Otrdien Dailes teātrī pirmizrāde “Gūsteknis pilī”

—-
Kad 1940.g. jūnijā nacistiskās Vācijas karaspēks maršēja pa okupētās Francijas galvaspilsētas Parīzes ielām, tad Kārlis Ulmanis pieņēma vēsturiski pareizu un saprātīgu lēmumu. Tieši tādu pašu pēc gada pieņēma arī ASV prezidents F.D.Rūzvelts un L-Britānijas V.Čērčils – t.i., būt kopā ar PSRS cīņā pret kopējo ienaidnieku.
Vācu nacisti iz dr. Gebelsa kantora un pašmāju kolaboranti neimaņi, dankeri, klāni par K.Ulmana tālredzīgo rīcību bija pamatoti saniknoti, tāpēc versiju par ”nodevību” un valsts ”izārdīšanu” izdomāja. Taču vēstures gaita spilgti apliecināja K.Ulmaņa rīcības pareizību – galu galā 1990.g.4.maiju jau no tautas apziņas neizdzēst! Lai jau Staprāna kungs gozējas Kalifornijas saulīte un jaunas versijas sacer, tās jau K.Ulmaņa pieminekli Rīgā nepārvietos un ”tautas sirdsapziņu” (O.Vācietis) neizmainīs. Starp citu, god. režisora kungam Auškapam der ATCERĒTIES arī par E.Smiļģa un viņa vadītā aktieru kolektīva rīcību pēc K.Ulmaņa aicinājuma par palikšanu ‘savās vietās’ Latvijā.