Latgales latvieši toreiz un tagad

Komentāri (48)

ilmisimo 05.08.2012. 18.36

Tad jau deputāts pavēstīs mums kādus jaunumus – pēc kongresa?

-1

Atbildēt

gunta 30.07.2012. 11.35

Tak izbeidzat viereiz žēlot tos čangaļus. Ko tie ir darījuši,- neko, tik ņaudējuši visu laiku. Ne grib savu sētu sakopt, neko. Tāpat kā krievi,- pie sevis visu aizkakājuši, un tad izdomā pārcelties uz Rīgu vai citām pilsētām, kur vide ir sakārtota.
Nesen sanāca runāt ar diviem tiem latviešu tautas pārstāvjiem no Latvijas A. Viens domājot atteikties no LR pilsonības un paņemt krievu, jo redz varenība būšot krievos. Otrs gribot braukt strādāt uz Angliju, un ne jau tāpēc, ka alga ir lielāka, bet gan vide esot sakārtota, bet pats tai pašā laikā ietinamo papīru no hamburgera iemet krūmos. kad pajautāju vai nav labāk pašiem sākt sakārtot sev visu apkārt, tad ir klusums, atbildes nekāds.
Pie sevis nodomāju: nu tad labi , vācaties prom. Nafig tādi Latvijai vajadzīgi.

-1

Atbildēt

ilmisimo > gunta 01.08.2012. 20.55

>saido
___________ citāts no senas Rīgas kinostudijas filmas:

mošk tu i provokators…un pa čaiņiku-drošības sajūtai. ….Tā ar ar ar tevi.

-1

Atbildēt

bebiekste 27.07.2012. 18.45

Kur var izlasīt par latgaļu valodas vēsturi?

Atbildēt

ilva > bebiekste 27.07.2012. 21.23

Tu gribieji saceit: latvīšu volūdys (tymā skaitā lejislatvīšu) viesturi.
Dīvamžāļ gryuts kū īsaceit, bet suoc ar Ilzes Spergys rokstu @ Satori

Atbildēt

bebiekste > bebiekste 28.07.2012. 01.17

Es gribēju sacīt, ka manis pēc var saukt arī par latgaļu valodu. Nebūs nekas pret, ja ieiesies cits termins.
Diemžēl jāsaka – meklēšana internetā nedod cerēto rezultātu. Vikipēdijā vivairāk informācijas krievu valodā, taču tur trūkst šādas tādas vēsturiskas detaļas ko esmu citur lasījis.
Paldies par norādi.

Atbildēt

ilmisimo > bebiekste 29.07.2012. 11.38

puika Kur var izlasīt par latgaļu valodas vēsturi?
R
jureits.lv Tu gribieji saceit: latvīšu volūdys (tymā skaitā lejislatvīšu) viesturi.
Dīvamžāļ gryuts kū īsaceit bet suoc ar Ilzes Spergys rokstu @ Satori
____________________________ Mja…

gryuts deputatam, oi je, cik gryuts…..

Miķelis Bukšs:
“Vacōkī rakstnīceibas pīminekļi”(1952),
“Latgaļu rakstnīceibas vēsture”(1957

“…………..Manuprāt, katram Latgales skolotājam, kultūras un pašvaldību darbiniekam noteikti būtu jāizlasa Miķeļa Bukša “Latgaļu atmūda”, lai patiesi spētu orientēties Latgales un latgaliešu vēstures un kultūras vēstures kopsakarībās. Šī 750 lappuses biezā, fotoattēliem ilustrētā grāmata ir kapitāls izdevums………”
http://www.bibliotekas.lv/cb_web/index.php?option=com_content&view=article&id=99:ieskats-miea-buka-dzv-un-dairad&catid=49:mielis-buks&Itemid=79
“Latgaļu gramatika un pareizraksteibas vōrdneica”(kopā ar J. Placinski, 1973), “Latgaļu atmūda”(1976)

-1

Atbildēt

ilmisimo > bebiekste 29.07.2012. 12.30

J. Kursīte, A. Stafecka. Latgale: valoda, literatūra, folklora. – Rēzekne: LKC izd., 2003, 380 lpp.

-1

Atbildēt

bebiekste > bebiekste 29.07.2012. 22.41

Paldies, lama!

-1

Atbildēt

Jānis Zaščinskis 27.07.2012. 16.12

Gribēju vaicāt – kurš būtu izdevīgāks http://www.atrais.lv . Tur
pirmais kredīts bez maksas un viss pārskaitījums notiek ļoti
ātri. Vai http://www.e-finance.lv ar līdzīgiem
nosacījumiem? Vienkārši steidzami vajag naudiņu.

