Vēlēšanu tiesības bērniem – kas būs patiesie ieguvēji?
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. augusts
Kā motivēt talantus palikt un attīstīt idejas Latvijā?
Viedoklis /
14. augusts
Latvijas sports intrigu karuselī
Viedoklis /
13. augusts
Ceļš uz labākiem matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātiem sākas 1. klasē
Komentāri (70)
Linda Kovaļevska 14.08.2011. 02.10
14 – 16 gadus veci jaunieši, kas interesējas par politiku un valsti ir daudz objektīvāki par lielāko daļu no pārējās sabiedrības. Ja piešķirtu vēlēšanu tiesības no 14, 15 vai 16 gadu vecuma, neredzu iespēju, kurā vecākam varētu tikt dotas tiesības balsot bērna vietā, šādā vecāka apdāvināšana ar balsīm ir absurds. Ja runā par irracionālu un īstermiņa balsošanu no nepilngadīgo puses (piemēram 14 gadīgie) – tā ir sabiedrības daļa, kura labi apzinās, ka vismaz 4 gadus dzīvos šajā valstī, atšķirībā no nospiedošās masas sirmgalvju, kuriem jau iepriekš minētais Šleserinš ir tik mīļš puisītis, ka jābalso vien būs. Kāpēc nav atceltas vēlēšanu tiesības cilvēkiem ar apziņas traucējumiem, ja traucēklis ir saprāta trūkums?
Debašu turnīros 9. klasnieki savu viedokli argumentē labāk nekā ievērojams procents tautas vēlēto pārstāvju. Bez tam – pašvaldībās politiķis var uzsākt darbu no 18 gadu vecuma, tas nozīmē pat bez pieredzes vēlēšanās.
Manuprāt, vislabākais variants – vēlēšanu tiesības no 14 vai 16 gadiem un patstāvīgi, un skolās reizi nedēļā stundas, kurās notiek pašu skolēnu diskusijas par politiskajiem procesiem valstī.
0
Mārīte Šarigina 11.08.2011. 16.07
Mēdz teikt, ka cilvēki uz vecumu paliek bērna prātā. Bez intelekta ir tīri fizioloģiski procesi diemžēl. Un patlaban , kamēr nevar balsot internetā, balss tiesības ir atņemtas ļoti daudziem – tie, kas ārpus LV, gan jauniešiem, kas labprāt nobalsotu internetā, tas pat varētu kļūt par modīgu lietu.
Tagad iespēja balsot vairāk dota senioriem- kas pamatā dzīvo, nekur apkārt nebraukājot, un kur tad vēl iespēja izsaukt uz mājām vēlēšanu urnu :-)
Kļūdas un neapdomātus lēmumus pieņem visu sabiedrības slāņu pilsoņi, tikai
daļai nav dota iespēja izvēlēties- un tas nav vienlīdzīgi.
Kā iepriekš minēts par kriminālatbildību, un vēl- bērni var strādāt, maksājot nodokļus. Protams, seniori,kas saņem tikai pensiju, tos arī maksā, bet no kādas naudas?
0
ilmisimo 11.08.2011. 10.52
Bērniem tik svarīgu lietu nevar uzticēt.Vecākiem – ne tik.
Dieva svaidīts valdnieks- lūk īstenais ceļš.Via regia.
0
juhans 11.08.2011. 10.23
Lai nu var strīdēties par tiesībām mazgadīgu bērnu vietā balsot vecākiem, bet pret iespēju pazemināt vēlētāja vecuma cenzu līdz 16 gadiem (kaut vai šajā diskusijā) nav saskatāms neviens pamatots iebildums.
0
mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 23.44
Tieši tagad tiek kropļots rezultāts, jo ir būtiska pensionāru dominante. Šis elektorāts būtiski ietekmē politiķu lēmumus.
_______________________
Piedod bet TĀ IR pilsoņu izvēle… Tas, ka ne-pensionāri ir kūtri vēlēšanās ir drīzāk partiju pašpietiekamības sekas kā arī tas, ka politiķi nespēj piedāvāt neko jēdzīgu, tikai vārās savā politiskajā džakuzi.
“Bērnu” iesaistīšana te neko uz labu nemainīs!
Bez tam, jau augstāk minēta vesela gūzma iespējamo problēmu ar bezbērnu pilsoņiem, netradicionālajiem, bāreņiem utt. Bez tam, tie paši pensionāri itin pamatoti var protestēt, ka viņi tak ar’ ir tēvi un mātes, tikai, redz, vieniem pienākas papildus balsis bet citam nē…
0
mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 19.30
ps tad grūtniecēm arī būtu jābūt papildus balsij/-īm, jo zinātnieki tak apgalvo, ka arī vēl nedzimis bērns jau ir personība ar savām vēlmēm un interesēm…
Interesanti, kā to ieviest vēlēšanu likumā… ;)
2
mārtiņš meiers_ > mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 21.08
Tad jau tā ir tieši tāda pati robežu nospraušana kā vecuma cenzs šobrīd ;)
Ar ko, pēc idejas, atšķiras pilsonis, kas nupat ir piedzimis no tā paša indivīda pirms kāda laika mātes ķermenī? Ar ko otrais sliktāks, ka viņam tiesības netiek piešķirtas??
Tad varbūt arī vēlēšanu tiesības ir jāpiešķir tikai indivīdiem, ko ārstu konsīlijs ir atzinis par pilnvērtīgi izveidojušos lemt spējīgu personu? Cik zināms, daži ir, apzināti vai nē, bet “bērna prātā” vēl ilgi pēc vēlēšanu tiesību vecuma sasniegšanas.
Starp citu, tik pat labi varētu piešķirt vēlēšanu balsis pēc olšūnu skaita/spermatozoīdu ražošanas spējas…
Tieši tik pat absurdi kā vēlēšanu balsis zīdainim!
0
mārtiņš meiers_ > mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 22.47
Vai vajag labot to kas darbojas?
Šobrīd sistēma strādā. Kapēc jāmēģina viņu labot?
1) kā jau augstāk minēju, nevar un nedrīkst deleģēt vēlēšanu tiesības citam, pat savam tuvākajam radiniekam!
2) pieņēmums, ka šādas “bērnu balsis” veicinās dzimstību, manuprāt, ir, maigi sakot, nenopietns. Drīzāk var iegūt tikai bērnu balsu tirgošanu, kas jau ir absolūti amorāla, taču pilnīgi noteikti notiks materiāli nelabvēlīgākās ģimenēs, kas par kontracepciju vēl joprojām neko nav dzirdējuši.
