Vai foto ir jaunais CV?
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Ģimenēm draudzīga darbavieta – vai visām?
Viedoklis /
7. novembris
Mikroklimats, alga un jēga – ko mūsdienās meklē darbinieki?
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Viedoklis /
31. oktobris
Ar picām un augļiem birojā nepietiek, lai piesaistītu talantus
Viedoklis /
18. oktobris
Atbildība par mākslīgā intelekta ētisku attīstību jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm
Komentāri (78)
Your1stMarathon 12.11.2011. 10.04
Smuks(-a), bet stulbs(-a) = ideāls darbinieks???
Kaut kāds murgs!
0
BaleLiina 11.11.2011. 20.56
Piekrītu, ka izskatam ir liela nozīme arī ne tikai daudzās minētajās profesijās (viesmīle,auklīte), bet patiesībā visās (kā sievietēm, tā vīriešiem). Arī, piemēram, telefonistēm, jo viņas jau nestrādās tikai ar `klientēm`, bet arī ar kolēģēm un priekšniecību. Fotoattēlu prasīšana ievērojami sašaurina pretendentu loku, resp., izvēlei nepieciešamo laiku. Tādēļ brīnos par šī `pētījuma` uzstādījumu, kurā nav ņemtas vērā pašsaprotamas lietas. Šajā gadījumā `pētītājas` vēl apzināti apzog citu cilvēku (iestāžu, personāldaļu utt.) laiku, liekot darboties ar viltotiem dokumentiem. Savukārt augsti kvalificētu speciālistu loks pa lielākajai daļai jau pazīstams, taču arī tajā šāda papildinformācija var nākt tikai par labu (īpaši, ja pretendents `no malas`).
0
piziks 11.11.2011. 17.20
Kas šīs meitenes par pētniecēm, ja nemāk formulēt fotoattēlu kā papildu informāciju?! Rakstītajiem CV bieži ir pamats neticēt, attēla papildinfo var būt precīzāka.
0
Eversheds Bitāns 11.11.2011. 15.43
piekrītu komentetaju aizrādijumam, ka “petījuma” vajadzēja būt vairak zinātniskam, pamatotam.
0
ilzezeebolde 11.11.2011. 13.56
Pētnieces ir vai tikai izliekas par muļķēm?
Pētījums nav objektīvs, jo tiek uzmanīgi noklusēts, ka veikts attiecībā uz profesijām, kurās izskatam ir nozīme.
Vēl neesmu redzējis tādu sludinājumu, kur meklē krāvēju vai Maxima pārdevēju, kur jānorāda foto.
Un tas, ka tiek prasīts foto, nemaz nenozīmē, ka tas tiks vērtēts pēc “pētnieču” iedomātajiem kritērijiem.
Piemēram, kad man būs jāmeklē meitene videočatam, kura mērķauditorija būs kārīga dzīvsvara dāmu cienītaji, tad kritērijs būs mazliet cits.
Bet, kad vajadzēs priekš feministu cienītāju kanāla – tad laikam jāvēršas pie abām “pētniecēm”.
0
Ligiña Doniña 11.11.2011. 13.28
Izskats ir arī prece, pie tam ļoti dārga. LV ar to nevajadzētu būt nekādu problēmu, jo šeit ir ļoti daudz skaistu cilvēku.
Foto gan neparāda cilvēka skaistumu, jo kā zināms “skaistums nāk no iekšām” A.Šlesers ©
3
piziks > Ligiña Doniña 11.11.2011. 13.55
Izskats ir ne vien dārga prece, bet arī pacietīga darba un finansu ieguldījumas rezultāts. Ja darbaņēmējs tā sevi ir gatavojis darba tirgum, vajadzības gadījumā viņš ir pelnījis dabadevēja izvēli.
Meitentiņi pētnieciņi sadomājušies tā pažultaini un kategoriski, tādā kā Delnas Voikas stilā: ķipp, man pienākas/jābūt tā. Vērtējot fotogrāfiju, protams, darbe devējs vai viņa pārstāvis var kļūdīties, bet tomēr attēls sniedz vairāk informācijas nekā CV tipa sacerējumi. Tieši attēla prasījums ir vairākiem zināmiem gribētājiem spiedis pārrakstīt CV ticamākā versijā.