-2

Atbildēt

Kārlis 26.07.2012. 17.41

Jureits tā kā nedaudz blefo:( Katrā gadījumā, viņa balsojums par grozījumiem Darba likumā , kad viņš atturējās atbalstīt latviešu darba ņēmēja tiesības darba tirgū, neko labu par viņu nerunā! Bet tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas:(
Apejot jureiti, vēlos uzsvērt savu atbalstu latgaļu valodai, kultūras mantojumam un latgaliešiem kā brīnišķīgai un krāšņai puķei Latvijas vainagā!
Divas nedēļas atpakaļ pabiju Latgalē un secināju, ka tur viss ir ok:) Pat ceļi labāki kā citur Latvijā!

Atbildēt

AUTOEXEC.BAT 26.07.2012. 14.05

vēl viens pārsteidzošs pluss no manis :) … rauj tik vaļā “Mana Balss” iniciatīvu, puis, tu tās IT lietas taču saproti :)

Atbildēt

Zanda Medne 26.07.2012. 13.24

Jāsāk ar to, ka latgaliešu valodai ir jāpiešķir reģionālās valodas statuss.

-1

Atbildēt

ilva > Zanda Medne 26.07.2012. 13.41

Pēc būtības ne jau Latgales latviešiem vajadzīgs tas “reģionālās valodas statuss”, bet tieši tiem, kas māk tikai vienu latviešu valodas paveidu – latviešu literāro valodu – un joprojām negrib par Latgales latviešiem Rīgā neko dzirdēt.
Atbilstoši pašreizējai likumdošanai:
1) latviešu valoda ir valsts valoda;
2) Latgales latviešu (latgaliešu) valoda ir latviešu valodas daļa;
tātad Latgales latviešu valoda arī ir valsts valoda.
Plašāk: http://www.evershedsbitans.com/lat/publikacijas/publikacijas/2012/juridiskas-piezimes-latgaliesu-rakstu-valodas-ka-vesturiska-latviesu-valodas-paveida-sakara (tur gan terminoloģija izmantota nedaudz savādāka)

-1

Atbildēt

Rota Bārīte 26.07.2012. 12.31

Problēma, kas latviski būtu jātulko kā uzdevums, ir Latvijas un latviešu valodas VĒSTURES nezināšana, nemācīšana skolās un augstskolās. Esmu dzimis un audzis Latgalē, un šajā laikā nebiju dzirdējis vārdu latgalietis (to pirmoreiz izdzirdēju Rīgā, dodoties studēt). Latgalē dzīvojošie latvieši paši sevi vienmēr saukuši par latviešiem, no tā arī Latgales vārds (Lat-gola – tys gols, kurā dzeivoj latvīši).
Par terminoloģiju – latviešu valodai ir divas literāras formas:
valsts valoda un latgaļu valoda.

Atbildēt

ilmisimo 25.07.2012. 21.51

………….zinību burvis Gapoņenko paziņojis par atklājumu, kas izraisījis gaviles krievvalodīgo informācijas telpā: “Latvieši vairs neveido Latvijas iedzīvotāju absolūto vairākumu”, vēstī “Vesti”.

Latvijas Republikas Centrālā statistikas biroja dati par “tiem, kas ikdienā mājās lieto latviešu valodas dialektu – latgaliešu valodu” izraisījuši sašutuma vētru Gapoņenko krievvalodīgajā sirdī: nē taču, latgalieši ir “patstāvīgs etnoss”, tā ir īpaša tauta, ko nedrīkst jaukt ar latviešiem kā tādiem (sobstvenno latiši).

Gapoņenko gudroja un skaitļoja, lēsa un rēķināja, un “vot” atklājums: viņš latgaliešus atskaita no latviešiem (kuru kopskaits esot tik vien kā 929 000) un iznāk, ka Latvijā latviešu īpatsvars esot 49,5%, tad atsevišķi seko “latgaliešu etnoss” – 12,6%, krievi – 37,1% un pārējie – 1%.

Gapoņenko, protams, priecīgi paziņo, ka latvieši vairs nav absolūtā vairākumā – mazāk par pusi! Minētajai nešķīstajai trijotnei nu rokā ir sauklis: Latvijas tautu veido trīs nācijas – latvieši, latgalieši un krievi. Vārdu sakot, nekāds izlīgums te nespīd…
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356088:gapoenko-no-latvieiem-atskaita-latgalieus&catid=93:la-komentri&Itemid=440

-4

Atbildēt

AUTOEXEC.BAT > ilmisimo 26.07.2012. 10.40

Lama, manuprāt tā IR gapoņenko problēma un nevajadzētu mums nolaisties līdz viņu līmenim.

