Noraida spēļu automātu nodokļa celšanu par 100%

Aivars Krauklis > dro 17.03.2011. 20.51

Ne jau no spēlēm deputātiem tā atkarība, bet tikai no viena spēles komponenta, tā paša, ko laimētāji paspēlē, bet zāles turētājs sauc par peļņu. Un zina, kā ar ko jādalās.

+3

0

Atbildēt

0

daina_tabuna > dro 17.03.2011. 13.41

Nav jau arī tas tik viennozīmīgi. IMHO šo nodokļa lielumu būtu jānosaka katrai pašvaldībai. Lielpilsētās- tur skaidrs. To spēļu zāļu ir par daudz un sociālo spriedzi tikai vairo. Bet kaut kur nekurienes vidū, kur ir tikai viens krodziņš 20 km radiusā un tajā stāv viens bēdīgs spēļomāts… Tas pašvaldības kasē ienes naudiņu. Lai arī niecīgu, bet ienes. Un ceļot nodokļus no tā aparāta atteiksies ne jau “Laimētava” ar 30 automātiem Rīgā centrā, bet tieši tas mazais krodziņš nekurienes vidū.

+1

-3

Atbildēt

0

disassociative > dro 17.03.2011. 15.04

Alkohols un tabaka arī ienes naudu valsts kasē, pie tam daudz lielāku. Bet akcīzi palielina regulāri, līdz ar to kopējo ieņēmumu apjomu arī samazina regulāri. Kāpēc tad spēļu automāti pēkšņi neaizskaramo statusā? Vai tik tur nav citi iemesli, ne loģiski aprēķini, kāpēc tā.

+2

0

Atbildēt

0

dro > daina_tabuna 17.03.2011. 13.32

Dolārs. Daži varbūt vispār atteiktos no biznesa.
_________________________
Vai tad tas nebūtu apsveicami? Ja svarīgi tikai ieņēmumi, tad valstij jāpasludina monopols uz narkotiku ražošanu un tirdzniecību un pie katras skolas ēdnīcā jaorganizē tirgošana:)

+2

-1

Atbildēt

0

Aldīna > daina_tabuna 18.03.2011. 06.42

$! Ja tā spēļu zāles vērtos ciet, tad līdz šim automātos iebirusī nauda nonāktu ekonomikā, saglabātos vairāk ģimeņu, cilvēki naudu ieguldītu pašattīstībai, veselīgāk dzīvotu, tātad mazāk prasītu no valsts medicīniskā aprūpe utt. Labumu un ieguvumu vesela jūra, vajag tik mācēt aiz trim priedēm saskatīt mežu!

P.S.
Situācija tagad: Jau tā uz nabadzības sliekšņa dzīvojošas ģimenes vīrs, kurš visu laiku ir sapņojis kādreiz izrauties no apburtā loka, algas dienā, tā domādams, iet garām laimētavai. Tālāk situācija var risināties divejādi:

a)Viņš ieiet laimētavā un nospēlē nopelnītos 200-300 latus, kā rezultātā atnākot mājās sagaida sieva un uzzinot jaunumus paziņo – vai nu viņš to naudu izraks vells zina kur, vai arī ģimenei beigas utt. Vinš iziet ielās plēsdams matus no galvas par kļūmīgo soli un neatrod citu variantu – aplasa BMW, Mercedes spēkratu spoguļus vai izdara ko tamlīdzīgu, iegūst krietni niecīgāku summu par saņemto algu, bet uz maizes un ūdens mēnēsi līdz nākošai algai var izvilkt, daļu summas aizņemoties, kas nozīmē to pašu, ko Latvijas valstij – grūti pēctam vislaik atdodot parādus atgūties …

b) vinš paiet garām laimetavai, ģimene samaksā īri, tai mēnesi ir ko ēst un tā kādu laiku dzīvojot saproti ka laime ir darbā, un meklējot variantus vinš pamazām tiek uz augšu, kā rezultātā ģimenes pieaugums utt.

+3

-2

Atbildēt

0

daina_tabuna > daina_tabuna 18.03.2011. 09.35

@Estipois
Latvija nav tikai Rīga. Aizbrauc uz Mazpisāniem un paskaties uz viņu vienīgo spēļu automātu vienīgajā krodziņā! Pašvaldības budžetā tas ienes naudu tikpat, cik viņa brālis Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī, taču nauda tajā nelīst aumaļām kā Tu te aprakstīji. Labākajā gadījumā piektdienas vakarā Jezups no gatera mājupiedams ieiet iemest graķīti un pie viena pāris latus ielādē tajā elles mašīnā. Krodziniekam tas nav bizness, bet bišķi dzīvību iepūš. Ja viņam būs par to kasti jāmaksā 2x vairāk, tad viņš no tās atteiksies. Bet var sanākt tā, ka tas ir pēdējais piliens, ka tas krodziņš kopumā ir rentabls. Un tad to 140 latu dēļ Mazpisānu pašvaldībai ies gar degunu ne tikai krikumi no tā spēļu automāta, bet arī NĪ nodoklis un pāris darbavietu, jo krodziņš tiks aizklapēts. Tāpēc arī rakstīju, ka šo nodevu apmērus ir jānosaka pašvaldībām pašām. Rīga var celt kaut virs Igaunijas līmeņa- tas neko daudz nemainīs.

+1

-1

Atbildēt

0

Aldīna > daina_tabuna 18.03.2011. 09.58

Jezupam būtu prātīgāk tos pāris, vai algasdienā pārdesmit latus ielādēt savā mājsaimniecībā, kaut vai noalgot Ontūnu lai salabo viņam sētu nevis iegāž kautkādā mirgojošā kloākā! Krogi pāris gadusimtus atpakaļ krietni degradēja tautu atņemdami pēdējo par baznīckungu paspārnē spirta brūzī tecināto – situācija ir gandrīz analoga, tik 21 gs. variants!

+3

0

Atbildēt

0

daina_tabuna > daina_tabuna 18.03.2011. 10.09

@Estipois
Acīmredzot esi ar ekonomiku uz “Jūs” :-)
Jezupa sieva strādā skolā par pavāri. Algu viņai maksā no pašvaldības budžeta. Pašvaldības budžetu uztur arī krodziņš. Nav krodziņa- pašvaldībai mazāk ieņēmumu. Mazāk ieņēmumu- mazākas algas pašvaldības maizē strādājošiem. Līdz ar to Jezups ieejot krogā iemest pa graķītim, daļēji panāk to, ka viņa ģimenes budžets ir lielāks. Ja aizklapēs krodziņu, tad viņš Ontūnam nevarēs maksāt par sētas labošanu un izdarīs to pats. Ontūns nedabūs savus divus latus un nenopirks maizi vietējā bodītē. Vietējā bodīte maksās mazaku algu pārdevējai, kura vairs nevarēs atļauties maksāt bērniem par pusdienām skolā un taisīs mājās pati viņiem maizes ar sojas plāksnītēm, ko Latvijā nezkapēc sauc par desu. Un atkal Jezupa sievai tikai sliktāk.

Tā ir sinerģija! Jo vairāk nauda tiek tērēta, jo lielākam daudzumam cilvēku no tā atlec. Lats savulaik pasaulē bija viens no līderiem, jo tika apgrozīts 14 reizes. Tas pats lats izskrēja caur 14 dažādām rokām tikpat kā neradot pievienoto vērtību. Un labums no tā atleca veseliem 14. Ja mēs mehāniski griežam nost šo iesaistīto cilvēku ķēdīti, jo vairāk cilvēkiem mēs atņemam iespeju to latu paturēt savās rokās kaut uz īsu brīdi. Neviens no tā nav ieguvējs.

0

0

Atbildēt

0

Aldīna > daina_tabuna 18.03.2011. 12.56

Estipois $!
Man gan nav augstākās izglītības ekonomikā, taču ar manām zināšanām pietiek lai apstrīdētu tevis apgalvoto.
Svarīgāk ir lai padarītajam darbam būtu lielāka pievienotā vērtība. Ja krodzinieks pārdod Jezupam mēriņu lielākā daļa alkohola ražotājam, krodzniekam paliek tik cenu starpība, kura pie dotās ekonomiskā situācijas lauku teritorijās nav diez kāda lielā. Parcik latviešiem piederošu alkohola ražotāju ir pamaz, tad no Jezupa nopirktā mēriņa par 5LS apmēram 3.50 aizceļos uz ārzemēm, 75 santīmi valstij un 75 santīmi krodziniekam. Savukārt ja Jezups nopērk no vietējā jaunsaimnieka – vienalga pienu, maizi, dēļus vai vells viņ zin ko, ka tik tai pašā miestā ražotu – tā nauda arī paliek tai miestā un jaunsaimnieks paplašinoties dod darbu gan Jezupam, gan Ontūnam utt

0

0

Atbildēt

0

daina_tabuna > daina_tabuna 18.03.2011. 20.44

1) laukos neviens nedzer mēriņus par 5 latiem, bet gan par maksimums 2 un tas 90% gadījumu IR vietējās izcelsmes,
2) pievienotā vērtība ir skaists sapnis, kas Latvijas laukiem ir tik tāls kā Marss vai pat Jupiters, maksimums, ko izdodas izspiest ir sašūt bikšu staru importētam audumam, ko tālāk tirgo ar bļembu Made in Italy, sanaglot EUR paleti vai pienu nevis atdot jēlā veidā, bet kaut kā apstrādātu.

Ir teorija un wannabe ekonomika, bet ir arī skarbā realitāte. Ja lielpilsētās pirmie divi vēl puslīdz piepildās, tad mazpilsētās un laukos no tā visa ir tikai tik, cik var lasīt avīzēs un redzēt TV. Jaunsaimnieks turpina veģetēt, jo trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet bankas kredītus dod tikai tad, ja ieķīlā visu saimniecību. Tiesa, kredīts ir 5x mazāks kā saimniecības vērtība.

0

0

Atbildēt

0

daina_tabuna > dro 17.03.2011. 13.28

Ja zem nodokļu celšanas azartspēlēm es parakstītos, tad par prostitūciju tas ir stulbākais virziens, ko vien var izvēlēties. Bet es jau to esmu rakstījis…

http://www.ir.lv/blogi/veseliba/seksualo-pakalpojumu-sniegsana

+2

0

Atbildēt

0

lebronj2356 > janazakovica 17.03.2011. 12.48

Vot Tev jaunie laiki, ar dārgu elektrību un lētām izpriecām..:)

+6

-1

Atbildēt

0

piziks > lebronj2356 18.03.2011. 09.22

Jaunais Vienotības karjerists Olšteins TV idiotu ālinģī pats lielījās, ka šā politiskais paraigs ir Edgars Jaunups: nu Olšteins to pierādījis arī darbos.

0

0

Atbildēt

0

lebronj2356 > lebronj2356 18.03.2011. 12.47

Manis pēc abus var iebāzt vienā maisā – reti nepatīkami tipi un nebalsotu nekad par tādiem !

0

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam