Izpratnes jautājums, nevis tehniska kļūme
Saistītie raksti
Pusdienās /
7. jūlijs 2021
Aiz skaitļiem redz īsto dzīvi
Latvijas simtgade /
28. marts 2018
Bez mūzikas, ar olām
Radars /
2. septembris 2015
Mežs: Demogrāfiskā situācija Latvijā uzlabojusies no ļoti sliktas uz sliktu
50
Komentāri (37)
ajakala 11.03.2011. 15.51
Nu traki, kā tik nezinošs tips ir tādā amatā.
0
Juris Millers 11.03.2011. 15.37
Pieteikšanās ir kad cilvēks pie tevis pienāk un pasaka ‘es esmu Jānis Krūmiņš iedod man naudu no konta X’. Autentikācija ir kad pēc šī apgalvojuma tu paņem šī cilvēka pasi, paskaties, ka tur tiešām ir ierakstīts šis vārds un ka foto pasē atbilst cilvēkam, kas tev priekšā stāv. Autorizācija ir kad tu pēc tam bankas sistēmā pārbaudi vai Jānim Krūmiņam ir piešķirtas tiesības noņemt naudu no konta X.
‘Saskaitīšanās’ pēc personas koda un pases numura ir nekas cits kā tikai pieteikšanās – sistēmai nav nekāda veidā kā pārliecināties vai tu esi tas cilvēks par kuru tu uzdodies.
0
Diâna Antipova 11.03.2011. 14.58
Latweets – mērķim vajadzētu būt, ka privātiem datiem tomēr nav elementārā veidā jāpiekļūst kādam ar “iespējams” (tā tagad ir modē) ļaunprātīgiem nolūkiem. Man nav tik būtiski, ka datus pamaina, bet ja nu ir iespējams tos citādi izmantot? Jā, zinu, nekā tur tāda nebija un visu var uzzināt, bet jautājums ir par drošības latiņas augstumu – cik tā uzzināšana maksā. Par mani un Tevi neviens neinteresēsies, bet patreiz kāda pasu nodaļas darbiniece apskatās valsts augstākās amatpersonas. Būtu interesanti uzzināt, vai anketu apmeklējumi tiek fiksēti. Kaut kur ir jābūt robežai, kad dati tiek sargāti. Kā girtsgg raksta – ja anketai pēc tam nevar piekļūt, ir cita situācija. Protams, ir jābūt iespējai mājsaimniecībai pievienot vēl papildus iemītniekus.
Girtsgg – jā, sarežģītāka autorizācija būtu labāka (tāpēc arī rakstīju “prasta”), bet to Tevis ieteiktajā variantā būtu ļoti sarežģīti ieviest. Kurš būs tas slepenais jautājums? Ja visiem vienāds, tad vairs nav slepens.
0
Pastniece 10.03.2011. 22.59
Vai kāds nozares speciālists var paskaidrot, kā autora pieminētā robota sistēma varētu izmaksāt pusmiljonu latu?
10 labi programmētāji kodu varētu uzrakstīt mēnesī, katram alga 3000, tie ir 30000 lvl. Pieņemsim, ka tikpat ir administrācijas un inventāra izmaksas, kopā 60000. Kā te rodas pusmiljons?
5
Anna Gaigule > Pastniece 10.03.2011. 23.29
Pārējais aizgāja kampumā (otkat) un Microsoft licencēs.
0
modriss > Pastniece 11.03.2011. 10.11
yndi halda. Kā tad izskaidrosi, ka pašreizējā tautas skaitīšana izmaksās ap 6 mlj. Ls? :))
0
Evija Zauere > Pastniece 11.03.2011. 10.19
Tāpēc, ka 70-75% iedzīvotāju ir jāsaskaita manuāli. Cilvēka darbs vienmēr maksā vairāk nekā automatizētas sistēmas resursi.
0
Aiva Kalniņa > Pastniece 11.03.2011. 10.28
Robota sistēma varētu izmaksāt pat vēl vairāk, jo reģistru skaits ir liels un to interfeisu aprakstīšan jau vien aizņemtu pusgadu. Tad kopējā sistēmas dizainēšana un tad programmēšana un testēšana. Iedomājoties par tiem crazy mītiņiem, kam būtu jāiziet cauri, lai dabūtu kopējo bildi jau paliek slikti. ;-) Principā šeit iet runa par EAI un šādi projekti biežāk beidzas ar fail nekā ar great succsess. Domāju, ka Mārtiņš ir bijis pat diezgan optimistisks.
0
modriss > Pastniece 11.03.2011. 10.50
->Latweets
Toties efektīvi darbojošās automatizētās sistēmas izstrāde ir ne mazāk resursus prasoša kā pareizi norādīja Antibiotic. Turklāt iepriekš yndi halda paustais viedoklis, ka “..10 labi programmētāji kodu varētu uzrakstīt mēnesī..” un tālākais izmaksu aprēķins ir visai apšaubāmi :)
Bet izlasot rakstu nez kādēļ atkal radās slēptās reklāmas sajūta, proti, LVRTC e-paraksts ir dikti laba lieta bez kuras tā vai citādi iztikt nu nekādi nespēs neviens
0
karina_petersone 10.03.2011. 21.38
Ļoti subjektīvs un nepārdomāts raksts (ar novirzi uz skaitīšanas sistēmas pasūtītāju/izstrādātāju neargumentētu aizstāvību) ar autora subjektīvo secinājumu, ka tautas skaitīšanas dati ir kaut kas mazsvarīgs, un ka vienalga, kas šiem datiem var piekļūt – pats autors vai kāds cits, kas atradis autora personas kodu un pases datus internetā. Jo, redz, vēlēšanu gadījumā vajadzētu kaut ko sarežģītāku..
No otras puses būtu loģiski, ja šie dati ir tiešām svarīgi – tiklīdz tie ir ne tikai apskatāmi, bet arī ietekmējami no nepiederošo personu puses, tā šai daļai, kuri tika ievadīti, izmantojot pases numuru un personas kodu, likt aizpildītājiem pārbaudīt vai likt ievadīt vēlreiz, izmantojot drošu autorizācijas mehānismu.
Tā kā, ja jau tautas skaitīšanas veicēji, zinot datu ietekmēšanas risku no nepiederošajām personām vienīgais, ko dara – aizver ciet šo pieeju, nevis liek personām, kuru dati tika ievadīti izmantojot pases numuru un personas kodu, datus vismaz vēlreiz pārbaudīt un apstiprināt, izmantojot drošu autorizācijas mehānismu vai vispār uzskata šos datus par nederīgiem un liek ievadīt vēlreiz. Rodas jautājums – kāda vērtība tiek piedēvēta šiem datiem un vai bija jēga tērēt jebkādu naudu, ja pastāv datu falsifikācijas iespēja?
1
lailabidzane > karina_petersone 10.03.2011. 21.53
.
Izlasi vēlreiz rakstu, Juri! ;)
0
gumijkoks 10.03.2011. 21.36
Patiešām nesaprotu, kāpēc bija jātērē tādi līdzekļi krīzes laikā, ja pat nespeciālistam pamanāms, ka, kā raksta autors raksta:…”var, protams, diskutēt par skaitīšanas anketā uzdoto jautājumu lietderību, jo pēc savas būtības dažādās valsts IT sistēmās tāpat ir pieejamas visas atbildes uz tautas skaitīšanā uzdotajiem jautājumiem.” Vienīgais valsts datu bāzēs neatrodamais jautājums – par valodu, kādā sazinās ģimenē.Varen svarīgs rādītājs valsts turpmākajam uzplaukumam!
0
Diâna Antipova 10.03.2011. 21.14
skaidrs, ka skaitīšanās I-netā ir nepārdomāta. Prastai autorizācijai ar pasi+PK vienkārši nevajadzēja būt. Manu pasi un PK zin bezgala daudz cilvēku visās manās esošās/bijušās darbavietās (nē, es nestrādāju daudzās un nemaz tā nemainu), un ja vēl kur citur pasi esmu atrādījis/reģistrējis. Turklāt, vajag pirms laišanas gaisā saprātīgi padomāt, kas sanāks un kas notiks, ka ir kādas likuma normas, jeb vismaz ar kādu pakonsultēties. Plānoja taču jau sen (tā vajadzētu būt).
Nepārdomāts, nepārskatāms un ne pārāk labi saprotams interfeiss. Neuzskatu sevi par nejēgu, bet arī daži paskaidrojumi par atbilžu variantiem varēja būt precīzāki.
4
Silvija Grunte > Diâna Antipova 10.03.2011. 21.19
skaidrs ir 1. visos 3jos kantoros CSP pasutitajs, iSoft – izstradatajs, un IT centrs – IT auditors, neviens neuzdeva jautājumu vai pk + PN ir ok? un kādi riski tam seko. koderi pec specenes uzkodeja, auditori no auditeja, bet tadu istu procesa walkthrough neviens acīm redzot neizveica,
par to kaut vai liecina tas, ka anketas ne tikai var aizpildit un apskatit, bet ari labot. netika iebuvets nekads process, kas nodrosina anketu final saglabasanu.
Tas ir tiešām izpratnes trukums.
0
Evija Zauere > Diâna Antipova 10.03.2011. 23.16
Prastai autorizācijai ar pasi+PK vienkārši nevajadzēja būt.
——
Kāpēc ne? Ja visas sistēmas būvēs uz to, ka kāds noteikti ar tavu pasi vai jebkuru dokumentu darīs kaut ko nelikumīgu, autentifikācijas sistēma būs tik sarežģīta, ka to lietos pusprocents iedzīvotāju. Par to būs ļoti droši.
Tautas skaitīšanas mērķis ir saskaitīt visus iedzīvotājus, apakšmērķis- neiztērēt pārāk daudz līdzekļu. jo vairāk cilvēku piereģistrēsies internetā, jo mazāk izmaksās fiziskā skaitīšanas procedūra, kas, es nešaubos, sastāda izmaksu lauvas tiesu.
un šī ir tā reize, kad visus “tālavas taurētājus” vajag sist un smagi sist. būtu pieticis, ja tiktu novērsta labošanas un skatīšanās iespēja, ja jau nu mēs esam tik paranoidāli, bet autentifikāciju ar pasi un personas kodu vajadzēja atstāt. un kas zin vai Latvija nebūtu pirmrindniekos internetā reģistrējušo skaita dēļ.
un atkārtošu tiem, kas domā, ka šāds autentifikācijas veids ir nedrošs. tieši tādu pašu pašlaik izmanto Lietuvā un neko – visi dzīvi, kaut kā nedzird no dienvidu kaimiņu puses par to, ka kaut kas baisi tiktu zagts vai vēl kaut kas. problēma šoreiz ir ļaužu galvās.
0
oskaar > Diâna Antipova 11.03.2011. 00.28
>Latweets
Protams- ir labi pieņemt, ka visi cilvēki ir godīgi un neviens nedara neko sliktu. Bet ļaudīm, kuri veido šādas informaīvās sistēmas, IR JĀPIEĻAUJ iespēja, ka kāds tomēr nav godīgs, un kaut vai viena iespējamā negodīgā dēļ pret to jāveido sistēmas aizsardzība. Manuprāt- galvenā nelaime ir tā, ka sistēmas veidotāji par kaut ko tādu pat nebija iedomājušies.
Ja reiz tika izveidots arī šis vienkāršotais reģistrēšanās mehānisms, tad, kā minimums, lietotājs bija papildus jābrīdina par to, ka jebkurš, kuram ir zināms viņa personas kods un pases nr., varēs iepazīties ar aizpildīto anketu un to pat koriģēt. Daudzi par to droši vien neiedomājās.
Tas nav nekāds sīkums, ka “labošanas un skatīšanās iespēja” bija pieejama pirmajās tautas skaitīšanas dienās. Jums laikam ir vienalga- vai Jūsu aizpildītos skaitīšanas datus kāds uzzina. Man arī ir vienalga- neviens tur neko interesantu neieraudzīs. Bet valsts organizācijas veidotai sistēmai tomēr vajadzētu garantēt personas datu drošību- lai tie, kuriem nav vienalga, justos drošībā. .
0
liina > Diâna Antipova 11.03.2011. 14.03
Autorizācijai ar pasi un PK nav nekādas vainas. Papildus tai varēja lietotājam pajautāt arī vēl kādu viņam zināmu, bet googlētājiem un pasu kopiju turētājiem nezināmu jautājumu, ko sameklēt pēc piesaistītajām bāzēm – mātes meitas uzvārdu, bērnu vārdus, vienalga.
Ko nevajadzēja – ļaut atkārtoti piekļūt jau ievadītajām anketām. Ja nepabeidzi, nesaglabā neko, sāc no gala. Pabeidzi – nav otrreiz ko meklēt.
Dēļ šīs pieejamās autentifikācijas noņemšanas nepieskaitījušies palika daudzi gados vecāki cilvēki, kam, protams, nekādas ibankas nav, bet ar pasi bērni būtu palīdzējuši saskaitīsies. Un tāpēc dažu paranoiķu dēļ tagad valsts tērēs daudz vairāk naudas un sūtīs uz šīm mājām dzīvus skaitītājus. Krīzes apstākļos vajag prast izvērtēt vai nenozīmīga, mazvarbūtīgs riska izslēgšana attaisno lielas papildus izmaksas.
0
Silvija Grunte 10.03.2011. 21.05
raksta autoram pasam ar izpratni (terminoloģiju) ir problemas, autentifikacija, autorizacija, elektroniskais paraksts (kvalificets, nekvalificets un sniedzeji), identitātes pakalpojumus sniedzējs nav viens un tas pats. te tas viss protams Kažas līmenī, viss vienā rosolā.
0
lailabidzane 10.03.2011. 18.51
.
Labs raksts. Sabalansēts. Informatīvs.
Autors korekti norāda likumdošanas, informācijas tehnoloģiju un lietderības savstarpējo mijiedarbību. Un dažādu līmeņu valsts klerku un politiķu īpatnējas darbības ietekmi uz akcentu izlikšanu augstākminētajā mijiedarbībā.
Būtu interesanti, ja autors precizētu savu attieksmi pret banku iesaistīšanu kvalificētā autorizācijā procesos, kuri norit starp pilsoni un valsti/pašvaldībām un to institūcijām.
Un diskusija attiecīgi ir saturīgāka. ;)
Trāpās gan arī viedokļi ar primitīvu izpratni par kļūdām un to iespējamību.
Latweets un Pet runā par lietām, kurām ir sava nozīme. Tikai, vai tik kategoriski? Autors taču uzsvēra samērojamības principu..
4
Silvija Grunte > lailabidzane 10.03.2011. 21.14
banka nav attiecīgi nekāds kvalificēts kaut kā tur sniedzējs, vienkārši tā ir noticis, ka banka papildus piedava ar savau autentifikacijas risinajumu pieslegties ari kkur citur. tas tikai norada, ka e-me (eparaksts) savas mazas izplatibas del ir nofeilojis, un visi izmanto banku risinajumus, kas nav tie pasi labakie un drosakie.
bet tulit bus id kartes, kas to visu tulit sakartos.
0
lailabidzane > lailabidzane 10.03.2011. 21.50
.
Pieļauju, ka speciālisti ar autorizāciju un autentifikāciju saprot atšķirīgus procesus. Bet problēma jau ir tieši tā, ka “speciālisti” koncentrējoties uz šīm smalkajām lietām pazaudē izpratni tajā izpratnē (hi-hi!), kā, manuprāt, to ir mēģinājis paust raksta autors.
Tas, ka ID kartēm būtu visu jāsakārto, ir skaidrs pat sabrauktiem ezīšiem. Tikai šo risinājumu “tūlīt – tūlīt” sola jau gadiem. Desmit gadus vismaz.
Izpratnes jautājums ir par situāciju, kāpēc valsts ar savu likumdošanas resursu nenodrošina visnotāļ loģisku situāciju, kurā kāda valsts institūcija vai uzņēmums pilnībā nodrošina visu e-attiecību starp pilsoni un valsti kvalificētu autorizāciju (autentifikāciju, ja tā labāk patīk) no A-Z, un vēl sniedz pakalpojumu e-attiecībām starp privātpersonām (individuālām un/vai juridiskām).
Un tas nav jautājums par banku sistēmu drošību, vai varbūt ne visai.
Tas ir jautājums par lietu loģisku sakārtošanu.
Bet par to ID karti. Arī Medvedevs pirms pāris dienām solīja tās ieviest Krievijā gada laikā. Nez kāpēc neatstāj sajūta, ka viņiem tas izdosies ātrāk kā mums…
0
juris > lailabidzane 11.03.2011. 13.02
@varbūt ka tā
autorizācija un autentifikācija ir atšķirīgi procesi.
http://www.duke.edu/~rob/kerberos/authvauth.html
0
lailabidzane > lailabidzane 11.03.2011. 13.52
.
Paldies, Anna! Ja vien tevis piedāvātajā resursā paustais viedoklis ir vispārpieņemtais, tad varu uzskatīt, ka esmu aizpildījis kādu probelu savās zināšanās! Paldies!
Tātad, katra autorizācija satur arī autentifikāciju. Bet lietotājam parastajam visbiežāk ir gana ar autentifikāciju, jo defoltā varētu tikt piešķirts zemākais autorizācijas līmenis.
;)
0
girtsgg 10.03.2011. 17.17
Autors nez kāpēc skatās uz problēmām, kas ir skaitītājiem saskaitīšanai un datu precizitātei – bet nemaz neanalizē pamatproblēmu, kas ir manis ievadīto datu privātums un nepieejamība citiem.
Mana mājvietas adrese, darbavieta un cilvēki, ar kuriem es dzīvoju kopā – tā nav publiska informācija, bet to šobrīd viņu vainas dēļ jebkurš varēja iegūt, un tā ir problēma. Ja kāds nav gatavs vai spējīgs šo informāciju uzglabāt korekti un droši, tad vienīgais pieņemamais (gan morāli, gan legāli) risinājums ir vienkārši šādu informāciju neprasīt, neapkopot un neuzglabāt.
Ļaunizmantošanas scenāriji jau bija tīmeklī apspriesti – dzīvesvietas un apstākļu noskaidrošana cilvēkiem, kas no ļaundara tīšām izvairās – piemēram, šķirtās sievas/bērni dažādiem vardarbjiem un cietumniekiem, utml.
Nevienu neinteresē tas, ka kāds vandālis varēja pamainīt datus un pačakarēt statistiķu dzīvi – tās ir statistiķu problēmas, un tur viņi drīkst izvēlēties starp labumu un lētumu. Bet jautājumā par manas informācijas konfidencialitāti viņiem nav paredzēta izvēle.
0
Evija Zauere 10.03.2011. 16.08
Beidzot sāk parādīties saprātīgi viedokļi. Izvēlētais autentifikācijas veids garantēti aptvēra visplašāko cilvēku loku. diemžēl paranoisku un lētu sensāciju meklējošu žurnālistu dēļ mēs tagad pārmaksāsim, jo viņu darbības rezultātā ļoti daudzi cilvēki, kam nav gandrīz nekādu IT zināšanu nemaz nesāka reģistrēties tautas skaitīšanai jo, citēšu – “tur taču viss ir uzlauzts un zog datus”.
2
normunds > Evija Zauere 10.03.2011. 23.21
Jā, pases + PK autentifikācija, protams, ir vispieejamākais autentifikācijas veids, taču, vai i-banku autentifikācija ir nepieejama? Mums LV ir aptuveni 1,5 mio i-banku lietotāju, kas teorētiski varētu piedalīties tautas elektroniskajā skaitīšanā, ja vien…
Ja vien ne LV viensētnieciskā saimniekošanas tradīcija valsts pārvaldē. Proti, ja CSP būtu kooperējusies ar VRAA un kopā attīstot esošo http://www.latvija.lv autentifikācijas moduli, pieslēguši tam klāt tās i-bankas, kas tagad ir pieejamas http://www.tautasskaitisana.lv tad izrādītos, ka tautas skaitīšana ir pieejama, ne tikai ar piecām, bet gan jau ar sešām bankām + MobiloID. Savukārt par to naudiņu, ko CSP iztērēja savā portālā nodublējot četrus Latvija.lv i-banku pieslēgumus, varbūt varēja pieslēgt klāt četras papildus jaunas i-bankas?
No šādas saimnieciskas pieejas ieguvēji būtu visi – gan CSP ar http://www.tautasskaitisana.lv, gan VRAA ar http://www.latvija.lv kopumā nodrošinot piekļuvi valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem jau varbūt pat ar desmit i-bankām.
Nu bet mēs diemžēl (tradicionāli) neizmantojām sadarbības iespēju, lai visiem būtu labāk.
Gribu teikt tikai vienu, kamēr latvieši neiemācīsies sadarboties, tautas izaugsmi nav ko gaidīt. Padomāsim par to.
0
Evija Zauere > Evija Zauere 11.03.2011. 09.19
Visi banku lietotāji nebūt nav interneta banku lietotāji. Visi interneta banku lietotāji nebūt nav datoru lietotāji. Es pat uzdrīkstēšos pateikt, ka no pusmiljona pensionāru varbūt 80 procenti ir banku lietotāji bet no šiem lietotājiem datoru lieto labi ja 10%. Bet par to visiem pensionāriem ir pases un daudziem ir bērni, kas viņus būtu varējuši piereģistrēt tautas skaitīšanas sistēmā.
Es joprojām uzskatu, ka vislielākā kļūda visā šajā epopejā bija vispieejamākās autentifikācijas sistēmas aizliegšana arī pēc tam, kad tika salabots acīimredzamais caurums, kas, iespējams nebija caurums, bet nepārdomāta sistēmas iespēja.
0
Jānis Dreimanis 10.03.2011. 15.55
Piebildīšu – kļūdas jēdziens attiecas uz pētījumiem izlasē. Tautas skaitīšana nav pētījums izlasē, bet gan visas ģenerālkopas aptauja. Tieši tādēļ tā tiek veikta, lai minimizētu kļūdas varbūtību praktiski līdz nullei.
1
Ieva > Jānis Dreimanis 10.03.2011. 17.32
vai tas, ka saskaitīties var nevar ar pases datiem, mazināja to pieejamību internetā? Nē, padarīja skaitīšanu neērtāku.
Nedomāju, ka lēmums bija nepareizs, vienkārši vajadzēja paredzēt ievadīt personisko paroli. Tad jau ievadītajiem datiem tiktu klāt tikai ievadītājs, Savukārt, tas kuram kāds neģēlis ir viltojis datus un ierakstījis, ka persona latgaliešu valodu zin, kaut īstenībā tā nav, šo faktu neveiksmīgas ieiešanas gadījumā vismaz konstatētu. Tagad es pat nezinu, vai kāds manus datus ir vai nav nolabojis pēc tam.
Ja kādam rodas jautājumi par izstrādes kvalitāti- uzslēdziet to manis minēto anglisko versiju.
Bez tam sagaidīju nopietnu jautājumu kopumu, kas ļautu valstij rezultātus izmantot plānošanā, bet tā arī netiku skaidrībā vai mana pieagusī meita, kas joprojām ir deklarēta pie manis, bet ar mani kopā nedzīvo, ir mājsaimniecība vai nav. Un otrai, kas deklarējusies vasarnīcā, un tur pavada apmēram pusi laika, kura adrese jānorāda? Kad viņa ir kura mājsaimniecība, kad dzīvo tur, vai te? Ne lāga ēst taisa, ne vīra, ne bērnu. Kāda vēl te māja, kāda vēl te saimniecība?
Vadoties pēc Latvenergo izpratnes – katrs elektrības skaitītājs ir mājsaimniecība, bet tur, kur pirmā meita īrē dzīvokli, tas nav viņas, savukārt pie mums viņa īri nemaksā, tātad pēc CSP , skaidrojuma tā kā būtu tā pati mājsaimniecība. Bet kā var būt tā pati, ja pie mums nedzīvo… A deklarēta ta te?
Manā skatījuma tā ir zemē izmesta nauda, jo nav pārdomāta ne datu drošība, ne koncepcija, ne anketa,jautājumi ir nesaprotami, skaidrojumi tikai jucekli palielina, arī uztaisīts viss ir pa roku galam. Citiem vārdiem sakot, ticības rezultātiem nu nekādas. Tāds pirmo kursu studentu kursa darbs, ne nopietnas valsts iestādes darba rezultāts. Laikam jau tāpēc, ka CSP ekspertus, kuri dārgi, atlaida, un palika strādāt tikai diletanti. Lai būtu taisnīgi, Nu taisnīgi ar algām ir, bet cik rezultātā naudas izniekots?
3 miljoni? 3 miljoni atkal nodokļos jādabū? Labi, lamāsim SVF!
0
Ieva 10.03.2011. 15.45
Baidamies no savas ēnas, jo pases dati jau nav slepeni, īstenībā…
Vajadzēja vienkārši pie reizes palūgt ievadīt tikai sev zināmu paroli- lai dotu iespēju anketu pašam labot vēlāk, ja piemēram, valstiski svarīgo jautājumu par tualeti esi atbildējis nepareizi. Tad tas tad arī neļautu citam tos datus labot. Vai otrādi- ja neesi ievadījis, bet Tev saka, ka esi, ej uz CSP ar pasi un noskaidro no kuras IP adreses tas izdarīts. Nav tak tā kā aizpildītājs ir anonīms. To kasti, no kuras tas ir ticis izdarīts, var noskaidrot vienmēr. Un kaitnieku paņemt aiz … rokas.
Tā kā te vienkārši nav ticis viss konceptuāli izdomāts. Bez tam intereses pēc pārslēdzu anketu uz angļu valodu. Nu tur tad nāca ārā tāds ķīsēlis, ka bija skaidrs, ka neviens to nekad nav pārbaudījis. Tāpēc galīgi neliekas, ka sistēma ir tikusi uztaisīta uzticama, un ir tikusi kārtīgi pārdomāta.
0