Atbildēt

AUTOEXEC.BAT > ilmisimo 26.07.2012. 12.51

nulle … retā reize, kad ieliku tev aš 2 plusus

Atbildēt

ilmisimo > ilmisimo 26.07.2012. 22.29

.. nevajadzētu mums nolaisties līdz viņu līmenim.
______________________
Nē.Nebūtu vis.

Tak nebūtu ar jāizliekas,ka viņu nav.

Būtiski ir saprast ,ka mēs(atškirībā no norvēgiem) nevaram atļauties ilgstošus valodu konfliktus.
….In modern Norway, many of the largest urban centres’ municipal governments have chosen to declare themselves neutral. However, it can be seen that several large centres have declared as using Bokmål, and very few larger urban centres use Nynorsk exclusively:…
http://en.wikipedia.org/wiki/Norwegian_language_struggle

tāds variants laikam būt izdevīgs tiem līdz kuriem “mums nevajadzētu nolaisties”.

-1

Atbildēt

brigita_damme_rtk_lv 25.07.2012. 17.11

…Atzīstot, ka tieši šāda veida un kvalitātes informācija ir labākais pamats diskusijai …
——–
Teiksim tā, šādā veidā iegūta informācija ir visai apšaubāmas kvalitātes. Kāpēc? Tāpēc, ka tautas skaitīšanas ietvaros jautājums par latgaļu valodas lietošanu ikdienā bija mākslīgi piekabināts jautājums. Nebija tur, tā teikt, izvēles atzīmēt, vai runāju nedaudz ventiš, piegaujas lībiešu mēlē, ivritā vai ar surdotulkojumu palīdzību. Viss pasākums bija veidots, kā esošo valsts datu bāžu kļūdainības un neizmantojamības apstiprinājums, un rīkots pārsvarā dēļ iespējamām Eiropas sankcijām (pasākuma izmaksas mazāks par sankciju summu). Vienam mājiniekam bija iespējas aizpildīt pārējo anketas. Kā bija, kā nebija, bet oficiāli es tagad ikdienā lietoju latgaliešu valodu, kaut gan patiesībā to tikai mēģinu darīt Latgalē, saskarsmē ar latgaliešiem. Un es neesmu vienīgais. Diezgan bezmērķīgu obligāti – brīvprātīgu izziņas pasākumu veidošana nedod rezultātus ar augstu ticamības pakāpi. Vajadzēja savilkt ķeksīšus? Ķeksīši ir savilkti. Bet uz šo ķeksīšu bāzes veidot zinātniskus darbus vai kaut kādus atzinumus, personīgi es neriskētu.
P.S.
Tad tomēr treilerī, kur jūs mītat ir vanna vai duša?…

Atbildēt

Andris 25.07.2012. 13.31

Saeimas deputāts – “Ar ko atšķiras latviešu un latgaliešu valoda?” Ar to, Viļuma kungs, ka latviešu valoda ir vienāda gan runātā, gan rakstītā formā, savukārt pastāv divas dažādas kategorijas – latgaliešu rakstu valoda (grāmatās un retu entuziastu mutēs)un Latgalē lietotais dialekts, kas apvieno 100 un 1 izloksni (jo Daugavpils latgalietim sazināties, teiksim, ar Viļakas pusē dzīvojošo ir visnotaļ sarežģīti. Ceru, ka tikai pagaidām – kamēr “latgaliešu rakstu valoda” beidzot kļūs par ikdienas dzīvē lietoto latgaliešu valodu.
Taču, ja Jums nav iebildumu, nedaudz par citu tēmu – par Latgali, latviešu valodu un senvēsturi.
Vai Jums, deputāta kungs, nav zināms, kā senlaikos Latgalē mēdza apbedīt strautus? Atzīstos nekompetencē – arī man tas nav zināms.
Kā zināms, strauta sinonīms ir urga. Piekrītat? Un, lūk, Latgales jaukajā pilsētā Viļakā jau kur tie gadi, kopš iepretī autoostai (piecu soļu attālumā no novadpētniecības muzeja) stāv informatīvs stends, kurā norādītas pilsētas ievērojamākās vietas. Un tur melns uz pelēka rakstīts, ka pie luterāņu baznīcas meklējami somurgu senkapi.
Tā kā nav informācijas, ka arī somiem radniecīgās senciltis, kuras mita Latvijas teritorijā, būtu nodarbojušās ar urgu apbērēšanu, naivi pieņēmu, ka notikusi elementāra pārrakstīšanās. Devos uz novadpētniecības muzeju, lūdzot man piešķirt otiņu un melnu krāsu, lai visu vērstu par labu. Dabūju garu degunu: muzeja laipnā darbiniece paskaidroja, ka viņai nav tiesību kaut ko labot.
Cerībā, ka analfabētisms tik izlabots oficiāli, ar mierīgu sirdi devos projām. Jo cerība, kā Jū8 droši vien zināt, ir muļķa mierinājums. Stāv stendiņš kā pliķis pilsētas ģīmī. Mani somu un austriešu kolēģi, viesos ieradušies, smējās, vēderus turēdami.
Lai viņiem (vai citiem Viļakas viesiem) neklātos kā pupiņai pasakā, kurai no lielas smiešanās mute pārplīsa, pērnvasar klauvēju pie pilsētas domes duravām. “Ŗakstiet iesniegumu! Dome lems, vai izskatīt.”
Paldies par kūkām! – pie viena varbūt uzcept doktora disertāciju par somugriem un urgu apbedīšanas tradīcijām Latgalē?
Kāds būtu Jūsu ieteikums, deputāta kungs?