3) arī to jau minēju: diez vai ir iespējams izvēlēties attiecīgā bērna vēlmēm atbistošu partiju, Tātad vecāks/aizbildnis visdrīzāk balsos par savā izpratnē labāko partiju, kas gandrīz noteikti neatbildīs bērna vēlmei (kā jau minēju, bērnam būtībā politika ir “pie kājas”).
Tātad rezumējums sanāk, ka šāda vēlēšanu likuma maiņa būtu nevis visu pilsoņu vēlmju uzklausīšana, bet gan vēlēšanu procesa kropļošana dažiem indivīdiem dodot papildu balsis bez jebkāda seguma.
______________________________________
clash_clash Tad, kad pilsonību piešķirs spermatozoīdiem un olšunām, tad tādu versiju varēs apspriest. Bet par cik pašlaik pilsonību iegūst ar dzimšanu, izsniedzot dzimšanas apliecību atkal tiem pašiem vecākiem, tad šādas versijas neapspriedīsim.
________________________________
Ja jau apspriežam vēlēšanu tiesību izmaiņu lietderīgumu, tad kāpēc neapspriest pilsonības iegūšanu no grūtniecības sākuma (bērnam) vai pat vēlēšanu tiesību iegūšanu no grūtniecības iestāšanās laika? Viss tas ir diezgan vienots process, vienīgi termiņi citi…
ps Protams, es pielietoju ekstrēmus, taču tikai, lai parādītu šīs idejas absurdumu ;)
0
mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 19.19
Hmmmm…
Padomāsim…
Par ko gan gribētu balsot zīdainis??
Piedodiet, Pupu partijas vēl mums šeit nav!
Šaubos, ka zīdainim būtu svarīgas dažādo esošo partiju bieži mikroskopiskās atšķirības uzstādijumos vai atšķirīgs redzējums uz ekonomiskajiem procesiem.
Tātad, pieņemot ka viņš varētu reāli balsot, visdrīzāk izvēlētos nebalsot!
Ja paņemam piemēram kādu 10 gadīgu puiku? Kuru gan partiju viņš varētu izvēlēties??? Pagaidām vēl neviens populists neapsola XBox katrā ģimenē nākamā gada laikā, pat velosipēdus nesola…
Četrpadsmitgadīgajam arī neviens internetā porno for free nesola, minētos XBox nedala, un, vells, tos pašus velosipēdus nesola arī viņiem. Tātad īsti nebūtu par ko balsot… ;)
utt.
Īsāk – buļļa kaka tas viss!
Vēlēšanu tiesību iegūšanas vecuma samazināšanu var apspriest, taču mēģināt deleģēt šādu izvēli citām personām nav godīgi ne attiecībā uz šīm personām, ne arī pārējiem vēlētājiem, kas savu izvēli ir izdarījuši, cerams, apzinoties ko viņi dara.
1
mārtiņš meiers_ > mārtiņš meiers_ 10.08.2011. 23.01
Tur jau tā lieta – lemj vecāki savas izpratnes robežās par to kas bērnam labāks – un, noteikti, neatbilstoši pilsoņa – bērna vēlmei iebalso to vai citu politisku spēku… Sanāk uzurpācija! :(
0
austrisv 10.08.2011. 16.56
Manuprāt, pieškirt bērniem vēlēšanu tiesības ir pilnīgs nonsens.
Atceros, ka poļu rakstn iekam bija tāda luga, pat mūsu LR to kādreiz raidīja, kad bērni pārņem valsts pārvaldi, bet vecāki nokļūst bērnu vietā! Ko tik viņi visu nesadara un kādus likumus tik viņi nepieņem! Pat skolu vairs apmeklēt nevajadzēja utt!
Pilnīgs absurds. Es personiski neko stulbāku neesmu dzirdējusi no mūsu partijām.
0
ARNO 10.08.2011. 15.53
Man liekas ka vecums ir mazsvarīgs. Ja strādā un maksā nodokļus tad jābūt tiesībām izlemt kā šo nodokļu naudu izmantos. Attiecīgi ja neesi nodokļus maksājis vairāk kā 1-2 gadus tad šīs tiesības tiek zaudētas.
3
ARNO > ARNO 10.08.2011. 18.09
Tādēļ ieliku 1-2 gadu noilguma termiņu kopš pēdējās nodokļu iemaksas. Gribi vēlēt – sāc strādāt kaut kur.
0
Una Grinberga > ARNO 10.08.2011. 18.15
@ex-iedzivotajs
Uj, varu iedomāties, cik to būs sarežģīti izdarot, ja katru dienu mainīsies balstiesīgo skaits un jebkuras krīzes gados pietiks ar mazāk balsīm, lai ievēlētu parlamentu!
0
ARNO > ARNO 10.08.2011. 19.22
Vēlēšanas internetā ar piesaisti pie VID šo problēmu atrisinātu. Interneta vēlēšanu sistēma (piem kā igauņiem) ļautu arī biežāk/lētāk taisīt referendumus t.i pieņemt lēmumus tiešajā demokrātijā. Parlamentam būtu uzdevums izlemt lielos strukturālus jautājumus un pretoties tautas tieksmei ievēlēt Lembergu par abosolūto monarhu un atteikties no turpmākiem vēlēšanu pienākumiem.
0
Andis K. 10.08.2011. 15.28
Nevaru piekrist raksta autora bažām, ka mūsu dzīves līmenis, iespējams, ir pārāk zems, lai vēlēšanu tiesības bērniem uzlabotu demogrāfisko situāciju. Protams, pats vēlēšanu tiesību fakts neuzlabos. Uzlabos šādi ievēlētas Saeimas pieņemtie lēmumi – jo pagaidām domāt par demogrāfisko situāciju deputātam ir neizdevīgi: vēlētāji ar maziem bērniem nav ne aktīvākā elektorāta daļa, ne aktīvākie ziedotāji partijām.
Nevaru piekrist arī domai, ka šāds lēmums nebūtu taisnīgs pret cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar kļūt par vecākiem – viņi var un viņiem vajag kļūt par audžuvecākiem, uz kuriem šīs tiesības attieksies tieši tādā pašā mērā.
Tas, ka jautājums jārisina bez pārliekas steigas, protams, ir taisnība. Bet steigas jau arī nav – uz šīm vēlēšanām nekas vairs nav maināms, līdz nākošajām – laika gana!
5
elvonix > Andis K. 10.08.2011. 16.30
Nepiekritīšu, ka politiķiem nekas neliek domāt par demogrāfiju. Galu galā jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo lielākas reitingu svārstību iespējas, attiecīgi katra atsevišķa balss kļūst vairāk noteicoša.
Tāpat es nepiekritīšu, ka vecāki ir neaktīvākā vēlētāju daļa. Pensionāru ir daudz, taču darbspējīga vecumā cilvēku, cik zinu, tomēr ir vairāk. Cik daudz no šiem ir vecāki un cik daudz no šiem vecākiem iet uz velēšanām jau ir katra paša atbildība pret savu pilsoņa pienākumu. Ja cilvēks izvēlas neizmantot savas pilsoņa tiesības un veikt savu pilsoņa pienākumu, tā jau ir viņa paša izvēle. Un loti daudzi, kuri sakās neiet uz velēšanām ir tieši vecāki ar bērniem, nevis vientuļie iedzīvotāji. Varbūt vientuļajiem un pensionāriem ir vairāk laika vērtēt politiskos procesus un noformulēt viedokli, bet tad kāpēc vecākiem būtu jābūt papildu balsīm, ja izvēle tiek izdarīta neiedziļinoties procesā?
Tāpat, ja pieskaramies bezbērnu pāru tiesībām, lai cik arī nevietā šāds uzstādījums liktos – kā tad būs ar homoseksuāļu tiesībām? Vēl arvien valsts nav sakārtojusi partnerattiecību likumu, kas attiektos uz homoseksuāļiem, nemaz nerunājot par bērnu adopciju, kas viņiem dotu tādas pašas tiesības būt vecākiem un lemt par saviem bērniem un savu un savu bērnu nākotni ar papildu balsi. Jo ja reiz visiem jābūt iespējai koncentrēties uz demogrāfijas problēmām, tad nu visiem.
0
aivarstraidass > Andis K. 10.08.2011. 16.46
>>> Tāpat, ja pieskaramies bezbērnu pāru tiesībām, lai cik arī nevietā šāds uzstādījums liktos – kā tad būs ar homoseksuāļu tiesībām?
=====
Manuprāt, te diskusija nav par to, kurš dzīvesveids ir “pareizāks” un būtu īpaši jāatalgo ar papildu balstiesībām. Drīzāk par to – kā optimālāk īstenot principu, ka Saeimā ir adekvāti pārstāvēti VISI LR pilsoņi. Ka netiek piemirsts arī par bērnu interesēm. Protams, mēs varam uzskatīt, ka viss ir kārtībā arī ar esošo sistēmu (jo ir taču taisnība, ka ģimenes locekļu vidū pastāv solidaritāte – vecāki balsojot ņem vērā arī savu bērnu intereses).
Tomēr mēs praksē redzam, ka laika posmā kopš 2007.gada skolotāju reālie ienākumi ir samazinājušies, bet pensionāriem drīzāk pieauguši (plus vēl kopš 2010.g. Rīgas Domes lēmums sabiedriskajā transportā par velti braukt TIKAI nestrādājošajiem pensionāriem – ignorējot skolēnus). Manuprāt, tas nav īsti pareizi – solidaritātei jāpastāv visu LR pilsoņu starpā. Nevar pateikt, ka pensionāri ir valsts varai mīļāki, ka viņu pensijas pat par 1% pazemināt ir antikonstitucionāli, bet policistiem – nogriezt trešdaļu algas pilnīgi normāli. Ka skolēnu vecākiem ir par transporta biļetēm jāmaksā, bet pensionāri allaž brauc par brīvu.
Turklāt cilvēkiem, kuri ir homoseksuāli, gluži tāpat mēdz būt bērni. Homoseksualitāte – tā ir dzimumorientācija, nevis sinonīms neauglībai. Mārim Santam, ja nemaldos, ir divi bērni; arī daudzām sievietēm, kuras dzīvo viendzimuma attiecībās, ir bērni. Protams, ka šie bērni tāpat kā ikviens no mums ir LR pilsoņi un arī viņu intereses kaut kādā veidā ir jāņem vērā.
* * *
Ar to es negribu teikt, ka ideja dot vecākiem balstiesības par bērniem, ir laba (pat ja to tehniski un juridiski varētu noorganizēt). Manuprāt, Latvijas apstākļos nevajag mums avangardisku balsošanas sistēmu kamēr vēl pastāv nepilsoņu problēma. Būs grūti nokomunicēt Eiropas Savienībā to, ka dažiem cilvēkiem ir vairākas balstiesības, bet citi vispār nevar balsot. Vajag pagaidīt kādus 20 gadus, lai jūtami samazinātos nepilsoņu īpatsvars – tad varēs pie šī jautājuma atgriezties.
0
elvonix > Andis K. 10.08.2011. 17.24
clash_clash – Bet kā tu vari izvērtēt vecāku izdarīto izvēli?
Ja vecāks nerūpējas par bērnu un viņš izkrīt pa logu, vai iegūst regulāras traumas, tā ir reāli saredzama, izmērāma, izskaitāma un novērtējama vecāka attieksme pret bērnu, kur attiecīgās institūcijas var izlemt, vai vecāks rūpējas vai nerūpējas par bērnu un vai viņam ļaut paturēt vai atņemt vecāka tiesības.
Vēlēšanas ir pavisam cita opera, kur, pirmkārt, tas ir aizklāts process, kur nevienam nav tiesību zināt tavu balsi, savukārt saistītā problēma un problēma vispār ir – kā tu novērtēsi vai vecāks šo izvēli ir izdarījis bērna interesēs? Ierosināsi visiem vecākiem atņemt tiesības, kas balsoja par partiju, kas samazināja bērnu pabalstus? Un ko darīt gadījumos, ja notikusi balsu pirkšana un potenciāli (jo aizklātās velēšanās to tač nevar objektīvi pārbaudīt) vecāks savu izvēli bērna vieta ir izdarījis par piečuku?
Es piekrītu, ka ir jomas, kur neadekvāti tiek atļauts daudz, un ir jomas, kas atstātas novārtā, taču ir citi demokrātiski līdzekļi kā realizēt savas vecāka tiesības un aizstāvēt sava bērna intereses, kur vecāka rūpes par bērnu ir viennozīmīgi saskatāmas un novērtējamas – piemēram piketi un mītiņi vai iesaistīšanās NVO, kas jau kolektīvi aizstāv šādas intereses un veido likumprojektus.
0
Una Grinberga > Andis K. 10.08.2011. 18.13
@clash
Absolūti. Mums jau esošā izglītības sistēma paredz, ka bērni var apgūt pilsoņa pienākumus jau no pašas bērnības caur izglītības programmu un arī latviešu valodu krievu skolās. Es arī nesaprotu, kā var būt bērni nepilsoņi!
0
Andis K. > Andis K. 10.08.2011. 23.42
Homoseksuālu cilvēku situāciju šis lēmums ietekmēs netieši: uzlabojoties demogrāfiskajai situācijai, mazinoties tautas bažām, ka drīz vairs nepietiks strādājošo, lai varētu samaksāt pensijas, mazināsies sabiedrības vairākuma emocionālā nepatika pret to sabiedrības daļu, kuras esamība (ar retiem izņēmumiem)demogrāfisko situāciju vēl vairāk sarežģī.
0
Māris Bluķis 10.08.2011. 15.11
Vēl jau var atņemt vēlēšanu tiesības pensionāriem.
Tas tā, modificējot oriģinālā Niedras ideju.
0
tuba76 10.08.2011. 13.37
Man virs stastija, ka vina pazinu gimene balsoja: gimenes tevs savaca visas velesanu lapas, savilka pareizos krustus un izsniedza parejiem, lai iemet urna. Tas notika zviedru gimene pirms gadiem 20.
0
buchamona 10.08.2011. 13.07
Iedomājos par ko pārvērtīsies vēlēšanu kampaņa, pēc tam kad bērniem tiks iedotas vēlēšanu tiesības, lai gan – saturs jau nemainīsies – tikai forma :))
1
mārtiņš meiers_ > buchamona 10.08.2011. 18.55
Baidos pat iedomāties… :D
Lai gan arī šo vasaru/ rudeni gan jau vēl kāds balagāns un karuseļi tiks sarīkots dažādu pilsētu iedzīvotājiem
0
dro 10.08.2011. 11.42
Vēlēšanu tiesības tikai nodokļu maksātājiem!
6
Marija > dro 10.08.2011. 11.46
paga paga, vai tad nodokļus nemaksā darba devējs?
0
dro > dro 10.08.2011. 12.07
FED-2. Nodokļus maksā pat pensionāri.
0
ilmisimo > dro 10.08.2011. 12.26
Vēlēšanu tiesības tikai ofšoru īpašniekiem!
0
elvonix > dro 10.08.2011. 12.29
Nevajag jaukt darba devēja izmaksas ar nodokļiem. Būtībā darba devējam mūsu darbs izmaksā divas reizes vairāk, nekā mēs saņemam uz rokas. Taču mūsu nodokļu izmaksas sastāda aptuveni 33% (tagad noteikti tur kaut kas varētu būt mainījies), no tā saucamās bruto algas, kas iekļauj gan sociālās iemaksas, gan ienākuma nodokli u.c. citus maksājumus. Šie 33% skaitās mūsu maksātie nodokļi. Atlikusī summa, no tās puses, ko maksā darba devējs ir viņa nomaksātie nodokļi.
Starp citu, ja nemaldos, pastāv darba vienošanās, kur darbiniekam pašam ir pienākums samaksāt nodokļus no savas bruto algas. Attiecīgi, nav svarīgi, kurs galu gala samaksā mūsu nodokļus, svarīgi ir tikai tas, ka tās ir mūsu nodokļu iemaksas.
0
dro > dro 10.08.2011. 12.49
Vēlēšanu tiesības tikai lamām!
0
ilmisimo > dro 11.08.2011. 10.39
Vēlēšanu tiesības tikai lamām!
————————–
lāstiem un kamieļiem!
Bet-
Tikai caur adatas aci!
0
elvonix 10.08.2011. 10.45
Ļoti prātīgs rakstiņš.
Īsuma apdomājot vispār velēšanu svaru, jēgu un nozīmi Latvijā man nākas secināt, ka vēlēšanu tiesības ne tikai nebūtu jāpiešķir vecākiem, bet iespējams jāierobežo.
Diez vai par nopietnu atbalstu demogrāfijai un velēšanām var skaitīt daudzbērnu ģimeni, kur vecākiem patīk iešmigot, bet pabalstu dēļ jau ir saražojuši ap 7 bērniem? Vai šādai ģimenei pienākas 9 balsis? Tāpat tik tiešām jājautā vai vecāki var izlemt bērnu vietā? Ja jaunieti var tiesāt jau no 14 gadu vecuma, tas nozīmē, ka savā likuma izpratnē viņš jau ir lemtspējīgs un vecākiem vairs nevajadzētu būt tiesībām lemt viņa vietā. Taču vai jaunietis 14 gadu vecumā spēj lemt par valsts likteni, ja viņa galvenās intereses ir čipsi, kola un aizšmaukt no stundām? Bet tas nav tikai vecuma jautājums, bet vispār jautājums par lemtspēju un spēju kritiski izvērtēt politisko piedāvājumu. Redzot aptauju rezultātus par vel neizveidotās Zatlera partijas popularitāti, nākas secināt, ka elektorāts piedāvājumu nevērtē, bet pavelkas uz lētu populismu. Un ja vel mēs šiem cilvēkiem gribam iedot papildu balsis, man vienkārši ir bail par šīs valsts nākotni.
2
Marija > elvonix 10.08.2011. 10.55
Jā, vispār derētu pārskatīt tiesības balsot. Nu kā var pa miskasti rakņājošā bomža balsi pielīdzināt augsti intelektuālajiem neta komentētājiem.
Tāpēc ieteikums pirms ieiešanas vēlēšanu kabīnē sarīkot IQ testus un atlasīt īsteno sabiedrības eliti.
0
elvonix > elvonix 10.08.2011. 12.06
Risinājumu politiskajām problēmām vēlēšanu sistēmā pirms dažām dienām ieteica – mažoritāra vēlēšanu sistēma, kas man jau sen liekas daudz jēdzīgāka par esošo, kurā partijas nodarbojas ar balsu zvejošanu no šādiem bomzīšiem, pensionāriem, jauniešiem un māmiņām, katrs izvēloties savu virzienu, bet aizmirstot valsts globālās nepieciešamības.
Pie mažoritārās sistēmas tad varbūt beidzot kaut kas arī notiktu šajā valstī, nevis nemitīgi tiktu meklētas utis viena otra kažokā pat koalīcijas ietveros. Protams, tas nenodrošina pilnīgu drošību pret populismu velēšanās, taču vismaz vairākums vēlētāju ir izteikusi savu viedokli un nav kāds mazākais partneris, kurš nemitīgi liek sprunguļus riteņos.
Tāpēc nav nepieciešams IQ tests pie kabīnes. Pietiek vien, ja vēlētāju izvēle ir mazāk demokrātiska, toties parlamenta un valdības darbība stabila un loģiska, nevis shēmojoša. Un tad mēs varam sagaidīt, ka tik tiešām visiem būs labums, jo nebūs jāvelk deķītis uz katras partijas prioritārajām sfērām.
0
kristaps_drone 10.08.2011. 10.15
Ja arī bērniem ir jāpiešķir balsstiesības, kuras viņu vietā īstenotu vecāki, tad vēlēšanu rezultāti būtu mākslīgi kropļoti, jo vecāki savu bērnu vietā balsotu par tām pašam partijām, par kuām viņi balso jau tagad. Tātad, vienkārši proporcionāli pieaugtu par konkrētām partijām attdoto balsu skaits. Bet tiem pilsoņiem, kuriem ir mazāk bērnu vai nav vispār, būtu mazāk vai tikai viena balss, tādējādi tiktu kropļoti vēlēšanu rezultāti, jo pastāvētu liela iespēja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāki balsotu par tām partijām, kas populistiski solītu lielākus labumus ģimenēm ar bērniem un netiktu ņemti vērā partiju programmu citi aspekti.
2
Toms Kleins > kristaps_drone 10.08.2011. 15.09
Kas ir, nesaproti? Es tāpat vēl labāk varu pamatot, ka rezultāti tiek mākslīgi kropļoti šobrīd, jo maz/bezbērnu ģimeņu vecāki balso par tām partijām, kas populistiski sola lielākus labumus ģimenēm ar maz/bez bērniem, ar neproporcionāli lielu balss svaru, salīdzinot ar daudzbērnu ģimeņu piederīgajiem, kuriem ar savām 2 balsīm jāaizstāv vairāk cilvēku intereses!
0
juhans > kristaps_drone 11.08.2011. 10.12
> Tipiņš
„…ja arī bērniem ir jāpiešķir balsstiesības, kuras viņu vietā īstenotu vecāki, tad vēlēšanu rezultāti būtu mākslīgi kropļoti, jo … tādējādi tiktu kropļoti vēlēšanu rezultāti, jo pastāvētu liela iespēja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāki balsotu par tām partijām, kas populistiski solītu lielākus labumus ģimenēm ar bērniem…”
100% taisnība! BET, vai tas būtu tik slikti? Vai tas nevarētu izrādīties par ilgi meklēto impulsu demogrāfiskā jautājuma risināšanā, kurš citādi, kā nerisinās tā nerisinās?
0
Marija 10.08.2011. 09.34
> Kaspars Strazds
Pareizi, ir jādara viss, lai nepieļautu aktīvākās vēlētāju daļas – pensionāru īpatsvara samazināšanos. Ko tad darīs saldo saukļu rakstītāji reklāmu aģentūrās un dārgi pērkamie polittehnologi, ja nāktos pārskatīt piedāvātos risinājumus demogrāfijas problēmai?
Nost ar reformām, lai paliek kā ir, ka tik kaut kas nenotiek.
5
elvonix > Marija 10.08.2011. 11.06
Vai ne – un ar ko tad atšķirsies daudzbērnu māmiņa, kas potenciāli nav strādājusi nevienu dienu savā mūžā no pensionāra. Tik vien kā raksta Tipiņš. svaru kauss novirzīsies no pensionāriem uz politiski un ekonomiski ieinteresētiem daudzbērnu vecākiem. Un situācija būs pretēja. Ja tagad nedzemdē bērnus, bet visu labumiņš cenšas pensionāriem dot, tad tajā situācijā vecīšus vilks ar ragaviņām uz mežu, bet jārēsies uz vella paraušanu.
Lai valstij būtu labums visiem, ir jābūt domājošas vēlētājam, būtībā tādam, kurš pats spēj ieteikt racionālas un reālas izmaiņas, nevis tikai tāds, kurš klausās, kura partija viņam piesolīs lielāku labumiņu.
0
Marija > Marija 10.08.2011. 11.42
>grifs “ar ko tad atšķirsies daudzbērnu māmiņa, kas potenciāli nav strādājusi nevienu dienu savā mūžā no pensionāra”
Ir aplami pretnostatīt daudzbērnu māmiņas pensionāriem, lai gan ir elementāra atšķirība – pensionāriem bērni ir pieauguši un tāpēc pensionāri vairs neinteresējas par tādām valsts ilglaicībai būtiskām nozarēm kā izglītība. Tomēr ir tādi pensionāri, kas turpina rūpēties par maziem bērniem un viņi arī spēj saredzēt daudz plašāku problēmu loku.
Bez tam izaudzināt daudzus bērnus ir ļoti ļoti vajadzīga nodarbošanās, kas būtu pieklājīgi jāapmaksā.
Pabarot, apmazgāt, mierināt, ārstēt, izvadāt pa dārziņiem, skolām, pulciņiem – tā ir pilna darba diena.
0
elvonix > Marija 10.08.2011. 11.56
Izaudzināt daudz bērnus ir vajadzīgi? Jā – nestrīdos (lai gan globālā mērogā tas ir diskutabls jautājums). Taču par to tad attiecīgi māmiņas un tētiņi saņem pabalstus vairāk kā gada garumā un piekritīšu, ka potenciāli vajadzētu vēl ilgāk, bet pēc zināma bērna vecuma patiesībā ne tik daudz vecākiem būtu jāpiešķir nauda, bet gan attiecīgajām institūcijām, kas nodrošina bērnu audzināšanu un izglītošanu. Un te nu atkal mēs nonākam pie tā, ka nesvarīgi, cik daudz bērnu katrs vecāks rada, nav svarīgas viņu individuālās iegribas ko viņi gribētu par to saņemt, bet gan kopīgais labums, lai ikviens bērns šajā valstī varētu izaugt, attīstīties un izglītoties.
Un saki, ka bērnu audzināšana ir pilnas dienas darbs? Jauki – bet mēs visi darām savu darbu. No tā, ka kāds dara pusotras vai divu maiņu darbu vēl nevienam nav piešķirtas liekas balsstiesības.
0
Marija > Marija 10.08.2011. 13.42
>Grifs: “Jauki – bet mēs visi darām savu darbu. No tā, ka kāds dara pusotras vai divu maiņu darbu vēl nevienam nav piešķirtas liekas balsstiesības.”
Putrojies, draudziņ. Par labi padarītu darbu valsts ilgtspējas labā ir jābūt attiecīgam atalgojumam, ko ir jāiestrādā likumos. Lai šādu, uz valsts izaugsmi orientētu likumu pieņemtu, ir jābūt:
a)kādai partijai, kas šo ideju ieliek programmā;
b)ir jābūt vēlētājiem, kas to saprot un atbalsta.
P.S.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem bez bērniem šāda programma galīgi neinteresē, viņi drīzāk balsos par atvieglojumiem medicīnas aprūpē.
0
elvonix > Marija 10.08.2011. 14.39
Bet kāds tam sakars ar papildu balsu skaita piešķiršanu? ja tev interesē šāda programma, tad ej un balso par to.
Es būtībā runāju par to, ka valstī nedrīkst būt prioritāro nozaru, kuras īpaši tiek atbalstītas, pat ja tā ir demogrāfijas problēmas risināšana. Jo šādā veidā tiek veicināt tas, kā es rakstīju – visa nauda tiks māmiņām, bet vecīšus uz mežu… bet, starp citu, veselības aprūpe nav tikai vecīšu interese, bet arī to pašu bērnu interese, tāpat kā bērnu interese ir sakārtota sociālo pabalstu, tostarp pensiju sistēma, jo agrāk vai vēlāk tā būs nepieciešama visiem. Un izglītība nav tikai bērnu problēma, bet mūža izglītība skar ikvienu no mums, jo sevišķi tagad, kad daudziem nav darba un ir jāmeklē pārkvalifikācijas veidi. Tāpēc runa nevar būt par kaut kādu demogrāfijas veicināšanu, īpaši priviliģējot jaunos vecākus, bet ir nepieciešam vienkārši racionāla un loģiska politika, kuras rezultātā veidojas kopīgais labums, kur gan pensionāram ir labi, gan bērnam ir labi, gan strādājošais jūtas komfortabli.
0
mary75 10.08.2011. 09.23
Kāpēc vispār jādiskutē par acīmredzamu absurdu.
0
Una Grinberga 10.08.2011. 09.19
Esošā sistēma paredz, ka vēlētājs ir racionāls un neatkarīgs savā lēmumā. Ja bērniem tiek piešķirtas vēlēsanu tiesības, tad pēc būtības vēlēšanu sistēma paredz, ka vēlētājs ir iracionāls un ar īstermiņa domāšanu. Nesaprotu, kādēļ būtu jāmaina sistēma, lai cīnītos ar sekām nevis cēloni? Tāpat ir daudz arī vecāka gadagājuma cilvēku, kas racionāli spriež un domā par savu mazbērnu un mazmazbērnu nākotni (ne tikai par pensionāra labumiem).
6
aivarstraidass > Una Grinberga 10.08.2011. 09.37
>>> Esošā sistēma paredz, ka vēlētājs ir racionāls un neatkarīgs savā lēmumā.
=====
Protams, ka vēlētājam jābūt neatkarīgam savā lēmumā. Bet vai pašreiz izraudzītais cenzs ir pamatots? Luterāņu mācītājs un 1919.g. konservatīvais politiķis Andrievs Niedra, teiksim, uzskatīja, ka racionālus un neatkarīgus lēmumus par valsts pārvaldi var pieņemt vienīgi cilvēki, kuriem ir saimniekošanas pieredze savā uzņēmumā vai zemnieku saimniecībā. Visi pārējie neesot pieraduši rīkoties ar atbildības sajūtu, un viņiem tāpat nav ko zaudēt. (Un latviešiem šādu vecsaimnieku esot ļoti maz, tādēļ normālu, dzīvotspējīgu valsti var izveidot vienīgi ciešā sadarbībā ar vāciešiem.)
Varbūt ne tikai vecuma cenzu, bet arī mantas cenzu vajag ieviest? Un ko tad, ja spēja izvērtēt politisko piedāvājumu vairumam cilvēku pienāk nevis 18 gados, bet, teiksim, 21 gada vecumā? Man vnk. izskatās, ka tie 18 gadi ir no gaisa pagrābts skaitlis.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.08.2011. 09.50
@Kalvis Apsītis
1) Atbildība par savu lēmumu ir izglītības jautājums – ja vecākai paaudzei lielāko mūža daļu nebija nepieciešams attīstīt politisko analīzi, jo partija, par ko balsot, bija tikai viena, tad bērniem ir pienākums izglītot savus vecākus. Tas pats arī attiecas uz lielu daļu vienaldzīgas jaunās paaudzes, kuri esošajā izglītības sistēmā neapgūst pilsonisko atbildību.
2) 20.gs. sākumā jau 18 gadu vecumā lielai daļai cilvēku bija uzkrāta bagāta dzīves pieredze – gan karošana no 14 gadu vecuma, gan sūrs darbs jau no padsmit gadiem. Tagad tā dzīves pieredze šajā vecumā ir daudz nabadzīgāka, bet tomēr analītiskās spējas ir labāk attīstītas. Vienmēr ir kaut kādas novirzes no vidējās tendences, bet 18-gadīgais nav muļķis.
0
Valdis Ādamsons > Una Grinberga 10.08.2011. 10.07
Manurāt, vispār Saeimu vēlēt vajadzētu ļaut tikai 21 gada vecumu sasniegušajiem pilsoņiem!
0
aivarstraidass > Una Grinberga 10.08.2011. 10.13
>>> Atbildība par savu lēmumu ir izglītības jautājums – ja vecākai paaudzei lielāko mūža daļu nebija nepieciešams attīstīt politisko analīzi, jo partija, par ko balsot, bija tikai viena, tad bērniem ir pienākums izglītot savus vecākus.
====
Nu nezinu – mani sievas vecāki (būdami vienkārši lauku pensionāri) līdz šim konsekventi balso par TP. Brauca pat uz šīs partijas neseno likvidēšanas kongresu. Viņi seko ziņām, ļoti adekvāti un kritiski spēj izvērtēt ikvienu citu partiju, izņemot Šķēles partiju :) ASV ir ļoti senas demokrātijas tradīcijas, bet tur ir ļoti populāri tādi kandidāti kā (republikāņu 2008.g. viceprezidenta kandidāte) Sarah Palin, kas tipiskam ne-amerikānim šķiet vispār nav nekas īpašs. Bet t.s. “tējas partijas” cilvēki ziedo tūkstošus, lai pabūtu kādā konvencijā, kur uzstājas S.Peilina. Nu un tad? Varbūt viņiem ir kāds funktieris, kuru mēs nespējam saprast.
Protams, arī 14-gadīgie un 16-gadīgie vēlētāji kļūdīsies, viņus varbūt iespaidos tādi priekšvēlēšanu kampaņas paņēmieni, ka izdalīs penāļus vai brokastu kastītes ar partijas simboliku, vai MP3 zvanu signālus, kurus popmūzikas elki veltījuši Šleseram :) Nu, bet ar ko viņi būs savādāki par mums – visiem pārējiem? Manuprāt, vēlētāji gandrīz visi ir iracionāli. Vienīgi katrā vecumā cilvēkiem mēdz būt savādākas ilūzijas.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.08.2011. 10.36
@Kalvis Apsītis
Ir daļa vēlētāju, kas ieciklējas uz konkrētu ideoloģiju vai personālijiem, bet tā daļa ir neelastīga un salīdzinoši neliela (savi 1-2% katrai partija). To mēs redzam kaut vai analizējot vēlēšanu rezultātus, jo vēlētājs pieslienas tam, kas tajā brīdī ir aktuāls: JL – pretkorpucijas cīnītāji, TP – “trekno gadu solītāji”, V – glābēji no krīzes, ZRP – ….(strukturālās reformas?). Tas nebūt nenozīmē, ka vēlētājs ir iracionāls. Vēlētājam mainās prioritātes. Un parasti tiek kritizēti, kuri nespēj saskatīt konkrētās aktualās prioritātes un balso par citām partijām piem. visi, kas balsoja par ZZS un PLL nespēj saskatīt aktuālo sabiedrības problēmu “par politiku brīvu no politbiznesmeņiem”, bet uzskatīja citas vajadzības par svarīgākām. Un vēl par racionālu lēmumu pieņemšanu kalpo arī fakts, ka piem. pensionāri balso par tiem, kas sola paaugstināt pensijas vai skolotāji savulaik ļoti daudz balsoja par TP, jo viņi solīja lielas algas. Tie visi taču ir racionāli lēmumi! Rodas tikai jautājums, vai katra vēlētāja lēmums ir racionāls un dzīvot ilgtspējīgs arī pēc nākamajiem 4 gadiem. Problēma ir racionālo lēmumu ilgtermiņa efekts un kopējais sabiedriskais labums nevis paša vai kādas sabiedrības grupas labums.
0
aivarstraidass > Una Grinberga 10.08.2011. 12.26
>>> Problēma ir racionālo lēmumu ilgtermiņa efekts un kopējais sabiedriskais labums nevis paša vai kādas sabiedrības grupas labums.
=====
Šādā gadījumā racionāla lēmumu pieņemšana ir ļoti sarežģīta lieta – kaut kas līdzīgs Džona Roulza “sākotnējai pozīcijai” (original position), kur cilvēki izlemj lietas abstrahējoties no saviem konkrētajiem sociāli-ekonomiskajiem parametriem. Nav pamata domāt, ka lielākā daļa arī pieaugušo vēlētāju izdara šādus spriedumus. Vienīgā cerība – pieaugušam cilvēkam mēdz būt gudrākas autoritātes.
Man vnk. šķiet ka 18 gadi ir nepateicīgs vecums, lai cilvēks kļūtu politiski aktīvs. Jo tad ir priekšā izlaiduma klase un centralizētie eksāmeni, profesijas izvēle, daudziem šajā vecumā uzrodas pastāvīgie draugi vai draudzenes, plāni veidot ģimenes. 18 gados lielai daļai jauniešu prātā ir ļoti daudz kas – tikai ne politikas procesi un sabiedrības vispārīgās vajadzības. Un visi pēc tam žēlojas, ka jaunieši kūtri dodas uz vēlēšanām…
Iespējams risinājums būtu vecuma cenzu mazliet pazemināt (līdz 16 g.v.) vai mazliet pacelt (līdz 21.g.v.) – protams, jautājumu pirms tam attiecīgi izpētot. 16-17 gadu vecumā cilvēkam vislielākā mērā piemīt “jaunības maksimālisms”, spēja rīkoties radikāli un drosmīgi – izlaiduma klasē cilvēki kļūst vairāk konformisti. Savukārt 21 g.v. ir tas vecums, kad daudzi studenti utml. iesaistās partiju jaunatnes organizācijās vai NVO, kad viņi jau diezgan autonomi (bez vecāku ļaužu līdzdalības) spēj organizēt visādas lietas.
0
aivarstraidass 10.08.2011. 09.17
>>> Arī Austrijā iepriekš minētās izmaiņas pavadīja asas diskusijas par to, vai 16 gadu vecumā jaunieši spēj izdarīt adekvātu politisko izvēli.
=====
Vai ir kādi pētījumi jauniešu psiholoģijā, kas ļautu pateikt, ka “īstais” vecums spējai izdarīt adekvātu izvēli iestājas 18 gados, vai kādā citā konkrētā vecumā? Vai ir kāds pamatojums, kāpēc cilvēks par stāšanos dzimumattiecībās var lemt no 16 gadu vecuma (Krimināllikums 161.pants), bet izdarīt izvēli vēlēšanās – no 18 gadu vecuma? Piemēram, vidusskolu vairums jauniešu beidz 19 gadu vecumā, pirmajās darba attiecībās stājas pirms 18 gadiem, autovadīšanas tiesības iegūst no 18 gadiem, bet divriteņa tiesības – nedaudz agrāk; Saeimā var tikt ievēlēts no 21 gada…
To, kas ir Saeimas vēlēšanas, un kā balsošana praktiski darbojas, to var vismaz teorijas līmenī apgūt bērni jau vismaz 14 gadu vecumā. Vismaz es neredzu iemeslu, kādēļ skolēnam var šajā vecumā mācīt fiziku un algebru, bet nevarētu izstāstīt par 5% barjeru vai Senlaga metodi (atdoto balsu skaita dalīšanu ar nepāru skaitļiem 1,3,5 utt.), pēc kuras sadala krēslus Saeimā.
8
re_marx > aivarstraidass 10.08.2011. 09.49
Problēma nav tajā, ka 14 gados bērni neko nevar iebraukt. Problēma ir tur, ka viņi īsti nemāk izvērtēt kritiski. Pie mums pat 50 gadīgs cilvēks var akli ticēt politiķu teiktajam vai reklāmām, kur nu vēl mazgadīgais.
0
Valdis Ādamsons > aivarstraidass 10.08.2011. 10.04
>Tranzistors – pilnīgi piekrītu!
0
reksa > aivarstraidass 10.08.2011. 12.12
Tranzistoram
Ja “pat 50 gadīgs cilvēks var akli ticēt politiķu teiktajam vai reklāmām”, tad kāpēc gan neļaut to darīt arī 14-gadīgajam?
Kāpēc 50-gadīgais drīkst “akli ticēt”, bet 14-gadīgais nedrīkst?
0
aivarstraidass > aivarstraidass 10.08.2011. 15.25
Jāpiekrīt Clash_Clash. Cits pretrunas piemērs ir “age of consent”. Kādēļ valsts tiesību eksperti uzskata, ka 16-gadīgs jaunietis jau ir gana liels un spēj pieņemt lēmumus, kuri var nopietni iespaidot viņa emocionālo un bieži vien arī fizisko labklājību, piemēram, stājoties dzimumattiecībās ar pilngadīgu personu?
Savukārt vēlēšanu urnai viņu kā “mazgadīgu” nedrīkstot laist pat tuvumā. Tipisks pusaudzis savas balstiesības, ja tādas viņam dos, taču neīstenos kaut kur slepus siena šķūnī vai vecāku guļamistabā, bet gan dosies balsot kopā ar vecākiem ģimenes locekļiem, apspriedīsies ar viņiem. Un pats briesmīgākais, kas var notikt – viņš vai viņa var “ne tā” nobalsot. Manuprāt, vecuma cenzu ir viss pamats pazemināt līdz tiem pašiem 16 gadiem – līdzīgi kā Austrijā. Daudzi pusaudži politikā orientējas apbrīnojami labi. Žanna d’Arka politisko karjeru sāka 16 gadu vecumā.
Nevajag aizmirst, ka vēlēšanās piedalās ļoti daudzi cilvēki ar atšķirīgu sagatavotības un atbildības pakāpi (un ne vienmēr atbildība tieši atkarīga no cilvēka vecuma). Un indivīdu balsošanā pieļautās kļūdas savstarpēji izlīdzinās – tā tas ir visur pasaulē. Demokrātiju nevar iemācīties tie, kuri tajā nepiedalās. Ja mēs gribētu panākt, lai vēlēšanās balsotu tikai “labākie no labākajiem” – izcili erudīti un superatbildīgi indivīdi – tad balstiesības būtu jāsāk ņemt nost arī lielai daļai pieaugušo.
0
reksa > aivarstraidass 10.08.2011. 15.28
Pilnīgi pareizi, Klaš! 14 gadi pašlaik būtu saprātīgākais vecums, lai sāktu piedalīties vēlēšanās.
Svarīgi arī, ka cilvēks tajā vecumā vēl mācās skolā un viņam ir ciešas attiecības ar citiem skolēniem, kas nodrošina intensīvāku viedokļu apmaiņu un attiecīgi lielāku izpratni par notikumiem, vairāk informācijas lēmuma pieņemšanai.
0
Andis K. > aivarstraidass 10.08.2011. 23.56
Es vēl piebildīšu, ka mūsu vēsture pazīst ne tikai sešpadsmitgadīgo tiesības uz fizisku tuvību un četrpadsmitgadīgo pienākumu atbildēt par saviem kriminālpārkāpumiem, bet arī piecpadsmit-sešpadsmit gadus vecu jauniešu tiesības mirt par savas valsts brīvību – atcerēsimies Cēsu Skolnieku rotu! Viņu izvēle bija brīvprātīga un apzināta – tas vien pierāda, ka ir vērts dot sešpadsmitgadīgajiem iespēju iesaistīties savas valsts veidošanā. Turklāt esmu pilnīgi pārliecināta, ka šāds solis – ļaut jauniešiem būt politiski aktīviem agrāk, nekā viņiem rodas iespēja aizbraukt uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, ne vienam vien būs pamudinājums meklēt iespējas šeit pat, nevis braukt projām.
0
andris902 > aivarstraidass 11.08.2011. 01.57
…clash_clash…Tu nu gan esi jautrītis!…kādas gan Tev problēmas varēja rasties, kā politinformatoram pārdriķējot vienīgās un pareizās partijas ziņu izlaidumus ar saukļiem – “Visu zemju proletŗieši – savienojieties!”…”Rokas nost no Andželas Devisas!”…”Piecgadi trijos gados!”…stahanoviešu kustību un triecienceltni BAM…:))
…vajadzētu gan Tevi nolikt šodienas klases priekšā, kur daudziem padsmitniekiem elks ir Šlesers – izglītība nav nepieciešama, galvenais mācēt pareizi iekārtoties…TPJO deformēto domāšanu – pareizie sakari spēj izkārtot siltas vietas…
…šobrīd tas ir populistisks ierosinājums…tiek spēlēts uz daudzbērnu ģimenēm, kuras vieglāk pakļaut smadzeņu skalošanai, piesolot iespējamos labumus…
0
aivarstraidass > aivarstraidass 11.08.2011. 11.01
Politinformācijām 80-tajos gados nebija ne vainas. Tās organizēja katrā klasē (komjaunatnes pirmorganizācijā), reizi nedēļā 10 min. pirms pirmās mācību stundas. Klases politinformatoram bija arī jāpiedalās skolas politinformatoru apspriedēs, kur cilvēki pārrunāja, par ko varētu stāstīt, kā iesaistīt klasesbiedrus, utml. Manā gadījumā šīs politinformatoru apspriedes vadīja Pēteris Viņķelis, kurš mācījās pāris klases augstāk.
Notika arī politkonkursi, kurus lielā mērā organizēja izlaiduma klases skolēni. Mums, piemēram, bija politkonkursā tāds uzdevums – katras klases pārstāvim vajadzēja minēt iespējami dažādus izskaidrojumus tam, kādēļ ASV iedzīvotājiem ir vairāk personīgo auto nekā PSRS pilsoņiem – turklāt izskaidrojumam bija jābūt korektam, nedrīkstēja kritizēt padomju iekārtu, utml. Labākos skaidrojumus atalgoja ar punktiem.
0
elvonix > elvonix 10.08.2011. 12.17
Nu lūk – tu jau vairākus juridiskas nepilnības atradi! Bet vēl ir viena lieta, kā minēja arī raksta autors – kurš no vecākiem būs tas, kurš izdarīs bērna izvēli? Kamēr lēmumu par bērna audzināšanu un tā īpašumiem vecāki pieņem kopīgi, vēlēšanas ir individuāls, pie kam aizklāts process, tāpēc pat ja vecāki mutiski vienojas par ģimenes politisko izvēli, tas nenozīmē, ka abi tādu arī izdarīs. Un kur tad paliks bērna tiesības?
0
elvonix > elvonix 10.08.2011. 13.23
Man jau šķiet, ka nevajadzētu velēšanu sistēmu sarežģīt. Kas tad tā par balsi – pusbalss? Protams – skaitīt var visu, kas padodas skaitīšanai, taču vai no tā tiešām būs kāds ieguvējs? Lūk – būs jāskaita vēl pusbalsis un tad vel nevarēs saprast, ja partijai vai kandidātam būs x,5 balsis – vai apaļot uz leju vai uz augšu. Un tam visam vēl notērēs kādus pāris miljonus, ko labāk varētu notērēt izglītības sistēmas uzlabošanai.
Ka minēja “riņķī un apkart”, mainīsies tikai forma, kas būs kļuvusi dārgāka, bet saturs jau nemainīsies. Būs tie paši vēži citās kulītēs un ar jaunām prioritātēm, bet valsts turpinās slīgt bezcerībā. Ir jāmaina pati kartība kā notiek velēšanas un deptutātiem kā arī ministriem ir jādod reāla atbildība par paveikto, pretēja gadījumā var kaut vai bērniem dot 10 balsis par vienu. Summārā partiju attiecība būs aptuveni līdzīga – maksimums 33% balsu vienai partijai, kas nozīmē, ka bez politiskas prostitūcijas partija ir rīcībnespējīga.
0