Krīze eirozonā: EP deputāti prasa vienotu rīcību
17Saistītie raksti
Viedoklis /
13. novembris
Neskaidrība aug
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Viedoklis /
29. oktobris
Efektīvas palīdzības sistēmas veidošanas iespējas krīzes pārvarēšanai
Ārpolitika /
28. oktobris
VIDEO: Kā atrisināt Eiropas mājokļu krīzi?
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Komentāri (17)
inesite15 04.01.2012. 11.00
viedoklis :
” Eiropas Parlamenta deputāti … ” – visa tā varzochka ( Strasbura-Brisele) PATREIZĒJĀ IZPILDĪJUMĀ ka tik nav smagākā sērga no visām sērgām, ko tā TERITORIJA pieredzējusi … – ?
0
Nika 05.10.2011. 23.25
Johaidi, mums ar vajag tanī eirozonā. Vari nemaksāt nodokļus un iet pensijā 53 gadu vecumā, kā Grieķi, un visi pārējie no ādas līdīs ārā, lai tu nebankrotē.
0
www.vecamate.lv 03.10.2011. 18.05
Visai dabīgs process.Savienot lielo demokrātiju ar finanšu disciplīnu nevarēs.Vai nu federālisms pēc USA šnites, vai katrs uz savu pusi.Patiešām -izvēle. Par bankām atsevišķa mitoloģija un stāsts, bet nu, tas ir svētums, šaubos vai vairāk par kādu 0,0001 % no transakcijām izspiedīs.
0
mary75 14.09.2011. 22.58
Izskatās, grieķi atkal izbrauks cauri sveikā, un Vācija ar Franciju maksās, jo, taisni šo valstu bankām grieķi parādā vairāk par visu, un maksāt viņi dabūs tik un tā, vai nu grieķiem, vai nu stutēt savas bankas.
0
elvonix 14.09.2011. 19.56
Es arī nesaprotu, ar ko Grieķija ir labāka par Latviju, ka par to tik ļoti jāsatraicas un jāapčubina, vai par Islandi, kura normāli nobankrotēja un aug atkal? Protams, ka finanšu tirgiem tas nav labs scenārijs, taču, ja vašts nespēj saņemties, tavarbūt vajag ļaut kapitālismā iestrādātajam bankrotēšanas procesam notikt? Varbūt arī tad groeķi sāks domāt, ka nodokļi tomēr valstij ir jāmaksā, lai būtu naudiņa kaut tiem pašiem pabalstiem. Un varbūt tā kļūtu par mācību arī citiem eiropiešiem, tostarp arī Latviešiem, ka nekas negarantē to, ka nepietrūs naudas un ka ir jāstrādā ikvienam pie tā, lai valsts attīstītos. Dadzi gribēs pārmest lācītim izdabāšanu aizdevējiem, bet labāk tomer šādi, nekā valsts un cilvēki vispār bez naudas, ieskaotot tos, kas te lācīti grib sūtīt iz Grieķiju.
2
Signija Aizpuriete > elvonix 14.09.2011. 23.35
——
‘Visi ir vienlīdzīgi/atbildīgi, taču bankas/baņķieri ir vienlīdzīgāki par visiem citiem ‘ – un tāpēc MAKSĀT par savām darbībām uzņemties netaisās un nevēlas – ‘Roberts Zīle domā, ka, iespējams, tādēļ ziņojumā (Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas) pietrūkst paša galvenā punkta, kas piebremzētu parādu burbuļa pūšanos, – prasības pēc banku atbildības. Jā, tajā norādīts, ka bankām jāuzņemas atbildība, taču ne vārda nav minēts, ka bankām būtu jācieš zaudējumi. Konkrēti – jānoraksta daļa parādu, ko tās ieguldījušas kreditēšanā un nestabilo valstu vērtspapīru pirkšanā.’
‘Vai Eiropu glābs «vairāk Eiropas»? ’
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321326:vai-eiropu-glbs-lvairk-eiropasr&catid=85:finanses&Itemid=108
0
inesite15 > elvonix 04.01.2012. 10.55
“Grifs Es arī nesaprotu, ar ko Grieķija ir labāka par Latviju ……. ”
– Es atkal domāju, ka tā viegli saprotu gan –
Grieķija ir krietni interesantāka VISAI PASAULEI ( vēsture(NORMĀLĀ,tb), klimats un izvietojums ( kaut prāmis uz Itāliju :) )- atšķirībā no Latvijas … ar savu – Dievs, atpestī! – politpropagandisko, nevienam neinteresanto mūžīgo FALŠvēsturi, pelēko tomēr klimatu … paliek tik vien kā tā topografija………. bet NU AR TĀDIEM ļaužiem “stūresmājā” – grieķi ar visu to savu “labāk nošauties nekā strādāt” pasaulei PA LIELAM tomēr tādi vieglāk sagremojami.- nu, ne paši, bet viņu izdarības
………… IZDIENĒT nav iemesls tam, lai tevi ņemtu par pilnu – lai slavētu un mudinātu dienēt vēl cītīgāk, tas jā, bet, lai ņemtu nopietni :PPPPPPPPPPPPPPPP
0
AUTOEXEC.BAT 14.09.2011. 17.35
Kas varētu būt “dramatiskās sekas” ? Grieķijai – jā, skaidrs, bet kas citiem ?
1
Signija Aizpuriete > AUTOEXEC.BAT 14.09.2011. 23.23
—–
Informācija pārdomām:
– R. Zīle: “Ne Vācija, ne Francija negrib pieļaut ne Grieķijas defoltu, ne izstāšanos no eirozonas. Grieķijai ieviešot drahmas, milzīgus zaudējumus ciestu Vācijas un Francijas bankas, kas ļoti daudz ir ieguldījušas šīs valsts privātajā sektorā un Grieķijas vērtspapīros. Līdz ar drahmu ieviešanu parāds netiktu atdots. Vācija, aizdodot Grieķijai, glābj nevis Grieķiju, bet pati sevi.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321326:vai-eiropu-glbs-lvairk-eiropasr&catid=85:finanses&Itemid=108
0
Signija Aizpuriete 14.09.2011. 17.32
——
Vai tas ‘uzmešanas’ gājiens, ko glābjot svensonu bankas izdevās paveikt Latvijas politikāņiem – būs pa spēkam Grieķijas? Varbūt vajadzētu aizsūtīt palīgos finanšu krīzes pārvarēšanas un konsolidācijas ‘ģēniju’ – Lācīti?
3
kreëstliv > Signija Aizpuriete 14.09.2011. 20.11
Protams, ka tika izglābtas zviedru bankas, neļaujot veikt īsu un ātru bankrota procedūru un devalvāciju. Parex pēc Wikileaks rakstītā glāba citu iemeslu dēļ.
Vācijas Prezidents jau pateica, ka gan mazām, gan lielām bankām jābankrotē, ja slikti strādā un neaprēķina riskus.
Grieķu gadījums ir mazliet savādāks – tur ir publiskas, ne privātas saistības, bet rezultāts būtu tas pats – vai nu atsakās maksāt valsts parādus vai, ja viņiem būtu tādas nekustamā īpašuma orģijas kā Latvijā, uztaisa vieglas maksātnespējas procedūras, nevis liek cilvēkiem braukt peļņā, lai atpelnītu baņķieru bezatbildīgi pazaudēto naudu. Abos gadījumos zaudē bankas, kas nav mācējušas aprēķināt riskus un pārlieku paļāvušās uz moral hazard.
Publiskas saistības kļūst par privātām, kad paaugstina nodokļus, lai par tām norēķinātos, privātas par publiskām – pārņemot bankas un tā tālāk – nav nekādas lielas atšķirības starp Grieķiju un Latviju. Grieķu gadījumā SVF jau tagad vēlas, lai vāciešu nodokļu maksātāji uzņemas grieķu publiskās saistības, jo privāti tās nevarēs pavilkt – IKP kritums pārāk liels un cilvēki pārlieku protestē. Diemžēl zviedri neuzņēmās segt savu banku orģijas par zviedru nodokļu maksātāju naudu, jo nav nekāda loģiska pamatojuma, kādēļ cilvēkiem līdz mūža galam būtu jāpaliek parādā bankai, pat ja sen jau nekustamo īpašumu, kam kredīts tika ņemts, bankai atdevis.
0
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 14.09.2011. 23.18
—–nulle
Kas, ko, kāpēc glāba (roka roku mazgā, abas…) – sk. interviju ar zviedru žurnālisti Birgitu Forsbergu (Birgitta Forsberg), grāmatas ‘Latvija — Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja’ autori:
– Šķiet, ka šis krīzes stāsts norāda uz ekonomiskā neokoloniālisma iezīmēm Zviedrijas un Latvijas attiecībās, vai ne?
B.Forsberga:”Jā, tam es varētu piekrist. Es zinu, ka Latvija izdarīja brīvprātīgu izvēli — jūs paši izvēlējāties veikt iekšējo devalvāciju.”
Tai bankai vienkārši nebija naudas!
http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/tai_bankai_vienkarsi_nebija_naudas/
0
inesite15 > Signija Aizpuriete 04.01.2012. 11.04
“.. glābjot svensonu bankas … – ei, nu, ej !
Kaut ar kādu kurmi būtu parunājies may be – parex nebija svensonu, un VISI TIE BRĪNUMI PIRMS – tie arī nebija – ne no svensoniem tai lietai kājas aug .
0