Vai imigrantiem jārunā latviski? 47

Komentāri (47)

My Paradise, My Rules 14.12.2011. 18.26

Piekrītu, ka mūsu imigrācijas politika ir izgāzusies. Bet kāpēc? Kāpēc mēs to aizlaidām pašplūsmā? Būtu daudz vieglāk, ja nāktos integrēt tikai pēdējos 20 gados ieceļojušos. Taču mums ir jātiek galā ar PSRS mantojumu, kas:
1) nevēlas integrēties, tāpēc skaļi protestē pret skolām valsts valodā,
2) nemaz neuzskata, ka ir imigranti, bet dzīvo pārliecībā, ka ir likumīgi pamatiedzīvotāji, kuriem nez kādēļ tika liegta pilsonība.
Iznāk tā – PSRS mūs okupēja, iepludināja savus iedzīvotājus, kas bija nelikumīgs process, tad okupācijas armija aizgāja, bet nelikumīgi iepludinātie cilvēki pārtapa par likumīgiem valsts pamatiedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz savu valodu, skolu, savu vēstures izpratni. Kāpec mēs pieņemam šo neloģismu?

0
0
Atbildēt

0

astra_ozo 01.03.2011. 23.25

runājot par “krievu valodas pašpietiekamību” gribu uzsvērt, ka ļoti daudzas valsts iestādes apkalpo kolonistus krieviski. CSDD, policija, utt gadiem nekas netiek darīts, lai ieviestu valsts valodas likumu. Minētajās un citās iestādēs viss joprojām notiek krieviski, bet latviešu kautrīgie politiķi aicina tautu vairāk runāt latviski… Kāpēc viņi neaicina ierēdņus un valsts iestāžu darbieniekus?
Tagad arī – sākusies tautas skaitīšana – uzminiet, kādā vēl valodā bez valsts valodas var aizpildīt anketu?

+5
0
Atbildēt

1

    My Paradise, My Rules > astra_ozo 14.12.2011. 18.28

    Nu bet arī zvanot uz lattelecom, latvenergo, jebkur citur – vispirms aicina izvēlēties valodu. Tātad legalizē divvalodību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sanšains 01.03.2011. 18.57

Radio intervijā Dace Akule Streipam teica, ka mūs “slavējot” par to, ka būtiski “samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu” un “investoriem ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļaujas”.

Kāds gan TAM SAKARS AR IMIGRANTU “LABSAJŪTU”?!

Šādas uzslavas tieši norāda: Latvijai ir jāgrib vairāk imigrantu!

Akule sakarā ar tēmu “samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu” komentē, ka tas uzlabojot… viesstrādnieku labsajūtu. Bet izmaksas taču skar darba devēju, kuram nu ĻOTI VAJAG to darbinieku. Lai viņš uzņemas šīs izmaksas. Un, ja par dārgu – lai pievēršas vietējā darba spēka pārkvalificēšanai!

Un, protams, kad darbs beidzies – lūdzu, uz mājām! Jo šis svešinieks Latvijā taču savulaik ir ieradies KĀ VIESSTRĀDNIEKS.

+4
0
Atbildēt

0

Sanšains 01.03.2011. 18.14

Dace Akule:
Šis ir jautājums vai svarīgākais ir kādā valodā runā, vai tas, ka mēs viens otru saprotam. Man svarīgākais šķiet tas, ka ir sapratne, nevis kategoriskās pozīcijas “runājam tikai latviešu valodā”.

un no raksta:
“[..] pietrūkst faktoru, kas motivētu iebraucējus tiešām apgūt valodu. Kāpēc lai imigrants mācītos latviski, ja mēs ierobežojam viņa iespējas līdzdarboties mūsu sabiedrībā līdz mirklim, kad viņš kļūst par Latvijas pilsoni, atsakoties no savas valsts pilsonības? ”
======================

Nudien neaptveru, kā var nesaskatīt, ka neliekot iebraucējam PIEMĒROTIES (arī krievam – pilsonim un nepilsonim), var cerēt uz kaut kādiem integrācijas panākumiem?!…

Kad ko tādu saka Ilze Brands-Kehre (kas biežāk ir bijusi vērojama), tad man nav šaubu, ka viņa, protams, visu izprot, bet man neapjaušamu MOTĪVU VADĪTA tikai IZVĒLAS runāt pilnīgas muļķības.

Kā ir ar Jums? Saprotat? Vai arī tikai tiešām no sirds naivi ticat, ka labāks variants ir veicināt imigranta “iespējas līdzdarboties mūsu sabiedrībā līdz mirklim, kad viņš kļūst par Latvijas pilsoni”.
Starp citu, tā ir “sena dziesma” – jau sen gan PCTVL, gan Ciļevičs, gan Nils Muižnieks ir aģitējuši par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Tieši ar tādu pašu argumentāciju. Citiem vārdiem – par PCTVL un SC ietekmes pieaugumu, piemēram, Rīgā.

+3
0
Atbildēt

0

Inga Rudzīte 01.03.2011. 17.34

Harim – jā, es cenšos runāt tikai latviešu valodā, bet varbūt tāpēc, ka manas krievu valodas zināšanas nav pietiekamas? Šis ir jautājums vai svarīgākais ir kādā valodā runā, vai tas, ka mēs viens otru saprotam. Man svarīgākais šķiet tas, ka ir sapratne, nevis kategoriskās pozīcijas “runājam tikai latviešu valodā”. Un jā, es arī uztraucos par latviešu valodas nākotni!

2% ārzemnieku ir tie, kam nav Latvijas pases, bet nav arī Latvijas nepilsoņu pases. Jūs statistikā iekļaujat arī nepilsoņus, kas ir 15% no Latvijas iedzīvotājiem, un vēl ko?

+2
-3
Atbildēt

5

    Evija Zauere > Inga Rudzīte 01.03.2011. 17.56

    visa saprašanās un tolerance vienam pret otru man personīgi apstājas tajā brīdī, kad es saprotu, ka pretējās puses izpratnē tas ir – ļaujiet mums runāt krieviski, skatīties krievu tv, klausīties radio un nedomājiet mūs piespiest mācīties latviešu valodā. un latviešu tūkstoši piebalso – bērniem jāmācās krievu valoda, jo bez tās zināšanām Latvijā latvietis nevar būt konkurētspējīgs.

    uz ironiskās nots – kāda jēga runāt par cittautiešu integrāciju, ja latvieši paši piespiedīsies un ieintegrēsies jebkurā kopienā kas vien uz šejieni atnāks. ar krieviem mēs sadzīvojam labi, atliks iemācīties puštu, hindu, mandarīnu un vēl pāris valodas lai tikai cienījamie iebraucēji nejustos pazemoti šeit dzīvojot.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Inga Rudzīte 01.03.2011. 18.04

    Vēl “statistikā” es iekļauju “naturalizētos” kolonistus, kuri savos politiskajos uzskatos un uzvedībā bieži vien neatšķiras no nepilsoņiem.

    Varbūt kopā nesanāk manis minēties 30%? Nezinu, tik tiešām šo skaitli uzrakstīju ātrumā, “no galvas”.
    Bet, pat ja paliktu pie Jūsu 15% nepilsoņu – vai arī tas jau nav augstākais, vai viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā?
    Turklāt mums ir VIENDABĪGA imigrantu grupa, nevis daudz dažādu grupiņu. Un aiz robežas… ai, nu, tās taču elementāras lietas.
    Vismaz ir.lv apmeklējošai un šeit rakstus publicējošai publikai tas viss taču ir skaidrs jau sen.

    P.S.
    Un, protams, arī PILSONĪBU MANTOJUŠO krievu identitāte un politiskā uzvedība nav nekā īpaši pamanāma kā atšķirīga.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    bekijja > Inga Rudzīte 01.03.2011. 18.15

    Bet varbūt mēs par mākslīgu problēmu runājam? Varbūt tikai drusku jāpagaida, lai nomainās paaudze?

    Kā Dace saka: “jā, es cenšos runāt tikai latviešu valodā, bet varbūt tāpēc, ka manas krievu valodas zināšanas nav pietiekamas?” Un tiesa – jaunā latviešu paaudze, kas skolu beidz tagad, krieviski nerunā, krievu valodu mācās retais. Savukārt visi citu tautību jaunieši, kas beidz skolu šodien, zina latviešu valodu, jo skolu beidzot jāliek obligātais eksāmens.

    Ja pat pēc skolas beigšanas latviešu valodas lietošana ikdienā nekļūst par nepieciešamību, tad gan Nasingam varētu būt taisnība: kaut kas nav kārtībā ar valodas lietošanas politiku. Jāsaprot cēloņi. Vai tajā aptaujā netika jautāts, kāpēc cittautieši latviešu valodu nelieto ikdienā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > Inga Rudzīte 01.03.2011. 22.00

    to Dace Akule
    Ārzemnieki Latvijā ir visi tie, kas nav izgājuši pasaules praksē pieņemto procedūru: pēc oficiāla uzaicinājuma no Latvijas pilsoņa, uzņēmuma, valsts vai nevalstiskās organizācijas, un pēc ierašanās, lūdzis un saņēmis uzturēšanās atļauju un, obligāti, integrējies. Tie kas ieradušies bez uzaicinājuma, ir ne vienkārši ārzemnieki, bet nelegāļi, ar visām no tā izejošām sekām.
    Nevienam nelietim manā valstī nav tiesību dalīt pilsonību katram mēslam, tā būtiski pazeminot manas pilsonības vērtību.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > Inga Rudzīte 03.03.2011. 07.56

    “Man svarīgākais šķiet tas, ka ir sapratne, nevis kategoriskās pozīcijas “runājam tikai latviešu valodā”.

    Latvijas situācijā diemžēl nākas būt kategoriskākam. Lielākā daļa krievvalodīgo latviski nerunā ideoloģisku apsvērumu, nevis nezināšanas dēļ. Tur jau ir problēma – lielas nācijas šovinisms + ciešās politiski informatīvas saites ar Krieviju. Ja pašu krievvalodīgo vairākums nesaprot, ka, dzīvojot Latvijā, ir jāciena pamatnācijas kultūra, tad viņiem to ir draudzīgi, bet uzstājīgi jāatgādina.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sanšains 01.03.2011. 17.18

No tā ziņu raksta par imigrantiem:
“Turklāt Latvijai trūkst saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus, kas ir vien 2% no valsts iedzīvotājiem.”
============================

Tikai 2%? Kāds absurds!

Mūsu politiķiem vajadzētu ik brīdi izskaidrot, ka imigrantu īpatsvars, turklāt savulaik NELIKUMĪGI ieradušos, mums ir vismaz kādi 30%.

Un, ja to nedara politiķi, tad vismaz šīm pašām akulēm, melbārdēm un kehrēm vajadzētu būt tik godprātīgām, lai to izskaidrotu Rietumu liekuļiem.

Jā… būtu jābūt godprātīgām.

+1
0
Atbildēt

0

Sanšains 01.03.2011. 17.16

Akulei –

Vai tiek darīts pietiekami daudz? Vai Jūs, piemēram, sekojat vislatviešu, tēvzemiešu, Druvietes, Šadurska uzvedības modelim – ar Latvijas krieviem runāt TIKAI latviski?
Vai tādu politiku atbalsta “Providus”?
Laikam gan ko tādu vaicāt ir gluži lieki.

Jā, sāksim ar šīm elementārajām lietām.

+4
0
Atbildēt

0

Inga Rudzīte 01.03.2011. 16.34

Pētījumi liecina, ka tikai retais imigrants māk vai mācās latviešu valodu, bet lielākā daļa imigrantu prot krievu valodu, ar kuras palīdzību var viegli sazināties un dzīvot šajā valstī. Jautājums ir – ko mēs no tā secinam un ko darām tālāk? Vai tikai laizām ķepu, ka neviens nevēlas mācīties latviešu valodu, jo acīmredzot var izdzīvot bez tās, vai tomēr izdarām secinājumus par pagātnes kļūdām, un cenšamies tās mainīt? Es nesaku, ka nekas netiek darīts lietas labā, bet vaicāju – vai tiek darīts pietiekami daudz?

+3
-3
Atbildēt

4

    Una Grinberga > Inga Rudzīte 01.03.2011. 17.24

    Ir samērā lieki runāt par latviešu valodas apgūšanas problēmām imigrantu vidū, ja ļoti liela daļa Latvijas rezidentu neprot latviešu valodu. Problēma jau nav par imigrantu integrācijas sistēmu, bet gan par valodas politiku valstī kopumā. Tas, ko akcentē pētījumā, ka Latvijā neviens neko nedara, lai integrētu imigrantus sabiedrībā. Bet vai tā ir? Vai ķīnietis, kas strādā Gan Bei un sarunājas krieviski nav integrējies? Viņam ir darbs un viņš spēj komunicēt ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Principā – pilnīgi integrējies. Tas, ka valsts valodas politika nav orientēta uz to, lai sabiedrība vairāk sazinātos latviski ir absolūts iekšlietu jautājums, kuram ar imigrāciju nav nekāda sakara.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Inga Rudzīte 02.03.2011. 10.05

    Kur tad viņš ir integrējies ? Krievvalodīgo vidē, jeb kopienā. Tā kā mums integrācija ir virzīta uz to, ka sabiedrību vienojošam faktoram ir jābūt latviešu valodai un kultūrai, tad viņš nav integrējies pēc definīcijas….Nu nav pāsreizējā situācija normāla, vēl sliktāk ir tas, ka kāds to uzskata par normālu !

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Inga Rudzīte 02.03.2011. 10.45

    @Krix
    Tu integrāciju definē pārāk šauri! Integrācija ir iekļaušanās sabiedrībā nevis dzīvošana pēc kaut kādām konkrētām normām un tradīcijām. Citām etniskajām grupām nav ne jāpiedalās Dziesmusvētkos, ne jāstaigā tautastērpā, ne jāspēlē kokle un pat nav jāzina visus latviešu kordiriģentus. Nu, nevajag iedomāties, ka integrācijas rezultāts ir ķīnietis, kurš Ziemassvētkos dodas ķekatās. Integrācija ir iekļaušanās sabiedrībā (spēt bez morālas un sociālas palīdzības dzīvot esošajā vidē) un respekts pret pamatnācijas kultūru, vēsturi un valodu. Tas, ko Tu vēlies, ir asimilēt visus iebraucējus, bet vai tas ir vajadzīgs un vai mēs kā sabiedrība no tā nezaudēsim (piem., saprast citādo un pašu kultūras kvalitāti)? Paskaties uz Lielbritāniju! Visi ļoti jauki runā angļu valodā. Bet kāda ir valodas un kultūras kvalitāte pēc dekolonizācijas/imigrācijas viļņa.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    My Paradise, My Rules > Inga Rudzīte 14.12.2011. 18.32

    Par kādām pagātnes kļūdām Jūs runājat? Ko un kā iesakāt mainīt?

    0
    0
    Atbildēt

    0

raimonds_bossltd 01.03.2011. 14.03

Integrācija, repatriācija jeb utilizācija.

0
0
Atbildēt

0

bekijja 01.03.2011. 12.40

Te jarok dzilak.

Ja kads velesies ar Latviju saistit savu nakotni, vins macisies valodu.

Ja kads velesies iegut Latvijas pilsonibu, vins macisies valodu.

Ja kads gribes stradat darba, kur bez latviesu valodas zinasanam nevar, vins macisies valodu.

Valoda pati par sevi NAV risinajums integracijai.

+1
0
Atbildēt

0

lasis75 01.03.2011. 11.46

pēc manas pieredzes ir tā: visi imigranti no bijušās NVS, ar kuriem esmu saskāries, pirms ierašanās ļoti grib mācīties latviešu valodu. Pirmkārt, viņi grib izrādīt cieņu valstij, uz kuru dodas. Tāpat viņi visi ir dzirdējuši, ka Latvijā sit krievus un tāpēc grib pēc iespējas ātrāk iekļauties sabiedrībā, lai samazinātu iespēju, ka dabūs pa galvu. Pēc ierašanās Latvijā viņiem zūd motivācija mācīties, jo izrādās, ka latviešu valoda nav tik viegli apgūstama, kā sākumā likās, un, otkārt, Latvijā mierīgi var iztikt ar krievu valodu. Secinājums: ja necienīsim savu valodu, tad citi to arī necienīs. Es Latvijā runāju tikai latviski un aicinu to darīt arī citiem. Tomēr galīgi traki arī nav – cik esmu saskāries ar šiem pašiem imigrantiem pēc kāda laika, tad lielākā daļa no viņiem principā visu saprot, bet runāt gan māk tikai retais…

+6
0
Atbildēt

0

mxblack 01.03.2011. 11.41

Paši esam vainīgi, jo ļoti bieži krievu valodā runājam pat savā starpā un liedzam krieviem apgūt mūsu valodu. Tagad nu sākam saņemt algu par savu lokano mēlīti.

+4
0
Atbildēt

4

    anita_meistere > mxblack 01.03.2011. 11.49

    teikšu tā…valodas jautājums ir tikai neliela daļa no integrācijas procesa.

    paskat, svētdienas pirms Rīgas Dinamo spēles, LDinamo galvenais treneris slovāks Julius Šuplers dziedāja Latvijas Valsts himnu!!!! lūk ko nozīmē cieņa pret valsti un tajā dzīvojošiem cilvēkiem.
    Kādreiz redzējāt, lai Znaroks vai Ņižvijs to daŗitu..nekad..un nekad arī neredzēsiet.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > mxblack 01.03.2011. 12.02

    Tas ir ērtības labad. Vismaz man tā ir. Ja tas cilvēks nevar salikt teikumu no 4 vārdiem, tad man nav laika gaidīt, kamēr viņš izmocīs. Stulbākais ir tas, ka viņiem pašiem bieži vien liekas, ka ir baigie latviešu valodas eksperti. Palasi Elkor bukletus vai kādas citas izteikti krieviskas firmas mājas lapu- visas teikumu konstrukcijas ir kā krievu valodā, tikai latviešu vārdiem. Bet tā gan jau ir problēma, jo jaunieši pierod pie šīm nepareizajām konstrukcijām un sāk tādas lietot arī ikdienā. Par gramatikas kļūdām nerunāsim- tās ir gandrīz katrā teikumā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 01.03.2011. 13.02

    Nevaru nepiekrist ka arī man darbā iznāk lietot krievu valodu saskarmē ar krieviem, jo ja viņš nesapratīs manis teikto un darīs visu ačgārni, cietīšu es pats. Tomēr visur kur vien tas ir iespējams, būtu jaizvairās no krievu valodas lietošanas, lai viņi ik uz soļa sajūt savu mazvērtibu un sāk mācīties runāt Latviski. Jau pēc acīm ir redzams kā šiem nepatīk kad divi Latvieši viņu klātbūtnē sarunājas Latviski un viņi pat nesaprot par ko ir runa. Viņi tad jūtas tieši tāpat, kā jūs justos teiksim Anglijā, kur Angļi sarunājas savā mēlē, bet jūs esat spiests tikai bolīt acis, kamēr šo valodu neapgūsiet. Cilvēkiem ir japalīdz, bet ne viņus jānosoda. Un palīdzēt mēs viņiem varam tikai šādi.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Sanšains > mxblack 01.03.2011. 17.22

    Dolārs:
    Tas ir ērtības labad. Vismaz man tā ir. Ja tas cilvēks nevar salikt teikumu no 4 vārdiem, tad man nav laika gaidīt, kamēr viņš izmocīs.
    =======================
    Ar šādu attieksmi mēs NEKAD neizkustināsim šo situāciju.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

bturlaja_inbox_lv 01.03.2011. 11.32

Šis ir turpinājums stāstam par skolām. Ja būs krievu skolas, tad imigranti no citām valstīm sūtīs savus bērnus uz šīm skolām. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskatīs – krievu valodai ir plašāks pielietojums.Lūk, piemērs, daudzi būs ievērojuši, ka restorānā “Gan Bei” strādā imigranti – pavāri. Kādā valodā viņi runā? Nu, protams, krievu.

+5
0
Atbildēt

3

    Una Grinberga > bturlaja_inbox_lv 01.03.2011. 12.06

    Bet kādā valodā runā kotlete? Latviešu vai krievu? 😉

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    bturlaja_inbox_lv > bturlaja_inbox_lv 01.03.2011. 12.20

    Kotlete nerunā, bet kolēģi gan, gudriniek.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > bturlaja_inbox_lv 01.03.2011. 17.58

    Nevajag noliegt, ka krievu valodai ir plašāks pielietojums – tas ir fakts! Ja ar imigrantu komunicējot visi latvieši itin veikli pāriet uz krievu valodu, tad viņam arī nekad neradīsies doma, ka dzīvojot Latvijā varētu apgūt arī latviešu valodu. Smieklīgākais tajā visā ir tas, ka lielumlielais vairums uzskata, ka ieviešot likumu, viss uz burvju mājiena mainīsies. Tomēr mēs labi zinām, cik kopumā esam pakļāvīgi likumiem!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

anita_meistere 01.03.2011. 10.54

pag pag pag…nav jaierobežo kādam krievam, kas šo zemi, valodu un tautu neieredz, nekāda nav vēlējušies un ir kvēlākie krevijas patrioti (vismas 75% krievu tādi ir, par to esmu parliecināts) līdzdalība sabiedrības procesos??? kādos sabiedriskos procesos šie te cilvēki piedalās…ne jau Latvijas. un tas tā ir bijis 80-to beigās un arī tagad. viņi nevēlas integrēties, un nekad to nav vēlejušies darīt…un nedarīs. tā nav Latviešu problēma vai neizdarība.
ārzemēs šadu klaji naidīgus un pretvalstiskus lautiņus izraida no valsts. to ko krievi atļauj darīt Latvijā, neviena cita pasaules pamatnācija nepieļautu. mūs ar mass un naudu izpieš pašus no savas zemes, no saviem principiem, nostājas utt. un krīzes laiks ir lieliski izvēlēts moments šadam te akcijām.
LT/EE krieviem vairs nav izredžu, tagad visi spēki koncentrēti uz Latviju.

integrācija…kādas mums ir poļus mazākumtautību skolas. Cik organiski viņu kultūra, paražas un vēsture papildina mūsējo. Piedalās kulturas pasākumos, dibina nvo, perfekti zin gan poļu, gan latviešu valodu utt. viņi ir vēlami un gaidīti. lūk tā ir integrācija!!!
neviznu nevien krievu nvo, kas nebūtu naidīga pret šo valsti.

+7
-1
Atbildēt

0

daina_tabuna 01.03.2011. 09.52

Kāpēc tad mēs nedarām vairāk, lai šo vēlmi izpaustu konkrētā rīcībā, kas palīdzētu iebraucējiem apgūt latviešu valodu?
– – – – – – – – – – – – – –
Atbilde ir pavisam vienkārša- mēs VISPĀR negribam, ka viņi te brauc. Līdz ar to ir pilnīgi vienalga par viņu valodu zināšanām. Pie mūsu 20% bezdarba un 200 tūkstošiem savu emigrējušo mums vēl tikai imigranti trūka.

+12
-2
Atbildēt

2

    lebronj2356 > daina_tabuna 01.03.2011. 11.22

    Mjā, izskatās pēc pasūtījuma rakstiņa – tūlīt nu brauks dažnedažādi uz Latviju. Nu nav mums tas vajadzīgs, pirmāmkārtām, lai domā kā atgriezt aizbraukušos latviešus ar ģimenēm(bankrota procedūras pilnveidošana varētu būt labs līdzeklis), lai izbeidz krievu valodas pašpietiekamību, VL! piedāvājumu jau noraidīja 🙁 un tikai tad, kad mums tiešām būs vajadzīgi kādi strādājošie vēl, tad lai atļauj iebraucējus un vēlams arī konkrētās vietās citādi tāpat kā padomju okupācijas laikā iebraucēji tika izkaisīti pa visu LV(EE tie ir tikai pārsvarā Narvā un Tallinā vietumis) un īsti latviski ir saglabājušies tikai lauki.
    Tāda jau ir reizēm visādu viltus labvēļu mentalitāte – Latvijā visiem jājūtas labi, tikai ne pašiem latviešiem, kam jāemigrē milzu daudzumos !

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > daina_tabuna 01.03.2011. 13.10

    manis pēc lai brauc aziāti. es nebaidos no aziātiem, jo cik es esmu novērojis viņi mēslus netaisa, aši iemācās runāt vietējā valodā un cep vistu saldskābā mērcē 🙂

    vajag domāt par citiem migrantiem, kas nāks no bijušās CCCP. ja mēs turpināsim būt tik vienaldzīgi pret savu valodu, mums neizdosies pārliecināt potenciālo migrantu no ukrainas sādžas, ka viņam jāmācās valsts valoda, jo viņš pavisam mierīgi iztiks bez tās, gluži tāpat kā iztiek tas miljons krievvalodīgo, kas mums ir pašlaik. viņiem nav nekādas vajadzības saspringt lai mācītos latviešu valodu, jo visu informāciju ko viņiem vajag viņi pašlaik var saņemt savā dzimtajā valodā. nu ja to sauc par diskrimināciju, tad lai viņi to pašu pamēģina izbīdīt anglijā, vācijā vai mozambikā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 01.03.2011. 09.28

>>> Nav plaši pieejamie mācību līdzekļi latviešu valodas apguvei, tāpat nav viegli pieejama informācija par valodas kursiem.
=======
Literārajā valodā būtu jāsaka – “Nav plaši pieejamu mācību līdzekļu…”

Ja nopietni, tad pāris mācību līdzekļus var atrast arī Amazon’ā vēl pirms braukšanas uz Latviju (1) “Teach Yourself Latvian Complete Course with Audio CDs by Tereze Svilane”; (2) “Colloquial Latvian: The Complete Course for Beginners (Colloquial Series) by Dace Prauli and Christopher Moseley”. Protams, ne visiem ir piemēroti pašmācības kursi ar skaņu diskiem, bet, runājot par cilvēkiem, kuri jau pārvalda kādu slāvu grupas valodu, ja ir liela vēlēšanās, tad iemācīties var; gluži tāpat kā vairums latviešu var no pašmācības grāmatas iemācīties, teiksim, poļu valodu.

Pašā Latvijā ir papilnam piedāvājumu dažādiem latviešu valodas kursiem – turklāt informācija ir pieejama ar Google: http://bit.ly/hyvEvn . Tā ir sadomāta problēma, ka pat motivēts cilvēks nevarot iemācīties valodu – protams, var jautāt par kursu pieejamību ārpus lielajām pilsētām, par to, lai kursi būtu bezmaksas, utml. Man ir lielas aizdomas, ka bezmaksas kursi neko neatrisinās. Ja ir kādas viesstrādnieku kategorijas, kas nopelna tik maz, ka nevar samaksāt par valodu kursiem, tad būs diezgan grūti viņus “integrēt”, jo grūtības sagādās ne jau valoda vien, bet arī sociālā izolācija.

Un te nu ir jāatbild uz jautājumu – kādus imigrantus mēs gribam. Ja mērķis ir augsti kvalificēti cilvēki, kuru ienākumi ir krietni virs vidusmēra, tad viņi paši atradīs to, ko viņiem vajag, bez “profesionālu integrētāju” palīdzības. Ja nolūks ir aizpildīt tās vakances, kur “neviens vietējais negrib strādāt”, tas ir ceļš uz starpetnisko attiecību elli, ko pirms mums iestaigājušas turīgākas valstis ar nesalīdzināmi labākiem publiskajiem servisiem.

+8
-3
Atbildēt

7

    a_oleinika > aivarstraidass 01.03.2011. 18.04

    Kopumā piekrītu, ka “kursu pieejamības problēma” rakstā izklausās tā jokaini. Ir arī vietā jautājums, vai patiešām var reālistiski ietekmēt situāciju pie dotajiem lielumiem – krievvalodīgi ieceļotāji pie jau esošās tautu/valodu proporcijas un komunikācijas tradīcijām.

    Tomēr raksts, manuprāt, dod vērtīgus mājienus pāris problēmvirzienos:

    1) Latvieši uztver latviešu valodas zināšanas kā tādu mīlestības testu – ja viņi patiesi mūs mīl, tad iemācīsies. (Tas pats ir ar pilsonību.) Attiecīgi ir tikai melns un balts – vai nu pilsonis vai nepilsonis, prot vai neprot. Un ir automātisks pieņēmums, ka neprasmes pamatā ir naidīgums pret mums/mūsu valodu. Pelēki (veicinoši/integrējoši) pasākumi tiek uztverti kā vājuma pazīme.
    Attiecīgi latvieši ir ļoti noraidoši pret aktīviem pasākumiem, atzīstot tikai pasīvos. Tāds virziens kā ciešāka sadarbība ar darba devēju (jo tas ir vienīgais reālais un ciešais kanāls; oficiālie imigranti, cik noprotu, parasti brauc pie noteikta darba devēja) varētu būt ļoti produktīvs – jāuzplijas, kamēr iemācās. Imigrantu ar latviešu valodu vajag vajāt, nevis gaidīt to no viņa kā mīlestības žestu! 😀

    2) Latviešu ausij imigrācijas politika automātiski transformējas par imigrācijas (veicināšanas) politiku. Kaut šī politika var būt tik pat labi arī ierobežojoša. Bet tās neesamība, kā jau norāda autore, var nākt latviešiem tikai par sliktu.

    3) Iemācīties latviešu valodu (ciešamā līmenī) ar “sintētiskiem” mācību līdzekļiem pirms robežas šķērsošanas… nesmīdiniet! Tā ir pietiekami sarežģīta valoda, lai būtu grūti apgūstama pat uz vietas. Patiesībā tikai nedaudzi cilvēki vispār spēj efektīvi apgūt valodas no grāmatām (vai audiomateriāliem, ja vēlaties) – izolācijā no vides. Galu galā tā vienkārši ir neefektīvāk, resursu – laika un enerģijas – izšķiešana.

    4) Par to imigrantu profilu, kādu vēlamies. Var gadīties, ka tas būt tāds, kādu mums diktēs ekonomiskā realitāte un vēlme/nevēlēšanās pabarot pensionārus. Tā kā Latvijā nav efektīvas ekonomiskās politikas, tad ir bezjēdzīgi runāt par imigrācijas vēlmēm. Ekonomika ies pašplūsmā un attiecīgi arī tai pakārtotais imigrantu profils.

    Galu galā mans secinājums ir, ka latvieši uz visu imigrantu (esošo un topošo) problēmu kompleksu skatās tikai un vienīgi caur savu traumēto apziņu, nevis racionāli. Un savu pagātnes traumu (visai paperversā) laizīšana eventuāli pat kaitē latviešu interesēm – neļauj ne racionāli izvērtēt situāciju, ne pragmatiski vērst to sev par labu.
    Te ir īsti vietā piesaukt vācijas kancleres slaveno “Multikulti ist gescheitert”. Šī bija tikai pirmā runas daļa; otra iezīmēja politikas maiņu uz… aktīvu integrāciju. Starp citu, runājot par valodu, viņa piesauca tieši ekonomisko kaitējumu, ko tās neprašana rada valstij, jo imigranti nevar pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū (latvieši šajā vietā būtu gaudojuši uz mēnesi, ka neprot, jo nemīl). Drīz pēc runas tika izvirzīta ideja veicināt integrāciju, nosakot minimālo darbinieku kvotu, kas valsts iestādēs jāatvēl nevāciešiem, lai tos labāk integrētu. Lūk, tā ir aktīva integrācija, un tā ir savu interešu pragmatiska realizācija, nevis traumētās “bāriņu tautas” saraušanās čokuriņā.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 01.03.2011. 22.17

    >>> Galu galā mans secinājums ir, ka latvieši uz visu imigrantu (esošo un topošo) problēmu kompleksu skatās tikai un vienīgi caur savu traumēto apziņu, nevis racionāli.
    =====
    Rīgā 42% ir latviešu; Liepājā un Jelgavā nedaudz vairāk par 50%. Vai tad Rietumeiropas valstu lielajās pilsētās arī būtu līdzīgas proporcijas? Jāatzīst, ka imigrācijas laiva ir pilna – jebkura jauna krava to ātrāk nogremdēs. Nedomāju, ka latvieši ilgi lolos cietēja kompleksu. Jau tagad ir daudzi jaunieši, kuri nav noskaņoti pieļaut nekontrolētu masveida imigrāciju vai bez cīņas atdot latviešu valodas pozīcijas. Mēs esam nedaudz vecāka paaudze – varam viņus uzmundrināt un morāli atbalstīt. Ja nekontrolēta imigrācija kļūs par problēmu, tad būs nevis 8 deputāti no VL-TB/LNNK, bet gan 18. Vienā brīdī bez viņiem jau vairs nevarēs izveidot valdību. Un tad arī “mērenās” partijas būs spiestas ieklausīties un kontrolēt šo lietu.

    Cilvēki politikā jau nebalstās uz racionāliem argumentiem vien – imigrācijas tēma ir tā, kur gluži pamatoti priekšplānā izvirzās emocijas. Jo imigrācijas kontrole (vismaz pašreizējā Latvijas situācijā) ir vistiešāk saistīta ar tautas fizisko pastāvēšanu. Es nedomāju, ka mums vajadzētu kaut kā izslēgt mūsu eksistenciālās sajūtas vai mūsu tautas vēsturisko pieredzi. Reizēm izrādās, ka ētiskās dilemmās spēcīgāka ir nevis racionalizēšana, bet vienkārši – fiziska pretīguma sajūta.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > aivarstraidass 02.03.2011. 10.57

    Par tiem procentiem. Ir bijis arī (mazliet) lielāks procents krievu – nekas traks nenotika, izdzīvojām. Nekur jau nav noteikta tāda “pamatnācijai nāvējošā kvota”; biedējošāka drīzāk ir kvalitāte. Arī tagad imigrācija nez vai pārsniegtu šo iepriekšējo procentu.
    Un ar efektīvu imigrācijas politiku var (vismaz mēģināt) ietekmēt imigrantu daudzumu un sastāvu; arī valodas apgūšanu veicināt. (Otrais cieši saistīts arī ar integrācijas politiku.)
    Cik noprotu, tad VL! sludina pilnīgu imigrācijas izslēgšanu, ja tie nav latvieši (interesanti, ka emigrācijas problēmai gan nekādas efektīvas zāles nepiedāvā).
    Attiecīgi arī integrācijas laukā VL!, kā izskatās, piedāvā tikai novēršanos un pasīvu gaidīšanu, kamēr “svešie” repatriēsies (vai arī aktīvu “repatriēšanu” – atgādināšu, ka vēsturiski šis jēdziens ir realizēts ne tikai tā akadēmiskās definīcijas robežās, un VL! tajā ieliktā jēga paliek neskaidra). Mūsu nacionālisti ietiepīgi atsakās saprast (izliekas nesaprotot?), ka integrācija nav piespiešana ar likumu, bet gan process – ar prātu un apdomu vadāms. Mūsu urrā-patrioti savukārt faktiski veicina kopienu izolēšanos… un tādā veidā kaitē mūsu tēvijai! (Tādā veidā cittautieši lēnāk apgūst valodu un lēnāk kļūst lojāli Latvijai.)

    Tieši abu flangu šovinisti un hipernacionālisti ir veicinājuši to, ka imigrantu lielais skaits nu jau ir sācis pārvērsties politiskā kvalitātē – pats procentuālais sastāvs kā tāds nav izšķirošs, bet svarīga ir tā organizēšanās un vektors. Pret šo pieaugošo risku SC personā vienīgais līdzeklis ir sveštautiešu integrācija, nevis “lepna stājas demonstrēšana” (pašiem sev, protams!).

    Par to “cīņu”. Viens no smagākajiem akmeņiem VL! dārziņā… un vienlaicīgi viens no partijas stūrakmeņiem. Redziet, tā “cīņa” (komplektā ar pragmatiskas rīcības trūkumu) izskatās pēc tā paša nacionālās nepilnvērtības kompleksa otras puses – aktīvās, pat agresīvās, bet tik pat neproduktīvās. Man rodas pat iespaids, ka “cīņa” brīžiem notiek pašu hiperentuziastu galvās, un diemžēl pašiem ar sevi.

    Var saprast, ka pūlis sagaida no politikas savu dēmonu, “fiziskā pretīguma” utt. realizāciju. Bet politika nav smilšu kaste infantilajiem – tā ir racionāla, apvaldīta un pat ciniska. Un ATBILDĪGA! Savukārt emocionālā izlādēšanās ved no atbildības pilnīgi pretējā virzienā.

    Ar savām emocionālajām traumām lai VL! biedri cīnās pie psihologa, bet latviešus to pavadā vadāt… vai tas ir patriotiski?!
    Uz valstvīra guļas liela atbildība, kas nav realizējama iracionāli un pārgalvīgi; tā vietā VL! kā vienīgo kritēriju izvirza cīņassparu un pārliecību – gluži kā komunisti un nacisti savulaik.

    P.S. Man arī vairumā gadījumu kontakti ar krieviem nav patīkami. Bet, ja tā padomā, arī vairums latviešu man diez ko nepatīk. 🙂
    P.P.S. Bez latviešu vēstures studēšanas, kurā VL! biedri regulāri demonstrē nepiedodamu nezināšanu, noteikti vajadzētu papildināt partijas obligātās literatūras sarakstu ar Makiavelli “Valdnieku”; “Mein Kamp”, šķiet, partijā ir nepamatoti augstā cieņā bez pienācīga intelektuālā pretsvara.
    P.P.P.S. Dombravs ar savu izgāšanos par Pitalovas-Jaunlatgales-Abrenes “brīvības cīņām” man ir samaitājis jau tā ne spožo iespaidu par VL! Atvainojiet, ja šis nicinājums pret partiju brīžiem kļūst žultains, jo personīgi Jūs to būtu vismazāk pelnījis.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 02.03.2011. 13.23

    >>> P.P.S. Bez latviešu vēstures studēšanas, kurā VL! biedri regulāri demonstrē nepiedodamu nezināšanu, noteikti vajadzētu papildināt partijas obligātās literatūras sarakstu ar Makiavelli “Valdnieku”; “Mein Kamp”, šķiet, partijā ir nepamatoti augstā cieņā bez pienācīga intelektuālā pretsvara.
    =====
    Vai tā būtu tēze, ka ne visi argumenti, ko pauž šī partija ir intelektuāli godīgi? Tos tad vajadzētu atspēkot. Es vēsturi tik labi nezinu, lai to pamanītu. Konkrēti Abrenes jautājumam un tā tiesiskajiem aspektiem Jānis Iesalnieks veltīja savu jurista diplomdarbu (sk. http://www.visulatvijai.lv/faili/1920.gada_Latvijas_-_Krievijas_Miera_liguma_speka_esamiba_%28Janis_Iesalnieks%29.pdf ) Tā ka izskatās, ka viņi šo jautājumu ir padziļināti pētījuši.

    Nedomāju, ka viņiem ir kāds sakars ar nacismu. Ja runājam par pret-imigrācijas nostāju, tad tāda piemīt arī Geert Vilders partijai Nīderlandē, politiķiem Japānā, pat Francijas prezidentam Sarkozī. VL! joprojām pozitīvā nozīmē atšķiras ar vēlmi elektroniski un visādi citādi komunicēt ar vēlētājiem (to, diemžēl, man neizdodas ieraudzīt SC, ZZS un PLL apvienību uzvedībā; un tikai daļēji – Vienotībā).

    Kā jau vienmēr – mēs varam izvēlēties tikai labāko no iespējamā. Ja būs labāka nacionālistu kustība par VL!, tad gan jau par to uzzināsim.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > aivarstraidass 03.03.2011. 00.23

    Par to Dombrava gadījumu ar Pitalovu-Jaunlatgali-Abreni laikam jāpasaka detalizētāk, kas mani tā izveda.

    Viņš Ir intervijā izteicās, ka esot dzirdējis, ka kāds strēlnieks cīņās par Abreni esot zaudējis visus locekļus, un kā tad mēs tagad nodosim šādus upurus un atdosim ar asinīm izcīnīto. Piebilda gan, ka neesot šo faktu pārbaudījis. (Brīvs atstāsts.)

    Es to uztveru tā. Čal’s ir paspējis izskaidīties salā ar pliku punci ar uzrakstu “Abrene”, ir ieguvis vēsturnieka diplomu… bet vēl līdz šim brīdim nav vīžojis noskaidrot, kādā veidā Pitalova-Jaunlatgale-Abrene kļuva par Latvijas teritoriju. Ja viņš zinātu kaut vai pašus pamatus, tad nevajadzētu nemaz pārbaudīt šo atsevišķo leģendu. Nu tas jau ir ārpus laba un ļauna!!!
    Atgādināsim, ka šis pats kadrs Ir intervijai bija nofotagrafēts uz Ulmaņa fona… parlamenta deputāts! Pamuļķis vai?! Nesaprot, ka kaut kas tajā neiet kopā.
    Vēl arī tāds sīkums, ka par deputātu viņš ir kļuvis 22 gadu vecumā, ja nemaldos. Tajā partijā neviens nav dzirdējis neko par briedumu un, kā tas ietekmē spriešanas kultūru?