-3

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Andris 25.07.2012. 16.44

———
Nesacerēsi -, tad var iznākt kā bij. brīvības cīnītājam, leģendārajam PSRS grāvējam Odisejam Kostandam. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, viens no LNNK dibinātājiem un balsotājiem par 1990.g.4. maija valsts Neatkarības deklarāciju utt., utml., tagad deklasēts par bezdarbnieku. Izrādās, nav vēlējies izmantot pat Kultūras ministrijas piedāvāto darbiņu integrācijas ”frontē” – nodarboties ar Latvijā esošo sešu melno un piecu arābu integrāciju (‘Baļķi nest nav piemērots’. 25.07.2012. Latvijas Avīze)

-2

Atbildēt

ilva > Andris 26.07.2012. 10.00

Paldies par Jūsu vērību. Nosūtīšu Jūsu vērojumu Viļakas novada domes priekšsēdētājam S.Maksimova kungam :) domāju, ka viņš tiks galā un pārpratumu novērsīs.

-1

Atbildēt

buchamona 25.07.2012. 13.10

” Jāapdomā, vai līdzekļi, kas līdz šim tērēti dažādu neefektīvu cittautiešu integrācijas pasākumu nodrošināšanai, būtu lietderīgāk izlietojami Latgales un pārējās Latvijas latviešu savstarpējai integrācijai.” +++ piekrītu, ka šie līdzekļi ir jāizmanto lietderīgāk, bet noteikti latgalietis nav “jāintegrē ” latviešos un otrādi. Divi latvieši – kurzemnieks un latgalietis, piemēram, savā starpā sapratīsies arī bez ” integrācijas programmas? :)

Tādēļ šī nauda ir jāizlieto Latgales latviskās kultūrvides sakopšanai, jo, kā pareizi norāda raksta autors, PSRS okupācijas sekas ir tādas, ka Latgalē latgaliešu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi un šobrīd šo trūkstošo ” pusi” aizstāj okupācijas laikā no PSRS iebraukušie migranti.

Smaga situācija un tādēļ vēl jo vairāk nav saprotama autora tieksme konfrontēties ar latviešu literāro valodu. It kā latviešu literārā valoda būtu tas bīstamākais ļaunums, kurš šobrīd apdraud latgaliešu identitāti.:) Domāju, ka pareizāk būtu, ja cien. deputātas Juris Viļums censtos latgaliešus Latgalē pārliecināt savā ikdienā runāt latgaliski, nevis krieviski. Tas ir pats pirmais solis, kurš jāsper Latgales atveseļošanas virzienā. Un tur arī daudz naudas nevajag. Drosmi gan vajag, lai pārvarētu okupācijas laikā pret migrantiem iedzīto biklumu :) Latgaliešiem ir jāsaprot, ka bez latviešu literārās valodas nespēs dzīvot arī latgaliešu dialekts un briesmas mūsu valodai draud tikai no vienas puses – tā ir krievu valoda.

Ja runājam par dialektiem, tad Latgalē nav unikāla situācija. Līdzīgi tas ir piemēram Vācijā, kur vācu literārajai valodai blakus ” dzīvo” dialekti . Šajos dialektos iznāk grāmatas, šajos dialektos runā bērnu dārzos, skolās utt. Es konkrēti zinu par plattdeutsch Austrumfrīzijā.

Patiesībā dialekti nevis dzīvo blakus literārajai valodai, bet literārā valoda mūsdienās ir šo dialektu bāze un garants.

