Zviedrijā namīpašniekiem māju siltināšana atmaksājas

caurulēs ievilkt īpašus elektriskos vadus, kas silda un kausē ledu, lai nerastos lāstekas.
————–
Tieši tā… Ievilkt vadus, visu ziemu kurināt un maksāt paaugstināto (soda) tarifu par elektrības patēriņu.

zviedrija likumdosana nostiprinats-ja gim cel maju pa 300 tukst.tad ar 200 tukst.pieadalas-atmaksaa valsts.un pasvaldiba spiez maju ipasniekiem ne retak ka 3 gados nokrasot fasadi-90% atmaksajot krasas un krasosanas izdevumus.

Par lāsteku veidošanās cēloni piekrītu daļēji. Jo pastāv vēl arī tīri dabiski procesi – ja uz jumta ir sniegs, tad saules staros (it īpaši pavasarīgajā saulē) tas kūst un veido lāstekas. Novērojuma spilgts pierādījums ir mans šķūnītis, kur apkure nepastāv, bet saulē veidojas Dāmokla zobeni, to var novērot arī zem tiltiem un viaduktiem. Secinājums sanāk: jāsiltina ēkas, kā arī jātīra sniegs no jumtiem.

Par namīpašniekiem runājot ir lieta, ko nepiemin. Proti, reti kurais mājas īpašnieks ir tāds tiešā vārda nozīmē, ļoti daudz namus pārvalda alkatīgas firmeles un biznesmenīši, kuriem ir tikai viens mērķis gūt maksimālu peļņu pārējam uzšķaudot – šādi idivīdi, loģiski, ka nevar pārvaldīt savus īpašumus, ja kas notiek, tad ar uguni nevar atbildīgo rokā sadzīt. Kooperatīvi arī ir slikta pārvaldība, jo uzkrājumus tērē parādnieku segšanai.
Pēc PSRS sabrukuma īpašumus atdeva pārāk strauji, turklāt diemžēl bieži vien cilvēkiem, kam labākajā gadījumā pāris lietas piederējušas vai arī fiktīviem mantiniekiem, turklāt padomju gados, kā jau kopīpašumā, par attiecīgajām mājām gādāts tika minimāli. Ieviest sodus ir labi, bet man liekas, ka tie tieši jāievieš par graustu turēšanu Rīgas centrā un ne tikai, gadiem no vietas !