Fonds, kurš lauž sociālistisko mentalitāti
Saistītie raksti
Radars /
6. jūlijs 2022
Radars Latvijā
Dzīve /
18. maijs 2022
Bumeranga princips
Radars /
23. maijs 2018
Radars Latvijā
Komentāri (55)
astra_ozo 15.08.2012. 09.24
Fonds, kurš lauza sociālistisko mentalitāti
————
Latvijā sociālistisko mentalitāti ir izdevies sekmīgi lauzt un tāpēc tik daudzi no mums atrodas Anglijā vai Īrijā.
0
dace_roze_lmt_lv 14.08.2012. 18.21
http://www.youtube.com/watch?v=g8p379p0yiI
0
Kaspars Špūle 14.08.2012. 18.20
Ja tāds iemācītos rakstīt, būtu īsts mamīkins.
0
dace_roze_lmt_lv 14.08.2012. 16.29
Один глупость написал, и все ее обсуждают.
1
Signija Aizpuriete > dace_roze_lmt_lv 14.08.2012. 16.46
——
Великий Руссо давным-давно предупреждал: “Прежде чем ломать старый дом, постройте новый”.
==============================================================================
Руссо Жан Жак (1712 – 1778) – французский философ, один из самых влиятельных мыслителей XVIII в., идейный предшественник французской революции.
http://www.rousseau.ru/
0
brigita_damme_rtk_lv 14.08.2012. 15.27
Autors nedaudz sajaucis mušas ar kotletēm. Atļaušos pajaukt vēl nedaudz vairāk, lai pretrunas atsegtos nedaudz vairāk.
Vai studējošā privātā iniciatīva un sistēmas politiskās sistēmas akcepts mainās no studiju finansēšanas avota? Valsts finansējums tātad ir “socialistiska mentalitāte”, bet privāts finansējums rada “veselīgas savstarpējas pienākuma un pateicības attiecības”?
Vai tik nav tā, ka “mūsu valstij pievēršoties liberālajai Rietumu pasaules saimniecības un politikas sistēmai” pievēršanās ir novedusi pie tā, ka valsts kopumā nespēj atbalstīt savu talantīgāko pilsoņu nabadzīgāko slāni, un šo robu tad nu mēģina aizlāpīt privātā iniciatīva. Kāpēc sistēma netiek labota no mecenātu puses, bet funkcija izpildīta individuālā kārtā? Te iespējamas vairākas atbildes. Vai nu sistēmu nav iespējams salabot, vismaz šādā līmenī, vai arī sistēmu nav izdevīgi salabot. Trešais variants – nav laika nodarboties ar sistēmas labošanas eksperimentiem, bez tiem naudas plūsma rit ātrāk.
Nenoliedzot mecenātisma, sponsorēšanas un cita lielāka vai mazāka labdarības veida pozitīvo nozīmi, jāsaka, ka rezultāts diemžēl grauj attieksmi pret valsti kopumā. Vai ļauži apvienojas zem viena karoga, lai tikai dietu laimībā? Vai nav tā, ka apvienošanās jēga ir kopā strādāt un dzīvot ar daudz maz kopējām idejām, kopā plūkt darba augļus, tos kopā izmantot un par to visu kopā tad arī diet laimībā. Vai arī visu darām individuālā “dot un ņemt”, “lūdzu un paldies” kārtībā, tādu kārtību arī valstiski kultivēt? Tad priekš kam ir valsts – liels kolektīvisma paraugs, var teikt, liela socialistiskās mentalitātes palieka, ja visu var sarunāt individuālā kārtā. Lai dzīvo liberālais globālisms – it kā individuālo spēju attīstītājs, bet vienlaicīgi arī grāvējs!
