Pētījums: Vislaimīgāk cilvēks jūtas vecumdienās

tikai reklamas bukletos par paaukstinatu pensijas limeni tiek solita laime..

Sis atgadina redzeto viena no manuprat visu laiku labakajam latviesu filmam “Vogelfrei”. Visiem iesaku.

Gadiem ejot, cilvēkiem mazinās ambīcijas un sarūgtinājums par mērķu neīstenošanu. Protams, ja vien nesaglabājas augsts testosterona līmenis.

“Vecumdienās cilvēki vairāk koncentrējas uz lietām, kas rada prieku, izslēdzot no savas dzīves tās darbības, kas tos padara nelaimīgus.””

Jā, jā, it kā jau jaunībā Tev ir viss: smukums, veselība un vēl un vēl …, bet nejūties īsti laimīgs? Interesanti kāpēc? Pati atceros sevi, nu kaut kā likās, ka visa kā par maz un kaut kas visu laiku pietrūkst, bet tagad…
Patiešām, varu koncentrēties uz dabu uz putniem uz puķēm uz saulainu laiku un zilām debesīm … Piekrītu, ko saka tie žurnālisti, bet ceru, ka kļūšu vēl laimīgāka , ja nodzīvošu līdz tiem 70 gadiem pie veselības, jo, ja tās nav, tad nav arī nekādas laimes sajūtas.

Njā, skleroze laba lieta – ļauj piemirst visu negatīvo… Bet ar senile dementia vispār ideāli attaisno jebkuru rīcību…

Lasīju šodien kaut kur E.Veidemanes sašutumu, ka latvieši neprotestē, ka paplukusi tā lietussargu revolūcija.

Kāpēc lai protestētu, ja Latvijā visvairāk ir vislaimīgāko cilvēku – pensionāru?

Kad pensijas vecumu sasniegsim arī tie, kam pašreiz tas pusmūžs, tad visi būsim laimīgi !
Izņemot tos, kas pašreiz vēl bērni, bet tie gan jau kaut kur aizbrauks, kur siltāks.

Tiktiešām ja veselība ir laba, ja ir kādi pieņemami ienākumi un jumts virs galvas, tad nav par ko bēdāties. Pasauli tāpat nesalāpīsi un nepārtaisīsi. Ar tādām muļķībām cilvēks nodarbojas jaunībā, kamēr saprot ka tas nav iespējams. Dzīvi ir japieņem tādu kāda tā ir, tad arī viss notiek. Visgrūtakie esot pirmie simts gadi, tad cilvēks pie visa pierod un viņam kļūst vieglāk. Pat raganas tad uz savām slotām ir apguvušas augstāko pilotāžu un var sacensties ar reaktīvajiem iznīcinātājiem veiklībā.

Tas jau jauki, – nu tā optimistiski.

Bet mani vienmēr mulsina termins “pusmūžs”. Kas īsti ar to tiek domāts un no kurienes tas cēlies? Manuprāt, ja tāda vidēji gara mūža ilgums ir 70-80 gadi, tad pusmūžs ir 35-40 gadi. Taču no visādiem rakstiem un raksteļiem var nojaust, ka pusmūžs ir kaut kad vēlāk.