pieņemami visām pusēm (bļaus, protams, tie, kas no šī kašķa barojas). Politiķi, liekat aiz auss!
Pievienojam gan “latviešiem” arī “latvijas pilsoņus”, kuri nebija etniskie latvieši.
“Kad krievu jaunieši 9.maijā braukā ar automašīnām, uz kurām dižojas uzraksti “Na Berļin!”, ko lai domā jaunās paaudzes Vācijas pilsonis? Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?
______________________ laikam jau tā:
– Deutsch sein ist kein Verbrechen http://nohoearmy.wordpress.com/2011/12/30/meine-oberste-regel-fuer-provokateure/
Man pašam šī vieta – t.s. “Uzvaras piemineklis” tiešām burtiski izstaro ļaunumu. Ir šokējoši, ka reizi gadā tur pulcējas tik daudz cilvēku, lai atzīmētu to, kā viņu senči iekaroja šo zemi un slepkavoja tās iedzīvotājus.
Droši vien tur atnāk arī tā cilvēka pēcteči, kurš sacirta gabalos un izkurināja lauku mājas krāsnī manas vecmāmiņas vienu gadu veco māsiņu – jo viņa naktī raudāja un neļāva šim “atbrīvotājam” gulēt.
Pašvaldības vēlēšanas lēni, bet nemitīgi tuvojas un par svarīgāko jautājumu kļūst “krievi pret latviešiem” un “latvieši pret krieviem”. Acīmredzot V nav un nevēlas nākt klajā ar sabalansētu Rīgas ekonomikas un attīstības programmu, bet padiskutēt par pieminekļiem, tādējādi nesolot un nepiedāvājot neko.
P.S. Ieteiktu ministram iepazīties ar parka vēsturi un tad nākt klajā ar saviem priekšlikumiem vai secinājumiem. Pirmās Latvijas perioda politiķi tomēr bija gudrāki – Krievijas impērijas uzvaras parku pārveidoja par Latvijas uzvaras parku. Ja Uzvaras piemineklis tiktu aizvietots ar pieminekli Latvijas karavīru uzvarai pār bermontiešiem, neviens padomju režīma slavinātājs uz turieni neietu un arī starptautiski neviens nevarētu pārmest – Latvijai nav jāslavina svešs karaspēks, bet tā slavina savējo.
No Pabrika intervijas šodienas NRA:
—
– 1998. gadā 16. marts kļuva par Saeimas apstiprinātu latviešu leģionāru piemiņas dienu. Pēc neilga laika politiķi gan nobijās paši no savas drosmes un šo dienu svītroja no pieminamo dienu saraksta, jo vajadzēja rūpēties par iestāju NATO un ES. Tas leģionāriem bija aizvainojoši.
– Aizvainojoši ir tas, ka mēs mainām viedokli atkarībā no tā, ko kāds par to pasaka. Bet, runājot par 16. martu, es vienmēr esmu bijis konsekvents, kaut arī mans tēvs ir bijis leģionā, kā arī citi mani radinieki ir bijuši leģionā: es uzskatu, ka 16. marts mums nav svinama diena.
– Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952. gadā ierosināja atzīmēt bijušo leģiona karavīru organizācija Daugavas vanagi, jo 1944. gada 16. martā abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – pirmoreiz kopīgi cīnījās pret padomju armiju austrumu frontē pie Veļikajas upes. Tāpēc tā ir atzīmējama diena.
– Tā nav arī atzīmējama diena. Ja gribam pieminēt savus varoņus, mēs to varam darīt 11. novembrī. Mēs to varam darīt arī 8. maijā. Mums nav jālepojas ar to, ka bijām spiesti uzvilkt svešus formastērpus. Gribas, lai nākotnē mēs karotu – ja tas būs vajadzīgs – tikai savos formastērpos. Un tikai par savu valsti. Ir grūti visai pasaulei stāstīt, ka – par spīti tam, ka Latvijas valsts neeksistēja – mēs tomēr cīnījāmies par Latviju un ar Latviju sirdī. To nav iespējams pierādīt, daudz vienkāršāk to asociēt ar 11. novembri. http://nra.lv/latvija/politika/78526-pabriks-16-marts-nav-svinama-diena.htm
—
Pabrikam taisinība, piekrītu.
Viss ir atkarīgs no reakcijas. Kad igauņi nojauca Aļošu, un tam bija politiskas sekas, piemaskavā, Himkos, nojauca pieminekli Padomijas varoņiem otrā pasaules kara krievu lidotājiem – un to par daudzi pat nezin. Maskavas medijs pa visu pasauli izkliedza ķengas par Igauniju, bet “aizmirsa” par Himku pieminekli. Jo viņi ir lieli, skaļāk var pabļaut, ne tā kā mazā Igaunija..
Pieminekļi ,kā tādi, ir vēstures ceļasatabi, pieminekli var nojaukt, bet vēsturi izmainīt nevar. Manuprāt, pieminekļu nojaukšana vispār ir barbarisms, kaut kas līdzīgs vēstures pārrakstīšanai. Cita lieta ir notikumi ap to. To ka 9. maijs ir pārvēties par okupantu svētkiem, ne karavīru piemiņas dienu, ir fakts. Tāpēc te jādarbojas būtu politiķiem, ne būvniekiem ar demolēšanas bumbu. Piekrītu arī domai, ka jārīko citus pasākumus, izmantojot laukumu lietderīgi.
Tas kas notiek tagad – bezspēcības demonstrēšana. Piemēram, pasākumā tiek lietoti simboli, kas ir ar likumu aizliegti. Domājat, tos konfiscē? Nekā tamlīdzīga, policisti vienkārši noskatās…
——-
Es būtu priecīgs, ja tie cilvēki, kuri ar entuziasmu iet uz Pārdaugavu atzīmēt 9.maiju, ar tādu pašu sajūsmu dotos uz 11.novembra krastmalu, lai godinātu latviešu varoņus,” ministra teikto intervijā citē LETA.
==============================================================================
Ministra kungs ‘aizmirsis’ par Eiropas dienu, kas tiek atzīmēta 9. maijā?!
Ja 9. maijs būs oficiāla valstssvētku brīvdiena, tad Eiropas dienu ar lielu entuziasmu svinēs abos Daugavas krastos!
Manuprāt, Pabriks demonstrē sīkvalstisku, šauru domāšanu, mēģinot Uzvaras pieminekli, kas ir sava laika kultūras, vēstures, režīma un dzīves neatņemams elements, aplūkot kā faktoru, kas veicina zināmas sabiedrības daļas negatīvu attieksmi pret Latvijas valsti. Šīs sabiedrības daļas opozicionāro attieksmi 9. maijā nav veidojis Uzvaras piemineklis, bet daudzi sociālpolitiski un emocionāli faktori, kas vēl joprojām ir Staļina nāciju un tautību miksēšanas politikas rezultāts. To var labot laiks, paaudžu nomaiņa un izglītība, bet ne Uzvaras pieminekļa nojaukšana, kas situāciju nevajadzīgi un bīstami saasinās ar ilgtermiņa sekām. Atbalstu viedokli par dažādo režīmu simbolu līdzāspastāvēšanu kā mūsdienu pilsētvides sastāvdaļu, kas attaino vēsturi.
——-
‘Karš apvienos nāciju!’ – ir tāds teiciens. Ja nauda integrācijas pasākumiem ir iztērēta, bet rezultāts ir negatīvs, tad kas atliek integratoriem? Manuprāt, Pabrika un visas 4. maija republikas ”kliķes’ vadība sajūt gaisā sviluma smaciņu……’Kur ir nauda?’ – jautā sponsori – un pabriki kopā ar āboltiņām sāk deju ‘pietupieni un palēcieni’ (kazačoks).
Es arī teorētiski būtu tikai par tā monstra nojaukšanu, jo tā eksistence ir apsurda no tā viedokļa, ka mēs visu laiku uzsveram cik posta mums nodarīja krievu okupācija, bet piemineklis okupantiem stāv kā stāvējis. Tomēr tā nojaukšana neko pēc būtības neatrisinātu. Problēma jau nav tas piemineklis, bet gan tie ļuadis, kas tur pulcējas. Ja ar tā monstra likvidāciju viņi un viņu atbalstītāji pārceltos uz Krieviju, tad ok, tas būtu ideāls risinājums. Tomēr, ja to nojauktu tagad, tad nākamgad tajā vietā pulcētos 5x vairāk LV pretinieku un kļūtu 10x vairāk viņu atbalstītāju, jo Krievija, protams, nekavētos mobilizēt un tādējādi vēl vairāk radikalizēt savus tautiešus. Ir jārisina aproblēmu cēloņi, bet nevis jācinās ar sekām. Par latvisku Latviju!
Tieši tā – tas ir gauži muļķīgi un naivi – nojaukt pieminekli un cerēt, ka sabiedrība kļūs labāka, vienotāka. Labāk kļūst varbūt vienīgi tiem, kas baudu ķer no tā, ka kādai baznīcai nozāģēts krusts vai Zinātņu akadēmija – zvaigzne.
Iznīcinot kādu vēstures slāni, pilsētas vietu, tā kļūst pliekanāka. Kā zināms, kapos pie pārceltā bronzas Aļošas Tallinā pulcējas un 9. maiju svin daudz kuplākā skaitā, nekā iepriekš centrā Tenismegi pakalnā.
—–
Saprātīgāk būtu pasludināt Eiropas dienu – 9-o maiju par oficiālu valstsvētku BRĪVDIENU. Lai dzīvo 9. maijs!
9. maijs – Eiropas Diena
1950. gada 9. maijā pēc Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana aicinājuma sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – apvienoja ogļu un tērauda ražotnes (galvenās rūpniecības nozares, kas nepieciešamas ieroču ražošanai) nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums tika parakstīts 1951. gada 18. aprīlī. Katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Datums Eiropas dienai tika izvēlēts 1986. gadā, atceroties 1950. gada 9. maija deklarāciju. Šajā dienā Parīzē R. Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu kā „pirmo pamatakmeni Eiropas federācijas izveidē”.
R. Šūmans teica: „Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud. (..) Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti. Eiropas tautu apvienošanās labad ir jāizbeidz gadiem ilgušais Francijas un Vācijas pretnostatījums.”
pabrik, pabrik, pieminekļu varoni! saprotu, ka atstrādā vēlētajiem, bet vai tapēc viņi jāuzskata par idiotiem? vai par tevi balso tikai idioti?
nu nevajag kult sviestu par lentītem un galvas zaudēšanu. noskaidro, kas ir (kas gribēs sapratīs) орден Славы , медал «За победу над Германией» , Гвардейская лента.
un – Ленту, которую именуют «георгиевской» и раздают в рамках акции ко Дню Победы, правильнее называть гвардейской, так как она оранжевого цвета.
muldons tu, pabrik.
Šogad Georga lentīte atzīmē savdabīgu jubileju – piecus gadus. Runa ir par lentīti kā par Uzvaras dienas simbolu. Taču zīmīgi, ka krāsas un arī nosaukumu Georga lentīte mantojusi no savas priekšteces – Georga lentas. Lentu un lentīti šķir 145 gadi. Lenta eksistēja jau Katrīnas II valdīšanas laikā – tieši viņa nodibināja Svēta Georga ordeni, kura augstākā pakāpe visa Ordeņa pastāvēšanas laikā tika piešķirta vien 25 cilvēkiem. Līdz ar boļševiku atnākšanu pie varas gan Ordenis, gan lenta pazuda. Abus elementus atdzīvināja jau mūsdienu Krievijā.[4] Turklāt Georga uzvarētāja mīta motīvs ir ļoti populārs heraldikā – jātnieks, kas nogalina pūķi, ir attēlots gan Maskavas, gan Krievijas ģerbonī.[5]
Savukārt Georga lentīte, ko sien pie somiņām, uz mašīnas antenām un ne tikai tur vien, 9.maija priekšvakarā parādījās tikai Putina Krievijā. Jāatzīmē, ka pašā Krievijā lentītes izmantošana tie vērtēta ļoti dažādi. Eksistē arī šādas simbola “trivializācijas” pretinieku grupa. Slavas simbola plašu izmantošanu viņi uzskata par degradējošu un pašu simbolu pazemojošu.[6] http://politika.lv/article/no-lentas-lidz-lentitei
“Īstā uzvaras laukuma atjaunošana” ir noteikti viena no lielākajām gada muļķībām un bezjēdzībām – https://bit.ly/L1xSVg – nu kā var iztēloties kaut ko tādu šodien Rīgā “atjaunot”? Muļķu, kas var gribēt kaut ko tādu, tomēr nav tik daudz, tāpēc arī tā parakstu vākšana diez ko nesokas.
Tu smagi maldies savos apgalvojumos, pats propagandējot nojaukšanu un primitīvu telpas pārrakstīšanu. Esmu pret pieminekļu jaukšanu. Tā maskēšanās aiz “īstā uzvaras laukuma atjaunošanas” to priekšlikumu padara tikai absurdāku un nejēdzīgāku.
Nu kuram vajadzīgi mūsdienās veidot tādu fašistisku ainavu tur? – tie Ulmaņa milzu stadioni un viss pārējais. Kā projekts rāda – tad jau būti jānojauc un no jauna jāuzbūvē Klīversala, bibliotēku ieskaitot, jāiztaisno ielas utt. Nu kā var uz šitādām muļķībām cilvēkus ķert?
Par to, ka eksistē piemineklis, visi nez kāpēc atceras tikai 9. maijā. Pārējās 364 dienas gadā šī vieta ir tukša. Kas liedz šo vietu – tiešām lielu teritoriju – izmantot ikdienā nepolitiskiem mērķiem? Kāpēc, piemēram, karuseļi ir Raiņa degungalā? Pie (tā saucamā Uzvaras) pieminekļa vietas ir daudz vairāk un tas pats centrs vien ir, tikai otrpus Daugavai. Kāpēc nerīkot koncertus, festivālus, skeitparkus, velotrekus, vienalga ko? Ziemā tur ir slēpošanas trase. Lieliski! Tai vietai ir jāatrod pielietojums ikdienā, lai cilvēki pierod, ka tā ir vnk. atpūtas vieta, un jānoņem no tās politiskais slogs.
Nirnbergā ir MILZĪGS stadions, kurā Hitlers savos ziedu laikos rīkoja nacistu parādes. No šī stadiona ir pazudusi tikai svastika. Pārējais – atstāts, kā bija. Teritorija ir parks, kurā spēlē futeni, skrituļo, pastaigājas. Nekas nav jānojauc. Ir tikai jāieliek cita jēga.
Pilnībā piekrītu šādai nostādnei. Parks un arī pieminekļa pakāje ir jāapdzīvo arī savādāk, tādejādi piešķirot tam citus kontekstus un nozīmes, pēc gadiem 20 tā ideoloģiskā nozīme būs stipri mazāka, tā būs vienkārši vēstures zīme, kas tomēr ir Rīgas sastāvdaļa.
tikko Rīga organizēs kādu skaļāku pasākumu Uzvaras parkā, latvieši uzreiz vainos SC, ka tā propagandē šo vietu un apzināti tur rīko pasākumus, lai atkal pazemotu latviešus.
kolpant – es runāju par teritorijas apdzīvošanu IKDIENĀ un par politiskā sloga noņemšanu. Taču, tas, vai politiķiem būs politiskā griba noņemt šo slogu, ir pašu politiķu rokās. UN rādās, ka nekādas gribas īsti nav. Visvairāk jau pašam SC. Jo tas ir viņu VIENĪGAIS ierocis.
Karot ar pieminekļiem – tas ir viens no nejēdzīgākajiem veidiem, kā risināt savas attiecības ar pagātni un ar līdzcilvēkiem. Vēršanās pret pieminekļiem, tāpat kā pieminekļu pielūgsme nav īsti 21. gadsimta rietumu kultūras cienīga pieeja.
Tie, kas tai manasbalss portāla uzstājas, sludina ne jau tikai pieminekļa nojaukšanu, bet “īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu”, kas vispār ir galīgas muļķības.
Kaut gan, lai kā man to negribētos atzīt, laikam jau kaut kāds racionāls kodols ir arī pieminekļu jaukšanā, mākslas darbu bojāšana, – nu laikam jau tā var kādam (nu, varbūt pat milzu sabiedrības grupām) būt tāda psiholoģiska atbrīvošanās un terapija. Izskatās,ka viena daļā latviešu dzīvo ar šādiem uzskatiem. Vienīgi ceru, ka ši grupa nav tik liela, tā vismaz rāda tā parakstu vākšana. Katrā ziņā man daudz patīkamāks piemērs šķiet Berlīne, kur dažādo režīmu pēdas un simboli pastāv blakus, veidojot mūsdienīgu pilsētvidi, kas nenoliedz vēsturi.
Pastāsti to žorž tiem, kas Vācijā nojauca visus nacistu monumentus pēc II p.k. Uzvaras piemineklis ir kā okupācijas atbalsta punkts, kā arī vieta pretlatviskām aktivitātēm, kam Rīgā nav vietas. Lai brac godināt kritušos kapos, kādu sarkanarmiešiem ar ne mazums LV sasliets !
Jā gan. Bet bez padomju stila Sarkanā Laukuma histērijas. Man gadījās redzēt armijas parādi Piektajā avēnijā. Tur zirdziņš vilka lauku virtuvi uz riteņiem, bijušie karavīri nemaršēja bet gāja dažādās drēbēs, kādam panēsāta armijas cepure galvā. Aizripināja lielgabalu. Parāde bija maziņa, mājīga un draudzīga nevis Hitlera/Putina stilā ar raķetēm un prūšu solī maršējošiem zaldātiem.
Kā vienmēr Tu nezini par ko tu runā [KPSS uzdevmā] :))
ASV pagaidām kautrējas atzīmēt uzvaru WWII tā, ka tā būtu tikai ASV uzvara. kā arī pašu valsti tas karš skāris daudz mazāk, tāpēc arī sabiedrības atmiņā tā nav tik liels notikums.
kaut gan ar katru gadu pieaug to amerikāņu skaits, kas pārliecināti, ka tieši ASV bija tā lielāka loma WWII uzvarā
nu, svērt, kam bija lielāka, kam mazliet mazāka loma Otrā pasaules kara iznākumā, tā nav īsti pateicīga nodarbe. Taču bet par to, ka ASV loma bija ļoti nozīmīga un milzīga – par to jau nav šaubu. Lielbritānija bez ASV atbalsta nezi cik ilgi vēl būtu turējusies, bez ASV kara iznākums un Eiropas vēsture pavisam noteikti būtu stipri bēdīgāka.
Tas šeit nav iespējams tāpat, kā nav iespējams apturēt vienkāršo nodokļu maksātāju sistemātisku apzagšanu, vai ieviest saprātīgus Ceļu satiksmes noteikumus attiecībā pret velosipēdistiem. Valsts elitei nav izdevīgi ne viens, ne otrs. Un īstie saimnieki šeit jau sen ir krievebreju SC, kuru atbalsta arī daudzi pielīdēji no pamatnācijas, cerot uz privelēģijām sev par lokano muguru.
Protams patīkama nacionāla nostāja, tomēr no šī cilvēka mutes tas skan mazliet dīvani, ja atceras viņa un Štokija atklāto SC lobēšanu. Bet nu neko darīt – vēlēšanas tuvojas un laikam V ir nolēmusi dabūt daļu NA(kuras retorika pierimusi pēdējā laikā…) elektorāta…dzīvosim redzēsim. Personīgi es šo nepērku :)
nevis pret krievisks bet pret sarkano noziegumiem versts..9.maijs krieviem seit Latvijaa ir vienigais vinu identitates un ideologiskais balsts..krievi kuriem nav sarkanas propogandas izkukotas smadzenes ir pieklajigi cilveki..diemzel pagaidam vinu ir maz..bet jaunaa paaudze vel-jau aug..
Starp citu, Pabriks vienmēr ir bijis nacionāli noskaņots, tikai viņš par to nebļaustās uz katra ielas stūra, bet izsaka kādus reālus priekšlikumus vai dod sakarīgus atzinumus.
Un tad atkal tam pašam Pabrikam būtu jāskaidro Rietumiem, ka pieminekļa uzvarētājiem WWII nojaukšana ir vienkārši nojaukšana un Latvija neskumst par to, ka uzvarēja ne tā puse.
Bet ja jau tā gribas uzkāpt vēlreiz uz 16.marta grābekļiem, tad uz priekšu.
“Na Berļin!”, ko lai domā jaunās paaudzes Vācijas pilsonis? Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?” vaicā Pabriks
======
ASV katru gadu atzīmē uzvaru pār Japānu. Droši vien Pabriks ļoti pārdzīvo, ko domā japāņi, kas tagad ir viens no ASV ciešākiem partneriem.
“Nebūs korekts salīdzinājums. Japāņu attieksme pret 2. pasaules karu ir pavisam savādāka kā Krievijai.” Neesmu par to tik drošs. Formāli Japāna vēl aizvien ir kara stāvoklī ar Krieviju – noslēgts tikai pamiers, un Japānā būtu pietiekami cilvēku, kurus plašas uzvaras svinības ASV aizvainotu. Bet tieši tādēļ jau ASV tādas nerīko, kā Klejotājs sakarīgi norādījis.
Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?” vaicā Pabriks.
________________________
Vai nebūs par daudz pārspīlēts? Pie tam pēdējās dienās Vācijas – Krievijas attiecībās iestājums vēsums.
Komentāri (71)
brigita_damme_rtk_lv 29.08.2012. 01.18
Vai tas ir tas pats Pabriks, ar kura aktīvu līdzdalību tika iztirgota Abrene?
0
ligoniszatlers 28.08.2012. 23.14
Apsveicami, ka aizsardzības ministrs nāk ar rakstā minēto ierosmi. Katru gadu vērot, kā mūsu valsts galvaspilsētā tiek demonstrēta svešas valsts (Krievijas) agresija un, kaut kādā mērā, arī revanšisms, ir pazemojoši.
Izskatās, ka 9.maija pasākums katru gadu ar nodomu tiek izmantots, lai šķeltu Latvijas sabiedrību.
0
reksa 28.08.2012. 15.51
Ja Pabrika mērķis tiešām būtu nojaukt okupācijas pieminekli, varētu Pabriku atbalstīt.
Taču izskatās, ka Pabriks tikai veido savu tēlu un cenšas piesaistīt vēlētājus.
Arī atrunas par bīstamām sekām ir tikai Ušaka purkšķu atkārtojums. Šādā veidā mēģinot iebiedēt latviešus un iedrošināt krievus.
Īstenībā Latvija ir daudz labākā stāvoklī nekā Igaunija, kad igauņi nojauca okupantu bronzas kaŗavīru. Igauņi toreiz nenovērtēja sekas, tāpēc nebija tiem pietiekami sagatavojušies. Savukārt mums ir igauņu pieredze, mums ir iespēja pienācīgi sagatavoties okupācijas pieminekļa nojaukšanai, veikt preventīvus pasākumus, grozīt krīmināllikumu, paplašināt policijas pilnvaras utt.
0
reksa 28.08.2012. 14.10
Man patīk, ka Parīzē daudzās vietās stāv norādes par vēsturiskajiem notikumiem attiecīgajās vietās.
Piemēram, Sitē salas galā ir norāde, ka šajā vietā 1314.gada 11.martā tika sadedzināts Templiešu Ordeņa mestrs Zaks de Molē. Izlasot šādu norādi, cilvēks labāk atceras vēsturi, kļūst par tās dalībnieku.
Arī Rīgā varētu uzstādīt šādas norādes, jo Rīgas vēsture taču ir pietiekami bagāta ar notikumiem.
Vieta, kur bija lībiešu ciemats.
Vieta, kur Knopkens sāka sludināt Lutera mācību.
Norāde, ka 20 gadus (1561.-1582.) Rīga bija brīva neatkarīga pilsēta.
Vieta, kur sākās kalendāra dumpis.
Vieta, kur izpildīja nāves sodu Mārtiņam Ģīzem.
Vieta, kur bija Kubas kalns.
Vieta, kur notika umurkumuri.
Vieta, kur tika pakārti vācu ģenerāļi pēc 2.pasaules kaŗa.
Utt. Utt.
Šādas norādes būtu gan izglītojošas, gan arī veidotu attiecīgas vietas tēlu, savā iztēlē cilvēks varētu iedomāties vairāk, nekā šajā vietā ir tagad.
3
reksa > reksa 28.08.2012. 14.14
http://mw2.google.com/mw-panoramio/photos/medium/61897523.jpg
0
reksa > reksa 28.08.2012. 14.16
Arī pēc “uzvaras pieminekļa” nojaukšanas tur var uzstādīt norādi, ka tajā vietā kādreiz stāvēja piemineklis padomju okupācijas kaŗaspēkam.
0
janazakovica > reksa 28.08.2012. 14.28
vajag iesniegt tadu priekslikumu Rigas domei..tad paskatisies ko vini teiks…ipasi jauzsver par vacu generaliem..
0
reksa 28.08.2012. 13.47
Zinot iepriekšējo Pabrika rīcību, nekādu uzticību viņa vārdi neiedveš.
Pēc mēneša viņš jau runās pilnīgi pretējo.
Cer piesaistīt uzmanību un vēlētājus. Bet nu viņu gaida Stokenberga liktenis.
Ja Pabriks tiešām arī domātu tā, kā runā, tad tas “piemineklis” jau sen būtu nojaukts.
1
janazakovica > reksa 28.08.2012. 14.02
soross pabrikam atlava izmantot visus lidzeklus cinaa par varu pie siles..
0
ivetao2007 28.08.2012. 13.44
Jau sen esmu ierosinājis gar un ap to piemienkli, atstājot to kā ir, uzbūvēt sienas vai sētas no melna graanita un līdzīgi Nacionālajai kapsētai Amerikā, tur iegravēt visus latviešus, kuri krita dažādās armijās WW2 laikā. Likteņdarzzs ir iedvesma nākotnei, bet ši granita sēta būtu atgādinājusm ko ši “uzvara” atnesa latviešiem un brīdinājums puķinam un viņa līdzekējējiem, kas viņu sagaida. Pie viena – konkreta vieta, kur kritušo piederīgiem nolikt ziedu, svecīti.
2
Inese Birzniece > ivetao2007 28.08.2012. 19.23
Doma nav slikta; tik iegravēt to Latvijas iedzīvotāju vārdus, kurus noslepkavoja, kuri mira izsūtījumā, ieslodzījumā; visus – no 1940.gada līdz 1991.
0
Agris Āva > ivetao2007 28.08.2012. 22.33
Šis būtu labs! Gudrākais, ko esmu dzirdējis šajā saistībā, cieņa pret karos kritušiem un varbūt pieņemami visām pusēm (bļaus, protams, tie, kas no šī kašķa barojas). Politiķi, liekat aiz auss!
Pievienojam gan “latviešiem” arī “latvijas pilsoņus”, kuri nebija etniskie latvieši.
0
smurrisrenaars 28.08.2012. 13.35
Neviena tauta necieš okupantu pieminekļus, un Pārdaugavas kauna stabs reiz tiks nojaukts!
0
janazakovica 28.08.2012. 13.30
beidzot kads pratigs vards no pabrika..laikam no siskina iedvesmojies
0
ilmisimo 28.08.2012. 12.14
“Kad krievu jaunieši 9.maijā braukā ar automašīnām, uz kurām dižojas uzraksti “Na Berļin!”, ko lai domā jaunās paaudzes Vācijas pilsonis? Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?
______________________ laikam jau tā:
– Deutsch sein ist kein Verbrechen
http://nohoearmy.wordpress.com/2011/12/30/meine-oberste-regel-fuer-provokateure/
0
Andis 28.08.2012. 11.47
Man pašam šī vieta – t.s. “Uzvaras piemineklis” tiešām burtiski izstaro ļaunumu. Ir šokējoši, ka reizi gadā tur pulcējas tik daudz cilvēku, lai atzīmētu to, kā viņu senči iekaroja šo zemi un slepkavoja tās iedzīvotājus.
Droši vien tur atnāk arī tā cilvēka pēcteči, kurš sacirta gabalos un izkurināja lauku mājas krāsnī manas vecmāmiņas vienu gadu veco māsiņu – jo viņa naktī raudāja un neļāva šim “atbrīvotājam” gulēt.
0
Una Grinberga 28.08.2012. 11.13
Pašvaldības vēlēšanas lēni, bet nemitīgi tuvojas un par svarīgāko jautājumu kļūst “krievi pret latviešiem” un “latvieši pret krieviem”. Acīmredzot V nav un nevēlas nākt klajā ar sabalansētu Rīgas ekonomikas un attīstības programmu, bet padiskutēt par pieminekļiem, tādējādi nesolot un nepiedāvājot neko.
P.S. Ieteiktu ministram iepazīties ar parka vēsturi un tad nākt klajā ar saviem priekšlikumiem vai secinājumiem. Pirmās Latvijas perioda politiķi tomēr bija gudrāki – Krievijas impērijas uzvaras parku pārveidoja par Latvijas uzvaras parku. Ja Uzvaras piemineklis tiktu aizvietots ar pieminekli Latvijas karavīru uzvarai pār bermontiešiem, neviens padomju režīma slavinātājs uz turieni neietu un arī starptautiski neviens nevarētu pārmest – Latvijai nav jāslavina svešs karaspēks, bet tā slavina savējo.
1
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 28.08.2012. 11.26
——-
Tikai tā! Kā vienā krievu dziesmā: ‘Jā mīlēt, tad no visas sirds / Ja šaut – tad ar visu klapi!’
http://www.youtube.com/watch?v=sFaiXGHMBu4
Я помню давно учили меня отец мой и мать Лечить так лечить любить так любить Гулять так гулять стрелять так стрелять
0
Kaspars Špūle 28.08.2012. 11.12
No Pabrika intervijas šodienas NRA:
—
– 1998. gadā 16. marts kļuva par Saeimas apstiprinātu latviešu leģionāru piemiņas dienu. Pēc neilga laika politiķi gan nobijās paši no savas drosmes un šo dienu svītroja no pieminamo dienu saraksta, jo vajadzēja rūpēties par iestāju NATO un ES. Tas leģionāriem bija aizvainojoši.
– Aizvainojoši ir tas, ka mēs mainām viedokli atkarībā no tā, ko kāds par to pasaka. Bet, runājot par 16. martu, es vienmēr esmu bijis konsekvents, kaut arī mans tēvs ir bijis leģionā, kā arī citi mani radinieki ir bijuši leģionā: es uzskatu, ka 16. marts mums nav svinama diena.
– Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952. gadā ierosināja atzīmēt bijušo leģiona karavīru organizācija Daugavas vanagi, jo 1944. gada 16. martā abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – pirmoreiz kopīgi cīnījās pret padomju armiju austrumu frontē pie Veļikajas upes. Tāpēc tā ir atzīmējama diena.
– Tā nav arī atzīmējama diena. Ja gribam pieminēt savus varoņus, mēs to varam darīt 11. novembrī. Mēs to varam darīt arī 8. maijā. Mums nav jālepojas ar to, ka bijām spiesti uzvilkt svešus formastērpus. Gribas, lai nākotnē mēs karotu – ja tas būs vajadzīgs – tikai savos formastērpos. Un tikai par savu valsti. Ir grūti visai pasaulei stāstīt, ka – par spīti tam, ka Latvijas valsts neeksistēja – mēs tomēr cīnījāmies par Latviju un ar Latviju sirdī. To nav iespējams pierādīt, daudz vienkāršāk to asociēt ar 11. novembri.
http://nra.lv/latvija/politika/78526-pabriks-16-marts-nav-svinama-diena.htm
—
0
Ieva 28.08.2012. 11.05
Pabrikam taisinība, piekrītu.
Viss ir atkarīgs no reakcijas. Kad igauņi nojauca Aļošu, un tam bija politiskas sekas, piemaskavā, Himkos, nojauca pieminekli Padomijas varoņiem otrā pasaules kara krievu lidotājiem – un to par daudzi pat nezin. Maskavas medijs pa visu pasauli izkliedza ķengas par Igauniju, bet “aizmirsa” par Himku pieminekli. Jo viņi ir lieli, skaļāk var pabļaut, ne tā kā mazā Igaunija..
Pieminekļi ,kā tādi, ir vēstures ceļasatabi, pieminekli var nojaukt, bet vēsturi izmainīt nevar. Manuprāt, pieminekļu nojaukšana vispār ir barbarisms, kaut kas līdzīgs vēstures pārrakstīšanai. Cita lieta ir notikumi ap to. To ka 9. maijs ir pārvēties par okupantu svētkiem, ne karavīru piemiņas dienu, ir fakts. Tāpēc te jādarbojas būtu politiķiem, ne būvniekiem ar demolēšanas bumbu. Piekrītu arī domai, ka jārīko citus pasākumus, izmantojot laukumu lietderīgi.
Tas kas notiek tagad – bezspēcības demonstrēšana. Piemēram, pasākumā tiek lietoti simboli, kas ir ar likumu aizliegti. Domājat, tos konfiscē? Nekā tamlīdzīga, policisti vienkārši noskatās…
0
Signija Aizpuriete 28.08.2012. 11.00
——-
Es būtu priecīgs, ja tie cilvēki, kuri ar entuziasmu iet uz Pārdaugavu atzīmēt 9.maiju, ar tādu pašu sajūsmu dotos uz 11.novembra krastmalu, lai godinātu latviešu varoņus,” ministra teikto intervijā citē LETA.
==============================================================================
Ministra kungs ‘aizmirsis’ par Eiropas dienu, kas tiek atzīmēta 9. maijā?!
Ja 9. maijs būs oficiāla valstssvētku brīvdiena, tad Eiropas dienu ar lielu entuziasmu svinēs abos Daugavas krastos!
http://www.youtube.com/watch?v=ZW0xqm7GXnE
0
alexander 28.08.2012. 10.44
Manuprāt, Pabriks demonstrē sīkvalstisku, šauru domāšanu, mēģinot Uzvaras pieminekli, kas ir sava laika kultūras, vēstures, režīma un dzīves neatņemams elements, aplūkot kā faktoru, kas veicina zināmas sabiedrības daļas negatīvu attieksmi pret Latvijas valsti. Šīs sabiedrības daļas opozicionāro attieksmi 9. maijā nav veidojis Uzvaras piemineklis, bet daudzi sociālpolitiski un emocionāli faktori, kas vēl joprojām ir Staļina nāciju un tautību miksēšanas politikas rezultāts. To var labot laiks, paaudžu nomaiņa un izglītība, bet ne Uzvaras pieminekļa nojaukšana, kas situāciju nevajadzīgi un bīstami saasinās ar ilgtermiņa sekām. Atbalstu viedokli par dažādo režīmu simbolu līdzāspastāvēšanu kā mūsdienu pilsētvides sastāvdaļu, kas attaino vēsturi.
1
Signija Aizpuriete > alexander 28.08.2012. 10.51
——-
‘Karš apvienos nāciju!’ – ir tāds teiciens. Ja nauda integrācijas pasākumiem ir iztērēta, bet rezultāts ir negatīvs, tad kas atliek integratoriem? Manuprāt, Pabrika un visas 4. maija republikas ”kliķes’ vadība sajūt gaisā sviluma smaciņu……’Kur ir nauda?’ – jautā sponsori – un pabriki kopā ar āboltiņām sāk deju ‘pietupieni un palēcieni’ (kazačoks).
0
dro 28.08.2012. 10.39
Nav nekā jauna šajā pasaulē: Pabriks – Munters šodien:)
1
Signija Aizpuriete > dro 28.08.2012. 10.44
——-
Bērziņš – ‘maziņais’ K.Ulmanis šodien- ?
0
putekliic 28.08.2012. 10.36
Es arī teorētiski būtu tikai par tā monstra nojaukšanu, jo tā eksistence ir apsurda no tā viedokļa, ka mēs visu laiku uzsveram cik posta mums nodarīja krievu okupācija, bet piemineklis okupantiem stāv kā stāvējis. Tomēr tā nojaukšana neko pēc būtības neatrisinātu. Problēma jau nav tas piemineklis, bet gan tie ļuadis, kas tur pulcējas. Ja ar tā monstra likvidāciju viņi un viņu atbalstītāji pārceltos uz Krieviju, tad ok, tas būtu ideāls risinājums. Tomēr, ja to nojauktu tagad, tad nākamgad tajā vietā pulcētos 5x vairāk LV pretinieku un kļūtu 10x vairāk viņu atbalstītāju, jo Krievija, protams, nekavētos mobilizēt un tādējādi vēl vairāk radikalizēt savus tautiešus. Ir jārisina aproblēmu cēloņi, bet nevis jācinās ar sekām. Par latvisku Latviju!
4
Signija Aizpuriete > putekliic 28.08.2012. 10.55
——-
Pēc Uzvaras pieminekļa – nogāzīs Latviešu Strēlniekiem uzcelto. Varbūt sākt ar Latviešu Strēnieku pieminekli, pēc tam sagraut Uzvaras – ?
0
mariam > putekliic 28.08.2012. 10.59
Tieši tā – tas ir gauži muļķīgi un naivi – nojaukt pieminekli un cerēt, ka sabiedrība kļūs labāka, vienotāka. Labāk kļūst varbūt vienīgi tiem, kas baudu ķer no tā, ka kādai baznīcai nozāģēts krusts vai Zinātņu akadēmija – zvaigzne.
Iznīcinot kādu vēstures slāni, pilsētas vietu, tā kļūst pliekanāka. Kā zināms, kapos pie pārceltā bronzas Aļošas Tallinā pulcējas un 9. maiju svin daudz kuplākā skaitā, nekā iepriekš centrā Tenismegi pakalnā.
0
Signija Aizpuriete > putekliic 28.08.2012. 11.03
—–
Saprātīgāk būtu pasludināt Eiropas dienu – 9-o maiju par oficiālu valstsvētku BRĪVDIENU. Lai dzīvo 9. maijs!
9. maijs – Eiropas Diena
1950. gada 9. maijā pēc Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana aicinājuma sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – apvienoja ogļu un tērauda ražotnes (galvenās rūpniecības nozares, kas nepieciešamas ieroču ražošanai) nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums tika parakstīts 1951. gada 18. aprīlī. Katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Datums Eiropas dienai tika izvēlēts 1986. gadā, atceroties 1950. gada 9. maija deklarāciju. Šajā dienā Parīzē R. Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu kā „pirmo pamatakmeni Eiropas federācijas izveidē”.
R. Šūmans teica: „Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud. (..) Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti. Eiropas tautu apvienošanās labad ir jāizbeidz gadiem ilgušais Francijas un Vācijas pretnostatījums.”
http://ec.europa.eu/latvija/eu_brief/eu_50/index_lv.htm
0
ievuliitis > putekliic 28.08.2012. 11.16
Gan ar, gan bez pieminekļa Krievija turpina un turpinās tālāk savu graujošu darbību Latvijā. To neredzēt var tikai ar aklumu sists.
0
Līga Lētiņa 28.08.2012. 10.29
pabrik, pabrik, pieminekļu varoni! saprotu, ka atstrādā vēlētajiem, bet vai tapēc viņi jāuzskata par idiotiem? vai par tevi balso tikai idioti?
nu nevajag kult sviestu par lentītem un galvas zaudēšanu. noskaidro, kas ir (kas gribēs sapratīs) орден Славы , медал «За победу над Германией» , Гвардейская лента.
un – Ленту, которую именуют «георгиевской» и раздают в рамках акции ко Дню Победы, правильнее называть гвардейской, так как она оранжевого цвета.
muldons tu, pabrik.
3
dro > Līga Lētiņa 28.08.2012. 10.41
Netricini gaisu, bet paplašini savas zināšanas echo.msk.ru uzvaras dienai veltītajos raidījumos.
0
Līga Lētiņa > Līga Lētiņa 28.08.2012. 10.57
pabrika vēlētājs. apsveicu.
0
mārtiņš meiers_ > Līga Lētiņa 28.08.2012. 23.03
Šogad Georga lentīte atzīmē savdabīgu jubileju – piecus gadus. Runa ir par lentīti kā par Uzvaras dienas simbolu. Taču zīmīgi, ka krāsas un arī nosaukumu Georga lentīte mantojusi no savas priekšteces – Georga lentas. Lentu un lentīti šķir 145 gadi. Lenta eksistēja jau Katrīnas II valdīšanas laikā – tieši viņa nodibināja Svēta Georga ordeni, kura augstākā pakāpe visa Ordeņa pastāvēšanas laikā tika piešķirta vien 25 cilvēkiem. Līdz ar boļševiku atnākšanu pie varas gan Ordenis, gan lenta pazuda. Abus elementus atdzīvināja jau mūsdienu Krievijā.[4] Turklāt Georga uzvarētāja mīta motīvs ir ļoti populārs heraldikā – jātnieks, kas nogalina pūķi, ir attēlots gan Maskavas, gan Krievijas ģerbonī.[5]
Savukārt Georga lentīte, ko sien pie somiņām, uz mašīnas antenām un ne tikai tur vien, 9.maija priekšvakarā parādījās tikai Putina Krievijā. Jāatzīmē, ka pašā Krievijā lentītes izmantošana tie vērtēta ļoti dažādi. Eksistē arī šādas simbola “trivializācijas” pretinieku grupa. Slavas simbola plašu izmantošanu viņi uzskata par degradējošu un pašu simbolu pazemojošu.[6]
http://politika.lv/article/no-lentas-lidz-lentitei
Izglītojies pats!
Mulduons! ;)
0
Kaspars Špūle 28.08.2012. 10.29
Pirms vēlēšanām pat pabriki kļūst par “margināļiem” :)
Lai jau cenšas.
0
ieva_krumina 28.08.2012. 10.29
Ikviens, kas vēlās Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu var parakstīties:
http://manabalss.lv/i/338
5
mariam > ieva_krumina 28.08.2012. 10.34
“Īstā uzvaras laukuma atjaunošana” ir noteikti viena no lielākajām gada muļķībām un bezjēdzībām – https://bit.ly/L1xSVg – nu kā var iztēloties kaut ko tādu šodien Rīgā “atjaunot”? Muļķu, kas var gribēt kaut ko tādu, tomēr nav tik daudz, tāpēc arī tā parakstu vākšana diez ko nesokas.
0
ieva_krumina > ieva_krumina 28.08.2012. 10.39
žorž, tikpat labi var teikt, ka Brīvības piemineklis ir nevajadzīgs [jo tur taču “wafenss” ikgadu soļo]
0
mariam > ieva_krumina 28.08.2012. 10.47
Tu smagi maldies savos apgalvojumos, pats propagandējot nojaukšanu un primitīvu telpas pārrakstīšanu. Esmu pret pieminekļu jaukšanu. Tā maskēšanās aiz “īstā uzvaras laukuma atjaunošanas” to priekšlikumu padara tikai absurdāku un nejēdzīgāku.
Nu kuram vajadzīgi mūsdienās veidot tādu fašistisku ainavu tur? – tie Ulmaņa milzu stadioni un viss pārējais. Kā projekts rāda – tad jau būti jānojauc un no jauna jāuzbūvē Klīversala, bibliotēku ieskaitot, jāiztaisno ielas utt. Nu kā var uz šitādām muļķībām cilvēkus ķert?
0
ieva_krumina > ieva_krumina 28.08.2012. 11.04
žorž, tev nebūs manas cilvēktiesības ierobežoot, demokrātijas pamatprincipi pieļauj,ka 10000 pilosņi var rosināt izskatīšanai jebkuru tematu…
savukārt šī pieminekļa atstāšana aizskar visu to 200 tūkstošu noslapkavēto Latvijas iedzīvotāju radinieku jūtas
0
Zane Degro > ieva_krumina 29.08.2012. 01.22
Eu, tā īsti nesapratu, kas ir “fašistiska ainava” -?
Uzskatu, ka piemineklis ir jājauc nost vairāku iemeslu dēļ.
0
silvija_vitina 28.08.2012. 10.24
Par to, ka eksistē piemineklis, visi nez kāpēc atceras tikai 9. maijā. Pārējās 364 dienas gadā šī vieta ir tukša. Kas liedz šo vietu – tiešām lielu teritoriju – izmantot ikdienā nepolitiskiem mērķiem? Kāpēc, piemēram, karuseļi ir Raiņa degungalā? Pie (tā saucamā Uzvaras) pieminekļa vietas ir daudz vairāk un tas pats centrs vien ir, tikai otrpus Daugavai. Kāpēc nerīkot koncertus, festivālus, skeitparkus, velotrekus, vienalga ko? Ziemā tur ir slēpošanas trase. Lieliski! Tai vietai ir jāatrod pielietojums ikdienā, lai cilvēki pierod, ka tā ir vnk. atpūtas vieta, un jānoņem no tās politiskais slogs.
Nirnbergā ir MILZĪGS stadions, kurā Hitlers savos ziedu laikos rīkoja nacistu parādes. No šī stadiona ir pazudusi tikai svastika. Pārējais – atstāts, kā bija. Teritorija ir parks, kurā spēlē futeni, skrituļo, pastaigājas. Nekas nav jānojauc. Ir tikai jāieliek cita jēga.
3
mariam > silvija_vitina 28.08.2012. 10.31
Pilnībā piekrītu šādai nostādnei. Parks un arī pieminekļa pakāje ir jāapdzīvo arī savādāk, tādejādi piešķirot tam citus kontekstus un nozīmes, pēc gadiem 20 tā ideoloģiskā nozīme būs stipri mazāka, tā būs vienkārši vēstures zīme, kas tomēr ir Rīgas sastāvdaļa.
0
Egitazz > silvija_vitina 28.08.2012. 10.35
tikko Rīga organizēs kādu skaļāku pasākumu Uzvaras parkā, latvieši uzreiz vainos SC, ka tā propagandē šo vietu un apzināti tur rīko pasākumus, lai atkal pazemotu latviešus.
0
silvija_vitina > silvija_vitina 28.08.2012. 10.55
kolpant – es runāju par teritorijas apdzīvošanu IKDIENĀ un par politiskā sloga noņemšanu. Taču, tas, vai politiķiem būs politiskā griba noņemt šo slogu, ir pašu politiķu rokās. UN rādās, ka nekādas gribas īsti nav. Visvairāk jau pašam SC. Jo tas ir viņu VIENĪGAIS ierocis.
bet Tavs komentārs ir vienkārši tukšmuldēšana.
0
mariam 28.08.2012. 10.21
Karot ar pieminekļiem – tas ir viens no nejēdzīgākajiem veidiem, kā risināt savas attiecības ar pagātni un ar līdzcilvēkiem. Vēršanās pret pieminekļiem, tāpat kā pieminekļu pielūgsme nav īsti 21. gadsimta rietumu kultūras cienīga pieeja.
Tie, kas tai manasbalss portāla uzstājas, sludina ne jau tikai pieminekļa nojaukšanu, bet “īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu”, kas vispār ir galīgas muļķības.
Kaut gan, lai kā man to negribētos atzīt, laikam jau kaut kāds racionāls kodols ir arī pieminekļu jaukšanā, mākslas darbu bojāšana, – nu laikam jau tā var kādam (nu, varbūt pat milzu sabiedrības grupām) būt tāda psiholoģiska atbrīvošanās un terapija. Izskatās,ka viena daļā latviešu dzīvo ar šādiem uzskatiem. Vienīgi ceru, ka ši grupa nav tik liela, tā vismaz rāda tā parakstu vākšana. Katrā ziņā man daudz patīkamāks piemērs šķiet Berlīne, kur dažādo režīmu pēdas un simboli pastāv blakus, veidojot mūsdienīgu pilsētvidi, kas nenoliedz vēsturi.
1
lebronj2356 > mariam 28.08.2012. 11.09
Pastāsti to žorž tiem, kas Vācijā nojauca visus nacistu monumentus pēc II p.k. Uzvaras piemineklis ir kā okupācijas atbalsta punkts, kā arī vieta pretlatviskām aktivitātēm, kam Rīgā nav vietas. Lai brac godināt kritušos kapos, kādu sarkanarmiešiem ar ne mazums LV sasliets !
0
dace_ampermane 28.08.2012. 10.13
koplants
ASV katru gadu atzīmē uzvaru pār Japānu.
Jā gan. Bet bez padomju stila Sarkanā Laukuma histērijas. Man gadījās redzēt armijas parādi Piektajā avēnijā. Tur zirdziņš vilka lauku virtuvi uz riteņiem, bijušie karavīri nemaršēja bet gāja dažādās drēbēs, kādam panēsāta armijas cepure galvā. Aizripināja lielgabalu. Parāde bija maziņa, mājīga un draudzīga nevis Hitlera/Putina stilā ar raķetēm un prūšu solī maršējošiem zaldātiem.
Kā vienmēr Tu nezini par ko tu runā [KPSS uzdevmā] :))
2
Egitazz > dace_ampermane 28.08.2012. 10.18
ASV pagaidām kautrējas atzīmēt uzvaru WWII tā, ka tā būtu tikai ASV uzvara. kā arī pašu valsti tas karš skāris daudz mazāk, tāpēc arī sabiedrības atmiņā tā nav tik liels notikums.
kaut gan ar katru gadu pieaug to amerikāņu skaits, kas pārliecināti, ka tieši ASV bija tā lielāka loma WWII uzvarā
0
mariam > dace_ampermane 28.08.2012. 10.28
>kolpantam
nu, svērt, kam bija lielāka, kam mazliet mazāka loma Otrā pasaules kara iznākumā, tā nav īsti pateicīga nodarbe. Taču bet par to, ka ASV loma bija ļoti nozīmīga un milzīga – par to jau nav šaubu. Lielbritānija bez ASV atbalsta nezi cik ilgi vēl būtu turējusies, bez ASV kara iznākums un Eiropas vēsture pavisam noteikti būtu stipri bēdīgāka.
0
Ilona Auziņa 28.08.2012. 10.06
Tas šeit nav iespējams tāpat, kā nav iespējams apturēt vienkāršo nodokļu maksātāju sistemātisku apzagšanu, vai ieviest saprātīgus Ceļu satiksmes noteikumus attiecībā pret velosipēdistiem. Valsts elitei nav izdevīgi ne viens, ne otrs. Un īstie saimnieki šeit jau sen ir krievebreju SC, kuru atbalsta arī daudzi pielīdēji no pamatnācijas, cerot uz privelēģijām sev par lokano muguru.
0
Sanšains 28.08.2012. 10.06
Nesen uzvirmoja baumas, ka Pabriks varētu tikt virzīts kā “Vienotības” kandidāts Rīgas vadīšanai.
Lai gan viņš liedzās, varbūt tomēr tāpēc tik pretkrievisks pēdējā laikā?:)
5
lebronj2356 > Sanšains 28.08.2012. 10.19
Protams patīkama nacionāla nostāja, tomēr no šī cilvēka mutes tas skan mazliet dīvani, ja atceras viņa un Štokija atklāto SC lobēšanu. Bet nu neko darīt – vēlēšanas tuvojas un laikam V ir nolēmusi dabūt daļu NA(kuras retorika pierimusi pēdējā laikā…) elektorāta…dzīvosim redzēsim. Personīgi es šo nepērku :)
0
Egitazz > Sanšains 28.08.2012. 10.20
tad jau drīzāk Pabriks cer nocelt balsis no NA, jo ar tādiem paziņojumiem diez vai viņam būs lielas cerības pārvilināt balsis no SC
0
janazakovica > Sanšains 28.08.2012. 13.40
nevis pret krievisks bet pret sarkano noziegumiem versts..9.maijs krieviem seit Latvijaa ir vienigais vinu identitates un ideologiskais balsts..krievi kuriem nav sarkanas propogandas izkukotas smadzenes ir pieklajigi cilveki..diemzel pagaidam vinu ir maz..bet jaunaa paaudze vel-jau aug..
0
Agris Āva > Sanšains 28.08.2012. 22.25
Labs minējums. Viens labums – priekšvēlēšanu bļaustīšanās parasti izplēn, kad jāsāk pieņemt reāli lēmumi.
0
Zane Degro > Sanšains 29.08.2012. 01.15
Starp citu, Pabriks vienmēr ir bijis nacionāli noskaņots, tikai viņš par to nebļaustās uz katra ielas stūra, bet izsaka kādus reālus priekšlikumus vai dod sakarīgus atzinumus.
0
Egitazz 28.08.2012. 10.05
Un tad atkal tam pašam Pabrikam būtu jāskaidro Rietumiem, ka pieminekļa uzvarētājiem WWII nojaukšana ir vienkārši nojaukšana un Latvija neskumst par to, ka uzvarēja ne tā puse.
Bet ja jau tā gribas uzkāpt vēlreiz uz 16.marta grābekļiem, tad uz priekšu.
0
Egitazz 28.08.2012. 09.57
“Na Berļin!”, ko lai domā jaunās paaudzes Vācijas pilsonis? Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?” vaicā Pabriks
======
ASV katru gadu atzīmē uzvaru pār Japānu. Droši vien Pabriks ļoti pārdzīvo, ko domā japāņi, kas tagad ir viens no ASV ciešākiem partneriem.
3
gstrazds > Egitazz 28.08.2012. 10.04
Nebūs korekts salīdzinājums. Japāņu attieksme pret 2. pasaules karu ir pavisam savādāka kā Krievijai.
0
Egitazz > Egitazz 28.08.2012. 10.07
Dāvids Vikmanis
protams, ka savādāka, jo japāni zaudēja. Kā citādāk viņiem vajag uztvert? savukārt ASV jūtas kā uzvarētāja.
0
Agris Āva > Egitazz 28.08.2012. 22.24
“Nebūs korekts salīdzinājums. Japāņu attieksme pret 2. pasaules karu ir pavisam savādāka kā Krievijai.” Neesmu par to tik drošs. Formāli Japāna vēl aizvien ir kara stāvoklī ar Krieviju – noslēgts tikai pamiers, un Japānā būtu pietiekami cilvēku, kurus plašas uzvaras svinības ASV aizvainotu. Bet tieši tādēļ jau ASV tādas nerīko, kā Klejotājs sakarīgi norādījis.
0
dace_ampermane 28.08.2012. 09.56
Pabriks ir aizsardzības ministrs, viņam vieglāk kā Pērkonkrustiešiem dabūt trotillu. Aidā! Uz priekšu! Par Krieviju domāsim pēc tam :)
0
dro 28.08.2012. 09.55
Šodien “Nemcovs nāks klajā ar paziņojumu par Krievijas vadoņa mantisko stāvokli.
0
dro 28.08.2012. 09.54
Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?” vaicā Pabriks.
________________________
Vai nebūs par daudz pārspīlēts? Pie tam pēdējās dienās Vācijas – Krievijas attiecībās iestājums vēsums.
0