Stipendiju piešķiršanas kārtību atzīst par neatbilstošu Satversmei
Saistītie raksti
Viedoklis /
29. oktobris
Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?
Dzīve /
25. septembris
Mata desmittūkstošā daļa
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Ārpolitika /
29. maijs
VIDEO: Kādu nākotni veidos Eiropas jaunieši?
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (71)
Лаврентий Берия 09.05.2011. 08.42
Raksta iespaidā lūgums palīdzēt studentiem, kas brīvprātīgi atļāvuši citiem ķert pēc stipendijām. Motivējiet mūs atvēlot mirkli laika. Veicam pētījumu par portāla ir.lv auditorijas komentāru sadaļas lietojumu, un būtu tiešām jauki dzirdēt viedokli no cilvēkiem, kas izmanto šo te sadaļu.
https://spreadsheets.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dHRfRjF4VEJ3dDlXMmMzRGdzM25QZkE6MQ
Tas tik tiešām nav nekāds spams, bet gan lūgums būt atsaucīgiem.
0
snjuu 08.05.2011. 23.49
Protams, ir svarīgi veicināt sociāli neaizsargāto (brīžam marginālo) grupu emancipāciju, bet šis sociāli-solidārais pasākums būtu atbilstoši jānosauc.
0
bebiekste 07.05.2011. 23.13
Latvijas Universitātes valsts budžeta finansēto stipendiju piešķiršanas nolikums
Pēdējās izmaiņas veiktas:
21.09.2009
APSTIPRINĀTS
ar LU 26.08.2009.
rīkojumu Nr. 1/229
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740
„Noteikumi par stipendijām”
5. punktu
—
1. Uz valsts budžeta stipendiju var pretendēt Latvijas Universitātes ( turpmāk – LU) studiju programmu pilna laika studējošie, kuri sekmīgi studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās, izpildījuši iepriekšējā semestra studiju plānā paredzētās saistības un reģistrējušies nākamajam studiju semestrim1.
—
9. Stipendiju konkursa kritēriji:
9.1. studējošā, kurš pretendē uz stipendijas saņemšanu (turpmāk – pretendents), atbilstība nolikuma 1. punktā minētajām prasībām;
9.2. pretendenta atbilstība vismaz vienam no minētajiem kritērijiem, ko apliecina atbilstoši dokumenti:
9.2.1. pretendents ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palikušais (invaliditātes apliecība, bāreņa apliecība vai dokumenti, kas apliecina to, ka persona ir palikusi bez vecāku gādības);
9.2.2. pretendenta ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība (turpmāk – ģimene), uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (pašvaldības izsniegta izziņa par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam);
9.2.3. pretendents ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnus, kas jaunāki par 18 gadiem (vismaz trīs vienas ģimenes bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, dzimšanas apliecības un pretendenta dzimšanas apliecība, kas ļauj secināt, ka minētās vismaz četras personas ir vienas ģimenes locekļi, vai pašvaldības izsniegta izziņa, kas apliecina minētos faktus);
9.2.4. pretendenta ģimenē ir divi vai vairāk bērni (vismaz divu pretendenta bērnu dzimšanas apliecības, kurās redzams, ka pretendents ir bērnu tēvs vai māte).
http://www.lu.lv/par/dokumenti/nolikumi/latvijas-universitates-valsts-budzeta-finanseto-stipendiju-pieskirsanas-nolikums/
0
bebiekste 07.05.2011. 14.26
Mazturīgā statusu nosaka pašvaldība, bet tā nav slepena informācija. Skolas var to iegūt vai pats studētgribētājs var tādu iesniegt skolā.
Solidaritāte un vienlīdzība bieži tiek staipīta visos virzienos. Bet domāju, ka būtu vērts aplūkot problēmu no tāda rakursa – kas izdevīgāk, atbalstīt trūcīgo izglītību, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi, vai rēķināties, ka vēlāk var nākties maksāt pabalstus bezdarbniekiem, kuriem nauda tiks iegūta apliekot ar lielākiem nodokļiem strādājošos.
Laikam jau nav runa, ka pabalstīti tiktu nesekmīgi mazturīgie. Tāpat nav neiespējami nodrošināt vienādas iespējas studēt un vienlaicīgi motivēt labākos.
Domāju, ka valdība, ja gribēs, to var ātri atrisināt izdarot vajadzīgos labojumus likumos un noteikumos.
3
janisholsteins > bebiekste 07.05.2011. 17.25
problēma jau ir tāda, ka Augstākās Izglītības Likumu ‘nevar atvērt’, citādi uzreiz parādīsies prasības par mācību valodas maiņu. Droši vien uz to arī cerēja nabagu nīdēji.
0
aivarstraidass > bebiekste 07.05.2011. 18.44
Kādas būtu valodu prasības Augstākās izglītības likumā – un kāds tām ir sakars ar “nabagu nīdējiem”? Par ko vispār ir runa? Par latviešu? krievu? angļu valodu?
Manuprāt, reāls risinājums situācijā ar trūcīgo jauniešu studijām ir – studiju kredīti. Valstij naudas nav; nauda toties ir bankām. Ja ir spējīgs jaunietis, kurš apgūst kādu pieprasītu specialitāti, tad šādam kredītam arī galvotāji atrastos. Ja visu laiku baidīsimies, ka augstskolas beidzējs tak neatradīs darbu un nevarēs neko atdot, tad kādēļ viņš vispār šajā specialitātē mācās?! Vai augstākā izglītība ir “cilvēktiesības”, plezīrs noteikta vecuma jauniešiem, vai tomēr ekonomiski pamatota lieta? Nezinu nevienu pelnošāku investīciju kā ieguldīt talantīgu jauniešu izglītošanā. Un kredīts ir īstais instruments – cilvēks dabū naudu apmaiņā pret savu nākotnes spēju nopelnīt. Protams, ir vajadzīgi likumi, kuri mudinātu bankas aizdot un iedrošinātu cilvēkus aizņemties.
Manispēc, valsts var pēc tam studiju kredītu dzēst par noteiktu noteikumu izpildi. Bet studentam ir svarīga sajūta, ka viņš mācās par reālu naudu, un ka ir atvēlētajā laika sprīdī jāapgūst nopietna kvalifikācija, lai šo naudu varētu atdot. Būs mazāk slaistu, kuri nepabeidz studijas vai neko prātīgu neiemācās – jo tādā gadījumā draud nopietnas finansu nepatikšanas. (Sk. amerikāņu pieredzi http://bucks.blogs.nytimes.com/2010/06/01/more-on-cortney-munnas-student-loan-saga/ – tur ir stāsts, kā meitene mācījās “liberal arts” augstskolā reliģiju studijas, savācās kredītus par $100 tūkstošiem, un beigās nevarēja atrast darbu).
0
bebiekste > bebiekste 07.05.2011. 23.17
>Kalvis
Bankas jau vismazāk ir sociālā atbalsta iestādes un parasti dod tam kam jau ir. Kā pierunāsi bankas nebaidīties? Valsts galvojums?
0
aivarstraidass 07.05.2011. 12.54
Satversmes tiesas lēmums šinī gadījumā normāli nodala divas visai dažādas problēmas.
(1) Trūcīgi iedzīvotāji ir, protams, pelnījuši sabiedrības solidaritāti – tai skaitā arī šo ģimeņu bērni, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. No otras puses, ar sociālās palīdzības sniegšanu tomēr nodarbojas pašvaldības, privāti labdarības fondi, u.c. Izglītības iestādēm nav ne pieredzes, nedz arī ir viņu funkcija – izlemt, kurš ir trūcīgs. Šis jautājums ir jārisina – piešķirot sociālus pabalstus pašvaldībā, galvojot un izsniedzot studiju kredītus, ir arī Vītolu fonda stipendijas, reliģisku kopienu (baptistu, mormonu, u.c.) stipendijas un vairāki citi privātās labdarības risinājumi.
(2) Morāls gandarījums spējīgākajiem studentiem – tāda veida stipendiju piešķiršana tik tiešām var būt izglītības iestādes kompetencē. Arī ASV (kur viscaur ir maksas izglītība) ir ne mazums visādu “scholarship” un “fellowship” – visbiežāk gan arī no privātiem fondiem apmaksātu, bet pašas bagātākās universitātes (Hārvarda, u.c.) tādas dala arī no saviem resursiem. Un tās var piešķirt arī turīgas ģimenes jaunietim. Jo šādu stipendiju saņemt ir gods – amerikāņi šādu biogrāfijas faktu raksta savā CV.
Īsi sakot – augstskola ir jāatbrīvo no sev netipiskām funkcijām – tostarp, augstskola NAV sociālās palīdzības iestāde. Vienīgais, kas augstskolām ir jānodrošina – akadēmiska izcilība.
5
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 13.51
Faktiski nenodala, jo šīs stipendijas nāk no budžeta līdzekļiem, vispār ir pilnīgi vienalga, vai tās tad tālāk maznodrošinātajiem sadala IZM vai LM (augstskolām to izmaksājot, bet statusu nosakot atbildīgajām iestādēm, šādu statusu pašreiz nosaka pašvaldība), tā ir un paliek budžeta nauda. Cita tad ir diskusija par privāti piesaistītiem līdzekļiem – tos var dalīt, kam tik vien ir vēlme – izcilākajiem, motivētākajiem utt.
Taču spriedums ir par no budžeta naudas izmaksātām stipendijām, līdz ar to pievienojos iepriekš kāda izteiktajam viedoklim – nekompetenta Satversmes tulkošana, nekas vairāk.
0
janisholsteins > aivarstraidass 07.05.2011. 17.22
Tajā pašā ASV patiesībā ļoti daudzi studē par publisko naudu – ir štatu programmas, kas dod stipendiju (vai vismaz sedz mācību maksu) visiem vidusskolēniem, kam vidējā atzīme ir virs 3.0 vai 3.3. Bet reizēm nedod tiem, kam vecāku ienākumi lieli.
Piekrītu, ka dalīt stipendijas pēc sociālajām vajadzībām labāk varētu valsts/pašvaldības institūcijas, tā varētu arī nebūt augstskolu kompetence.
0
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 18.09
Latvijā tā izglītība atsevišķās jomās tik ļoti nekvalitatīva, ka vienīgais, kas kaut ko tur varētu motivēt, ir, ja paši studenti no savas kabatas (kaut vai ar valsts galvotu kredītu un kredītu dzīvošanai studiju laikā) par to maksātu (valstij šajā procesā atbalstot tos, kuri paši to objektīvu iemeslu dēļ nevar atļauties (līdz ar to – mazturīgos, kuru piederīgajiem tik niecīgi ienākumi, ka neviena banka nedod kredītus)), tad arī pieprasītu izmaiņas – vienlaikus arī atrisinātos mūžīgā diskusija par to, ka te mācās un aizemigrē, nebūtu jautājumu par to, kādā veidā atprasīt, ja aizbrauc, jo būtu kredīts, vienlaikus varētu atteikties arī vispar maksāt stipendijas no valsts budžeta, jo šādā sistēmā studenti motivētu augstskolu (prasot kvalitāti studijās), nevis būtu tie, kurus jāmotivē.
Satversmes tiesas spriedums tikai atļaus turpināt visu šo māžošanos ar n-padsmit augstskolām, vienlaikus pasakot, ka mazturīgo vajadzības ir mazsvarīgas, jo tos atbalstīt nozīmē – pārkāpt vienlīdzības principu (principu tādā tulkojumā kā to izprot Satversmes tiesa).
0
kreëstliv > aivarstraidass 07.05.2011. 18.11
Un, ja būtu mana teikšana, tad šādā sistēmā galvojumus izsniegtu arī studijām ārvalstīs – valsts augstskolas uzreiz būtu konkurencē ar ārvalstu, daļa nobankrotētu – paliktu tās, kas konkurētspējīgas, pieaugtu kvalitāte, Eiropas līmenī paceltos atlikušo Latvijas augstskolu reitings.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 07.05.2011. 18.56
>>> Latvijā tā izglītība atsevišķās jomās tik ļoti nekvalitatīva, ka vienīgais, kas kaut ko tur varētu motivēt, ir, ja paši studenti no savas kabatas (kaut vai ar valsts galvotu kredītu un kredītu dzīvošanai studiju laikā) par to maksātu.
=====
Varbūt būtu vēl trakāk – ja cilvēki redzētu, ka ir jāmācās par reālu naudu (kaut vai būtu to paņēmuši valsts galvota kredīta veidā), tad vesels bars draņķīgu studiju programmu vienkārši pazustu no zemes virsas. Un, protams, risinātos jautājums par “nepateicīgo” jauniešu braukšanu uz ārzemēm – kā jau Econ to minēja. Būtu vienkārši jāatdod pilna studiju kredīta summa.
Vai Latvijas valstij ir jākreditē savu jauniešu mācības ārvalstīs? Tas ir dikti slidens jautājums. Man jau šķiet, ka lielajā vairumā “nopietno” nozaru (medicīna, inženierzinātnes, dabaszinātnes, finanses, utml.) vismaz bakalaura un maģistra līmenī ir ko mācīties arī Latvijā. Nezinu kādam korifejam jābūt studentam, lai viņam nederētu mūsu Rīgas Stradiņa Universitāte vai, teiksim, mūsu LU vai RTU datorikas specialitātes…
0
martins_kibilds 07.05.2011. 02.05
Jocīgs lēmums, manuprāt. Principā viss ir atkarīgs no tā, kā tiek uzlūkota stipendija. Man šķiet, ka ir pilnīgi aplami uzlūkot stipendiju kā balvu, kas it kā motivē studēt. Principā mūsdienu stipendiju sistēma ir kaut kāds atavisms no padomju laikiem, kas neatkarības gados ir piedzīvojis dīvainas mutācijas. Deviņdesmito gadu vidū (kad es sāku studēt) stipendijas maksāja (līdzīgi kā padomju laikā) maksāja visiem budžeta studentiem un vienādas. Tie, šķiet, bija kādi 9 Ls. Tad ieviesa kārtību, ka stipendija ir atkarīga no atzīmes. Tad – nu vairs neatminos tieši kurā brīdī – stipendijas sāka maksāt tikai dažiem. Es domāju, ka visu šo pasākumu vajag vienkārši atcelt un ieviest noteiktu pabalstu sistēmu, kas nodrošinātu to, ka mazāk nodrošināti studenti arī var atļauties studēt. Tas varētu būt kaut kas līdzīgs valsts kredītam, kurš, iespējams, būtu pie noteiktiem nosacījumiem būtu jāatdod.
Par sprieduma motivāciju. Tā, man šķiet, ir vienkārši perversa. Ja stipendijas tiek izmaksātas mazāk nodrošinātajiem, tad tās, acīmredzot, tiek uzlūkotas kā mehānisms nevienlīdzības mazināšanai, t.i., lai maksimāli nodrošinātu visiem vienādas studiju iespējas. Tagad ar atsauci uz to pašu vienlīdzību tiek pateikts, ka stipendijas pienākas visiem atkarībā no viņu sekmēm. T.i., tiek radikāli mainīts stipendijas izmaksāšanas nolūks. Vai nu es kaut ko nesaprotu vai arī cilvēki Satversmes tiesā kaut ko pīpē.
2
Aivars Kalvāns > martins_kibilds 07.05.2011. 13.00
Lūdzu neraksti tādas dumības, ja neesi kompetents kāda ir reālā situācija stipendiju piešķiršanā pašlaik.
0
martins_kibilds > martins_kibilds 07.05.2011. 14.04
Tad esi tika laipns un apgaismo.
0
andris902 06.05.2011. 23.27
…ar steigu tam iestādījumam jāmaina nosaukums…nevis Satversmes tiesa, bet Satversmes tulkotāju kantoris…un tad var attaisnoties ar “pazudis tulkojumā”…:))
0
kreëstliv 06.05.2011. 21.53
No šī sprieduma izriet, ka visiem starptautiskajiem fondiem, kas Latvijā dala stipendijas studijām ārzemēs vai tepat Latvijā, balstoties tieši uz šo materiālās situācijas principu (ko dara jebkura sevi cienoša valsts,jo augstākajā izglītībā nav neviens jāmotivē uz izcilību, tas vien jau, ka ir izvēlējies iegūt augstāko izglītību nozīmē, ka ir izdarījis izvēli un papildus motivācija nav nepieciešama), būtu jāņem vaga, jo dara konstitūcijai neatbilstošas lietas, bet kopumā primitīvs un idiotisks spriedums.
0
andris 06.05.2011. 19.47
Pirmajā kursā gan vajadzētu dalīt pēc sociālās piederības, jo:
-pēc vidusskolas ir sarežģīti objektīvi novērtēt panākumus
-ne visās vidusskolās pasniedz mācību priekšmetus vienā līmenī
-nevar izvērēt cik cilvēks ir spējīgs patstāvīgi mācīties citā sabiedrībā
Bet pēc pirmā kursa ar visām četrām par, jo tad ir gan vienādi mācību apstākļi gan tas motivētu maznodrošinātos būt labākiem par citiem tādēļ tāds kurš to būtu pelnijis arī to dabūs.
8
Una Grinberga > andris 06.05.2011. 20.08
Un talantīgos, bet kaut cik nodrošinātus, mēs sūtīsim prom uz ārvalstu labajām universitātēm, ja? Viņi ar savu talantu un arī saviem 1000ls gadā + kredītu dzīvošanai iegūs 10x labāku izglītību un tur arī paliks!
Atgādināšu, ka augstskolām nav jākoriģē obligātās un vidējās izglītības nepilnības! Kamēr tiks uzturētas vidusskolas ar 5 skolēniem klasē un skolotājiem ar 50.gadu metodēm, lauku un pilsētas absolventu atšķirības pastāvēs!
0
kreëstliv > andris 06.05.2011. 22.46
Tagad sanāk, ka tie nenodrošinātie – talantīgie aizbrauc, ja palaimējas iegūt ārvalstu stipendiju un atbalstu, bet paliek tie, kam nepieciešama “motivācija”. Latvijā ienākumu ziņā ir visnevienlīdzīgākā sabiedrība visā ES, nevienlīdzība pati par sevi radot ekonomisko atpalicību valstī – tādi it kā jaunākie starptautisko pētījumu rezultāti. Viens no iemesliem ir tieši tas, ka netiek izmantots viss potenciāls, nabadzīgie, bet talantīgie, savu talantu neizkopj, labi, ka vismaz tika ieviesta tā programma ar skolu autobusiem un skolēni līdz tai skolai tiek, lielāka varbūtība, ka talants nezudīs. Latvija nav tikai Rimi lielveikals (kur izskatās, ka visiem nauda, lai pilnus ratus nopirktu), to ieteiktu atcerēties, jo Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm ES ar vienu no pašiem lielākajiem nabadzības līmeņiem ES.
0
Una Grinberga > andris 07.05.2011. 11.19
@Econ
Ekonomiskā nevienlīdzība ir kas vairāk kā tikai sociālo pabalstu dalīšana un ir samērā naivi ticēt, ka +200Ls katram maznodrošinātajam mazinās Džini indeksu, jo kvalitatīvi daudz kas nemainīsies. Principā tas viss slēpjas tajā, ka sabiedriskie pakalpojumi (izglītība, veselība u.c.) ir neefektīvi apsaimniekoti un līdz ar to prasa lielus līdzekļus gan no valsts, gan individuālajām kabatām. Pirmās nepieciešamības izmaksas ir pārāk augstas un līdz ar to tas visjūtīgāk atsaucas uz iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Risinājums? Efektīvi un uz rezultātu orientēti sabiedriskie pakalpojumi. Ja izmaksas būs samērīgākas ar ienākumiem, tad ievērojami pieaugs dzīves kvalitāte. Ienākumu nomināls pieaugums jau ir ilgtermiņa jautājums un tas ir atkarīgs no sabiedrisko pakalpojumu ilgtermiņa atdeves.
0
kreëstliv > andris 07.05.2011. 12.30
Diezgan daudzi cilvēki dzīvo bez 200 – tur jau tā problēma un vēl tiek pārmests, ka nestrādā par 100, nosaucot par muļķiem, ja to tomēr dara.
Visādi citādi tādi teksti kā “neefektīvi apsaimniekoti sabiedriskie pakalpojumi izglītībs un veselības nozarē” utt. ir tikai tukši vārdi, jo šis Satversmes spriedums jau ir pretrunā vienam no šiem efektīvās apsaimniekošanas principiem. Tikai tāds bla, bla bla, skatos, ka tagad katrs, kam nav slinkums to piesauc – efektīvi sabiedriskie pakalpojumi, strukturālās reformas, tā īsti arī nepasakot, kas tad tas īsti ir, visdrīzāk, jo nemaz nezin.
Nevienlīdzībai nav sakara ar ienākumu izdevumu samērīgumu, piemēram, to, ka pārtika tik daudz maksā, jo runa ir par to, ka viens to pārtiku var atļauties, cits nevar, tāpat kā kāds nekad nevarēs atļauties izglītību pēc šī Satversmes sprieduma, un no tā rodas nevienlīdzība. Ko var teikt – labi, ka ir atvērtas robežas un starptautiski stipendiju fondi, slikti, ka tik slima sabiedrība.
Stipendija nav maznodrošināto privilēģija, stipendija principā būtu jādod tikai tam, kam tā ir nepieciešama, tas ir šim maznodrošinātajam, bet motivācijai studēt (ja nav motivācijas, tad lido ārā no izglītības istādes) ar to nav nekāda sakara, tam ir sakars ar iespēju vienlīdzību nodrošināšanu.
0
Una Grinberga > andris 07.05.2011. 21.04
Tātad Tu pieturies pie principa: ja “vājais” nevēlas kļūt “stiprāks”, tad “stiprais” jāpielīdzina “vājajam”? Ja maznodrošinātais nevēlas tiekties uz izcilību un atbilstību stipendiju kritērijiem, tad ir jāpiekāpjas un jādod pēc statusa. Tā vietā lai maznodrošinātais domātu “man tagad ir cītīgi jāmācās, lai es varētu dabūt stipendiju”, Tu piedāvā “ā, man ir jāizpilda minimālās prasības, jo es esmu maznodrošinātais un dabūšu stipendiju tāpat”.
Un nevajag aizmirst daudz un dažādu ne-maznodrošināto situāciju, kad formāli itkā būtu spējīgi dzīvot bez stipendijas, bet reāli ir savādāk, bet to protams nevar piearādīt.
Protams var virspusēji skatīties uz Džini indeksu kā iedzīvotāju sadalījumu pēc ienākumiem, bet problēma jau ir tajā, ka samērā liela iedzīvotāju proporcija nespēj nodrošināt pirmās nepieciešamības vajadzības – ienākumu un izdevumu nesamērīgums. Un izdevumu izlīdzināšanās ar Eiropu aizsākās 2004.gadā. Pirms tam Džini indekss bija mazāks. Mums ir tie paši attīstībai atbilstošie Latvijas ienākumi, bet izdevumi ir kā citās Rietumeiropas valstīs. Valsts nevar ietekmēt piem. pārtikas cenas, bet mazināt papildus izdevumus izglītībai, veselībai, mazināt nodokļu slogu, stipri efektivizējot valsts sektora pārvaldi. Un tas nav nekādas bla bla bla… Piem. Nīderlandē ar 16.5 milj iedzīvotāju ir tikai 14 valsts augstskolas. Mums laikam ap 30… Tikpatlab katrs iedzīvotājs varētu pusi savu nodokļu naudu vienkārši sadedzināt, jo jēga būtu tika pat liela kā nomaksājot tos.
Nevajag jaukt stipendiju ar sociālo pabalstu. Ja padomju laikos un Latvijas pirmssākumos šī simboliskā summa bija statusa apliecinājums – students tātad saņemu savus 9ls, un viss, tad pēcāk to definēja kā “stipendiju maksā labākajiem studentiem”. Un ja augstkolas dala naudu pēc saviem ieskatiem, tad zūd jebkāda ticamība šai sistēmai vispār.
0
kreëstliv > andris 08.05.2011. 00.26
Es ar to domāju vienlīdzīgas iespējas – lai abiem būtu vienādas sākuma pozīcijas, attiecīgi, lai nesanāk, ka, ja jaunietim vecāki nabadzīgi, viņam būtu līdzvērtīgas iespējas kā tam, kam vecāki var atļauties finansēt izglītību. Šī neesamība vienlīdzīgā sākotnējā pozīcijā nav “vājums”, tā ir nejaušība, bērns nevar ietekmēt savu vecāku turības līmeni.
Un kā jau iepriekš rakstīju – valsts uzdevums nav veicināt motivāciju, tai ir jābūt pašsaprotamai lietai, ja nav pietiekami labi rezultāti, atskaitot studentus no studentu sarakstu, nevis tos tajā visiem spēkiem (ar stipendijām utt.) noturot, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu studentu iestādē budžeta naudas saņemšanai līdzšinējā apmērā. Labās ārzemju augstskolās kaut kā tā motivācija būt labākajam ir pati par sevi saprotama, jo tas ir veids, kā pēc tam iegūt labāk apmaksātu darbu! Kas ir milzīga atšķirība no padomju laika, kad tādas pašsaprotamas motivācijas nebija.
0
kreëstliv > andris 08.05.2011. 00.27
attiecīgi, lai nesanāk, ka, ja jaunietim vecāki nabadzīgi, viņam nav līdzvērtīgas iespējas kā tam, kam vecāki var atļauties finansēt izglītību.
0
Una Grinberga > andris 08.05.2011. 15.50
Ja vērtē sasiegumus, tad arī ir vienlīdzība. Ja vērtē materiālo situāciju, tad nav, jo šajā gadījumā vērtēšanas kritērijs nav atkarīgs no jaunieša. Vielīdzība ir tad, ja vērtēšanas kritēriju jaunietis var ietekmēt. Tas ir tāpat ar dzimumu, rasi utt. Tās lietas cilvēks nevar ietekmēt un tādēļ nedrīkst kļūt par kritēriju atlasei.
0
Pauls Puķītis 06.05.2011. 19.29
Moš Kūtris ar Muižnieci var atņemt visiem prihvatizātoriem prihvatizētos objektus, jo- visi ir vienādi Likuma priekšā pēc Satversmes- vai nu visi zog, vai neviens, bet- pēc definīcijas – visiem nesanāk, nepietiek…!
;D
11
ievuliitis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 20.19
A ko? Noviltos kārtējo sēdes dokumentu un piespēlēs vēl ko savējiem. Grūti tikai pirmo reizi, bet kurš tad vairs atceras, kad tā pirmā reize bijusi.
0
Pauls Puķītis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 20.23
Kā tas man pašam neienāca prātā?!
Jā , riskanti. “Puika” arī saka , ka dīvains spriedums … moš , kas jau “pielabots”?
0
ievuliitis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 20.56
Kā domā, naudas tak nekad nav pārāk daudz. Varbūt Muižniece varētu kādu semināru organizēt? Nav svarīgi, kā sauks, izreklamēs un pragmātiski domājošie jaunieši saskries, karodziņus vicinot.”Sēžu protokolu un citas dokumentācijas viltošana un tās tiesiski-juridiskie aspekti – Civillikuma, Krimināllikuma un Satversmes gaismā”. Derēs?
0
Pauls Puķītis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 21.25
Iespējams, ka derēs. Tie jau būs maksas…kā citādi “Bārda”” sakasīs mio, kas būs pēc gadiem desmit jāiemaksā?… kā reize uz Vinetiņas darba līguma termiņa beigām būs konts pilns…
0
ievuliitis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 21.30
Protams, ka maksas, un vēl kādas maksas! Bet PLL jauniešiem lai celtu kvalifikācijas un vairotu prasmes… Domāju, ka lietas labā sakasīs to naudu. Varbūt tādam mērķim varētu pat mācību kredītam pieteikties.
A ja nu viņa arī darba sākumu Satversmes tiesā novilto? Pabīdīs uz priekšu par gadu-diviem?
0
Pauls Puķītis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 21.37
ā, nu jā!
Tāpēc jau laikam grib atšūt tos “nabagos”…visiem jau laikam nepietiks tā kredīta…
0
Pauls Puķītis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 21.40
Viss var būt, viss var būt… tautai jau atmiņa īsa… laikam kādi trīs četri mēneši..kas vairs to atcerēsies, kurā gadā tieši iesēdās …
0
ievuliitis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 22.20
Man šķiet, ka 2010. gada vasarā, vajadzētu ik pa laikam pārbaudīt. Satversmes tiesai noteikti ir mājas lapa.
Izdarīšu to rīt. Man šodien vēl mājas darbiņi.
Ar labu nakti!
:)
0
Pauls Puķītis > Pauls Puķītis 06.05.2011. 22.23
:)
Ar labu nakti!
0
bebiekste > Pauls Puķītis 06.05.2011. 22.44
Muižniece būs Satversmes tiesnese
http://www.ir.lv/2010/5/20/satversmes-tiesa
0
ievuliitis > Pauls Puķītis 07.05.2011. 09.04
Paldies, puika!
To mums noteikti derētu atcerēties.
Lai aizmāršības dēļ kundze nepiemirstu, ka pienācis laiks doties prom.
Cerībai, ka Saeimas komisijas sēžu protokolu viltošanas dēļ zaudēs amatu, laikam pamata maz.
0
bebiekste 06.05.2011. 19.29
Hmm, diezgan neskaidri pasniegta informācija. No tā kas lasāms ST lēmums pēc būtības liekas visai dīvains. Vai kārtējā reize, kad MK nav juridiski pareizi nofurmulējuši savus noteikumus un tā devuši ieganstu juristiem izrādīties?
0
lebronj2356 06.05.2011. 19.20
Pareizs lēmums, mazturīgajiem ir domāti pabalsti un dažādas atlaides, bet stipendijas vajadzēja maksāt ne dažiem, bet gan nedaudz un visiem dienas grupas studentiem, jo savādāk ir izveidojies sava veida ”stipendiju bizness”, kad galvenais dzenulis ir dzīvot no stipendijām, kamēr absolūtam vairumam studentu ir jāpiestrādā(kas bieži robežojas ar strādāšanu).
0
anita_meistere 06.05.2011. 17.14
RTU stīpas dala pēc piederības. šancē fakultātē..dabūsi (ja pateiksi direktoram). šad tad piesola stipendiju, ja kādam pētniekam nevar samaksāt algu. tāpat dekāns vai institūta direktors izlemj, dot stipendiju vai ne.
bet vispār, ši te normā traucēja tik 2 cilvēkiem.
4
Una Grinberga > anita_meistere 06.05.2011. 17.27
Vispār pārsteidz, ka augstskolas dala stipendijas, jo tas nav saistīts ar mācību procesu! Kāpēc nevar uztaisīt neatkarīgu mazu kantori, kas elektroniski pieņem iesniegumus un dokumentus un tad pēc valstī vispāratzītiem principiem dala stipendijas, neatkarīgi no piederības augstskolai un programmai, bet gan pēc sekmēm un motivācijas (kā arī vajadzībām, ja talantīgs students).
0
Una Grinberga > anita_meistere 07.05.2011. 11.22
Priekš kam tad ir augstskolu licencēšana un akreditācija?
0
anita_meistere > anita_meistere 07.05.2011. 11.51
akreditācija????:D:D:D tu pat nevari iedomāties, cik liels fufelis un teātris tas ir.
vai ir kadreiz dzirdēts, ka kadu no lielo augstskolu programmām neakreditētu tās nožēlojami zemās kvalitātes dēļ? vai, teiksim, neatbilstība profilam utt.
parasti uz akreditāciju saraksta kaudzi papīru ar pilnīgāko sviestu, izdomā up-to-date priekšmetu nosaukumus, kam ir nulles segums praksē..un aizdā.
no otras puses..tas pats IZM ir ienteresēts, lai pēc iespejas vairāk institūtu/fakultāšu utt justos parādā…jo tad tos ļoti viegli var pierunāt iesasistīties dažādās iepirkumu afērās (no ka IZM un tās pietuvinātiem uzņemumi-dažādas ekspertu firmas, it kompānijas utt utt ut pārtiek).
0
Una Grinberga > anita_meistere 07.05.2011. 21.17
Tas, ka kaut kas nestrādā, vēl nenozīmē, ka to nebūtu vērts apsvērt ieviest ko jaunu! ;)
0
Una Grinberga 06.05.2011. 16.21
ST ir devusi artavu AI sakārtošanā. Augstākā izglītība nav obligāta un visiem budžeta vietu un stipendiju piešķiršanu būtu jāveic pēc vienādiem kritērijiem. Neredzu, kādēļ kādam sociālās grupas pārstāvim būtu jābūt “mīkstākām” prasībām nekā citiem. Sociālais statuss nenosaka prātaspējas un zināšanas, kurām būtu jābūt galvenajam kritērijam naudas piešķiršanā!
3
janis > Una Grinberga 07.05.2011. 01.57
Sociālais statuss nenosaka iedzimtu smadzeņu kapacitāti, bet lielā mēra nosaka iespējas attīstīt prāta spējas bērnībā un arī universitātes laikā un padziļināt zināšanas. Atbalsta sistēma, kas ņem vērā indivīda sociālo stāvokli un sniedz atbalstu mazāk nodrošinātajiem, ļauj pilnīgāk izmantot sabiedrības mazāk turīgās daļas intelektuālo potenciālu. Tas paliek neizmantots, ja atbalstu sniedz tikai tiem, kas izrāda augstāko akadēmisko attīstību, izmantojot jau iepriekšesošas materiālas un sabiedriskās privilēģijas.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.05.2011. 11.04
Tātad sanāk, ka stipendija un valsts pabalsti ir maznodrošināto privilēģija – ja Tu esi maznodrošinātais, tad Tu vari būt mazāk izcils, vari mazāk censties, jo Tevi vienmēr atbalstīs. Vai mēs veicinām demotivētu sabiedrību, kas konstanti gaida valsts palīdzību vai tomēr ieguldām naudu pēc kvalitātes? Tavā argumentā nav nekas nepareizs un neakceptējams, bet Tu esi aizmirsis to, ka tas darbojas tikai ideālā valstī, kur visi cilvēki ir godīgi un kur piederēt maznodrošinātajam statusam nav forši. Bet mēs dzīvojam citādā sabiedrībā un šeit tas nedarbojas!
0
krisjanis_sondors > Una Grinberga 09.05.2011. 20.30
Es piekrītu, ka ir jāatbalsta tie studētgribētāji, kas par saviem līdzekļiem studijas atļauties nevar, un tādēļ valsts finansē daļu studiju vietu. Bet tās noteikti nevar dalīt pēc sociālā statusa, jo tas ir veids, kā radīt sociāli maznodrošinātus manipulējošus slinkus parazītus.
Drīzāk ir ir jānodrošina, lai visiem bērniem, neatkarīgi no sociālā statusa un dzīvesvietas, būtu pieejama vienlīdz kvalitatīva pamata un vidējā izglītība, kur arī lielākoties notiek prāta spēju attīstība, kā jau minēji. Bet pielāgot augstāko izglītību tam, ka ne visiem ir iespējas pamat- un vidusskolā pienācīgi attīstīt savas prāta spējas, manuprāt, nav pareizi.
Plus, kā jau teica, jārēķinās arī ar to, ka ne visi cilvēki ir godīgi.
0
janisholsteins 06.05.2011. 16.13
Satversmes tiesai nav kaut kas labi ar galvu :-/ Un ne jau pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā.
Tie ir augstākās izglītības finansēšanas pamatprincipi – atbalstīt mazāk aizsargātos – lai ir vienlīdzīgākas iespējas iegūt izglītību un motivēt čaklākos – lai vidējie studenti grib mācīties labāk.
Ja ST saka, ka nevar atbalstīt mazāk aizsargātos, tas nozīmē, ka viņi grib redzēt vēl vairāk noslāņojušos sabiedrību?
15
+4
-1
Atbildēt
+9
-5
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@ieva_sture > janisholsteins 06.05.2011. 16.20
Neapstrīdot, ka tādus principus var/vajag ievērot, tomēr gribu jautāt,
kurā dokumentā/likumā šobrīd ir rakstīts, ka AI finansēšanas pamatprincips būtu mazāk aizsargāto atbalstīšana?
0
Una Grinberga > janisholsteins 06.05.2011. 16.27
@Kaspars
Un vai atbalstot mazāk talantīgus, bet sociāli neaizsargātus, mēs neiznīcinām studentu vēlmi mācīties? Naudas piešķiršana mazāk aizsargātajiem negarantē, ka viņi pabeigs augstskolu un ka viņi izkļūs ārpus savas sociālās vides. Tie, kam ir griba, paši saviem spēkiem sasniedz labus rezultātus, pat bez visas sociālās palīdzības! Augstākās izglītības līmenis jau nu noteikti nav vairs tas, kur būtu jāveic sociālā palīdzība – tas ir jādara jau pamatskolas līmenī, kad veidojas personība.
0
andrejse > janisholsteins 06.05.2011. 16.54
Izcilibas prasibam ir jabut visiem vienadam netakarigi no ienakumiem. Bet ierobezotu finansu lidzeklu gadijuma, tie tomer butu japiskir tiem, kam tie visvairak nepieciesami un kuri bez si atbalsta nevaretu izglitibu iegut. Tas protams ir VERTIBU jautajums.
0
krisjanis_sondors > janisholsteins 06.05.2011. 18.26
Galīgi nepiekrītu Tev, jāatbalsta ir spējīgākie un čaklākie studenti/ studētgribētāji, un stipendija stipendija ir studiju izcilību veicinošs, nevis sociālā atbalsta instruments.
“Delfos” ir labs raksts par to, ka, Vilkaprāt, jābūt stingrākiem likumiem sociālo pabalstu piešķiršanā, lai novērstu to, ka atsevišķi sliņķi parazitē uz sociālā budžeta. Nevar pieļaut šādas parazitēšanas ieviešanos arī augstākajā izglītībā!
Kā jau Nasing spešal! teica – stipendija negarantē, ka cilvēks tiks no tās savas sociālās grupas ārā (kas būtība ir viens no izglītības, tai skaitā augstākās, pamatmērķiem).
0
Pauls Puķītis > janisholsteins 06.05.2011. 19.42
Agrita,
Es arī tā domāju- pie vienāda atestāta jāatbalsta ģimenes ar mazākiem ienākumiem!
0
AugustsBautra > janisholsteins 06.05.2011. 21.46
Visa problēma ir tikai pabalsta nosaukuma nepareizā izvēlē. Latviešu valodā vārds stipendija parasti tiek saprasts diezgan šauri. To vajadzēja nosaukt par pabalstu un nebūtu nekāda strīdus objekta.
0
kreëstliv > janisholsteins 06.05.2011. 22.07
Valsts uzdevums nav veicināt vēlmi studēt, ja tādas vēlmes nav, tad labās pasaules/Eiropas līmeņa augstskolās studenti tiek izlidināti laukā (jo tādu, kam nav “motivācija”, uzturēšana nozīmē augstskolas kvalitātes kritumu), bet valsts finansējums tiek piešķirts tiem, kas objektīvu apstākļu dēļ paši nespēj nofinansēt studijas – to sauc par vienādu iespēju nodrošināšanu, kas ir valsts funkcija, te ietilpst arī pabalstu sniegšana bērniem, kuru vecāki ir trūcīgie, lai viņiem tiktu dota iespēja izlauzties no šīs trūcīguma situācijas.
Vilka k-ga izteicieni apliecina, ka pat ministri nesaprot, kas ir deflācijas stratēģija un kāda ir tās ietekme uz cilvēkiem, jo īpaši tiem, kas zemāk kvalificēti (lai kaut ko iemācītos, vajag naudu, naudu vajag arī, lai pabarotu bērnus) – laikam diagnoze ir slima sabiedrība.
Bet arvien lielāka neizpratne par zviedriem, kā viņi var kaut ko tādu pieļaut, ka arī visi tie eksperti turpina to bazūnēšanu par to, ka viss kārtībā, viss skaisti, tas nekas, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē daļai cilvēku nav, ko ēst (lai uzaudzētu kaut ko vajag gadu) un valdībai vienalga, pat 30.tajos Latvijā bija skaidri reglamentētas publisko darbu un pabalstu, kā arī darba meklēšanas “atbalsta” programmas, lai nepieļautu, ka nav, ko ēst, jo pat tad bija skaidrs, kādas ir krīzes sociālās sekas. Vai arī tiešām plāns izdabūt tādus cilvēkus ārā no valsts, bet tad vismaz vajadzēja aviobiļetes viņiem pirkt un palīdzēt to izdarīt.
0
kreëstliv > janisholsteins 06.05.2011. 22.24
To Krišjānis Liepiņš
Saderam, ka Vilka kungs savus spriedumus izdarīja, balstoties uz Interneta komentāriem un pašvaldību izteikumiem (daļēji tā vaina laikam tajā, ka cilvēki sāk apzināties savas tiesības), nav dzirdēts, ka kāds būtu veicis kādu nopietnu situācijas izvērtējumu (vai tiešām visi šie pabalstu pieprasītāji ir alkohola atkarīgie, ja jau darba vietas netiek radītas vienkāršo darbu veikšanai), vienīgais, kas ir dzirdams, ir subjektīvi vērtējumi. Vēl interesanti tas, kas sociālā palīdzība rādītājā – poverty trap – Latvijai neparādās, parādās milzīgais nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem, līdz ar to pirmais iemesls, kādēļ kaut kas nav kārtībā, ir nepareizā nodokļu sistēma, ne jau tie soc.pabalsti, kas pieņemu, ka veido ļoti niecīgu daļu no valsts budžeta (principā nekas uz izsaimniekotā fona), bet tiek taisīts tāda traģēdija it kā tie būtu 1000 lati uz personu, ko pašvaldības dala, traģēdija ir jātaisa par to LB pārstāvi, kas no valsts saņēma tos desmitiem tūkstošus.
Stipendija negarantē to, ka tiks ārā no tās grupas, bet palielina varbūtību. Un tie ir principi, kas var teikt ir mazliet svēti, piemēram, Vācijas sociālās tirgus ekonomikas uzbūvē un tiek pielietoti arī tajā pašā Zviedrijā, kuras bankas pārstāvis tik ilgu laiku bija Vilka kungs.
0
AugustsBautra > janisholsteins 06.05.2011. 22.39
Par pārstāvi traci nav jātaisa, jo viņš pats sev to pabalstu nepiešķīra.
Likumam jābūt visiem vienam. Ja nepatīk pabalsts, tad jāmaina pabalsts, nevis jāievieš ‘face control’.
0
krisjanis_sondors > janisholsteins 07.05.2011. 18.49
“ne jau tie soc.pabalsti, kas pieņemu, ka veido ļoti niecīgu daļu no valsts budžeta”
Pieņemt vari, ko vien vēlies, bet sociālais budžets (pensijas un pabalsti) veido divas trešdaļas kopējā valsts budžeta.
0
krisjanis_sondors > janisholsteins 07.05.2011. 19.03
“valsts finansējums tiek piešķirts tiem, kas objektīvu apstākļu dēļ paši nespēj nofinansēt studijas – to sauc par vienādu iespēju nodrošināšanu, kas ir valsts funkcija”.
Augstākā izglītība, patīk Tev vai nē, ir elitāra – tā nav pieejama visiem -, un tai tādai arī ir jābūt.
Valsts funkcija ir nodrošināt visiem bērniem vienlīdz kvalitatīvu un viegli pieejamu bezmaksas pamata un vidējo izglītību.
Tas, ka augstākajā izglītībā ir budžeta vietas un stipendijas, ir ļoti labi un tas liecina, ka valdība (vai atsevišķi bagāti cilvēki) saprot, cik svarīgi valstij ir izglītoti cilvēki. Bet budžeta vietas un stipendijas ir jāpiešķir tikai tiem, kuri spēj sasniegt labākos rezultātus mācībās. Tam ir jābūt vienīgajam budžeta vietas/stipendijas piešķiršanas kritērijam!
Piešķirot tās pēc sociālā nodrošinājuma, iemācām cilvēkam, ka var izmantot savu sociāli maznodrošinātā statusu slinkošanai un parazitēšanai, tāpat kā ar dāsniem pabalstiem!
P.S. Nav šī pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tauta mirst badā, ir bijuši vēl sliktāki laiki.
0
kreëstliv > janisholsteins 07.05.2011. 19.38
Latvijas valsts pastāvējusi noteiktu gadu skaitu (kā patstāvīgi lemjoša) – un šajā posmā tā tiešam ir pirmā reize, ja papildus analizē, piemēram, 20.to – 30.to gadu programmas un likumus.
Kas attiecas uz pabalstiem – tad Jūsu nosauktie pabalsti ir tie, kas tiek dalīti visiem – neatkarīgi no vajadzības, jautājumā par pabalstiem tiem, kam tie tiešām nepieciešami – realitāte izskatās pavisam citāda, kaut vai analizējot situāciju ar slēgto zupas virtuvi, kas tagad tiek iztirzāta iekš tvnet. Mani neviens nepārliecinās, ka pabalsts desmit tūkstošu latu apmērā Latvijas Bankas darbonim ir daļa no sociālās politikas, tā ir parodija par sociālo sistēmu. Ja analizē tos tā saucamos means-tested pabalstus (nezinu gan kā Latvijā tos sauc), tad uz tiem diezin vai tiek tērēta liela budžeta daļa, manuprāt, tā ir ļoti niecīga – vismaz zupas virtuvju klientūra (arī tvnet sižetā minētā) uz to norāda.
Latvijas valsts ir tik nabadzīga, ka par elitāru lietu finansēšanu no valsts budzeta laikam nevajadzētu runāt.
0
Una Grinberga > janisholsteins 07.05.2011. 21.15
@Econ
Latvijas valsts ir ļoti bagāta, bet diemžēl lielāko daļu naudas savāc elite un “ilgstošie bezdarbnieki” (priekš točkas un cigaretēm gan viņiem parasti līdzekļu pietiek!), bet strādājošo sociālai aizsardzībai un ģimenēm nekas pāri nepaliek!
Augstākā izglītība ir elitāra lieta – veiklo roku un kāju darboņiem ir profesionālā izglītība nevis jāvelk dzīvība augstskolā. Ne viena vien attīstīta valsts brīnās, kādēļ Latvijā ir tik augsts augstkolu beidzēju īpatsvars, bet tik maza pakalpojumu (terciārā) industrija. Visi itkā beidz gudras skolas, bet lielāko vērtību rada gateri un metālapstrādes fabrikas. Latvijā augstākai izglītībai ir tik nopliecināta vērtība – neviens ar bakalauru tevi nopietni neuzskata, kamēr Vācijās, Zviedrijā u.c. tas ir līmenis, kur Tu vari jau sevi preofesionāli parādīt.
0
kreëstliv > janisholsteins 08.05.2011. 00.15
Latvijas valsts varbūt kādreiz bija bagāta, tagad tāda vairs nav – arī emigrācijas dēļ, bet arī koku resurss nav bezgalīgs.
Kas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem – tad kaut kur nesen lasīju, ka niecīga daļa no bezdarbniekiem saņem bzdarbnieka pabalstu (lielākā daļa ir bez iztikas līdzekļiem), nemot vērā, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā noteikti ne ilgāk par 9 mēnešiem, no tā izriet, ka ilgstošie bezdarbnieki pabalstu nesaņem, bet viņu īpatsvars nepārtraukti pieaugot (pie deflācijas stratēģijas jāpieņem, ka to starpā ir mazkvalificētie, kas pašreiz darbu atrast nevar un arī nevarēs pie tik nepareizas algu nodokļu sistēmas). Tā kā šis Jūsu spriedums ir aplams jau no vienkāršās loģikas viedokļa.
Ārzemnieki visvairāk brīnās par Latvijas milzīgo nabadzību, nevienlīdzību un valdības vienaldzību šī jautājuma risinājumā ar vienu pamatojumu – paši cilvēki vainīgi (jebkurš, kam veselais saprāts, gan saprot, ka deflācijas rezultāts ir šī nabadzība, bet tā tālāk var izraisīt arī dazādas atkarības problēmas, īpaši jau, ja runa par ilgstšajiem bezdarbniekiem – vienkāršo darbu veicējiem, kuri neredz perspektīvu un kuriem vēl tiek pateikts, ka paši vainīgi, ka valdība izlēma veikt deflāciju, nevis devalvāciju).
Kamēr netiks mainīta šī nodokļu sistēma gan valdība varēs turpināt šo muldēšanu un vienlaikus sekot līdzi tam kā pieaug visi nevienlīdzības, nabadzības utt. rādītāji un pie reizes pārmst cilvēkiem, ka šie no pabalstiem dzīvo un kļūst atkarīgi no alkohola. Kā jau teicu – mans ieteikums humānākai problēmas risināšanai ir emigrācijas veicināšanas programmas ieviešana.
0
krisjanis_sondors > janisholsteins 09.05.2011. 20.09
“Latvijas valsts pastāvējusi noteiktu gadu skaitu (kā patstāvīgi lemjoša) – un šajā posmā tā tiešam ir pirmā reize, ja papildus analizē, piemēram, 20.to – 30.to gadu programmas un likumus.”
1919. gads. Pētera Stučkas komunistu valdīšanas laikā cilvēki tik tiešām mira nost no bada, un lielos daudzumos. Nav dzirdēts, ka šīs krīzes laikā kāds no bada būtu nomiris, ko ir kaut vai zupas virtuves, kur trūcīgajiem regulāri dod bez maksas siltu ēdienu, ir Pārtikas banka, pārtikas pakas, ir sociālās drošības tīkls, ko veido dažādi pasākumi maznodrošināto un krīzes vissmagāk skarto atbalstam. Šodienas situāciju ar 19. gadu salīdzināt nav iespējams!
“to starpā ir mazkvalificētie, kas pašreiz darbu atrast nevar un arī nevarēs”
Tieši tādēļ NVA piedāvā kvalifikācijas celšanas kursus, un neviens neliedz šiem cilvēkiem mācīties, paaugstināt savu kvalifikāciju, vai mainīt to, un atrast labāku darbu.
0