Audio: Idejas labākai skolai

No tā, kas šeit bija dzirdams, Zanei ir 20% taisnības bet 80% politiskas retorikas un populistisku pārspīlējumu.

Man bija milzīgs pārsteigums, kad aizgāju uz pirmo vecāku sanāksmi skolā. Sanāksmē piedalījās visi skolotāji un pirmā lieta, ko kopā darījām – spriedām, kādām zināšanām un iemaņām būtu jābūt nākotnes bērnam. Visi vecāki kā viens atzina, ka nākotnes bērnam
– ir jāzina vismaz trīs valodas,
– jāpārvalda modernās tehnoloģijas,
– jāprot sadarboties ar citiem,
– jāmāk meklēt un analizēt informāciju, un paust savu viedokli,
– jāpieiet izziņas procesam radoši un ar prieku,
– jāizturas ar cieņu pret citiem cilvēkiem, citām kultūrām, zemeslodi un tās resursiem.

Skolotāji vecākiem apstiprināja, ka darīs visu, lai bērnus uz šādu mērķi virzītu. Mācības skolā ir sadalītas līdzīgu vecumu grupās. Skolā iet bērni sākot no 5 gadu vecuma, vecāko uzdevums ir rūpēties par mazākajiem. Grupā ir skolēni, kas vielas apgūšanā ir tikuši tālāk, un ir tādi, kam iet lēnāk. Skolotājs klasē veido grupas dinamiku tā, lai tie bērni, kas tikuši tālāk, palīdzētu tiem, kam mācīšanās sokas lēnāk. Skolotājs klasē ir līdzvērtīgs ar bērniem – viņam vienmēr var prasīt padomu, viņš ieklausās un ar cieņu izturās pret katra bērna viedokli. Špikošana ir daļa no mācību procesa, jo katram bērnam uz galda ir dators un visā skolā ir interneta pieslēgums. Skola katram skolēnam nodrošina visas mācību grāmatas un datoru. Reizi nedēļā bērni brauc uz reģionālo zinātnes centru (tāds ir viens vairākām skolām un to ir izveidojis viens no vietējiem uzņēmumiem), kur notiek fizikas, ķīmijas un bioloģijas stundas.

Vai nav labs mērķis Latvijas skolai? ;)

Zane Oliņa ir viens no tiem ārkārtīgi retiem cilvēkiem, kas;
– saskata, ko vajag darīt
– un (kas ir vēl desmitkārt svarīgāk) zina, kā to vajadzētu darīt.
Bet, diemžēl, kā to savukārt saprotam mēs visi, tādiem cilvēki kā viņai, ir ārkārtīgi maz izredžu īstenot savu skatījumu, jo vai kāds var iztēloties, cik tas ir reāli:
– lauzt esošos kanonus un tos balstošās betoncietās struktūras,
– ejot līdzi laiku maiņai, izmainīt tos priekšstatus, kas ir saglabājušies cilvēku apziņā vismaz kopš okupācijas laikiem (kaut arī tie toreiz noslēgtā sabiedrībā un tautu cietumā bija vietā).
Lai kā tas arī nebūtu, lai sekmējas! Soli pa solim!