Šoreiz nepieskāršos tādiem aspektiem, kā došanas un ņemšanas vajadzība un iespējas. Es tikai skatos, kas no tās kotlešu mīklas var netīšām izcepties :)
1
Signija Aizpuriete > brigita_damme_rtk_lv 14.08.2012. 16.13
——mūsu alus (..)Šoreiz nepieskāršos tādiem aspektiem, kā došanas un ņemšanas vajadzība un iespējas. Es tikai skatos, kas no tās kotlešu mīklas var netīšām izcepties :)
==============================================================================
Paskaties uz ‘pirmo cepienu’, novērtē:
‘Par savas dzīmtas nokļūšanu Venecuēlā V.Vītols stāsta:
(..) 1948. gadā pārcēlāmies uz Venecuēlu..(..)1999.gadā V.Vītols kopā ar dzīvesbiedri Martu ar sievu atgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.’
http://gramata21.lv/users/vitols_vilis
– Interesantas lietas notikās Venecuēlā 1999.gadā, kad lielākā daļa vēlētāju par prezidentu izvēlējās Hugo Rafael Chávez Frías. Laikam jau venecuēliešu vairākums bij’ līdz mielēm izbaudījis mežonīgo kapitālismu, labējo politiku un neoliberālismu – un daudziem ‘tautas draugiem’ nācās pamest valsti:
‘ (..)Chávez describes his policies to be anti-imperialist and he is a vocal critic of neoliberalism and capitalism more generally. ‘
http://en.wikipedia.org/wiki/Hugo_Ch%C3%A1vez
0
janazakovica 14.08.2012. 14.21
socialistiko mentallitati salauza katolu baznica polijaa ar soliradnost un lehu valencu..vitols bija tikai nekustamaa ipasuma spekulants un arzemju banku auglotaju emisars..kurs pardeva savu ar einara repeses palidzibu izveidoto banku daniem un somiem..
1
marisgrinbergs > janazakovica 14.08.2012. 14.57
Maz tu par Vītolu zini, maz… Viņš ir arhitekts, viņam bija sava firma Venecuēlā. Godīgi savu naudu nopelnīja un izveidoja Latvijā banku. Tas, ko cilvēks dara ar savu īpašumu, īpaši, ja tas iegūts godīgā ceļā, uz tevi neattiecas.
0
lailabidzane 14.08.2012. 12.22
.
Mecenātisms neaizstās, tas nevar aizstāt, un tam nav arī jāaizstāj sakārtota valsts līdzekļu pārdale.
700 000 LVL ir labi, pat lieliski! Bet tas nav, un tam nav jābūt salīdzināmam ar simtiem miljonu naudiņām, kuras, pat nesakārtota, bet tomēr valsts iedala izglītībai.
Skan jau jauki, bet “..lauzt šo sociālistisko mentalitāti, pierādot, ka svarīgākie sabiedrības dzīvē ir individuālais palīdzētājs un katrs palīdzības saņēmējs” ir tikai frāze…
Patiesa cieņa un prieks par fonda paveikto un vēl darāmo. Tas ir lieliski arī bez patētiskas muldēšanas.
1
Signija Aizpuriete > lailabidzane 14.08.2012. 13.45
———-Tātad “valsts” no šūpuļa līdz kapam.
==============================================================================
Tā nav ”patētiska muldēšana”, jo reālās sekas pēc šādu ‘fondistu’, ‘reformistu’ u.c. mentālās sfēras ‘čakarētāju’ darbobošanās ir gaužām skarbas:
‘ «Te nav sajūtas, ka esi piederīgs šai valstij,» par Latgali saka Ilga Šuplinska, īpašas konferences rīkotāja 3.pasaules latgaliešu kongresā ‘
http://www.ir.lv/2012/8/8/nav-tikai-dziedosi-merkaki
0
Kaspars Špūle 14.08.2012. 12.06
Ieliksim nu mūsu kuratoram “super_e-y-e” no DP plusiņu, jo viņš nejauši pateica taisnību: nosauca žurnālistu Mamīkinu par “traģisku vēstures kļūdu” :)
Однако трагическая ошибка истории (Андрей Мамыкин) произошла.
4
ievuliitis > Kaspars Špūle 14.08.2012. 13.42
Pamanīji, ka vienacha komentārs izdzēsts?
0
Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 14.08.2012. 13.44
Jā. Laikam šis nobijās no Mamīkina :)
Viņiem ir attīstītā sociālisma demokrātija.
0
Signija Aizpuriete > Kaspars Špūle 14.08.2012. 14.00
——-Однако трагическая ошибка истории (Андрей Мамыкин) произошла.
==============================================================================
Ja ir kaut pamatzināšanas vēsturē( četru klašu līmenī), tad Mamikina&Co pļāpšanu var viegli pārtraukt. Visi šie plašsaziņas šovmeņi tik aktīvi var uzdarboties pateicoties Latvijas izglītības sistēmas reformētājiem, kas laika posmā no 1991. līdz 2011.gadam tā arī nespēja ieviest skolā kā atsevišķu Latvijas vēstures mācību priekšmetu. Par kādu kļūdu būtu jāzina Mamikina piesauktās ‘vēsturiskās kļūdas kontekstā’:
Трагическая ошибка Николая II
(..)Перед началом войны в феврале 1914 года 69-летний Петр Николаевич Дурново написал российскому императору Николаю II записку, вернее — обширный аналитический трактат на тему современного геополитического противостояния на планете, в котором с помощью аналитики и логики предупреждал: «Всеобщая европейская война смертельно опасна для России и Германии независимо от того, кто её выигрывает».
(Первая мировая. Корни современного финансового кризиса. Том 5)
http://lib.rus.ec/b/364243/read#_bookmark23
0
ievuliitis > Kaspars Špūle 14.08.2012. 20.33
“Viņiem ir attīstītā sociālisma demokrātija.”
To, kuru kāds ar humoru apveltīts (laikam tak) ģenerālsekretārs nosauca par sociālismu ar cilvēcisku seju.
:))
0
mariam 14.08.2012. 11.30
Tas laiks, ko zināmā mērā (nu, ar dažām atrunām) varētu dēvēt par latviešu, bet pilnīgi viennozīmīgi – par Rīgas zelta laikmetu – 19. gs. pašas beigas un 20. gadsimta sākums – tā bija kapitālistiska sabiedrība, kurā cilvēku iniciatīvai un biedrošanās spējām bija milzīga nozīme. Piemēram, izglītība – valsts taču Rīgā nodrošināja tikai dažas skolas, pārējās bija privātas un dažādu biedrību uzturētas. Kaut kādu sociālo aizsardzību valsts negarantēja praktiski vispār nemaz. Taču šo lomu pildīja dažādas pašpalīdzības kases un biedrības, galvenokārt organizētas pēc etniskiem principiem, nodrošināja faktiski visu kultūras un sociālo sfēru. Biedrības (nevalstiskās organizācijas) bija pilsoniskās sabiedrības pamats, no to aktīvistiem galu galā izauga arī Latvijas valsts izveidotāji. Vītolu fonds ir organizācija, kas kaut kādā ziņā turpina šādus pilsoniskās sabiedrības ideālus, atliek tik cerēt, ka šādu organizāciju varētu rasties vairāk. Un, protams, laba vēlējumi jubilejā.
1
Aleksejs Dimitrovs > mariam 14.08.2012. 17.45
“Tas laiks…par Rīgas zelta laikmetu – 19. gs. pašas beigas un 20. gadsimta sākums” Der pieminēt, ka tas bija lielās cara impērijas uzplaukuma laiks un Rīga bija ekonomiski viens no spēcīgajiem reģioniem cariskajā Krievijā, kas arī atspoguļojās arhitektūrā, mākslā, ekonomikā un beidzās līdz ar 1.pasaules karu. Pagājuši 100 gadi, bet Rīga nav sasniegusi to līmeni, diemžēl.
0
Egitazz 14.08.2012. 10.48
Un kāpēc valstij neapmaksāt studijas? Ja Latvija neapmaksās, to ar prieku izdarīs Vācija vai Somija, kurām ir vajadzīgi spēcīgie studenti.
Jo jebkura lojalitāte ir divvirzienu ceļš. Un ja viss ir galējībā “valstij tev nekas nav jādara”, būtu naivi gaidīt milzu patriotismu no cilvēka.
7
ievuliitis > Egitazz 14.08.2012. 12.02
Kurai jomai iesaki atņemt budžeta līdzekļus lai apmaksātu visu studētgribošo apmācību?
0
Egitazz > Egitazz 14.08.2012. 12.26
betijacelmale
klasiskais demagoģijas paņēmiens “kādai jomai”. Nezinu, kādai. Zinu tikai to, ka sāk jau masveida pēc vidusskolas stāties Rietumu augstskolās. toties mums visādas ministrijas, deputāti, kas saņem algu par to, ka viņiem jārisina šīs problēmas.
bet varam protams, turpināt arī tādā garā – var līdz detaļai kasīties un teikt “nu redz, tu nevari konkrēti pateikt, ka jānoņem 100 lati, no X valsts pasūtījuma, ko sludināja Y valsts iestāde”
0
ievuliitis > Egitazz 14.08.2012. 12.34
Nosaukt oponentu par demagogu, ir lielisks paņēmiens, lai aizēnotu paša nejēdzīgus apgalvojumus. Vai tiešām nepielec, ka milzīga summa, kas nepieciešama lai apmaksātu studiju izmaksas, ir jāatrod plānajā valsts budžetā, kur naudas trūkst visās jomās. Ceru, nedomā, ka ar taviem nosauktiem 100 latiem pietiks šīs problēmas risinājumam.
0
Egitazz > Egitazz 14.08.2012. 15.23
betijacelmale
Un cik konkrēti milzīga summa ir nepieciešama?
0
ievuliitis > Egitazz 14.08.2012. 15.33
Kolpant, tas esi tu, kas apgalvo, ka valstij jāapmaksā studijas. Tāpēc, pacenties iedziļināties jautājumā un noskaidro – cik tas maksā. Nenoveļ to uz maniem trausliem pleciem.
0
Egitazz > Egitazz 14.08.2012. 16.38
betijacelmale
No kurienes tad pārliecība, ka nepieciešama “milzīga summa, kas nepieciešama lai apmaksātu studiju izmaksas”, ja jums nav zināms, cik tas maksā?
Un ja es saku, ka tas nemaz nemaksā daudz, kādi būs pretargumenti?
0
Regîna Dukâte > Egitazz 14.08.2012. 18.04
“Un ja es saku, ka tas nemaz nemaksā daudz, kādi būs pretargumenti?”
Bezargumentam nevar būt pretargumenti.
0
Sanšains 14.08.2012. 10.20
Loģiski seko, ka studijas arī jāapmaksā “valstij” – tas arī pašsaprotami un par to nevienam nav jājūtas kādam citam parādā. Labs veids, kā veicināt bezatbildīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem un “valsti” kopumā.
=========================================
Manuprāt, krievu laikos (“sociālismā”) valstij vajadzīgās specialitātēs studējušajam vismaz daži gadi bija OBLIGĀTI jānostrādā šajā specialitātē, līdz viņš, ja vēlējās, varēja atļauties šo izglītību “nomest zemē” un pievērsties kam citam. Un, protams, tas bija pareizi – jo kas maksā (mēs pārējie, valsts), tas arī nosaka, kā rīkoties.
Ja tagad studē par saviem līdzekļiem, maksā it kā pats students, tomēr nauda bieži ir jāaizņemas, un students kļūst atkarīgs no bankas prasībām. Un banku prasības savā noteiktībā ir salīdzināmas ar krievu laiku valsts prasībām: atdod naudu un vienalga, kā! Ja nevari nopelnīt izvēlētajā specialitātē, tad strādā citādi vai pat citā valstī, kaut vai pavisam iesakņojoties tur!
Vai tas ir labāks variants mums, sabiedrībai un valstij? Vai tas ir labāks variants kaut vai pašam kredīta ņēmējam, kurš mācību uzsākšanas un kredīta ņemšanas brīdī bieži vien ir pavisam zaļš un nepieredzējis, toties bagātīgi apbērts ar it kā “brīvā tirgū” piedāvātās izglītības spožajiem iesaiņojuma papīrīšiem?
Rakstu “it kā brīvā tirgū”, jo izglītības nozare tomēr tik un tā paliek pamatīgi valstiski regulēta, pret ko vairums sabiedrības būtībā neiebilst, un kas mūsdienu komplicētajā, savstarpēji atkarīgajā sabiedrībā un pasaulē ir tikai normāli.
Un, ja reiz tā, tad valstij ir jābūt iespējām arī prasīt. Un, protams, arī PLĀNOT – lai kā tas nepatiktu romantiskajiem liberāļiem (19. gs., 20. gs. sākuma liberāļiem – nejaukt ar mūsdienu marksistiem, kuri mūsdienās ir piesavinājušies “liberāļu” nosaukumu)
1
Sanšains > Sanšains 14.08.2012. 12.54
nulle –
Vai nav tā, ka, ja RTU mācītu to, kas tiešām vajadzīgs sabiedrībai, nevis tikai pelnītu naudu, tad plānots tiktu daudz rūpīgāk un tiktu nodrošināta lielāka elastība, piemēram, mainot mācību programmas?
Es tieši vēlējos uzsvērt, ka plānot jācenšas vēl vairāk nekā līdz šim, nevis viss naivi jāatstāj “brīvajam tirgum”, cerībā, ka tas visu nokārtos – kā sapratu autora viedokli šajā jautājumā. Ja liberalizē finansēšanas modeli – vai tad tas tiks kompensēts ar ciešāku sadarbību starp mācību iestādēm un potenciālajiem darba devējiem? Manuprāt, nav jākautrējas valstiski PIESPIEST mācību iestādes sadarboties.
Visa atstāšana “brīvajam tirgum”, manuprāt, mūsdienās ir nepamatots “romantisms”. Un plānošana būtu jāveic (mūsu mazās) valsts līmenī. Ne jau, protams, totāla plānošana – jārēķinās, ka tāda nav iespējama. Stratēģiskā līmenī, ar dažu konkrētu nozaru specifisku atbalstu, par ko iztērētos resursus dažos gadījumos varētu arī mēģināt dabūt atpakaļ no konkrētajiem, pēc mācībām “pārdomājušajiem” indivīdiem. Tieši kā to darīt, tomēr neņemos teikt, bet neticu, ka pasaules (Eiropas) prakse šajā jomā nepiedāvātu kādus jēdzīgus piemērus.
0
dro 14.08.2012. 09.51
Visu cieņu Vītola kungam un viņa dibinātajam fondam!
0
Signija Aizpuriete 14.08.2012. 09.35
——–Fonds, kurš lauza sociālistisko mentalitāti
==============================================================================
Lai lepojās viļi, godmaņi, repšiki un ”lauzējas” kalnietes – Rietumu sabiedrības modeļa ieviešana noris sekmīgi:
‘ Pētnieces: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību ‘
http://www.diena.lv/latvija/zinas/petnieces-latviesu-darba-tikums-musdienas-kluvis-par-mitu-un-netiek-uzskatits-par-vertibu-13930961
5
buchamona > Signija Aizpuriete 14.08.2012. 09.49
Tava izvēlētā saite un bilde tajā šoreiz ir tiešām labs ir piemērs tam, kas notiek ar tautu, ja tās zemi, dzīves veidu izposta barbari.
Latvijas lauki nekad vairs nebūs tādi, kādi tie bija pirms okupācijas. Veselas paaudzes, kuras piespiedu kārtā izauga kolhozā nekad vairs nekļūs par patiešām brīviem cilvēkiem. Vēl tagad atceros mana vectēva sētu, kurā komunisti nāca vistas skaitīt, atceros komunistu – brigadieri, kurš katru rītu manu vectēvu dzina kolhoza laukos strādāt, par algu – pāris rubļu mēnesī :)
0
Egitazz > Signija Aizpuriete 14.08.2012. 10.46
Veselas paaudzes, kuras piespiedu kārtā izauga kolhozā nekad vairs nekļūs par patiešām brīviem cilvēkiem
=======
tām veselām paaudzēm, kas paspēja strādāt kolhozos, palika dzīvot labi ja 10-20 gadus. Un kas jums liedz savu dēlu jau audzināt savādāk, ja jau jūs labi atceraties, ka tēvu dzina strādāt kolhozā?
Ja kāds gados jauns ierēdnis tagad pa labi pa kreisi ņem kukuļus, tas vien nozīmē, ka švaki strādā KNAB un Ekonomikas policija, nevis tas, ka džeku PSRS sabojāja.
0
ievuliitis > Signija Aizpuriete 14.08.2012. 11.59
“Ja kāds gados jauns ierēdnis tagad pa labi pa kreisi ņem kukuļus, tas vien nozīmē, ka švaki strādā KNAB un Ekonomikas policija, nevis tas, ka džeku PSRS sabojāja.”
Tas nozīmē tikai to, ka viņš uzauga ģimenē, kurā “atnest” mantu no darba bija normāla parādība, jo “visi tā darīja”, pie blatu un deficīta sistēmas, kurā “morāle”, “darbi” un “tikumi” stipri atšķīrās no vārdiem. Un tas, nenoliedzami, kopā ar okupantu un kolonizātoru massu ir smagakais PSRS mantojums, ko mēs vēl ilgi centīsimies izskaust.
Bet, nenoliedzami, KNABs un EP varētu strādāt efektīvāk.
0
Egitazz > Signija Aizpuriete 14.08.2012. 12.23
ka viņš uzauga ģimenē, kurā “atnest” mantu no darba bija normāla parādība,
======
tātad, ķēde – viņa vectēvs kārtīgs latvietis, neko nezog un tā arī dēlu audzzina. Tad atnāk PSRS un viņa dēls jau nes, jo visa tā tēva audzināšana uzreiz kaķim zem astes. Un tad mazdēls jau nes tikai turies un atkal PSRS un tēvs ir vainīgi. Tikai nesakiet, ka nebija iespējams “nenest”. Pirmkārt, tā bija katra individuāla izvēle, nest vai nenest, otrkārt, nemaz tik daudz “nenesa”, ka tagad daži mēģina stāstīt, tādā veidā attaisnojot savu un citu rīcību.
0
Egitazz > Signija Aizpuriete 14.08.2012. 15.22
destra
Интересно, что ж ты такой слабый и деградируемый изначльно был, что так легко и быстро деградировался?
0
buchamona 14.08.2012. 08.51
…. Mūsu valstij pievēršoties liberālajai Rietumu pasaules saimniecības un politikas sistēmai, vissvarīgākais ir attīstīt privāto iniciatīvu dažādu svarīgu uzdevumu veikšanai….+++ Par to, ka Vītola fonds “lauž sociālistisko mentalitāti” runāt ir pāragri. Tas ir pārspīlēti. Labākajā gadījumā ļaužu vairākums, dzirdot par tiem dažiem latviešu mecenātiem, kuri mums ir , iedomājas par to, ka pasaulē bez bagātiem neliešiem ir arī daži bagāti, taču labi cilvēki. :)
Neticu, ka daudzi mūsu vidū aizdomātos par to, ka labdarība – tas ir liberālas sabiedrības viens no stūrakmeņiem. :) Liberāla sabiedrība mūsu uztverē parasti asociējas ar tādiem lielumiem, kā ” divmāmiņu ģimene”,” multikulturāla” sabiedrība, Anglikāņu baznīca Rīgā utt, bet ne ar indivīda atbildību pret sabiedrību, kurā viņš dzīvo, ne arī ar spēju veidot patstāvīgu dzīvi – neatkarīgu no valsts un reizē just atbildību pret valsti, kurā tu dzīvo
1
Signija Aizpuriete > buchamona 14.08.2012. 09.31
——rinķī apkārt …. (..)Par to, ka Vītola fonds “lauž sociālistisko mentalitāti” runāt ir pāragri.Tas ir pārspīlēti.
==============================================================================
‘Lauzt – tas nav celt!’ – Atliek vien sausos statistikas datus minēt, tad būs vieglāk secinājumus par laušanas procesu un ”lauzējiem” izdarīt.
– ‘ Iedzīvotāju skaits 12 gadu laikā Latvijā samazinājies par 340 000 ‘
http://www.ir.lv/en/2012/8/1/iedzivotaju-skaits-12-gadu-laika-latvija-samazinajies-par-340-000
0
elvonix 14.08.2012. 08.36
Būšu nepopulārs un teikšu, ka labdarība un mecenātisms ir tikai veids kā apklusināt savu sirdsapziņu par to, ka esi nopelnījis vairāk, kā vairums sabiedrības.
Ekonomikas pamats ir tas, ka ikviena vajadzības un mēlmes ir neierobežotas, bet resursi ir ierobežoti. Piemēram visa pasaules nauda ir galīgs lielums, tāpēc ikvienā situācijā, kad kāds cenšas pelnīt vairāk, kādam ir jāpelna mazāk. So principu arī neapzināti saskata autors – par mecenatiem ir kļuvusi daudzi no tiem, kas palīdzību ir ieguvuši. Daudzi, bet ne visi.
Tāpēc oponēšu autoram, sakot, ka tāpec jau mums pastāv valsts un tās varas struktūras un instrumenti, kas ļauj demokrātiski izvērtēt prioritates un sadlīt kopīgos līdzekļus taisnīgi visiem, kuriem tas ir nepieciešams. Protams, ka arī demokrātija nav ideāla, bet tikai tāpec, ka ļauj lūk šādi indivīdiem sapelnīt kaudz, lāpot savu sirdsapziņu un maziem labdarības darbiņiem, kamēr siem līdzekliem būtu jākalpo nevis vien vai dažu indivīda izvēlētu cilvēku labā, bet gan visas sabiedrības labā.
10
Niks Jaunzems > elvonix 14.08.2012. 09.23
Vainas apziņa?
Arī es, iespēju robežās, ziedoju un ne jau vainas apziņas dēļ, bet gan tāpēc ka tādā veidā palīdzu uzlabot sabiedrību kurā dzīvoju pats un dzīvos mani bērni. Valsts nevar pilnā apmērā palīdzēt visiem un visur un galu galā mēs arī esam daļa no valsts.
0
mary75 > elvonix 14.08.2012. 09.25
Grifs:
” Būšu nepopulārs un teikšu, ka labdarība un mecenātisms ir tikai veids kā apklusināt savu sirdsapziņu par to, ka esi nopelnījis vairāk, kā vairums sabiedrības”.
——————————————————–
Tātad, ja kāds godīgi nopelna vairāk par citiem, pateicoties izglītībai, talantam, tam, ka vairāk strādā, utt., tam par to jājūtas vainīgam un jāmokas ar sirdsapziņas pārmetumiem?
Mans kaimiņš dzer un dzīvo nabadzībā, es strādāju 12 stundas ( tas piemēra pēc), un man jājūtas vainīgam kaimiņa priekšā?
Diezgan origināli.
0
marisgrinbergs > elvonix 14.08.2012. 09.29
tu tiešām būsi ļoti nepopulārs! Tas, ka tu netici cilvēku labestībai, nenozīmē, ka labestīgi un patriotiski cilvēki ir!
0
Signija Aizpuriete > elvonix 14.08.2012. 09.46
——-dzeris49 (..)
Mans kaimiņš dzer un dzīvo nabadzībā, es strādāju 12 stundas ( tas piemēra pēc), un man jājūtas vainīgam kaimiņa priekšā?
Diezgan origināli.
==============================================================================
‘Oriģināls’ ir politoloģes V.Matīsas rakstā citētais par nācijas un valsts pamatu pamatu – noder pārdomām saistībā ar V.Vītola fonda aktivitātēm un Dzera atziņām:
http://www.ir.lv/2011/11/16/es-neesmu-astra-vai-saharovs-bet
0
marisgrinbergs > elvonix 14.08.2012. 11.29
t.i. nav. :D
0
ineta_rr > elvonix 14.08.2012. 15.48
Visas galējības ir ārkārtīgi sliktas, gan galējs sociālisms, gan galējs kapitālisms, ko, šķiet, proponē vītolisti. Kā parasti, patiesība ir kaut kur pa vidu. Pašiem vien jāizvēlās, vai gribam būt vairāk uz sociālisma, vai kapitālisma pusi, bet liberālisma pretstats ir konservatīvisms, nevis ekonomiskā iekārta, nejaukt lietas!
0
piziks > elvonix 14.08.2012. 17.16
Viļa Vītola “kapitālismu” jau redzējām, kad jaunlaicēni Vili Vītolu — inženierlietās padumju — ielika “Latvenergo” padomē: bija īstais marsiešu sekotajs: ko nesaprata, to nogrieza, nevis pacentas saprast… Kaut mazliet civlizets par citiem, tomēr vulgārbāleliņš. Laikam jau Vilim pašamn par spīti par fondu gan vienīgi labas atsauksmes, — tur V.V. laikam mazaka teikšana.
0
Aleksejs Dimitrovs > elvonix 14.08.2012. 17.36
…” un sadalīt kopīgos līdzekļus taisnīgi visiem,” – centrālais jautājums ierobežoto līdzekļu sadale, nevis jaunu radīšana. Vieni melnu muti rada, bet tie pareizie taisnīgi sadala. Jau cik gadus mēs dzirdam šo taisnīgo sadali, kas pieder citiem. Diezgan bezcerīga nākotne.
0
dro > elvonix 14.08.2012. 19.05
Optiskais Tēmeklis. Atkal uzpūtīgais balamute klāt:) Nu kā gan LPP atbalstītājam varētu patikt Vītols, kurš neļāva Radzēvičam ielikt Latvenergo vadītāja amatā Šlesera cilvēku? Vītols savu kapitālu sakrājis bez prihvatizācijas. Nu tiešām dumjš! Vai tāds cilvēks var patikt skaudīgam fotogrāfam?:)
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > elvonix 14.08.2012. 23.10
Optiskais Tēmeklis. …Vili Vītolu – inženierlietās padumju…
_____________________
Fotogrāfs spriež par būvinženieri, kurš būvējis gan tiltus, gan ēkas…
http://www.gramata21.lv/users/vitols_vilis/
Laiks mainīt niku uz akls un kurls:)
0
ilmars_slapins 14.08.2012. 07.58
Šķiet nesenā kultūras ministres un kultūras darbinieku saķeršanās arī daļēji bija šī paša iemesla dēļ.
2
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > ilmars_slapins 14.08.2012. 16.32
——–
‘ Vītolam «Vienotībā» trūkst domubiedru ‘
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=351582:vtolam-lvienotbr-trkst-domubiedru&catid=72&Itemid=421
0
astra_ozo > ilmars_slapins 15.08.2012. 09.16
pieci žetoni!
——–
Bet nezin kāpēc tik maz plusiņu… :)))
0