+16

Atbildēt

buchamona > buchamona 25.07.2012. 13.30

nulle. Es esmu kurzemnieks un Līvānos darba dēļ nodzīvoju latgaliešu ģimenē gandrīz gadu. Sapratāmies lieliski. Un varbūt vēl labāk saprastos, ja nebūtu aizmirsis runāt ventiniski :) Ir lieliski latgalieši, piemēram Valdis Muktupāvels, no kura Tu varētu sākt mācīties, kādam ir jābūt īstam latgalietim. Varbūt mūža beigās spētu viņam sākt līdzināties :)) Varbūt tad mūža beigās Tev latviešu kultūra neliksies ” par seklu” :)

-1

Atbildēt

buchamona > buchamona 25.07.2012. 13.52

nulle.” …Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Wydzemes un Kurzemes latwišim, paturam sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pošim nusacit par sewi woludas (..) waicojuma ziniā.“ („Drywa”, 1.05.1917.).” +++ no šī teikuma izriet patiesība, ka es kurzemnieks un Tu – latgalietis, mēs abi runājam vienā valodā. Nevajag te putroties ar tukšiem saukļiem

-1

Atbildēt

buchamona > buchamona 25.07.2012. 14.29

nulle.No šitā izriet tas ka Latgalē latgaliešu valodai ir jābūt reģionālajai…++++ Nu tad dariet to, kopiet latgaliešu dialektu Latgalē! Tas būtu lieliski. Ņemiet piemēru no savas vēstures, laika, kad drukātais latgaliešu vārds bija aizliegts un latgalieši savas dziesmu grāmatas pārrakstīja rokrakstā, šādi saglabājot latgaliešu rakstību. Šodien pietiktu tikai apņemšanos. Ar roku neko rakstīt nevajag :)

Ja formāli pasludināsim latgaliešu dialektu Latgalē par reģionālo valodu – tad vienīgais ” ieguvums” būs tas, ka Latgalē par patieso reģionālo valodu kļūs krievu valoda un pie reizes tā kļūs par tādu arī Rīgā uc Latvijas pilsētās, kurās okupācijas laikā no PSRS saplūda migranti. Tu te argumentē kā īsts SC ” trubadūrs” :)

Atbildēt

Egitazz > buchamona 25.07.2012. 15.22

PSRS okupācijas sekas ir tādas, ka Latgalē latgaliešu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi un šobrīd šo trūkstošo ” pusi” aizstāj okupācijas laikā no PSRS iebraukušie migranti.
=========
pirmkārt, migranti sabrauca labi ja Daugavpilī. Jo tā vienkārša iemesla dēļ, ka migrantu veda (aicināja, vilināja) tur, kur būvēja lielas rūpnīcas – tātad, Rīga, Jelgava, Daugavpils, Liepāja, mazāk Ventspils un Valmiera. Kādi tur migranti bija vajadzīgi Krāslavā, Preiļos vai Aglonā, ja tur lielo rūpnīcu nebija, bet mazajām pietika ar atbraucējiem no blakus derevņām?

Otrkārt, tajā pašā Daugavpilī liels krievu skaits ir ne tikai migranti, bet vecticībnieku bērni no tās pašas Latgales derevņas. Faktiski Latgalē PSRS laikos turpinājās tie paši procesi, kas sākās jau senāk – cilvēki no laukiem braukuši uz pilsētām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka zemes samērā maz bija, bet dzimstība samērā liela – un kā tēvam sadalīt savus 10 ha uz 4 bērniem? tātad, 3 kaut kur jādodas.

Un tas turpinās arī tagad, arī 90.gados. Es pats esmu tam piemērs- es atbraucu uz Rīgu dzīvot, viena no māsīcām uz Daugavpili – praktiski manā dzimtā vietā nepalika neviens jaunietis no mūsu radu ģimenēm.

-4

Atbildēt

Signija Aizpuriete > buchamona 25.07.2012. 16.54

———
”(..)Nevajag liekuļot, bet valsts pārvalde 90. gados neizdarīja neko, lai saglabātu Latgalē kaut vienu no lielajiem PSRS laika gigantiem (atcerēsimies kaut vai to pašu Rēzeknes Piena kombinātu), gluži otrādi – tika darīts viss, lai uzņēmumus izpārdotu un iznīcinātu. Pēdējais mohikānis – REBIR – par spīti visām tā vadītāja, atzīmēsim, pēc tautības – krieva – pūlēm aizgāja nebūtībā pavisam nesen.”
Franciska Cimare. 2012. gada 9. marts

Latgola – nodota, bet nepadevusies!

http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/latgola-nodota-bet-nepadevusies-13936001

-4

Atbildēt

Sanšains > buchamona 25.07.2012. 19.17

nulle:
Kas arī tā bija līdz īstenais latvietis Ulmanis ķērās pie tās iznīcināšanas…
==============================================
Ieskatam: ko par Ulmani saka latgalietis Streičs –

Kultūras Diena:
Šobrīd, šķiet, var runāt par jaunu vilni, kad atkal valsts līmenī tiek runāts par Latgales glābšanu, izskaidrošanu un popularizēšanu. Ministru kabinets un reģionālās attīstības…

Jānis Streičs:
(Dedzīgi pārtrauc.)
Viņi šauri skatās. Tas ir ļoti šaurs, aprobežots skatījums, ka jāglābj Latgale. Bet ir jāapzinās, ka kristīgās Romas kultūrai te ir robeža ar Bizantijas kristīgo kultūru. Tā ir robeža, ko agrāk apzinājās baznīca, poļu muižnieki. Paskatieties, kāda Latgalē tika uzcelta kultūras barikāde. Kas par baznīcām, tempļiem – Dagdā, Krāslavā! Tās ir katedrāles, kas tika uzceltas! Otrkārt, te sākas Eiropa, te ir Eiropas robežas. Uz to jāskatās ar vērienu, nevis kā uz atpalikušu novadu. Trūkst vēriena! Vērienīguma. Valstiskās apziņas, eiropeiskās, galu galā – Romas kristīgās ticības. Pašcieņa vajadzīga. Tā ir svarīga lieta. Bet patlaban skatās kā uz kaut kādu novadiņu. «Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās.» Ja ir kāda dziesma, ko es neciešu, tad tas ir tas mazais novadiņš. Mēs dzīvojam svarīgā vietā, kur gadu simtiem ir karojuši un gribējuši iegūt. Bastionā mēs dzīvojam. Bet skatās kā uz novadiņu. Tas ir jāapzinās. Galu galā Kārlis Ulmanis to lieliski apzinājās – veidoja šo koridoru – un cēla tādas skolas kā nekur. Vislielāko vērību toreiz veltīja Latgalei.

2012. gada 16. jūlijs, “Dvēsele. Starp buļbām un kāpostiem. Intervija ar Jāni Streiču”
http://www.diena.lv/kd/intervijas/dvesele-starp-bulbam-un-kapostiem-intervija-ar-jani-streicu-13957823

Atbildēt

Sanšains > buchamona 25.07.2012. 19.28

nulle:
Jā, tikai nianse tāda ka latgaliešu valoda nav dialekts…
[…]
Ar krieviem arī var labi saprasties ja runā tikai krieviski…
===============================================
Tātad Jūs esat latgalietis? Latgalietis, kurš piepilda Cileviča sapni par ideālo latgalieti – no latviešiem nošķelto, latviešiem uzrīdāmo latgalieti?

Nepārsteidz. Lai mani atvaino latgalieši Streičs, Sperga, Bordāns, tomēr tieši no latgaliešiem diemžēl nāk arī daudz urbanoviču, rubiku, tutinu.

-1

Atbildēt

AUTOEXEC.BAT > buchamona 26.07.2012. 10.36

Vienmēr esmu cienījis “Riņķī Apkārt” loģisko viedokļi, taču goda vārds nevaru atrast sasaisti spriedumu ķēdē ar šādiem secinājumiem :

“Smaga situācija un tādēļ vēl jo vairāk nav saprotama autora tieksme konfrontēties ar latviešu literāro valodu. It kā latviešu literārā valoda būtu tas bīstamākais ļaunums, kurš šobrīd apdraud latgaliešu identitāti.:)” – es atvainojos, bet KUR ir saskatīta “tieksme konfrontēties” ?

Un kas tas par brīnumu ? ” Latgaliešiem ir jāsaprot, ka bez latviešu literārās valodas nespēs dzīvot arī latgaliešu dialekts un briesmas mūsu valodai draud tikai no vienas puses – tā ir krievu valoda. ” Latgaliešu valoda (saucam to par latviešu valodu Nr.2 vai Nr.1, nav svarīgi) neapdraud līdzās pastāvošo latviešu valodu Nr.1. Un gan latviešu valodu Nr.1 , gan Nr.2 krievu valoda apdraud pilnīgi vienādā mērā.
KĀDĀ veidā latviešu valoda Nr.2 (latgaliešu) var būt atkarīga no latviešu valodas Nr.1 ? Jā, protams, ja runājam par jaunveidotajiem vārdiem, tad visticamāk tie vispirms rodas latviešu valodā Nr.1 un tad (balstoties uz rakstības un izrunas noteikumiem) tiek “latgaliskoti”. Taču nemaz nav izslēgts, ka var atrast arī otrādus piemērus.

Visbeidzot … ” Nu tad dariet to, kopiet latgaliešu dialektu Latgalē! Tas būtu lieliski. Ņemiet piemēru no savas vēstures, laika, kad drukātais latgaliešu vārds bija aizliegts un latgalieši savas dziesmu grāmatas pārrakstīja rokrakstā, šādi saglabājot latgaliešu rakstību. ”

Cienītais, tā patiešām ir Jūsu līmeņa necienīga ņirgāšanās ! Ja latviešu valodu Nr.2 (latgaliešu) uzskata par pilntiesīgu latviešu valodu (atbilstoši likumam !!!) , tad varbūt JŪS, kā patriots, varētu arī atbalstīt, ka valsts finansē NEVIS KRIEVU SKOLAS, bet šos līdzekļus novirza LATGALIEŠU valodas (t.i. latviešu valodas Nr.2) oficiālai mācīšanai skolās VISMAZ Latgales novadā ? Lai nu kā, bet laikam pat Jums būtu jāatzīst, ka šāda izglītības programma ir DAUDZ VAIRĀK pelnījusi finansējumu, nekā izglītība krieviski. Tāpat kā izglītība līvu valodā (pamatvalodā – saskaņā ar likumu), ja vien būtu GRIBĒTĀJI mācīties un VARĒTĀJI mācīt. Latgales latviešiem tādi IR. Nu tad kur problēma ?

Atbildēt

ilva > buchamona 26.07.2012. 13.47

Vai varu palūgt vairāk informācijas par to domrakstu? Kad (kurā gadā) rakstīts un kurā skolā? Varbūt var aprunāties ar autoru? Ideāli būtu arī pašu domrakstu apskatīt! [email protected]

Atbildēt

ilva > buchamona 26.07.2012. 13.49

es kurzemnieks un Tu – latgalietis, mēs abi runājam vienā valodā. Nevajag te putroties ar tukšiem saukļiem
——
faktiski Tev pīkreitu – Tu i as asom latvīši. Taitod ari muna volūda ir latvīšu volūda ;)Muoku raksteit i runuot obejūs latvīšu volūdys paveidūs. Voi Tu muoc? :)

Atbildēt

buchamona > buchamona 26.07.2012. 17.52

ARTs. Latgaliešu dialekts ir tā pati latviešu valoda un es tādēļ arī rakstīju, ka Latgalē ir jāsakārto latviskā vide, kā piemēru minot Vāciju, kur Austrumfrīzijā ir bērnu dārzi, skolas, kurās māca vietējo dialektu – Plattdeutsch.

Ja Latvijā vairs nerunās latviski, tad latgaliski arī ne, to taču Tev vajadzētu saprast. Cik saprotu, Tu dzīvo Daugavpilī – tad, cik krievu Daugavpilī runā latgaliešu dialektā? Tev daudz nākas dzirdēt dialogus starp latgalieti un vietējo krievu, kurš notiktu latgaliski?

Ja par formulējumu, kā tad latgalieši runā – valodā, jeb dialektā, tad paraktiski, ja latgaliešu dialekts tiktu formulēts kā valoda, tad tas būtu nāves spriedums latgaliešu dialektam. Nav man pārliecības, vai šo komentu Tu lasīsi, tādēļ turpināsim šo sarunu citreiz, kad kāds līdzīgs raksts parādīsies :)

-1

Atbildēt

buchamona > buchamona 26.07.2012. 17.58

jureits.lv Un, kādēļ man būtu jāmāk rakstīt latgaliski? :) Šitā cīņa par latgaliešu valodu Jūsu izpildījumā man izskatās pēc tādas rotaļāšanās ar nopietnām lietām. Tāda šūmēšanās pa virsu. Kas ir darīts, lai Latgalē fakultatīvi sāktu mācīt latgaliešu dialektu? Bet, ne projektu veidā – praktiski, lūdzu vienu piemēru.
Trimdas latvieši nepazaudēja savu dzimto valodu Dienvidamerikā, jūs savu latgaļu dialektu pazaudēsit dzīvojot Latgalē. Par brāļošanos ar SC pat nerunāšu :(

Atbildēt

13kid37 25.07.2012. 12.59

Latgaļi nav latgalieši – latgaļi dzīvoja pa visu Vidzemi, latgaliešus vēlāk izveidoja divu naidīgu armiju lielgabalu nostāšanās vienas upes dažādos krastos.

Latvieši vispār ir vēlāks veidojums, kurā savienojās dažādas iepriekš šajā teritorijā šķirti pastāvējušās ciltis. Kā īsti tas noticis, nezinu, jo, manuprāt, apzīmējums “latvieši” samērā piepeši iznirst 17. gs.

Tas, kas kļuva par “latviešu literāro valodu”, veidojies uz dažādu izlokšņu pamata, vienādošanas procesā un laika gaitā šo un to (piemēram, trīs intonācijas) zaudējot. Bet arī Kurzemes izloksnēs var atrast tik pat seniskas parādības kā katoliskajā Latgalē.

Latvietis, kas neizprot lībiešus/līvus, lībiskumu un tā iespaidu uz latviešu valodu un kultūru, neizprot sevi. Jo ir mums pirmās zilbes uzsvars, aprautas galotnes (salīdzinot ar lietuviešu valodu) un valodiski aizguvumi. Ne jau viss no tā kaimiņos dzīvojošo igauņu dēļ!

Ja paskaitītu lībiešus/līvus, skaitļi būtu nevis iespaidīgāki, bet gan tieši šausminoši. Un, galu galā, varbūt vairāk jāskatās, kā saglabāt jelko no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes izloksnēm, kas literārās valodas vienādojošā spiediena ietekmē zūd katastrofāli!

Atbildēt

Vladimirs Lavrenovs > 13kid37 25.07.2012. 23.15

Tas kad veidoti pieraksti vai izveidots kāds formāls administratīvais dalījums vēl neliecina par valodas izcelsmes laiku. Ja paskatamies cik ilgs laiks ir šie 3 vai 4 simti gadu, tad redzams, ka runa ir par dažām paaudzēm. Tas ir pietiekams laiks, lai pa retam izdomātu kādu jaunu vārdu, drusku savādāk tos izrunātu, pārietu no viena dialekta uz citu. Tas nav pietiekams laiks, lai rastos valoda, kuru lietojam no bērna kājas, kas mums ieprogrammēta galvā un kuru sava mūža laikā mēs mainam pavisam nedaudz. Vēl jo vairāk laikos, kad nokļūt no Latgales līdz Kurzemei un atpakaļ vien jau būtu bijis liels vairāku nedēļu pasākums.

Paskaties kā atšķiras angļu valoda Londonā no angļu valodas Ņujorkā vai Sidnejā, kur valodu atšķirība varēja veidoties tos apmēram 3 simtus gadu! Un tad salīdzini kā aršķiras angļu valoda Skotijā un Anglijā, kur valodas ir veidojušās daudzas reizes ilgāk!

Par to ka reģionālās īpatnības būtu atbalstāmas kā kulturālais mantojums piekrītu.

Atbildēt

mariam 25.07.2012. 12.14

Man patīk Latgale un latgalaieši, patīk kādreiz tur aizbraukt un ir interesanti, ka tai piemīt sava savdabīga identitāte. Man nevarētu pārmest kaut kādu nievīgu attieksmi pret šo Latvijas daļu. Tomēr to latgaliešu migrāciju uz citām Latvijas daļām tik viennozīmīgi nevērtēju.

Vēsturiski atšķirības sadzīves kultūrā Baltijas guberņu latviešiem un Vitebskas guberņas latviešiem bija diezgan ievērojamas – pietiek uzmest aci mājām un pagalmiem. Kas arī, protams, piedod to savdabību. Taču tomēr skumīgi savā ziņā, ka ar šo migrāciju nevis latgalieši pārņēmušiko no vidzemniekiem un kurzemniekiem, bet drīzāk to Vitebskas guberņas kultūru ir izplatījuši pārējā Latvijā. Zinu, zinu, ka pēc ksenofoba izklausos un tā..

-2

Atbildēt

Jānis Zaščinskis > mariam 27.07.2012. 16.12

-1

Atbildēt

Anna Gaigule 25.07.2012. 11.56

Lai arī pēc Valsts valodas likuma latgaļu valodu var uzskatīt par latviešu valodas paveidu, tad patiesībā ir drīzāk otrādi — literārā latviešu valoda ir “modernizēts” latgaļu valodas paveids.

-4

Atbildēt

mariam > Anna Gaigule 25.07.2012. 12.20

Nevar piekrist, – kā zināms, literārā latviešu valoda ir veidojusies uz to izlokšņu bāzes, kādās runāja tagadējās Latvijas centrālajā daļā – ja skatās kartē, tad tā ir Bauska/Jelgava – Rīga – Valmiera. No kādreizējo latgaļu valodas drīzāk ir veidojušas augšzemnieku dialekta nesēliskās izloksnes – tas, ko autors apzīmē par Latgales latviešu valodu, kas gan arvien ir pietiekoši dažāda dažādos Latgales nostūros.

-2

Atbildēt

Egitazz > Anna Gaigule 25.07.2012. 15.13

interesanti. ja tas ir tikai paveids, kāpēc neļāva zvērestu teikt Saeimā?

-2

Atbildēt

ilmisimo > Anna Gaigule 29.07.2012. 13.02

…. runas forma nav kodificēta, un latgalieši runā dažādās izloksnēs. Savukārt dialekts ir izlokšņu apkopojums, un dialektam nav rakstu formas. Es labprāt lietotu formu «latgaliešu mēle» – jo, no vienas puses, ir rakstu valoda, tomēr nav pilna valodas spektra, proti, nav standartizētas mutvārdu formas,»
http://www.apollo.lv/zinas/kursite-par-jedzienu-latgaliesu-valoda-butu-gruti-runat/498596

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam