Ministrijai ir teorētisks plāns tautas veselības uzlabošanai

Manuprāt šodien šajos absurdajos ekonomiskajos apstākļos sava veselība ir jāsargā vispirms un daudz pamatīgāk kā jebkad. Es protams nerunāju par tiem, kuri to iespēju ir palaiduši garām, vai arī par tiem, kuriem liktens ir bijis ļoti nežēlīgs. Bet ja veselība ir laba, tad to tiešām vajadzētu sargāt kā vislielāko dārgumu un pēc iespējas atteikties no jebkā, kas radītu risku arī ilgtermiņā to sabojāt. Man ar dziļu nožēlu bieži ir janoskatās kā lieko svaru nodzen ar cigareti, vai dienas tukšumu aizpilda ar sistemātisku sintētisko aliņu pumpēšanu, kamēr ne tikai pavisam jaunam cilvēkam ir sapampušas kājas, bet arī pats no tā visa ir nopampis zili melns. Un tad pienāk laiks arī meklēt tās aptiekas zāles un maksāt lielas naudas par tām. Tie cilvēki kuri piekopj veselīgu dzīvesveidu, praktiski neslimo, jo viņu organismā slimībai durvis ir ciet. Un ja arī gadās kāda trauma, tad tā sadzīst ātri, kā suņam (veco ļaužu teiciens).

Sabiedrības veselības nozari tagadējos laikos jau nu varētu gan konsolidēt Dombrovska un Vilka stilā, — nez kādēļ nekur vēl nav parādījušies skaitļi, cik šai nozarei līdzekļu gadā tiek atvēlēts?

Veselības ministrija kopā ar partneriem ir padarījusi vienreizēju un vērtīgu darbu, sagatavojot šo piedāvājumu. Paldies visiem, kas pie tā sagatavošanas darbojušies!

IR kolēģiem: Vārds “teorētisks” raksta virsrakstā piešķir tam nedaudz skeptisku nokrāsu. Plāns jau nemaz savādāks nevar būt – tas ir dokuments.

Praktiskā puse būs plāna īstenošana, bet tā nav iespējama bez mūsu visu līdzdalības un līdzatbildības. Lai mums izdodas! Kā opim – pārliecināt bērnus un mazbērnus. Kā Latvijas lauksaimnieku kooperatīviem – rūpēties par pēc iespējas dabiskākiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Kā Finanšu ministrijai – ar augstākiem nodokļiem apliekot neveselīgās preces. Kā Rīgas domei – turpinot attīstīt veloceliņu infrastruktūru pilsētā. Kā Prāta Vētrai – rīkojot Mītavas futbola čempionātu… utt… utt…

Ar dažādiem plāniem, projektiem un prožektiem mums problēmas nav, un par tādu papīru rakstīšanu cilvēki saņem smuku naudu.
Iesākumam no VM gribētos sagaidīt plānu, kā nodrošināt visiem pieejamu med. palīdzību un medikamentus.
Man ir prieklikums VM birokrātiem – vai nevarētu kādu plānu, kā mums panākt ves. aizsardzības ziņā Igauniju, kur med. palīdzība ir visiem pieejama un praktiski bezmaksas?
Varbūt, veltat savus spēkus uz to un pagrieziet vektoru konkrēti šim mērķim, nevis rakstiet dažādus prožektus, kuri, saprotams, arī nepieciešami, bet, patreiz ir jārisina daudz reālākas un aktualākas problēmas.

“bērnus uz skolu vecāki ved ar automašīnām, bērns praktiski nepārvietojas ar kājām.””

tas nu gan ir tiesa, ka lielākā daļa bērnu maz kustas vai nosēž pie datoriem. sekas vēl būs manāmas pēc pāris desmit gadiem, it sevisķi jau mugurkauls!
Par to, ka liels >5 holisterīna skaitlis ir tāpēc, ka cilvēks nekustas un ir aptaukojies, gan nepiekrītu, jo tā ,manuprāt, ir cilvēka iedzimtība (aknu iedzimtība)Cik nav resnu cilvēku, kam holisterīns ir normas robežās!
Par smēķēšanas ierobežošanu gan jācīnās, jo tas nav normāli, ka pie skolām smēķē gan puišeļi, gan skuķēni! Mēs arī savam puisim lielajam neko nevaram izdarīt, jo, kā iesācis ar puikām bija smēķēt, tā nevar un nevar atmest, lai gan ģimenē neviens nesmēķē! tas ir vienkārši šausmīgi! Te noderētu kāda akcija masu saziņas līdzekļos un visādi ierobežojumi publiskās vietās. Tie smēķētāji vienkārši ir nepatīkami, jo ejot pat pa ietvi smēķis mutē un Tev viss tas jāelpo!

gradigos dzerienus un tabaku jatirgo no 21 gada.citadi 7-8 klase par vidusskolu nemaz nerunajot..80% smekee un piektdienas pamatigi met pa lampu-katru nedelu..jo ta ir modes lieta-ko caur reklamam siem berniem ir iedvesusi tebakas un alhohola razosanas industrija..kas no viniem izaugs.

Varu droši teikt ka labas veselības pamatā ir cilvēka iekšējā sakārtotība un attiecīgs dzīvesveids. Es personīgi praktiski neslimoju, tāpēc varu dot kādu padomu arī citiem. Un mana liela problēma ir veselīgs uzturs. To sev šeit nodrošināt ir neiespējami, ja nu vienīgi dzīvojot uz laukiem. Lielveikalu prasība “bagātināt” pārtiku ar ķīmiju šodien šeit visvairak grauj cilvēku veselību, ne alkohols un tabaks, bet tieši šī pārmērīgi lietotā ķīmija pārtikā. Tur kur uz spaini pārtikas drīkst pievienot piņģeroti šo vielu, šeit to piešauj ar ogļu liekšķeri, lai tik lielveikali neizbrāķētu un varētu izstiept derīguma termiņus un arī “uzlabot” produkta garšu. Un otrs labas veselības priekšnoteikums ir kustība, fiziskās aktivitātes. Man ļoti apgrūtina dzīvi veloceliņu trūkums, jo braucot uz darbu, esmu spiests ar savu divriteni ļoti traucēt pārējam transportam. Pats agrak braucu par šoferi un zinu kā tas kaitina. Bet cik daudzi ir spiesti visu dienu atrasties mazkustīgā režīmā un vienīgā iespēja ir pasportot braucot uz un no darba. Veloceliņus un veselīgu pārtiku vispirms būtu jāatbalsta tieši mediķiem, bet ne garās zāļu receptes.