0
Ligiña Doniña > Ligiña Doniña 11.11.2011. 14.06
>Optiskais Tēmeklis …zviedru feministēm būtu vēl vairāk ko teikt…:)
Bet. Ierosinu arī šī pētijuma autorēm pielikt klāt savas fotogrāfijas (pilnā augumā), lai var saprast pētijuma…..jēgu.
0
piziks > Ligiña Doniña 11.11.2011. 14.40
Nu, pietiek jau mums te ar to, no Zviedrijas importēto, latvieti “Mozaikā”, kas pa vecrīgu špacierēt cerēja. :)
0
Sanšains 11.11.2011. 12.34
Bet pastāv taču tāds fenomens kā fotogēniskums. Ir cilvēki, kuri fotogrāfijās izskatās labāk nekā realitātē, un arī otrādi. Tie darba devēji, kuri galvenokārt spriež pēc fotogrāfijām, paši sevi “apzog”.
2
Evija Zauere > Sanšains 11.11.2011. 13.43
Fotogēniskums tieši tāpat kā pretējais pieņemums, ka labs fotogrāfs vienmēr mācēs nofotografēt labi ir mīts. Arī no fotografjas var gūt samērā izsmeļošu informāciju par cilvēku un nebūt ne par viņa fizisko izskatu.
Bet nu par tēmu jāteic, ka vēlme izlikties svētākiem par Romas pāvestu ir aizkustinoša. Pat pieļaujot, ka aizliegumu darba devējam prasīt fotogrāfiju varētu iestrādāt likumos, vai tiešām kāds tic, ka vietās kur darbinieks nevar izskatīties kā no meža iznācis, pēkšņi nevērtēs pretendenta vizuālo izskatu? Nu būs tāpat kā ar valodu zināšanām vai jautājumiem par ģimenes stāvokli – kas gribēs zināt – uzprasīs.
0
Eversheds Bitāns > Sanšains 11.11.2011. 15.39
Pilnīgi pievienojos komentāram!
0
helis 11.11.2011. 12.18
Izskats bez šaubām ir svarīgs, sevišķi, ja tiek meklēts administrators skaistumkopšanas salonā. Tur neko pārmest darba devējam nevar, tāpēc, lūdzu, dārgās un dārgie, rūpēsimies par savu ārieni, lai nebūtu šādas “diskriminācijas”.
4
Andris > helis 11.11.2011. 12.31
īsi pirms fotografēšanās visi cilvēki rūpējas par savu ārieni, tāpēc tavs padoms ir garām! Vienīgais ko var droši saskatīt fotogrāfijā ir sejas vaibsti, un tā jau tiešām ir diskriminācija, jo cilvēkam iedzimto sejas vaibstu dēļ nemaz netiek dota iespēja iepazsitināt ar sevi personiski un parādīt savu iespaidīgu intelektu un apburošās manieres, ja viņam tās piemīt.
0
Aiga Alksne > helis 11.11.2011. 12.35
sejas vaibsti protams, ka nav izmaināmi, taču, piedodiet, bet fotogrāfijā tomēr diezgan labi var noteikt vai cilvēkam ir dziļas attiecības ar alkoholu, vai nav. tas tomēr sejas vaibstos ar laiku ierakstās. un to nu neaizsmērēsi ne ar tonālo, ne jaunu frizūru!
0
zauls > helis 11.11.2011. 18.41
Sejas vaibsti nav iedzimti, sejas vaibstus veido cilvēka daba – labsirdība, prieks, atsaucība, līdzcietība, intelekts vai gluži pretēji – stulbums, ļaunums, alkatība, skaudība utt utt.
0
Jānis Dreimanis > helis 12.11.2011. 09.31
vakardien
Jā, un ļoti līdzīgas izpausmes ir arī aknu slimniekiem. Ja gribi pārbaudīt cilvēku uz alkoholismu, ir daudz precīzākas metodes nekā skatīties foto.