    Un tā ir partija, kuras pārstāvji lien izglītības un ārlietu komisijās (šķiet, ka nekam citam viņiem vienkārši nav kapacitātes – šajās komisijās turēt stingro līniju jau jebkurš miets varētu), kas uzstāj uz Latvijas vēstures mācīšanu teju no bērnudārza (vienlaicīgi paši demonstrēdami jau esošās izglītības vājo kvalitāti). Tādēļ man viņi izskatās pēc tumsoņu bara – Latvijai potenciāli bīstama.
    Nu nezinu gan, kas tur labāks. Lai arī pērkami kā žurkas, TB/LNNK vismaz ir kaut kāda intelektuālā kapacitāte – Zīle, Bērziņš. Tādus nav kauns cilvēkos rādīt. Tad es labāk gaidu uz LNNK pārdzimšanu. (Kaut arī tā visdrīzāk nenotiks.) No VL! spēju noskatīties tikai uz Parādnieku – tas vismaz ir kinderus meistarojis, arī dzīves pieredze kaut kāda – un Lāci.

    Par tām analoģiskajām partijām citviet. Tā nu nav nekāda leģitimizācija. To var vērtēt kā “tautas patriotiskā gara atmodu”, bet var arī kā “tās gara mijkrēsli”, grūtos laikos izlaužoties kompleksiem, kuri labos ir snauduši. Manuprāt, ir jāvērtē tas produktīvais pienesums, ko šī politika būs devusi šīm nācijām un sociumiem kopumā. Vai Sarkozī akcijas būs nesušas labumu vai tikai tracinājušas? Varbūt Francijai būtu labāk, ja viņš ar tādu pašu enerģiju un furoru būtu sadzinis čigānus skolās. Nezinu, bet ļoti apšaubu, ka viņa izvēlētie līdzekļi vedīs tuvāk nosauktajiem mērķiem. Šaudīšanās gaisā…

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ir bijis arī (mazliet) lielāks procents krievu – nekas traks nenotika, izdzīvojām. Nekur jau nav noteikta tāda “pamatnācijai nāvējošā kvota”;
    ——
    Nu, nu, vai esam izdzīvojuši? Var jau būt, tomēr trakoti sakropļoti gan un nez vai mūsu dzīve ar šādu “invaliditāti” turpināsies ilgi. Turklāt arī dzīves kvalitāte ir stipri apšaubāma.
    Par to pamatnācijas nāvējošo kvotu… Tādas ir, tikai tās no mums tiek rūpīgi slēptas, lai netraumētu mūsu jau tā traumēto garu un miesu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Bet protams, ka mums ir traumēta apziņa! Tai jāļauj atkopties. Ja ne, mēs neizdzīvosim. Tādēļ es ļoti vēlētos dzirdēt Jūsu dzīvesgājumu, lai saprastu, kāpēc Jūs nejūtaties traumēts mūsdienu + PSRS laikos. Bieza āda? Stipri nervi? Kāpēc Jūs neaizstāvat savu traumēto tautu, nepalīdzat tai ar mundru vārdu, izpratni? Ļoti gribas izprast tādus cilvēkus kā Jūs, jo tādu latviešu (pieņemu, ka esat latvietis, vismaz par tādu sevi uzskatāt)Latvijā nav mazums.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Evija Zauere 01.03.2011. 09.17

Kāpēc gan lai viņi mācītos latviešu valodu, ja paši latvieši to netur nekādā vērtē un skandina, ka daudz svarīgāk ir mācīties krievu valodu? pēc dažiem gadiem un daudziem tūkstošiem migrantu no, piemēram, Indijas, latvieši sāks vervelēt hindu, lai tikai cienījamie migranti nesajustos kaut kādā veidā apspiesti un viņiem parādītu cik mēs esam viesmīlīgi un viņu sāpes izprotoši.

+6
0
Atbildēt

3

    anita_meistere > Evija Zauere 01.03.2011. 10.56

    kas kaut ko skandina par krievu valodu?

    tā ir kartējā krevu mediju putina pasūtīta PR akcija. nekas viarāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 01.03.2011. 13.01

    ielikt linku uz diskusijām šajā pat vietnē kur latviešu skaidrā latviešu valodā stāsta citiem latviešiem, ka mūslaikos krievu valodas zināšanas esot obligātas un cik slikti klāšoties tiem, kas nezina šo valodu?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    anita_meistere > Evija Zauere 01.03.2011. 20.00

    ieliec. iepazīsimies ar 2 dīkdieņu viedokli. pierādi, ka tas ir masveidā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 01.03.2011. 09.01

Kāpēc lai imigrants mācītos latviski, ja mēs ierobežojam viņa iespējas līdzdarboties mūsu sabiedrībā līdz mirklim, kad viņš kļūst par Latvijas pilsoni, atsakoties no savas valsts pilsonības?

Un kādēļ Latvijai būtu jānodrošina pilns serviss iebraucējiem, kuri nevēlas būt Latvijas pilsoņi? Vai fakts, ka imigrants ir pametis savu valsti jau nenorāda par to, ka tas cilvēks nevēlas būt tās valsts pilsonis (šeit nerunāju par politiskajiem bēgļiem, kuri ir spiesti to darīt!) un ka nevēlēšanās pieņemt Latvijas pilsonību ir apzināta? Vai tā saucamie “pētnieki” ir bijuši Latvijā un piem. apmeklējuši Muciniekus? Tur imigranti dzīvo labāk kā daļa pārējās sabiedrības – pilnībā nodrošināti, sociālā un psiholoģiskā palīdzība. Vai “pētnieki” ir aptaujājuši imigrantus tādos jautājumos kā “vai viņi vēlas palikt Latvijā un vai Latvija gadījumā nav tikai starpposms uz kādu daudz labklājīgāku valsti?”

Katrā gadījumā salīdzināt Latviju ar ex-imperiālisma valstīm, kuras 20.gs. vidū veica dekolonizāciju ar imigrācijas politikas palīdzību, ir samērā šaurpieraini un nekompetenti!

P.S. Raksta autore jau pirmajā teikumā ir pieļāvusi latviešu gramatikas kļūdu, jo aiz lietvārda, kas apzīmē personas, “kas” nelieto, bet lieto “kurš/a/i”, un teikumu parasti noslēdz kāda no interpunkcijas zīmēm – šajā gadījumā vajadzētu būt jautājuma zīmei.

+5
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: