Par kandidāta gatavību pagriezienam
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Tops /
3. novembris
Kur labāk dzīvot?
Afiša /
2. oktobris
Pārkāpjot robežas
Dzīve /
4. septembris
Cēsu viduspunkts
Komentāri (68)
judite_pavlovska 05.06.2011. 10.38
Lai uzzinātu, kas notiek tad, kad pilsēta nesagatavojusies kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu, jāatceras kā izgāja Luksemburgai. Šai pilsētai gan tika dota iespēja labot savas kļūdas un pēc kultūras pasākumiem paredzētu celtņu uzbūvēšanas (mūsdienu mākslas muzejs un filharmonija) kļūt par šādu galvaspilsētu otrreiz.
1
lindamarisfam > judite_pavlovska 09.06.2011. 21.26
Kultūras galvaspilsētas statuss, protams, ir glaimojošs, īpaši kultūras cilvēkiem. Bet pirkts par tādu cenu krīzes vissmagāk skartajā valstī tieši šobrīd? Vai tas ir gods vai negods? Varbūt tomēr pagaidīsim to otro reizi, kad naudas kultūras būvēm būs vairāk?
LNB ēku būtu loģiski celt pirms vai pēc krīzes kulminācijas. Ne jau tās karstākajā brīdī.
0
ericans 02.06.2011. 21.17
Interesanti,ka rakstā pieminētie hermaņa teātris,opera, muzejs ir pasenas celtnes,kuras ir diezgan nekvalitatīvi izremontētas,bet nauda tiek ieguldīta nevis vērtību uzturēšanā,bet jaunu betona un stikla kluču radīšanā.Topošā bibliotekas ēka reāli neuzlabos grāmatu pieejamību bet palielinās kafejnīcu,konferenču zāļu konkurenci. Un uzturēšanā dārga.
1
lindamarisfam > ericans 02.06.2011. 21.20
Būtībā labākais tur arī būs konferenču telpas. Kādus gadus atpakaļ kāds konferenču rīkotājs man sūdzējās, ka Rīgā nemaz tādu īsti kvalitatīvu un prestižu telpu šim mērķim neesot.
0
Signija Aizpuriete 02.06.2011. 20.48
——
Kas jau V.Peļevina romānu ”Generation П” lasījis un/ vai režisora V.Ginzburga tāda pat nosaukuma filmu noskatījies, tas, iespējams, arī par ‘Gaismas pils’ ieilgušo būvniecību Latvijā nebrīnās.
Varēs vakardienas padomju pionieri vismaz līdz ‘Gaismas pils’ atklāšanai jaunu Latvijas ideju/ideoloģiju radīt? Pierādīs ‘Generation Pepsi’ paaudze savu intelekta līmeni? Spriežot pēc komentāriem – spēs apliecināt! Pie darba, kungi?! Lai veicas!
p.s.
”(..)- tā būs traģēdija, ja vistuvākajā laikā nespēsim definēt jaunu Latvijas ideju, tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā, tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam, tādu, kas garantēs patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī. Tādu, kas iedvesmos dzīvei, darbam un mīlestībai.”
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Saeimas 2011. gada 4. maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21. gadadienai
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/18442-saeimas-priekssedetajas-solvitas-aboltinas-runa-saeimas-2011-gada-4-maija-svinigaja-sede-par-godu-la
3
lindamarisfam > Signija Aizpuriete 02.06.2011. 21.01
Vai veca arhitektūra kā piemineklis pagājušo gadsimtu bibliotēkas funkcijai kalpo (pozitīvā veidā) jaunās nacionālās idejas radīšanai?
Bet, ja par citātiem, tad šis man vairāk atsauc atmiņā Ziedoņa “lēksim bedrē” – saistībā ar Latvijas inteliģenci. Nekādas kritiskās domāšanas, vieno jūsmošana un lēkāšana.
0
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 02.06.2011. 23.08
—–
Ziedonis jau savulaik varēja tais savās kedās staigāt un lēkāt uz nebēdu.
Laikrakstā ‘Latvijas Luterānis'(03.05.2003.) rakstā ‘Runa par ieraudzīšanu’ dzejnieks intervijā stāsta par krājuma ”Kurzemīte” uzrakstīšanu:
”(..)Es biju Rakstnieku savienības sekretārs.Vienā brīdī es aizgāju prom no šis savienības, nevienam atļauju neprasot – (..). Tas, protams, draudēja ar partijas sodiem. Es aizgāju, un klīdu pa Kurzemi visu to vasaru, atgriezos tikai rudenī un uzrakstīju ”Kurzemīti”. Un tad acīmredzot man bija jau piedots..(..) ”
– Padomju demokrātijas līmenis, ko te kritizēt – aizej no darba vietas uz trim mēnešiem, nododies savam radošam darbam – un atgriezies darba vietā.
”Pacel roku pret gaismu un skaties caur plaukstu saulē! Sarkana ir tava dzīvība, kā roze stobrā. Šautenes stobrā rozes novīst ātrāk – zināma patiesība. Bet vēl nav tas laiks visas rozes likt vāzē.”(Kurzemīte 1)
0
lindamarisfam > Signija Aizpuriete 09.06.2011. 21.31
@edge_indran
Godīgi sakot, man kļūst neiespējami savilkt kopā Jūsu citātus ar šo tēmu vai arī saskatīt tajos argumentus. Tādēļ lūdzu skaidrojumu.
Ja par Ziedoņa aiziešanu no Savienības, tad tas drīzāk ir nevis lēkāšanas, bet gan gluži pretējas pozīcijas piemērs.
Tomēr Ziedonis šā vai Ziedonis tā, man nekādi nekļūst skaidrs, kā tas saistās ar Latviešu mūsdienu inteliģences bezkritisko un pat ļengano stāju.
P.S. Biju atvaļinājumā, atveinojiet par vēlo atbildi.
0
mary75 01.06.2011. 19.43
Nu tad atraduši, ko apspriest – primitīva un senila veča domas par kultūru.
Bērziņš ir visu Lemberga partijas bīdīto amatpersonu prototips un kvintesence – absolūti primitīvs, bez savām domām un viedokļa, vai, ja tās domas ir, tad labāk, lai tās nebūtu.
Vienu vārdu sakot – “lielāko kretīnu” tipisks pārstāvis.
0
lindamarisfam 01.06.2011. 18.43
Un uz visām skaistajām lietām attiecas triviāls jautājums – vai tu to vari atļauties?