0
Aivars Krauklis 11.11.2011. 12.08
Darba ņēmēja un devēja attiecības var regulēt tad, kad darbinieks pieņemts, bet līdz pieņemšanai jebkāda regulācija ir darba devēja tiesību pārkāpums. Precizējam – ja man vajadzīgs darbinieks noteiktu funkciju REZULTATĪVAI izpildei, tad es nebūšu pats sev ienaidnieks, izvirzot nevajadzīgas papildu prasības, jo tā varu nedabūt vajadzīgāko.Bet vajadzībai iespējams bezgalīgs variantu daudzums. Ja vajag:
1. pieredzējušu speciālistu – ņemšu vecu, jo jauniem tā pieredze nemaz nevar būt;
2. darbinieku, kam nepieciešama gadiem ilga „iestrādāšanās” šauram uzdevumam – ņemšu jaunu, ko vērts gatavot;
3. darbinieku jauna liela pasūtījuma izpildei gada laikā – atvainojiet, topošās māmiņas…;
4. darbinieku sarežģītai atbildīgai funkcijai, ko pats nejēdzu izkontrolēt – ne vien kompetentu, bet arī uzticamu, ar labu reputāciju;
(Saraksts turpināms bezgalīgi)
Neko no tā nav iespējams noregulēt no ārpuses, jo tā tiek aizmirsts galvenais – īstam, (privātam) darba devējam uzdevumam atbilstošs darba ņēmējs ir vajadzīgs ne mazāk, ka ņēmējam darbs. Kļūdaina izvēle un muļķīgu prasību izvirzīšana vispirms kaitēs man pašam.
Ja nu gadās tik dumjš darba devējs, tad meklētāja lielākā veiksme ir – netikt pieņemtam pie tāda.
0
lailabidzane 11.11.2011. 12.01
.
Nu, jā – studentes. Bet vēl taču ir.lv sēž kādi “apbružātāki” onkoļi un tantes, kuri, tā gribētos vismaz cerēt, uz lietām prot paskatīties ne tik izteikti plakani. Vai ir gluži vienalga, ko publikai piedāvāt?
“Lai arī personas foto pārsvarā gadījumu nav uzskatāms par darba vērtēšanas kritēriju, normatīvajos aktos nav speciāla regulējuma par tā izmantošanu darbinieku atlasē.”
Tātad, viena lieta ir pilnīgi skaidra – normatīvie akti PRET foto prasīšanu NEVĒRŠAS!
Otra, par “pārsvarā gadījumiem”, ir tikai pieņēmums. Ne pārāk kompetentu, maigi izsakoties, “gurķenīšu” pieņēmums.
Un tad par to salīdzinājumu, tiem diviem CV. Kaut ko dumjāku ir grūti iedomāties!
Ja tiek piedāvāti divi visādi citādi vienādi CV, bet viens no tiem satur PAPILDUS INFO – fotografiju, kāpēc lai darba devējs neizvēlētos tieši to, kurš satur plašāku informāciju?
Ja eksperimenta mērķis bija sasniegt jau iepriekš uzstādītu rezultātu, tad jautājumu nav.
Ja kāds (tas gan šajā stāstā maz ticams) tiešām gribētu iegūt objektīvu salīdzinājumu, tad tik uzskatāmi stulbus eksperimentus neveiktu…
0
brigita_damme_rtk_lv 11.11.2011. 11.12
Sakarā ar to, ka jebkura subjektīva prasība vai viedoklis var tikt uzskatīts kā diskriminējošs, likumdevējam jānosaka, ka darba tirgus notiek loterijas veidā. Pie kam nedrīkst būt diskriminācija starp tiem, kam šo darbu vajag un tiem, kam tas pavisam neinteresē…
1
Jānis Dreimanis > brigita_damme_rtk_lv 12.11.2011. 09.16
Varbūt tomēr labāk būtu pamosties, atklāt, ka ir 21. gadsimts un izmantot progresīvākas atlases metodes? Pieņemt darbā, balstoties pamatā uz CV, jebkurā gadījumā ir stulbi.
0
LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 10.40
Francijā, piemēram, kur es nodzīvoju 6 gadus, darba devēji cilvēkus vērtē pēc ārējā izskata daudz vairāk, nekā pie mums Latvijā, neskatoties uz to, ka tā it kā ir cilvēktiesību paraugvalsts. taču viņi nekad neraksta šādas prasības sludinājumos, un arī nekad neizaka cilvēkam sejā, viņi to dara daudz smalkāk un tā, lai nevienu neaizvainotu – uzaicina uz interviju un pēc tam min kādu neitrālu un neaizskarošu iemeslu, kādēļ atteikts. protams, ka pasaulē pastāv netaisnība un cilvēkiem ar labāku izskatu ir vieglāk atrast darbu, tā tas diemžēl ir un laikam arī būs. bet labi, ka pie mums top šādi pētījumi un šādi raksti. Latvijā mūsu sasvtarpējā saskarsmes kultūra ir ļoti zema un cilvēki nekautrējas viens otram atklātā tekstā izteikt diskriminējošas un bieži arī pazemojošas lietas. ja mēs par to sākism aizdomāties un rakstīt, ar to tikai celsies mūsu sadzīves kultūras līmenis.
3
Kā T Ā var būt?! > LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 12.12
Pievienojos par visiem 100:))
0
Māra Birģele > LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 12.21
Arī Šveicē foto pievienošana CV ir samērā obligāts pasākums. Tas ne vienmēr ir kā prasība noteikts sludinājumā, taču visi, kas piesakās, tāpat zin, ka fotogrāfijai jābūt.
0
Jānis Dreimanis > LaumaPaeglkalna 12.11.2011. 09.30
Cilvēktiesību paraugvalstu nav. Ir tikai valstis ar vairāk vai mazāk problēmām. Francijā problēmu ir mazāk, bet tas nenozīmē, ka tādu nav.
0
dingo_pingo 11.11.2011. 10.34
Smieklīgi! Fotogrāfiju prasīt nedrīkst, jo tā ir diskriminācija, bet tad jājautā, vai tad darba pārrunu laikā potenciālais darba devējs neredz potenciālo darba ņemēju? Un vai tad viņš nevērtē izskatu? Cik es esmu bijis uz darba intervijām, vienmēr esmu bijis visiem redzams un pat bez sejas maskas. Kā tagad izkontrolēt, vai darba devējs kādu nediskriminē izskata dēļ? Manuprāt bildes aizsūtīšana, ja tas ir prasīts un atbildes nesaņemšana vai atteikums ir laika ietaupījums – darba devējam tava seja vienalga nepatiktu arī pārrunu laikā.
3
katzchenjulja > dingo_pingo 11.11.2011. 11.12
Izskatam ir nozīme tāpat kā balss tembram, smaidam, starojumam, stilam, runas veidam, pat galvas pagriezienam. Nemaz nerunājot par apģērbu, tīrības smaržu (nejaukt ar parfīmiem) utml. faktoriem, ko neviena fotogrāfija nevar sniegt. Tāpēc fotogrāfijas pieprasīšana IR diskriminējoša. Jo pievilcīgums neatklājas fotogrāfijā. Piekrītu pētniecēm un Tomam.
0
Kā T Ā var būt?! > dingo_pingo 11.11.2011. 12.10
Un kā vēl atklājas! Cilvēks var nebūt skaists, bet viņa personības starojums (ja tāds, protams, ir) un pievilcība perfekti atspoguļojas sejā – acīs, smaidā.
0
Jānis Dreimanis > dingo_pingo 12.11.2011. 09.29
Klātienes sarunā cilvēku ir iespējams izvērtēt vispusīgāk, bet arī tad nav tiesību vērtēt pēc izskata. Visstulbākā rīcība no vadītāja puses ir noraidīt tikai IZSKATA dēļ, bet fotogrāfija var noderēt tikai šādam nolūkam.
0
juris 11.11.2011. 09.51
Vajadzēja vēl trešo meiteni, kurai arī bija fotogrāfija, bet nu tāda vienkāršā, parasta :) (Lai gan no šī raksta nav skaidrs, kāda bija fotogrāfija esošai meitenei)
4
Marta Zariņa > juris 11.11.2011. 10.30
Ak, Anna, zinātniskā zinātniece, šī ir varena doma!
Tad, lai visiem būtu nepārprotami skaidrs, par ko ir runa, pētijāmā meiteni ar parasto bildi sauktu par “parasto meiteni” un meiteni ar īpašo(?) bildi, par “īpašo meiteni”. Prezentējot iegūtos rezultātus, mēs secinātu, ka cilvēki izvēlas “īpašo meiteni” ?
YOU MADE MY DAY
0
juris > juris 11.11.2011. 11.47
nu būtu tricky novilkt robežu starp “parasto” un “īpašo” (lai nesauktu citādāk), jo katram jau sava gaume. Bet no šī pētījuma it kā var secināt – pievieno savu foto un dabūsi lielāku atsaucību no darba devējiem. Bet man tāda sajūta, ka ne vienmēr tā būs.
0
Jānis Dreimanis > juris 12.11.2011. 09.27
Tomam
Annai ir pilnīga taisnība no zinātniskās metodes viedokļa. Un ar savu nezināšanu lepoties nevajag.
0
Marta Zariņa > juris 12.11.2011. 18.10
Mūs neuztrauc kurus cilvēkus kā darbiniekus izvēlās darba devējs -glītos vai neglītos, jo problēma ir pašā izskata vērā ņemšanā.
0
esmeralda_se 11.11.2011. 09.50
Tā vien gribas palūgt autorēm rakstam pievienot foto:)
Vai tiešām kādam/ai ir ilūzijas, ka pieņemot sekretāres/administratores etc. amatā, kur konkrētais darbinieks ir lielā mērā uzņēmuma seja, netiek vērtēts ARĪ izskats???
1
Jānis Dreimanis > esmeralda_se 12.11.2011. 09.26
Prasībai pēc laba izskata ir jābūt pamatotai. Piemēram, fitnesa treneris vai apģērbu demonstrētājs. Sekretāram/ei nav jābūt skaistumkaralienei, lai atstātu pozitīvu iespaidu par uzņēmumu.
0
Ireta Čekse 11.11.2011. 09.47
Šāda veida diskriminācijas aizliegšana tā pat ir diezgan bezjēdzīga, jo cilvēki paši jau ir salikuši bildes internetā visādos sociālajos protālos. Ja vēlēsies vērtēt pēc izskata atradīs kā.
1
pedejapartija.l v > Ireta Čekse 11.11.2011. 12.54
Tieši tā, liela daļa darba devēju jau tagad izmanto internetu (screening services, utt), lai iegūtu papildus informāciju par potenciālo darbinieku, piemēram, pēc draugiem.lv foto galerijas var izzīlēt jebkura cilvēka attieksmi pret dzīvi, darbu, utt. Ir darba vietas kur par plusu uzskatīs lielu twitter sekotāju daudzumu vai tāda konta neesamību.
A ko padarīsi, cilvēkiem patīk dalīties personīgā informācijā. Paši vainīgi, ka nezina robežu starp privāto dzīvi un publisko.
Taču no viena foto vērtēt cilvēku nav loģiski. Tā var pazaudēt ļoti labus strādniekus.
0
aldis_grunde 11.11.2011. 09.43
Muļķīgi ir strīdēties par kaut kādu diskrimināciju darba sludinājumos, ja nav iespēju redzēt un salīdzināt visu kandidātu izvērtējumus.
Nu ko tas dos, ja aizliegs rakstīt sludinājumā, ka nepieciešama fotogrāfija vai krievu valodas zināšanas, bet pēc darba intervijām nesmukie un krievu valodu nezinošie darbinieki tāpat netiks pieņemti darbā?
6
Marta Zariņa > aldis_grunde 11.11.2011. 10.36
Jā, tādēļ liksimies nu mierā un nečakarēsim cilvēkus – lai skaidri un gaiši pasaka, ka melnādainos, neglītos, homoseksuālistus, ebrejus un čigānus nemeklē. Lai uz reiz pasaka, ka sievietei jābūt garkājainai, ar blondiem matiem, zilām acīm un vismaz C izmēra krūtīm. Vīrietim jābūt muskuļainam (?).
Jo tos kurus negribēs tā pat neņems darbā, vai ne? :-)
0
aldis_grunde > aldis_grunde 11.11.2011. 10.59
Šobrīd tā tas arī ir – ja darba devējam vajag garkājainu blondīni ar lielām krūtīm, tad tādu viņš arī pieņems darbā, un visas mazās gudrās brunetes saņems atteikumu, ka “šoreiz izvēlējāmies citu kandidātu”.
Mans priekšlikums ir tāds, ka kaut kā vajag likt darba devējam pamatot savu izvēli, ka izvēlētais darbinieks ir ar lielāku pieredzi, labākām zināšanām, labāku motivāciju, u.t.t., nekā kāds cits kandidāts, kurš nav pieņemts darbā. Un tikai tad mazā gudrā brunete varēs vērsties pret darba devēju par diskrimināciju.
0
Gaisma; Enģelis > aldis_grunde 11.11.2011. 11.11
Tom, Latvijas kontekstā aktuālāka būtu diskriminācija pēc vecuma, nevis pēc rases vai orientācijas;)
0
mgeidans > aldis_grunde 11.11.2011. 11.42
ko gribu, to arī ņemu darbā. nejuties pārliecināts par savu izskati – nepiesakies amatam!
0
Aivars Krauklis > aldis_grunde 11.11.2011. 12.40
Toms Bergmanis – mani galīgi neinteresē ne orientācijas, ne ādas krāsa, bet kurš rakstīs un kāda būs sūdzība, ja „skaidri un gaiši” pateikšu, ka muļķu pieteikumi netiks izskatīti?
0
Jānis Dreimanis > aldis_grunde 12.11.2011. 09.24
tvverotajam:
Tieši tā Latvijā arī šobrīd ir. Problēma tikai tāda, ka šādu informāciju var pieprasīt tikai tiesa, bet brunetes acīmredzot nav pietiekami gudras, lai sūdzētu tiesā uzņēmumu, kurš atteicis darbu.
Patiesībā Latvijā šobrīd tas varētu būt labs bizness – pieteikties uz visādiem dīvainiem sludinājumiem, saņemt atteikumus, sūdzēt tiesā un dzīvot no kompensācijām. Un tā tikmēr, kamēr stulbie priekšnieki būs izmācīti.
0
Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 09.39
Šitais var nonākt līdz absurdam. Varbūt tad valsts iestādēm uzticēt darbinieku atlasi, lai saglabātu maksimālu objektivitāti un atbilstību kādām mistiskām cilvēktiesībām. Man kā darba devējam ir tiesības nepaņemt sekretāri darbā kaut vai viņas neglītās rokas somiņas dēļ, jo tas varbūt liecina par drausmīgu gaumi. Un šādiem apsvērumiem nav nepieciešama likumdošanas iejaukšanās – katrs uzņēmums rīkojas pēc saviem ieskatiem un tirgus nosaka, vai es varu izvirst ar savām prasībām. Acīmredzot, uz šo brīdi, tirgus ļauj darba devējiem būt izvēlīgiem, un kāpēc ne?
6
Marta Zariņa > Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 10.47
Neviens nemēģina apstrīdēt darba devēju spēka pozīciju šobrīd esošajā situācijā valstī. Jā darba devējs ir situācijā kurā var diktēt savus noteikumus, taču tas nenozīmē, ka diskriminācija izskata dēļ ir pieņemama.
Šķiet, ka Tu nesaproti, ka “privātais bizness” nav ekvivalents mazai karaļvalstij, kurā Tu vari šķirot cilvēkus pēc viņu izskata, reliģijas, seksuālās orientācijas un politiskajiem uzskatiem. Sabiedrības interesēs ir to nepieļaut, katru reizi, kad darba devējs kultivē savas slimās iedomas. Par to arī stāsts. (un šim nav nekāda sakara ar to, ka darba devējs var būt pietiekami nasks, lai kultivētu diskriminējošu attieksmi uzdodot formālus iemeslus, tas ir nedarot to atklāti)
0
Pēteris Jakubaņecs > Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 12.25
Rakstā jau nav runa par rasi, seksuālo orientāciju un citām pietiekami atšķiramām diskriminācijas pazīmēm.
Darba devējs, pieņemot darbinieku, savā galvā apsver pilnīgi visus par un pret un to nozīmi. Un šajos par/pret ietilpst arī šķietami tik subjektīvas lietas kā izskats, vecums, gaume, runas stils, ķermeņa valoda un vēl daudz cita. Tas viss spēj ietekmēt gan darba kvalitāti, gan mikroklimatu kolektīvā un spēju sadarboties ar jau esošiem kadriem.
Pašlaik tā ir nabaga darba meklētāju neapmierinātība ar izvēles kritērijiem. Pirms dažiem gadiem situācija bija pilnīgi otrāda – es varēju atteikties no izdevīga piedāvājuma kādā firmā, ja man nepatika priekšnieka deguns, jo man ir izvēles iespēja iet citur, tik pat izdevīgā vietā. Tas saucas tirgus un manuprāt klauvēt pie morāles ir divkosīgi.
0
lailabidzane > Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 12.29
.
Precīzi, jopcikpopcik!
0
helis > Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 13.05
/Jopcikpopcik/
Valsts iestādes jau nu būtu pēdējās, kam varētu uzticēt dabinieku atlasi.
Tirgus nosaka visu!
Ps.Runāsim latviski stilistiski pareizi:
“uz šo brīdi” (na davnij moment) vietā sakot “šobrīd” ;)
0
Maija > Pēteris Jakubaņecs 11.11.2011. 17.40
Tom Bergmani, kad tu pats būsi uztaisījis savu sekmīgu biznesu, tad varēsi spriedelēt par to vai ir taisnīgi kādu diskriminēt un pēc kādiem kritērijiem.
Turklāt no pretendentu diskriminācijas tik un tā neizvairīties, jo, ja var diskriminēt pēc prāta, veiklības, izturības, komunikācijas iemaņām, tad kāpēc man būtu, piemēram, jāskatās teātris ar nepievilcīgu aktrisi galvenajā lomā?
0
Jānis Dreimanis > Pēteris Jakubaņecs 12.11.2011. 09.21
Tāpēc pastāv valsts, lai aizstāvētu savu iedzīvotāju intereses. Ja darba devējam būtu pilnas tiesības rīkoties, kā viņš vēlas, mēs atgrieztos 19. gadsimta kapitālismā ar visām no tā izrietošajām sekām – 16 stundu darbadiena, atlaišana jebkurā brīdī par nepareizu paskatīšanos, nekādu sociālo garantiju.
0
Ivars Auziņš 11.11.2011. 09.22
Man reiz gadījās, ka aizsūtīju CV pielikumā savu portret-bildi. Atpakaļ saņēmu lūgumu, lai taču pilna auguma bildi aizsūtot. Ar to arī mans un potenciālā darba devēja kontakts beidzās :D
7
Edmunds Zālīte > Ivars Auziņš 11.11.2011. 10.43
Lasīju par pētījumu šai sakarā – Sievietēm ar glītāko CV pievienoto fotogrāfiju ir zemākas iespējas tikt uz nākamo kārtu, vīriešiem – pretēji. Tas tādēļ, ka atbildīgās par cilvēkresursiem, ļoti bieži, ir vientuļas un jaunas sievietes!
;)
0
Aivars Krauklis > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.22
frukc – pilns pamats tādu „atbildīgo par cilvēkresursiem” patriekt bez kavēšanās. Par darba uzdevuma nepildīšanu. Ja izdodas – bez atlaišanas pabalsta.
0
Sanšains > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.31
Atpakaļ saņēmu lūgumu, lai taču pilna auguma bildi aizsūtot.
=======================================
Varbūt tā bija ironija? Ja es meklētu darbinieku, tādu CV, kuram pievienota smalka “portretbilde”, drīzāk atstātu kā pēdējo, ko izskatīt.:)
0
Edmunds Zālīte > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.35
Biotops – tas ir objektīvs pētījums (protams par lielākiem uzņēmumiem, kuriem ir sava ‘kadru daļa’) un tas lieku reizi pierāda, ka cilvēkiem piemīt cilvēciskās vājības.
tas, pēc kādiem kritērijiem uzņēmums pieņem darbā darbiniekus, tiešā veidā atspoguļosies uz uzņēmuma attīstību. so… varam pieņemt, ka viņi samaksās par savām kļūdām, ja tādas būs bijušas. ;)
0
helis > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.39
Uz kādu vakanci pieteicies, ja nav noslēpums? ;)
0
helis > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.42
/frukc/
Pētījums šķiet pat ļoti precīzs – zinu vairākas gados jaunas vientuļas sievietes, kas ir atbildīgas par personāla atlasi :D
0
helis > Ivars Auziņš 11.11.2011. 12.49
/Harim/
Tas atkarīgs tomēr par kādām vakancēm iet runa… Man tomēr šķiet, ka viss jāvērtē kopumā (arī potenciālā darbinieka āriene) tāpēc iesaku darba devējiem piekopt darba intervijas, kas, manuprāt, ir vissobjektīvākais veids kā noteikt indivīda piemērotību amatam.
0
Kaspars Špūle 11.11.2011. 08.52
Ja darba devēji Latvijā var nepamatoti pieprasīt darbiniekiem krievu valodas zināšanas – kāpēc gan nepieprasīt arī foto?
Kā grib, tā dara.
7
Anželika Paņkina > Kaspars Špūle 11.11.2011. 11.47
Kāpēc jūs uzskatat, ka krievu valodas prasība ir nepamatota, bet angļu pamatota?
Jābūt konsekvencei – vai nu tikai latviešu, vai arī darba devējs norāda jebkādas valodas, kuras nepieciešamas darba specifikai.
0
helis > Kaspars Špūle 11.11.2011. 12.30
Par to krievu valodu pilnīga taisnība, par to vajadzētu diskutēt valsts līmenī. Pieņemu, ka nereti arī valsts iestādēs darbiniekam tiek prasīta krievu valoda, kaut arī tas ir diskriminējoši. (Izņemot, protams, tādas iestādes kā PMLP).
Privātais darba devējs, protams, kā grib tā dara, ja vien prasības netiek regulētas ar likumu.
0
helis > Kaspars Špūle 11.11.2011. 12.36
/Andai/
Varētu jau tev piekrist, taču pēc savas pieredzes zinu, ka krievu valodu darba devējs sludinājumā pieprasa pēc principa “tāpēc, ka visi tā dara”, pat tad, ja darba specifika to neprasa.
0
Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 11.11.2011. 12.37
Anda, ir profesijas, kur ir nepamatota gan krievu, gan angļu valodas prasmes prasība, un ir profesijas, kur vienas vai otras valodas prasmes prasība ir pilnīgi pamatota. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienībā, nevis NVS, tad pilnīgi dabiski, ka pieprasītākai vajadzētu būt angļu vai citas ES valsts valodas prasmei.
Skaidrs, ka arī Jūs pati to saprotat.
0
BaleLiina > Kaspars Špūle 11.11.2011. 21.04
Krievu valodas zināšanu pieprasīšana nav diskriminējoša ne medicīnas iestādē, ne notāra kantorī, ne sabiedriskajā ēdināšanā utt. Vecais likums – klients izvēlas valodu un pakalpojuma sniedzējs tad var taisnoties: piedodiet, spāniski nerunājam, varam saprasties latviski, angliski vai krieviski. Īpašos gadījumos (mantojuma lietas, nekustamā īpašuma iegāde, autortiesības u. tml.) iespējams pieaicināt tulku.
0
Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 11.11.2011. 22.08
Man ļoti patīk arguments: klients izvēlas valodu.
Īpaši tādēļ, ka Latvijā tas parasti tiek lietots tikai “uz vienu pusi”, kad jāattaisno krievu valodas prasmes pieprasīšana jebkurā profesijā.
Bet tad, ja kāds šo pašu argumentu izmanto, lai pieprasītu latviešu valodas prasmi, teiksim, no pārdevēja/s jebkurā Rīgas (u.c.) veikalā, atbilde bieži vien skan: veikals ir privāts uzņēmums, kuram valsts nedrīkst diktēt valodu prasmes noteikumus, tāpēc – lai nu klients meklē tādu veikalu, kur runā latviski.
0
BaleLiina > Kaspars Špūle 12.11.2011. 18.22
Tas nav arguments. Tā vienkārši (civilizētajā) pasaulē notiek.
0
Arturs 11.11.2011. 08.45
Jā, jau jā, un tajā pašā laikā kurš gan par bārmeni vai kantora pārvaldītāju, kas ir uzņēmuma seja, vēlētos kādu neizskatīgu cilvēku?
3
Marta Zariņa > Arturs 11.11.2011. 10.54
Nelaime tā, ka Latvijas “jaunības kults” paredz vecuma ierobežojumu vārdam skaists.
Tad vecuma diskriminācija nāk komplektā?
0
helis > Arturs 11.11.2011. 12.23
Nepiekrītu, paskaties, piemēram, administratorus tajos pašos skaistumkopšanas salonos, tās nereti ir sievietes +/- 40, ir arī vecākas.. :))
0
Andris > Arturs 11.11.2011. 12.39
Pasaule nesastāv tikai no bāriem un skaistumkopšanas saloniem, kurus piemin “LV pilsonis” zemāk. Ja jums ir tāds priekšstats, tad jums ir īpatnējs dzīves veids. Cik var saprast no raksta, tās fotogrāfijas pieprasa daudz plašāk, piemēram, arī no topošiem telefona dienesta darbiniekiem, kurus klienti vispār nekad neredz. Un to dara ne tikai privātās firmas, bet arī valsts un pašvaldības organizācijas.
0
helis > helis 11.11.2011. 12.56
Kas, tavuprāt, ir “veselīgs sievišķīgums”?
0
Maija > Maija-17 11.11.2011. 17.31
LV pilsoni, vai tiešām esi stulbs vai izliecies?
Vai tiešām nav saprotams, ka dabiskā atlase miljonu gadu evolūcijas laikā mums, vīriešiem, ir iemācījusi, ka uzmanību vērts pievērst un laiku tērēt tikai ar “veselīgi sievišķīgām” pretējā dzimuma pārstāvēm?
Tie vīrieši, kuri domā citādi vai nespēj saprast, kuras ir veselīgi sievišķīgas un kuras nav, atstāj mazāk pēcnācējus un pēc kāda laika to gēni pašlikvidējas! :D
0