13
aivarstraidass > lindamarisfam 02.06.2011. 00.48
Piekrītu Kasparam. Bibliotēkas ēku (vai projekts bija labākais utml.) apspriest, laikam, ir jau 10 gadus kā par vēlu. Jācer, ka ēka būs ērta, noderīga un kalpos ilgi. No otras puses, no G.Grūbes raksta nevar izsecināt, kādēļ tieši šos pašus argumentus nepielietot arī citiem kultūras infrastruktūras objektiem – jau “treknajos gados” skaļi izbazūnētajai koncertzālei uz AB dambja vai modernās mākslas muzejam.
G.Grūbe izklausās aizrāvies – “Tūkstošiem cilvēku dodas uz Bilbao tur esošā Gugenheima muzeja dēļ vai apmeklē Berlīnē Ebreju muzeju Daniela Lībeskinda arhitektūras dēļ, vai dodas uz Porto “Casa da Musica” Rema Kulhāsa arhitektūras dēļ. … No tā, cik moderna ir kultūras infrastruktūra, vistiešākā mērā ir atkarīga sabiedrības kvalitāte. Prezidenta kandidāts, kurš apšauba šādas vispārzināmas patiesības, visdrīzāk iezīmē valsts un arī sabiedrības bankrotu jau pēc vienas paaudzes, un apdraud nācijas paplašināšanos tajā nozīmē, par kādu intervijā toreiz runāja Meri.”
Protams, es neaizstāvu A.Bērziņu, kurš jau paguvis sarunāt visādus brīnumus. Bet tikpat skaidrs, ka G.Grūbem nevarētu uzticēt kultūras politikas veidošanu – viņš runā kā Demakova #2. Labai arhitektūrai jābūt ne vien skaistai priekš tūristiem, bet arī atbilstošai sabiedrības vajadzībām un ilgtspējīgai. Ja ir lētāk ierīkot modernās mākslas izstāžu zāli vecā fabrikas korpusā, tad tā arī jārīkojas. Ar to mēs nekļūsim pasaulē slaveni, bet vismaz būs funkcionējošs risinājums.
0
martins_kibilds > lindamarisfam 02.06.2011. 01.50
Aizstāvot Grūbi, es tomēr gribētu norādīt, ka viņa apgalvojumi par Bilbao utt. būtu aplūkojami Bērziņa (vai kā viņu tur) izteikumu gaismā. Viņš runāja par “atdevi”, tad arī Grūbe skaidro, kāda tad tā atdeve dažos gadījumos ir. Tas nenozīmē (vai no tā neizriet), ka tas ir vienīgais, kas Grūbem būtu sakāms par izstāžu zāļu, bibliotēku u.c. būvju celtniecību. Nekur Grūbes rakstītajā es nerodu apstiprinājumu tam, ka viņš nepiekristu jūsu teiktajam par lētāko izstāžu zāli vecā fabrikas korpusā.
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 16.30
@Ivars
Jums, protams, ir taisnība, ka Grūbas teiktais ir jāskata šīs “diskusijas” kontekstā. Tomēr Grūba tika ļoti aizrāvās, ka viņa argumenti jau sāk savu neatkarīgo dzīvi.
Varu arī saderēt, ka viņš NB nekādā gadījumā nav gatavs ievietot “vecā noliktavā”. Pēc raksta toņa ir jūtams, ka viņa dvēsele alkst simbola un diženuma. :)
Kas attiecas uz kultūras tūrismu. Pēdējā laikā pāris reizes ir nācies vadīt ekskursijas ārzemniekiem (kādreiz to darīju aktīvi). Viens no tiem bija amerikāņu miljardieris un arhitektūras fanāts. Viņš pat arhitektūras fondu ir nodibinājis. Viss, ko viņš varēja pateikt, redzot piramīdas karkasu, bija: “Neprāts!” :)
Ja krīzes laikā tautiņa, kas cieš no tās vissmagāk, atļaujas tādas būves, tad tas neliecina vis par augstu kultūru, bet par pilnīgu prāta trūkumu. Tieši tā tas izskatās no malas. Man būtu tā mazliet jocīgi braukt uz tādu frīku valsti. Un nopietni tādus uztvert ir ļoti grūti, kas savukārt met ēnu uz mūsu valsts tēlu kopumā – ar visām tās kultūras vērtībām.
0
Signija Aizpuriete > lindamarisfam 02.06.2011. 20.22
——
”(..)Ja krīzes laikā tautiņa, kas cieš no tās vissmagāk, atļaujas tādas būves, tad tas neliecina vis par augstu kultūru, bet par pilnīgu prāta trūkumu. Tieši tā tas izskatās no malas” –
– To jau amerikāņi u.c. rietumnieki varēja teikt arī par to būvi, kas Latvijā tika celta pirmās ”Lielās Depresijas” laikā – ‘Piemineklis, kas tika atklāts 1935. gadā ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara”
Brīvības piemineklis.Vikipēdijas raksts
http://lv.wikipedia.org/wiki/Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis
p.s.
Lai brīnās vēl 1000 gadus:
”Es stāvu ielas vidū, visapkārt brauc un skrien
Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien……
(‘Par mani, draudziņ, nebēdā’. Čikāgas Piecīši )
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 20.48
@edge_indran
Un ja papēta salīdzinošās izmaksas? Bet nu to neviens no mums uz sitienu neizdarīs. Tomēr paliek vēl citi aspekti.
Redziet, ja tauta saziedotu arī šim objektam, tad nebūtu nekādu problēmu. (Tā būtu arī tautas dota leģitimitāte.) Varbūt vajadzēja iet šo ceļu? :) Nez, vai tad tā nauda salasītos; vismaz šādu summu saziedotu ne ātrāk par to laiku, cik ilgi šis jautājums ir muļļāts valdībās.
Atkopšanās no Lielās depresijas sākās 1933. gada sākumā. Brīvības pieminekļa būvniecību gan sāka 1931. gadā, bet ceļš līdz tam arī nebija ātrs. Padsmit gadus no idejas brīža tas aizņēma. Vispār būtu interesanti papētīt, kā ritēja organizatoriskie darbi. Kādā laikā un kuros periodos aktīvāk tika saziedoti līdzekļi.
Ja ziedojumi tika vākti arī pirms Lielās Depresijas un/vai pēc celtniecības sākuma, tad Jūsu salīdzinājums neiztuk kritiku dubultā – no tautas ziedošanas leģitimātes un no naudas vākšanas sinhronitātes ar Lielo depresiju viedokļa.
Vēl jāatzīmē, ka Latviju toreiz Lielā depresija neskāra tādā mērā kā ASV. Bet Krīzē mēs cietām vēl smagāk par ASV. Vai varat man nosaukt simboliskas prestiža objektus, kas ASV būtu tapuši Lielās depresijas laikā – par valsts naudu?
Bet Jūs uztvērāt ļoti svarīgu aspektu. Šī bibliotēka nav funkcionāla ēka, bet gan… piemineklis! Kam? Ja tā nebūs funkcionāli piepildīta, tad acīmredzot saviem būvētājiem.
0
Signija Aizpuriete > lindamarisfam 02.06.2011. 20.53
—–
īsa atbilde komentārā zemāk (ideja/ideoloģija)
Izmaksas? Par to jau Valsts Kontroles revīzijās jāskatās.
Par ceļiem, virzieniem, slazdiem un ”paņēma un uzmeta” varētu daudz un gari diskutēt – galu galā šodien arī vēsturiskā 1988.g. Radošo savienību plēnuma atceres diena. Taču tā ir tēma citai diskusiju reizei. Šoreiz ‘atslēdzos’ – jāpārlasa par ”slazdu” jeb post-padomju sistēmu, ar savu savākto informāciju jāsalīdzina.
Постсоветизм (современная Россия глазами мыслителя и художника)http://zinoviev.org/az/texts/articles/zlobo/postsovetizm-2/
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 21.03
Izmaksas budžetam ir pilnīgi neatkarīgi no Valsts kontroles. Tādas tās tiek apstiprinātas. Un Valsts kontrole jau nediņģē būvniekiem zemāku cenu.
Vai arī Jūs domājat, ka lielāko daļu NB izdevumu veido “otkati”? Tas tā kā būtu pārspīlējums.
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 21.04
Redziet, Jūs jau arī to materiālu netā lasāt! Neejat pēc tā uz bibliotēku, kur tā visdrīzāk nemaz nav. :)
Tātad tomēr piemineklis…
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 21.09
Lūk, Likteņdārzam arī ziedo. Un, kad būs saziedojuši, tikai tad šis projekts būs pierādījis savu nepieciešamību tautai un tās leģitimēts caur pašu dārgāko – savu maku. :)
0
Signija Aizpuriete > lindamarisfam 02.06.2011. 22.49
——
Netā tagad lasu, jo gadus divdesmit uz bibliotēkām gāju, kā arī grāmatas varēju iegādāties….Bibliotēkai jau jābūt vietai, kur gan jaunu skolēnu, gan atmodas veterānu ieved kultūrā un caur kultūru.Cerams, ka Gaismas pils spēs jauniešus piesaistīt – iemācīs mācīties, pilnveidoties, nebūs jāklaiņo un ‘zālīte’ jāpīpē?
Piemineklis……Par Krievijas ”pieminekļu” veidotājiem skarbas atziņas:
”(..)Jo vairāk degradē valsts, jo pompozāka un spilgtāka kļūst degradācijas imitēšanas maskēšana. Kritiens bezdibenī imitējas, kā uzlidojums debesīs / Чем глубже деградирует страна, тем помпезнее и ярче становится имитационная маскировка деградации. Падение в бездну имитируется, как взлет в небеса.”
http://zinoviev.org/az/texts/articles/zlobo/postsovetizm-2/
– Krīze Latvijā pārvarēta – , depopulācija, emigrācija, bezdarbs, nabadzība,
parādi, korupcija vairs nav aktuāli. Lidojam debesīs (dziļāk integrējamies Eiropā)?!
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 22.58
Redziet, ja es arī ticētu, ka šī ēka veicinās visas Jūsu nosauktās labās lietas, tad noteikti būtu pret to pozitīvāk noskaņots. Uz ko balstās Jūsu cerība?
Tieši par to arī ir manas lielākās šaubas. Tā ēka nekādā veidā neveicinās jauniešu lasītkāri, ne arī mazinās “zālītes” patēriņu.
Tad jau lauku bibliotēkām vai skolotāju algām būtu tie līdzekļi jātērā, lai tā gaisma (tā pati – gara) vairotos.
Jūsu citāts par pieminekli. Tas drīzāk kritizē NB ēku, jo to var saistīt ar Godmaņa valdības izkurtumu, kurš tiek piesegts ar bezjēdzīgu pieminekli – eventuāli pašiem sev.
0
Signija Aizpuriete > lindamarisfam 02.06.2011. 23.19
—-
Tā atziņa nav par ēku (tāpēc pēdiņās ”piemineklis”) – tas ir par likumsakarīgajiem procesiem valstī, kurā izveidota post-padomju sistēma.
Tāds raksts noder pārdomām tiem, kas meklē atbildes uz jautājumu ”Kas notiek Latvijā?”.
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 23.23
Tomēr mani ļoti interesē atbilde uz jautājumu, kāds ir pamats cerībām, ka jaunā ēka patiešām kvalitatīvi mainīs sabiedrības attieksmi pret lasīšanu un zināšanām?
0
lindamarisfam 01.06.2011. 18.41
Vispār jau bilbiotēkās primāri lasa grāmatas (piekļūst informācijai), un ēkas dizains ir pakārtots. It īpaši jocīgi sanāk, ka ir ēkas arhitektūra, bet grāmatu tā īsti nav. Uz Nacionālo gan tas mazāk attiecas, jo tur ārzemju izdevumi ir sekundāri, bet arī augstskolu un akadēmiskās bibliotēkās, izņemot burtiski pāris, “svilpo vējš”. Varbūt tomēr naudu grāmatām?
Ja autors uzskata, ka Latvijas bibliotēku grāmatu krājums ir adekvāts normālam studiju darbam, tad atļaušos nepiekrist. Vienā Vācijas provinces pilsētas bibliotēkā par specifiskām tēmām var atrast vairāk grāmatu kā Latvijas vadošajās.
Bet ja autors uzskata, ka simbola statuss ir pašpietiekams…
11
martins_kibilds > lindamarisfam 01.06.2011. 19.13
Nedomāju, ka ir korekti kritizēt raksta autoru par apgalvojumiem, kurus viņš nav izteicis. Jā, grāmatas bibliotēkā ir vajadzīgas. Bet arī pati ēka ir vajadzīga, jo esošās telpas bija novecojušas jau dažus desmitus gaudu atpakaļ.
0
Gaisma; Enģelis > lindamarisfam 01.06.2011. 19.39
Ivar. Vai Latvijai būtu vajadzīga Kinostudija?
0
lindamarisfam > lindamarisfam 01.06.2011. 20.02
@Ivars
Jaunas un “šikas” telpas nav viens un tas pats.
Autors izvirza kategorisku pretnostatījumu – ēkas vai nāve. Bet to piepildījums ar saturu tiek pieņemts kā pašsaprotams. Es savukārt tomēr gribu uzsvērt, ka saturs nav pašsaprotams… un arī prasa naudu. Bibliotēkas gadījumā pat izveidojas pretnostatījums – “šika” ēka vai saturs -, jo ēka paņem disproporcionālus līdzekļus. Atstājot mazāk saturam.
Man nu nekādi nav saprotams, kopš kura laika ēkas bibliotēkām ir kļuvušas nu tik, nu tik izšķirīgas, ka bez tām (turklāt īpaši dārgā izpildījumā – savādāk nevar) nevar pastāvēt vairs pilnīgi nekas. Ja nebūs tieši šīs piramīdiņas, tad tautiņai gals.
Bet par kvalitatīvu grāmatu deficītu bibliotēkās tautiņas pastāvēšanas vai kaut vai bibliotēku nozares kontekstā… klusums!
0
martins_kibilds > lindamarisfam 01.06.2011. 20.29
Jautājumi, kurus uzdodat ir nokavēti par apmēram 20 gadiem. Saturs ir ļoti svarīgs. Bet uz jau vairākus desmitus gadu LNB telpu stāvoklis ir tāds, ka nekāds saturs to vairs neglābtu. Grāmatas ir kaut kur jāglabā un ar tām ir jāstrādā komfortablās telpās. LNB gadījumā jau sen vari nevar runāt nedz par vienu, nedz otru. Pats tur savu kāju neesmu spēris jau gadus 10.
Starp citu, šodien tieši gāju garām šai celtnei un nodomāju, ka lai arī kā projektu kritizēja, man tomēr tas patīk krietni vairāk nekā pirms tam redzot tikai būves maketu. Es domāju, ka tad, kad to pabeigs ēka izskatīsies lieliski un pēc gadiem 10 vairs neviens nejautās – vai vajadzēja celt tik šiku ēku. Protams, pie nosacījuma, ka tur būs ko lasīt. Bibliotēka tomēr ir jāceļ ar domu, ka tā kalpos vismaz gadus 100.
Un ko nozīmē – vai mēs to varam atļauties? Tas tomēr ir izšķiršanās un prioritāšu jautājums, proti, tādā veidā valsts parāda, kas tai ir svarīgi. Un uz dažiem saules akmeņiem, bastioniem un vēl sazin kādiem arhitektūras brīnumiem varbūt tomēr var atļauties arī bibliotēku?
0
martins_kibilds > lindamarisfam 01.06.2011. 20.32
Bet par kvalitatīvu grāmatu deficītu bibliotēkās tautiņas pastāvēšanas vai kaut vai bibliotēku nozares kontekstā… klusums!
================================================
Pēc kā spriežat? Piemēram, kas attiecas uz manu jomu, tad es zinu, ka cilvēki, kas strādā LNB konsultējas ar manas jomas speciālistiem un prasa, kuras grāmatas labāk iepirkt. Tā ka nav tik traki. Skaidrs, ka dotajā brīdī LNB nevar atļauties tērēt grāmatām tik, cik vajadzētu. Tomēr tas arī ir fakts, ka uz doto brīdi tos jauno grāmatu kalnus arī nebūtu fiziski kur likt. Es ceru, ka tad, kad būs gatava ēka, tad arī tiks rūpīgi domāts par to, kā jēdzīgi aizpildīt grāmatu plauktus.
0
Gaisma; Enģelis > lindamarisfam 01.06.2011. 20.45
Un vai mēs varam to atļauties? Īstenībā mēs JAU esam atļāvušies un uz jautājumu vai valsts, izgāžot šo nenormālo naudu, nelīdzinās biezo gadu apmetējam, kas brauca nevis ar vecu golfiņu, bet reindžroveru, atbildi sniegs laiks.
0
martins_kibilds > lindamarisfam 01.06.2011. 21.33
Es teiktu tā, ja nevaram atļauties, tad šī bode ar nosaukumu “Latvija” ir jāklapē ciet.
Bet vai jūs, piemēram, varat man pateikt – ko nozīmē ‘nevar atļauties’? Tas, ko var un ko ‘nevar atļauties’ tomēr ir salīdzinoši relatīvs jēdziens. Kāds, piemēram, teiks, ka viņš nevar atļauties nopirkt jaunu grāmatu, jo kurpes jāpērk. Cits nopirks grāmatu un mēnesi vai divus ilgāk pastaigās ar padilušajām kurpēm.
0
Gaisma; Enģelis > lindamarisfam 02.06.2011. 07.09
:Ivaram
Korektāks salīdzinājums būtu šāds: mēs brošētas vai elektroniskas grāmatas vietā izvēlamies sējumu ar sudrabā kaltiem stūrīšiem, kas ir piecreiz dārgāka, bet funkcionalitāte ir tieši tāda pati kā lētākajam variantam.
0
lindamarisfam > lindamarisfam 02.06.2011. 13.36
@Ivars
“Skaidrs, ka dotajā brīdī LNB nevar atļauties tērēt grāmatām tik, cik vajadzētu.”
Tas arī ir vienīgais punkts, kas mani tā pa īstam uztrauc. Jau pārdesmit gadu valsts neatvēl pietiekamus līdzekļus, lai bibliotēkas varētu iepirkt pietiekamā apjomā aktuālos un kvalitatīvos izdevumus. Tas patiešām var izrādīties par vienu no mūsu tautas (īpaši studējošās daļas) kapračiem – mūsu bibliotēkās ir 50+20 gadu grāmatu deficīts. Bet par bibliotēku nozares izdzīvošanas jautājumu tiek virzīta ūberdārga “fasāde”.
(Un vai nebija arī tā, ka galvenā grāmatu krātuve nemaz neatradīsies piramīdā? Ja runājam par to, kur likt grāmatas.)
Protams, esošo jau nost nejauks. Tomēr tas neliedz analizēt kļūdas, apskatīt argumentāciju, kura piramīdas apoloģētiem parasti ir hiperbolizēta un izrauta no kopsakarībām. Arī šajā rakstā. Galu galā mums vēl daudz kultūras celtņu būs jābūvē. (Bez ironijas.)
Par 20 gadus novēlotiem jautājumiem. Ir tāds jēdziens kā fiksēt zaudējumus. AB dambja projektu apturēja. Un nekāds pasaules gals neiestājās. Tāpat ar piramīdu bija iespējams izdarīt, un par to naudu, ko mēs iztērēsim būvniecībai un apsildei, pietiktu gan jaunam projektam, gan būvniecībai.
Birkertu un ieguldīto darbu/naudu, protams, būtu žēl, bet daudz svarīgāka ir šāda mēroga nacionālā projekta realizācija kā tāda – iespējami optimālā kvalitātē.
Uz to, ka projekts ir disproporcionāli dārgs norāda kaut vai tas, ka būvniecību nestartēja pat vistreknākajos gados. Un nebija jau tā, ka toreiz nedotu naudu “kultūrbūvniecībai”.
Baidos, ka izšķirošais arguments par labu bibliotēkas celtniecības startēšanai bija vietējo būvkompāniju atbalsts krīzes laikā. Un nekādai kultūrai tur nebūtu nozīmes, ja ne šis apsvērums.
Ja runājam par kaimiņu tautām, kuras, lūk, saņemoties gan šādām simboliskām būvēm. Skandināviem uz cilvēku skaitu un nacionālo kopproduktu izmaksas proporcionāli ir ievērojami mazākas. Protams, var ieslēgt to pašu argumentu par infrastruktūras relatīvo dārdzību Latvijā mazā cilvēku skaita dēļ, bet tieši tādēļ mēs daudzas lietas nemaz nevaram atļauties (to redz pēc ceļiem); turklāt neizbrīnītos, ja mūsējā pēc izmaksām arī absolūtajos skaitļos pārspļautu funkcionāli līdzvērtīgas (dārgo) kaimiņu būves. Igauņiem, piemēram, tā ēka izskatās krietni vien mazāk pompoza; izmaksas nevarētu būt lielākas. Diemžēl šobrīd man nav laika noskaidrot, cik līdzīgas būves izmaksāja citiem, bet būtu interesanti salīdzināt, īpaši pret GDP.
Vēl piebildīšu, ka neviens šādas dārgas prestiža būves neuzsāk krīzes situācijā (mūsu valsts ir pārspējusi pat ASV Lielās Depresijas laikos) – pamēģiniet kaut ko tādu izbīdīt pie sociāldemokrātiskajiem skandināviem. :)
Par bibliotēkas neapmeklēšanu jau 10 gadus. Redziet, Jūs tāds neesat vienīgais. Man arī stāv skapis ar tehnisko literatūru, bet daudz efektīvāk savam tehniskā tulkotāja darbam ir izmantot internetā pieejamos resursus – ar visiem to mīnusiem.
Tas norāda uz informācijas apmaiņas paradigmas maiņu. Pieņemsim, ka kvalitatīvas informācijas apmaiņā bibliotēkas saglabās kādu atslēgas lomu (kas arī ir apšaubāmi). Bet ir pilnīgi droši, ka informācijas nesēji būs citi. Vai šīs ēkas infrastruktūra būs tam piemērota?
Ir gandrīz droši, ka šī ēka kļūs par pieminekli drukāto grāmatu beigu periodam. Neesmu no pozīcijas “televizors iznīcinās kino un teātri” mīļotājiem, bet, manuprāt, ir acīmredzami, ka biti nomaina druku, tāpat kā kādreiz druka nomainīja ar roku gatavotās grāmatas. Varbūt atveram kādu grāmatu pārrakstīšanas darbnīcu? Nacionālajam prestižam un unikalitātes apliecināšanai. :)
Pēc 10 vai 20 gadiem piramīda būs norijusi tik daudz naudas (ko citādi varētu ieguldīt informācijas nesējos) siltumenerģijā, ka tiks apsvērta tās pārbūve par koncertzāli, konferenču centru (vieta jau tiešām laba) vai vēl nez ko, kas varētu nest peļņu un segt vismaz apkuri. Savukārt bibliotēkas apmeklējums visdrīzāk tajā pašā laikā būs katastrofāli krities – to pašu elektronisko nesēju un informācijas pieejamības ārpus bibliotēkām dēļ.
Tas, protams, ir sekundāri, bet arī arhitektoniskā vērtība piramīdai ir nu ļoti nosacīta. Reāls 80. gadu projekts… realizēts 2010. gados. Vispār jau nonsenss! Vispār jau liela pompa, maza vilna.
P.S. Kad es rakstīju savu diplomdarbu, tad visas grāmatas, uz kurām atsaucos, bija kopētas Vācijas bibliotēkās vai pirktas par paša naudu un draugu piegādātas no ārzemēm. Kopumā studiju laiku caurvij atmiņas par bakstīšanos ar novecojušiem izdevumiem, iztikšanu ar grāmatām, kuru tēma tikai pietuvināti atbilst vajadzīgajai, sīku drazu grabināšanu pa internetu un sapņaina ārzemju izdevumu aplūkošanu – katalogos tajā pašā internetā. (Realitātē aplūkotas tikai, kamēr studēju ārzemēs.)
Studiju virziens gan bija eksotisks – reliģijas socioloģija. (Un tādu nez, vai vispār Latvijā vajadzētu finansēt, arī tā pacelšanai Latvijā resursu nav.) Bet tieši tas pats grāmatu ziņā noteikti attiecas uz citu specifisko un pat ne tik specifisko nozaru studijām. Es nežēlojos, vienkārši reflektēju.
0
martins_kibilds > lindamarisfam 05.06.2011. 23.40
Pēc 10 vai 20 gadiem piramīda būs norijusi tik daudz naudas (ko citādi varētu ieguldīt informācijas nesējos) siltumenerģijā, ka tiks apsvērta tās pārbūve par koncertzāli, konferenču centru (vieta jau tiešām laba) vai vēl nez ko, kas varētu nest peļņu un segt vismaz apkuri.
===========================================
Bibliotēkā jau ir ieplānota konferenču zāle un koncertzāle. Tā jau tiek celta ne tikai kā grāmatu glabātava un lasītāva, bet kā kultūras centrs.
0
lindamarisfam > lindamarisfam 09.06.2011. 21.19
Vai ar pāris konferenču un koncertzālēm un maģiskajiem vārdiem “kultūras centrs” pietiek, lai attaisnotu jebkuras izmaksas?
0
itommy_ 01.06.2011. 18.09
Dīvaini, ka Grūbes kungs zem savas esejas nav vēl paspējis savākt divsimt inteliģentu parakstus. Latviešu valoda, Dziesmu un deju svētki, kā arī klūdziņpīšanas tradīcijas nešaubīgi ir latviešu tautas pats pamats. Vai tad kāds apstrīd?
Bet būtu vēl labāk, ja šiem tautas identitātes kultivēšanas pasākumiem pietiktu naudiņas – mākslinieku un funkcionāru algošanai, dalībnieku ēdināšanai un, kā Grūbes kungs pareizi saka – arī kultūras infrastruktūras objektiem un gaismas pilīm. Pareizāk izsakoties, būtu labi, ja pēc tautas garīgā mantojuma baudīšanas paliktu drusku naudiņas pāri arī citām lietām – ceļu būvei, sociālajām izmaksām, izglītībai un varbūt arī valsts drošībai.
Vai šobrīd pie Dombrovska valdības mums ir par maz Dziesmu svētku, dancošanas pulciņu skolās un pārāk maz kultūras infrastruktūras objektu? Jā, varbūt par maz. jāver vaļā maciņš plašāk un jāmaksā. Tad atbildiet: kam ņemsim nost?
Man gan šķiet, ka ar to valsts sektora apmaksāto kultūru, kas ir, pagaidām un šajos apstākļos pietiek. Paskatiet, kādi brangi kultūras entuāzisti pulcējas pie kafejnīcas Gauja uz Tēbatas ielas (kurus nelabvēļi sauc par “cita tipa lūzeriem”). Bet nepietiek lietišķās zinātnes, nepietiek praktiska līmeņa ārpusskolu nodarbību, nepietiek vasaras nometņu skolēniem ar zinātnisku, radošu un tehnisku ievirzi, galu galā pat normāla portāla internetā skolēniem nav, kura saturs būtu vērsts uz interaktīvu sadarbību zinātniski praktiskos jautājumos.
Kā gan mēs domājam Latvijā attīstīt ekonomiku, paplašināt ražošanu un veidot eksportu, ja neko daudz vairāk par pesņām – pļaskām neprotam… un negribam?
Līdz ar to es gribu pateikt savu galveno domu: mani sāk mākt bažas, ka pat tad, ja Unibankas Bērziņš pateiks arī kādu labu un pareizu domu, tā tūliņ tiks noliegta kā kaitīga, un tikai tāpēc, ka to izteicis Bērziņš, nevis piemēram, komponists Kalniņš.
17
Signija Aizpuriete > itommy_ 01.06.2011. 18.33
—–
Komponists arī prātīgus padomus dod, kurš gan centīsies iebilst –
‘Kalniņš: Latvijai vajag monarhiju’
http://www.diena.lv/sabiedriba/kalnins-latvijai-vajag-monarhiju-781364
0
Gaisma; Enģelis > itommy_ 01.06.2011. 18.53
Andrej! Mūsu inteliģence ir tādi īpatni kukaiņi. Kā blondīnes, kas uz jautājumu: kur rodas nauda, pie pilnas pārliecības atbild, ka, protams, bankomātos:)
Ja vēl tā būtu tikai inteliģences problēma, bet ar to masveidīgi sirgst arī mūsu ekonomikas dižgari. Lattelecom Latvijai neesot vajadzīgs – privatizēsim, no daļas LMT jātiek vaļā jo ātrāk jo labāk – laikam par daudz tiek iemaksāts mūsu megabudžetā, LHZB ar nav vajadzīga – nav valsts profils.
Tad kas, pie velna, ir valsts profils – mangot naudu pēc principa, ja dod tad ņem:( Nez kāpēc “trūcīgās” Zviedrija un Somija savus naftas koncernus nebūt nedomā kādam aizprivatizēt. Nez kāpēc, gandrīz visu Ziemeļvalstu budžetus pilda valsts alkohola monopols.
Nacionālās bibliotēkas liktenis, visreālāk būs tāds, ka finansējuma trūkuma dēļ tā funkcionēs daļēji. Diemžēl!
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 19.11
Varbūt jums, Andrej, vajadzētu apdeitot savus priekšstatus par kultūru?
Kultūra un humanitārie priekšmeti tā nav tikai klūdziņu pīšana un tautas deju dancāšana. Tā vispirmām kārtām ir arī patstāvīgi, kritiski domājošu un brīvu pilsoņu audzināšana, bez kuriem neviena demokrātija nevar pastāvēt un bez kuriem visi jūsu ekonomiskie sasniegumi ir uzkarami uz nagliņas, t.i., nevienam (izņemot, protams, saujiņu iespējamo plutokrātu) nebūs vajadzīgi.
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 19.34
>Ivars
Tā tikai vēl trūka, lai es šeit sāktu ielaisties diskusijās par jēdziena “kultūra” definīcijām. Domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz interesentu, kuri arī bez manis ar to labprāt nodarbotos. Mana interese ir politiskie procesi.
Starp citu, “patstāvīgi, kritiski domājošu un brīvu pilsoņu audzināšana, bez kuriem neviena demokrātija nevar pastāvēt”, kā Jūs norādat, nav tikai kultūras un humanitāro priekšmetu prerogatīva. Gan skolā, gan ārpusskolā, tai skaitā sporta noadrbībās, pedagogu pienākums ir tieši tāds pats. Un kas vainas sociālajām zinātnēm?
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 19.50
>morgenstern
Šķiet, tas bija eksministrs Jurkāns, kurš valsts problēmu novēršanā aicināja iesaistīties inteliģenci. Bet! Kas tad ir tā mūsu šodienas inteliģence? Vai tā, kas piezīdusies pie Valsts prezidenta struktūrām un dala ordeņus, oponentiem parādot pigu? Vai arī tā, kas gaida kārtējo masu šovu, lai dabūtu līgumdarbu haltūrai un pēdējā vakarā pirms nodošanas uzskricelētu scenāriju, tekstu vai notis? Vai arī tā, kas bohēmas purvā ķer mūzu un raud, ka viņa šedevru jau tāpat nepirks un nav nemaz vērts sākt?
Par valsts uzņēmumiem man nav viedokļa. Ja privatizēs, tad savējiem, ja pārdos, tad par neizdevīgu cenu valstij un ar otkatu sev. Ja atstās valstij, tad neefektīvi apsaimniekos. Cik garš, tik plats. Kamēr valdība neizveidos caurspīdīgu elektronisku sistēmu, kurā ikviens interesents varēs caur tīklu redzēt visas sabiedriskā sektora interakcijas, tikmēr būs bardaks. Diemžēl Dombrovska valdībai dienaskārtībā nav šādas sistēmas izveide, cik man zināms. Droši vien sliktie oligarhi traucē pie tādas ķerties klāt.
Un ko es varu teik par LNB? Protams, tai primāri jākalpo tās mērķiem. Bet es saprotu, ka tur sataisīta liela laža ar siltumefektivitāti. Tas monstrs aukstā un karstā laikā dikti daudz ēdīs. Nepietiks jauniem fondiem…
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 20.19
Es nerunāju par definīcijām, bet par to, kāda jēga šajā vārdā tiek ielikta. Un jūsu skatījums, manuprāt, ir tik šaurs, ka to ar steigu vajadzētu apdeitot. Raksta autors nerunā par kultūru tik šaurā nozīmē kādā jūs to lietojat (t.i., līdzīgi kā salikumā ‘kultūras nams’). Ja mani atmiņa neviļ, tad sociālās zinātnes savā komentārā es nepieminēju, tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc man piedēvējat viedokli, ka tām ir kāda vaina. Nē, nekādas vainas tām nav. Tikai nošķīrums starp sociālajām un humanitārajām zinātnēm dotajā kontekstā nav relevants.
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 20.35
Tad man šķiet, ka Jūs būsit kādu citu rakstu lasījis, bet savu komentāru pielicis pie šī. Autors Grūbe runā ļoti šauri – tieši par kultūras infrastruktūru, ka tā ir vajadzīga, jo Unibankas Bērziņš neveiksmīgi atļāvās teiktajā par naudas tērēšanu pieminēt dārgas kultūrceltnes.
Bet ja tā pavisam gribam atrast esejas kontekstu, tad jāsecina, ka tas ir kārtējais vēl viena pilsoņa mēģinājums atrast vēl vienu uti Unibērziņa kažokā un pie viena nobirdināt kultūras darbiniekiem raksturīgu asaru, ka dotācijas kultūrai samazināt nedrīkst, un būtu labi, ja dotu vairāk.
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 21.29
Nu bet tādā gadījumā arī jūsu sākotnējais komentārs laikam labāk iederētos pie kāda cita raksta – piemēram, pie kāda deju pulciņa vadītāja rakstītā, ka tiek samazināti pašvaldības piešķirtie līdzekļi deju pulciņu vajadzībām.
Jocīgi jums tomēr ir tie priekšstati par “kultūras cilvēkiem”, kas notrauš “sev raksturīgu asaru”. Es kaut kā nepamanīju, kurā brīdī Grūbe tur trauš kādas asaras. Viņš vienkārši reflektē par konkrētā tipāža priekšstatiem par kultūras infrastruktūras (un, iespējams, arī kultūras un, ja jums tīk, jebkuras citas jomas, kas “nedod atdevi”) nozīmību.
Visa rakstītā gaismā man gribas arī uzdot jums personīgu jautājumu – kādu grāmatiņu tad pats šobrīd lasāt vai nesen esat izlasījis, piemēram?
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 22.09
Nevajadzētu jau gluži mani iztēloties kā kultūras nīdēju, cita lieta – es sajūsminos par jebkuru profesionāli labā nozīmē jebkurā jomā, arī kultūrā. Strīdīgas ir jautājums par labām būvēm, bet ar milzīgiem nobirumiem un pārmaksām. Dabiski, pēc 50 gadiem to slikto vairs neatcerēsies, bet priecāsies par krāšņo arhitektūru.
Bet Unibērziņa doma tomēr ir loģiska, ka vispirms jānopelna [lai varētu tērēt], vienīgi viņš nav ņēmis vērā, ka daudziem šai valstī piemērs par dārgām kultūceltnēm kož acīs, arī Grūbem. Primārā šai piemērā jau nav doma, ka mums nevajag jaunas kultūrceltnes, bet ka šobrīd salīdzinājumā ar kultūrceltņu trūkumu prioritāra ir tautsaimnieciskā problēma. Ziniet, ja pasaulē nemēdz kā piemērus minēt ebrejus (jo parasti pie jebkāda izkārtojuma vienmēr kāds atradīs, kur piesieties), tad pie mums laikam nedrīkst pieminēt efektīvus kultūras tēriņus. Jo Latvijā droši vien ir lielākais kroņa finansētais kultūras darbinieku skaits uz 10 000 iedzīvotāju. Tas pats par sevi ir lielisks fakts, vien atliek izteikt nožēlu, ka mums laikam ir arī vismazākais saimnieciski pelnošu cilvēku skaits. Un šis lobijs piekliedz ar savu sāpi pilnas avīzes un ēterus.
Par grāmatiņu. Šobrīd esmu slimnīcā un nelasu neko. Lasu un rakstu internetā. Man tas lielais lasīšanas laiks jau sen kā pagājis, un nav jau arī man vairs 16. Poteru neesmu izlasījis nevienu, atzīstos. Pēdējā grāmata, kuru tiešām izlasīju, bija Nye, Soft Power. Tas bija, tā teikt, brīvprātīgi, bet vajadzības dēļ. Un nevaru vairs palepoties, ka izlasu visas avīzes un žurnālus, nav vairs tie laiki (līdz 2005.), kad ik dienas presei tērēju 10 latus. Bet tagad ir citas iespējas, un faktiski jau visu to pašu var dabūt internetā, turklāt vē piekomentējot. Ha, redziet, arī kultūra varētu iet līdzi laikam. Starp citu, pavīd info, ka jau tagad amazonē pusi pērk elektroniskā veidā, Un pat viens mans labs draugs saka, ka viņam patīkamāk lasīt grāmatas no ekrāna. Šajos laikos tas jautājums par pēdējo izlasīto grāmatu ir stipri sarežģītāks. Bet es nebūšu Ādamsons un nestāstīšu, ka lasu Sokratu vai ko tur.
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 22.39
Latvijā droši vien ir lielākais kroņa finansētais kultūras darbinieku skaits uz 10 000 iedzīvotāju.
=====================
Uz kādiem daitem ir balstīts šis “droši vien”? Jums ir kādi salīdzinoši dati? Vai tomēr šo informāciju ieguvāt ar pakauša kasīšanas palīdzību. Man šķiet, ka ar šādiem apgalvojumiem var bārstīties tad, kad runātāja rīcībā ir konkrēti dati, nevis minējumi. Iegūstiet datus, un tad runājiet.
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 22.42
Ha, redziet, arī kultūra varētu iet līdzi laikam. Starp citu, pavīd info, ka jau tagad amazonē pusi pērk elektroniskā veidā, Un pat viens mans labs draugs saka, ka viņam patīkamāk lasīt grāmatas no ekrāna.
============================
Kindle lasītājā rakstītā grāmata jau tomēr arī ir grāmata. Man īsti nav skaidrs, kādā nozīmē tad “kultūra” kaut kam neiet līdzi, ja grāmatas tiek izdotas elektroniskā formātā utt.
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 23.02
Biblenē vajadzēs cita tipa krātuves, kas tad te nav skaidrs?
P.S. Elektroniskās!
P.P.S. Šajā keisā ir relevanti domāt bibliotēku!
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 23.03
Vai tad “droši vien” ir apgalvojums? Labvakar!
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 23.21
Te man rodas jautājums, vai esi kādreiz bijis mūsdienīgā bibliotēkā un kaut ko zini par to, kas ir pieejams elektroniski un kas nav.
0
martins_kibilds > itommy_ 01.06.2011. 23.24
Jā, “droši vien” ir apgalvojums. Precīzāk, tas ir apgalvojums, kurā tiek izteikts pieņēmums. Un pieņēmums var būt pamatots un nepamatots. Un mans jautājums bija – kādos datos ir pamatots tavs pieņēmums. Bet atbildi tā arī nesagaidīju.
0
itommy_ > itommy_ 01.06.2011. 23.30
Varbūt beigu beigās mani uz melu detektoru aizvilksi? Kā Unibērziņš Zatleru?
0
martins_kibilds > itommy_ 02.06.2011. 01.44
Kāds tam visam sakars ar melu detektoru?
Cerēju sagaidīt kaut kāds puslīdz ticamus datus par kultūras darbinieku skaitu uz noteiktu iedzīvotāju skaitu dažādās eiropas valstīs.
0
dace_ampermane 01.06.2011. 17.16
Droši vien pa vēlu, bet Bērziņam būtu jāsaplēš krekls, jāapbārsta galva ar pelniem, jāiemet zelta Rolex sausajā atejā, jāatdod visu kas viņam ir nabagiem, jāņem spieķis, jātērpjās skrandās un jāpamet mājas.
3
ilmisimo > dace_ampermane 01.06.2011. 17.43
Kāpēc sausajā?
0
ilmisimo > dace_ampermane 01.06.2011. 17.45
………., jāņem spieķis, jātērpjās skrandās un jāpamet mājas…..
——————
….un jāduodas uz Negevas tuksnesi. Privatizēt kādu aku.
0
dace_ampermane > dace_ampermane 01.06.2011. 19.46
lama Kāpēc sausajā?
tur kur nav ūdensvads, bedre laukos
0
ilmisimo 01.06.2011. 17.02
..pēc kandidāta domām, šķiet, no kulta celtnēm laikam Latvijas vēsturē lielākā atdeve bija periodam, kad baznīcu ēkās kolhoza laikos bija ierīkotas graudu kaltes.
__________________________________________________________
Vaiiiii iiiiii-kandidāts apvainuosies……
1
ievuliitis > ilmisimo 01.06.2011. 22.18
Pagaidīsim dažas dienas un tad redzēsim. Sestdien Prezidents rosināja atlaist saeimu, šodien trešdien Bērziņš stāsta, ka smējies. Nu tad uz nākamās nedēļas sākumu varēt gaidīt reakciju uz kaltēm baznīcās.
Ceru, ka tad tas vairs nevienu neinteresēs un mēs to neuzzināsim.
0
mxblack 01.06.2011. 16.49
Esam tikuši pie varena Tiesībsarga, nu uz strīpas ir vēl varenāks Valsts Prezidents. Lai dzīvo mūžīgais ZZS, Puzes hercogs un visi pārējie valsts nodevēji un pārdevēji. Parlaments rullē, skuju vainagi vīst un bedre ir izrakta, tikai trūkst vēl orķestra.
1
katzchenjulja > mxblack 02.06.2011. 00.46
man gan labāk patīk tā iesauka – Puzes lempis. Pat tad, ja hūte galvā lempis paliek lempis. Kas nu par hercogu.
0
Ligiña Doniña 01.06.2011. 16.45
Paldies par rakstu…. Bērziņš ir ļoti tipisks kopējās varas slimības simptomu nesējs, par kuru noteikti var runāt kā par parādību.
Vecuma ,neko nedarīšanas, vajāts vīrelis, kas šķiet īsti neapzinās kur nonācis. Tas,ka visu var izrēķināt, kultūru un mākslu ieskaitot…tas ir skaidrs. Māti, bērnus un pārējos pieķērot klāt. Ja tas nenes peļņu, tad priekš kam tas vajadzīgs- tas arī ir dzirdēts.
Bērziņš lieliski atspoguļo savus virzītājus ,ar bandītiskās varas, un vēsturisko zīmogu sejā. Vīrs ar šķību smaidu, nedaudz nežēlīgu acu skatienu un pamuļķīša tekstiem…šāds tips lieliski iederētos arī PSKP politbiroja garās slavas zāles vienā no bilžu rāmīšiem…..
4
Signija Aizpuriete > Ligiña Doniña 01.06.2011. 16.57
——
Vai godātais atceras cik Latvijas pilsoņu nobalsoja par t.s. oligarhu partijām 10.Saeimas vēlēšanās? Apjēdz, kas ir oligarhu spēka avots un pastāvēšanas pamats? ”Ienaidnieku” vajag iepazīt un par zemu nenovērtēt – sk.E.Lūkasa vērtējumu:Laikraksts: Labie puiši zaudē Latvijas varas spēlēs
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/laikraksts-labie-puisi-zaude-latvijas-varas-speles-13886636
0
ilmisimo > Ligiña Doniña 01.06.2011. 17.04
http://www.diena.lv/sabiedri...
——————————–
Kad gaidāms edge iecienītākuo citātu krājums Cietuos wākuos?
Ar Memory”‘ja ievadvārdu un realyt’ija pēcvārdu?
0
Ligiña Doniña > Ligiña Doniña 01.06.2011. 17.11
…ar rakstu esmu pazīstams…un taisnība vien ir…
Tomēr arī” vājo neatkarīgo” mediju uzdevums, lai kā arī nebūtu, nenogurstoši atspoguļot procesus un skaidrot notiekošo…neko darīt.
Rezultāts Latvijā ir likumsakarīgs…proti ilgstošas zombiju darbības rezultāts+pašu slinkuma un izglītības trūkums+labas dzīves tīkojumi un latviešu vairakumam piemītošā ignorance….
Varbūt tikai tad, kad sāpes no tupēšanas uz ceļiem būs nepanesamas latvietis celsies. Ienaidnieki IR jāpazīst ļoti labi….tā ir puse no uzvaras!!
Bērziņš šķiet lieliski atspoguļo varas cinismu…un protams atgādina mums, ka esam muļķi!
0
Signija Aizpuriete > Ligiña Doniña 01.06.2011. 18.23
—-
Oligarhu parādīšanās Latvijā pēc 1991.g.21.augusta ir likumsakarīgs rezultāts,jo to rašanās cēloņi ir gluži tādi paši kā rokfelleru,rotšildu,morganu u.c. Varbūt mūsu reformatori 1990-os gados nebij’ to apjēguši? Šaubos, jo ikviens saprātīgs cilvēks saprot – nekādu ideālu sistēmu nemēdz būt, tāpēc esošā depopulācija, emigrācija, bezdarbs, nabadzība, parādi, korupcija arī ir likumsakarīgs rezultāts rietumu demokrātijas un tirgus ekonomika neo-liberālisma ‘mērcē’ ieviešanas laikā.
0
kdaljajev 01.06.2011. 16.41
Nav jēga iedziļināties Bērziņa vārdos.Ja viņš nesaprot,vai arī saprot,ka ir tikai māneklis,lai novērstu uzbrukumus citam kandidātam kuru izvilks vēlāk.Zatlers izjauca spēli.Tagad visdrīzāk neievēlēs nevienu,lai neizsauktu tautas dusmas.
0