Domaju, ka viens no galvenajiem iemesliem, kapec strukturalas reformas netiek veiktas ir tas, ka atbildigas amatpersonas vienkarsi nezina, ka sis reformas veikt, t.i, ko tiesi mainit, lai izglitibu,veselibu u.c. nozares padaritu labakasm, nemot vera, ka naudas nav un nebus. Trukst ideju. Un vienigie, kas so situaciju var mainiti ir attiecigo nozaru parstavji, vini mobilizejas, vini rosina, diskute, parliecina amatpersonas un visi kopa sastike kaut kadu planu, kuru ar laiku var uzlabot, bet, kamer veselibas nozares vai izglitibas nozares parstavju vidu ir tads ideju vakumsun apatija nekads strukturalas reformas nevar notikt. Reformam jasakas apaksa. Un piekritu, kas sis ir viens no retajiem konstruktivajiem ierosinajumiem, kas nacis no uznemeju puses attieciba uz strukturalajam reformam. Visi zina,ka vinas vajag, par to nav jautajumu. Ka vinas veikt – tas sobrid ir svarigakais jautajums.
+ Ar amatpersonām noslēgt sabiedrisko izlīgumu, ka neviens neapelēs pie reputācijas vai nepārmetīs par slikti veiktu darbu iepriekšējos gados. Liela daļa amatpersonu vienkārši nepieļauj reformas, jo tad būtu jāatzīst, ka viņu iepriekšējas darbs ir ķēvei zem astes.
Es personigi uzskatu,ka tur nav neka slikta, ja atbildiga amatpersona – ministrs, ierednis – viens pats seit un tagad vel nezina, ka reformet savu nozari. Idejas rodas diskutejot visam iesaistitajam pusem un to ir tik daudz, cik iesaistitas puses spej tas radit. Politikim drizak jamak dazado iesaistito pusu intereses savienot, panakt kompromisu. Bet ja apaksa ideju nav – tad tas ir akmens nozares parstavju nevis politiku darzina.
Īstas strukturālās reformas neviens nav ieinteresēts veikt,jo tas skar pašu ieņemumus un sakārtotā vidē grūtāk zagt! Vienīgā cerība,ka SVF uz papīra uzzīmētos valdības piedāvātos ciparus neatzīs! Neba nu mēs vienīgie pasaulē tādi blēži!
Betij! Nav jau jāzog tieši no Tava vai mana dzīvokļa. Ir pagājuši X gadi kopš Vaira runāja par likumu sakārtošanu kādu personu labā, nosaucot to par valsts nozagšanu. JL valdību vada gana daudz laika, lai vismaz runātu par konkrētiem likumiem un normām, kas būtu jāmaina. Tu esi kaut ko dzirdējusi? Jeb varbūt pa kluso ir pieņemts likums, kas nosaka personas atbildību par valsts līdzekļu tērēšanu? Valsts ar likuma palīdzību ļaut budžeta naudu triekt pa labi un kreisi tai paša laikā prasot naudu parāda segšanai no iedzīvotājiem. Faktiski tā ir zagšana. Protams – likumīga. Tev tā nešķiet? Piemēram, pirms vēlēšanām skaļi kliedza, ka noplenderēts sociālais budžets un nelikumīgi. Kāds par to ir atbildējis? Penšiem naudu ņēma no valsts budžeta. Kāpēc to solidāri neatskaitīja no lēmumu pieņēmēju algas? Un vēl un vēl… Manuprāt valstī ir sistēma, kas atbalsta tendenci uz valstisku zagšanu, jo tērē kā līdz šim un prasa vēl un vēl. Valsts rada apburto loku, un visi, kas tajā nonāk pēkšņi maina uzskatus – kā 4 kreklus. Tieši tālab es smejos par Lembja tiesu, jo Vienotība perē jaunus Lembergus un jaunas shēmas….
Šobrīd laika trūkuma dēļ nevaru tev atbildēt precīzi ar uzskatāmiem piemēriem un atsaucēm, bet labi atceros, vasarā pavīdēja ziņa, ka Tieslietu ministrija jau divus gadus, kā izstrādajusi likumu, kas tieši par atbildību bija. Iepriekšējās saeimas laikā tas vienkārši pazuda atbildīgā komisijā. Gribi zināt, kas komisiju vadīja? Vineta Muižniece – tagadējā Satversmes tiesas tiesnese, cienījams cilvēks, nē? Kāda šim likumprojektam ir tagadējā situācija – nemāku teikt. Neattaisnoju, bet, pieļauju, ka strādājot kuru gadu ugunsdzēsēju režīmā, nepārtraukti saskaroties ar nopietnu pretdarbību un darba bremzēšanu, visam izsekot ir grūti. Kas, protams, nav labi.
Man bažas rada tas, ka reformas neviens nav ieplānojis. VK jau pasen sastādīja kaut kādus idejiskus plānus, ko neviens neņēma vērā. Kad kurpe sāks spiest, sacarēs jaunu komisiju vai komiteju, kas atkal spriedīs mēnešiem. Līdzīgi kā nupat Rīgas Domē attapās par graustiem, ko skaitīs 2 mēnešus, lai arī tas sen bija izdarāms.
Skarbākais un neizpildamākais ir tas, ka reālas reformas būtu veicamas tieši Rīgas kantoros, kas līdz šim nev izdevies. Pamatīgi retināmas būtu visas kontroles institūcijas un īstais laiks radīt mazu, efektīvu, lietderīgu un cilcēkam draudzīgu valsts pārvaldi. Arī laukos 5 nelielas skolas varētu vadīt viens direktors, strādāt 1 grāmatvede – kā pasta nodaļās vadītāja ir arī pastniece. Faktiski – reformas realizēt vajadzētu cilvēkiem no malas, nevis tam baram, kas neko nedara, jo skatās tikai uz savu vietu, nevis uz šīs vietas lietderību un vajadzību valsts kontekstā.
tipa, bomži vislabāk noreformēs izglītības sistēmu?
Nu tas nu gan ir galīgi aplami. Tieši uravņilovka, ekspertīzes un zināšanu nenovērtēšana, ir mūs šai bedrē ievedusi. Ja vetārsts Veldre varēja vadīt valsts aizsardzību, bet agronoms Roze nu kūrēs telekomunikācijas, kādu rezultātu var sagaidīt, ja nu vienīgi “Našinf špecial” no lielākā finansu eksperta mutes?
Tak apdomājiet: vai zemākie platību maksājumi Eiropā neradās no tā, ka par tiem sprieda tie, kas no šīs sfēras neko nejēdz?
Tieši profānisms spieda gāzi grīdā un runāja par treknajiem gadiem..
Gribam vēl?
Reformēt nedrīkst paši reformējamie. Reformas ilgst jau 3 gadus un faktiski nekas nenotiek. “Cilvēks no malas” nenozīmē nekompetentu cilvēku! Atceries, kas sacīja karalim, ka šis ir gluži pliks?
Reformas izglītības sistēmā jāsāk no apakšas – 1. klases. A tā skolotāji trīc un dreb par katru darba vietu. Aceros saukli”Labāk mazākas algas, vairāk darba vietas”! Es teiktu :”Labāk mazāk, bet spējīgus skolotājus”! Tad nebūs 5 nespējīgi skolotāji uz 10 skolēniem. Utt. Somu vai zviedru speciālistu piesaistīšana ātri atmaksātos. Jāiznīdē arī pagastveču tieksme pēc “savas” skoliņas. Uz šo “savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” daudz balsu nopelna Hūtaiņa adepti. Pēc tam varētu iet tālāk ar “step by step” politiku.
Domāju, ka par lauku skolām, pasta nodaļām un dzelzceļa līnijām ir jāskatās ne tikai finansiāli. Nez vai uz 20 gados noplicinātu reģionu – skolas ciet, autobuss 1x nedēļā, pasts x kilometru, dzelzceļa līnija pērn novākta, ārsts kaut kur aiz purva vai ezera, ceļš tuvākos 36 gados netiks remontēts – kāds vēlēsies doties dzīvot un radīt/audzināt bērnus vai attīstīt uzņēmējdarbību. Otrs – kas joprojām nav atrisināts – kas notiek un notiks ar skolu, slimnīcu, dzelzceļa staciju ēkām? Vēl gadus 10 atpakaļ ministri viens pakaļ otram sāka spriedelēt par ministriju īpašumiem, kuru apjomu tā arī neviens joprojām īsti nav secinājis. Faktiski situācija parāda to, ka reāla tālredzība valstī trūkusi visus šos gadus – esmu lasījis pētījumu kalnus, bet vai kāds ir aplēsis, kā latviešu emigrāciju ir ietekmējusi dzelzceļa līniju, skolu slēgšana, cik uzņēmumi ir likvidēti šo un valsts likumu formālas piemērošanas dēļ? Reformām ir jābūt – es nebaidos no šī nodeldētā vārda – revolucionārām un valsti mainošām. Diemžēl es neredzu cilvēkus valsts pārvaldē, kas ko tādu varētu veikt. 20 gadus mēs maksājam par nelietderīgu, neefektīvu un nevajadzīgu valsts pārvaldi, ieskaitot arī katram nepieciešamas sfēras.
Finālā tam visam šeit tik tiešām vairs nebūs darba roku, pensionāriem nebūs pensiju, bet valdībā strādās bomži, jo arī tos neviens vairs neuzturēs. Es nekad nevarēju iedomāties ka es balsoju par absolūti akliem un stulbiem politiķiem, kuru vienīgais mērķis ir noturēties krēslos par katru cenu, aplaupot valsts vismazturīgāko slāni par labu visādiem lembergiem, lai tos paglābtu no nodokļiem. Tas gajiens ar tiem Latvenergo tarifiem tam ir vispilgtākais piemērs, kādu finansiālo politiku piekopj šī valdība. Visa tā konsolidācija faktiski ir mazturīgo strādnieku padarīšana par pilnīgiem nabagiem. Cilvēki neiet ielās tikai tapēc, ka nav ko likt vietā šiem nespējniekiem. Atliek vienīgi kravāt koferus. Žēl, ka man kautkur Anglijā neviens manu šeit izpelnīto pensiju nemaksās. Tad es ar steigu pārceltos uz dzīvi citur. Tomēr drīz jau arī šeit pensionāri būs spie4sti atkal iet strādāt, kaut guļot uz nāves gultas, lai nenosprāgtu badā.
Kāds mans paziņa, Krievijas žīds, savulaik, vēl no Padomijas emigrēja uz ASV. Tur uztaisīja itin labu karjeru, bet par to nav šis stāsts. Stāsts ir par to, ka pie viņa uz dzīvi pārvācās arī viņa vecāki- tad jau Krievijas pensionāri. Rezultātā viņi saņem pensiju ASV, kas, protams ir minimāla, bet daudz augstāka par to, ko vecāki, godīgi strādājot, bija dabūjuši Krievijā, Tas viņiem ir bijis liels trieciens, jo pēc rakstura viņi drusku uz nacionālšovinismu velk, un visa dzīve, visa jēdzienu sistēma ir veidojusies dzīves laikā PSRS. Kā valsts, pret kuru viņi ideoloģiski cīnījās, par darbu dabūja pat ordeņus, nu viņiem maksā vairāk?
Es šo stāstu atcerējos, jo rakstījāt, ka citā valstī nemaksā.
“Kā piemēru reformējamām nozarēm Endziņš minēja izglītības sistēmu, kur būtu nepieciešams mainīt finansēšanas modeli. Tik liels valsts augstākās izglītības iestāžu skaits kā patlaban, Latvijā nav nepieciešams. Viņuprāt, samazinot augstskolu skaitu un izveidojot filiāļu struktūru reģionos, augstākās izglītības iestādes būtu iespējams stiprināt”
Pilnīgi manas domas, jo izglītības joma prasa tūlīt aiz labklājības un veselības jomas, visvairāk budžeta līdzekļu!!! Cik ilgi vēl tas Broks no ZZS neko nedarīs! Pilnīgi piekrītu, ka vajag tik maz: vismaz tās reģionu augstskolas pārveidot par filiālēm un pat tad jau ir ekonomija budžetā!
Manuprāt ZZs tīšām bremzē reformas, kuras pat parastam cilvēkam ir saskatāmas, nu nevajag Latvijā ražot tik daudz pat bezdarbniekus ar augstāko izglītību, piemēram, politologus, sabiedrisko attiecību speciālistus un vēl visādus ne šādu ne tādus tautsaimniecībai nevajadzīgus speciālistus!
ražo un ražo, bet īstu un kompetentu žurnālistu ir tik maz….
Ir tāda anekdote par universitāšu biznesu: fiziķus mācīt ir dārgi – viņiem vajadzīgas mēriekārtas. Labāk ekonomistus – viņiem pietiek ar rakstāmpiederumiem un noteikti nepieciešams papīrgrozs. Bet vēl labāk filozofus – viņiem arī papīrgrozu nevajag.
Redzi, nav jau slikti, ka universitātes nodarbojas ar biznesu, bet arī biznesā izdzīvo tas, kurš spēj piedāvāt labāko preci/servisu par zemāko cenu. Mums sanāk visdārgākais un visnekvalitatīvākais pakalpojums diemžēl.
Neadekvāta anekdote. Jo ne jaut tur ir problēma, ka daudz naudas aiziet filozofu un politologu izglītībā. Gribētu redzēt, cik naudas valsts ietaupītu, ja aizklapētu ciet filozofijas un sociālo zinātņu fakultāti? Varu derēt, ka neko daudz neietaupītu. Bet pašlaik ir tā, ka, piemēram, dārgi izglītojam ārstus, kas pēc tam vai nu nestrādā profesijā, vai arī strādā ārzemēs. Un cik nekam nederīgu inženieru tiek sagatavots, kuri nekā nejēdz no savas jomas, jo beiguši fakultāti ar nopirktu diplomdarbu?
Nav runa par to, ko valsts ietaupītu, bet gan ko iegūtu, ja plašākas iespējas iegūt bakalaura grādu būtu dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs, ierobežojot abiturientu iespējas izvēlēties t.s. soft sciences. Savukārt anekdote ilustrē, kādēļ, pastāvot vienādām darbaspēka izmaksām, dabaszinātņu programmas universitātēm rada mazāku peļņu nekā sociālās un humanitārās zinātnes. Ļaujot pieprasījumam un piedāvājumam noteikt studiju programmu īpatsvaru, tirgus līdzsvars tieksies uz studentiem vieglāko un universitātēm lētāko risinājumu.
Studiju kvalitāte kā tāda un studiju programmu atbilstība nākotnes darba tirgus prasībām ir divas pavisam atšķirīgas problēmas. Tādēļ no apgalvojuma jeb retoriska jautājuma par inženiertehnisko fakultāšu absolventiem ar “nopirktiem” diplomiem neizriet, ka studiju programmu īpatsvara maiņa nebūtu lietderīga.
Izglītības kvalitātes un izmaksu neatbilstībai ir vienkāršs skaidrojums. Ja tirgū valda pārmērīgs pieprasījums pēc sociālo un humanitāro zinību programmām, protams, ka piedāvātais pakalpojums būs mazāk kvalitatīvs (kaut vai kvalificētu mācībspēku trūkuma dēļ), bet universitātes par to prasīs lielāku samaksu. Savukārt studentu mobilitāte kopumā nav sevišķi augsta, tādēļ ļoti sīva konkurence ar rietumu universitātēm nevalda. Tipisks pārskaršanas gadījums, kāds mums bija vērojams NĪ tirgū.
Ja neveikt nepopulāras reformas tagad, pirmajā gadā pēc vēlēšanām, tad, jo tuvāk vēlēšanas, jo tas būs vispār nereāli.
Tā totālā intelektualā mazspēja, bezatbildība, zema līmeņa populisms, kas patreiz tiek demonstrēts no ZZS, un asbsolūtā V mazspēja pret Lembergu vienkārši vairs nav panesami.
Reizēm toč, liekas, ka jāsāk mācīties igauņu valodu, viss, kas notiek šinī valstī, ir vienkārši absurds, kas vairāk nav izturams.
Tas, saprotams, nav nopiretni, bet, ja te visu arī turpmāk noteiks mazais Puzes bandīts, un V pēc kārtējā spļāviena sejā spēs tikai aplaizīties, tad toč jāmūk, vismaz, bērniem to ietekšu.
Jo, ja ar ekonomiku viss būs slikti, tas tikai nāks par labu tādiem populistiem, kā Lembergs, un nākamreiz viņi dabūs vēl vairāk vietas.
Un tad tas ir Latvijas noriets, kā tiesiskas un demokrātiskas valsts, noteikti, kas sācies jau tagad.
Un Lemberga republikā dzīvot negribas.
Par ko tu vispār runā?
Kādā cietumā?
V taču neļaus iesēdināt savu vienīgo galveno koalīcijas partneri.
Nedomā, ka Lembergam uz katru ZZS deputātu nav disks vai mapīte ar kompromatu, un viņš arī no cietuma nediktēs, kas viņam jādara.
Un ja nu apvainosies un liks ar V vairs nedraudzēties?
Ko V tad darīs?
Zaudēs visus amatus un sēdēs opozīcijā?
ZZS jau nu noteikti paliks valdībās vienalga ar ko, domāju, ar SM vien pietiks, lai Lembim nekas netrūktu ne cietrumā, ne pēc cietuma, pat ja viņam visu konfiscē, kas, dabiski, ir pilnīgi nereāli.
Tā ka V, laikam, lūdz dievu, lai viņas vienīgo iespējamo koalīcijas partneri neiesēdina, vismaz vēl gadus trīs, bet, sāk izskatīties, ka nekad.
Šī ir tā, ko šahā sauc par pata situāciju, kaut arī, vairāk izskatās pēc mata vienotībai.
Dzeri, tavs sašutums ir pilnīgi izprotams un skaidrs, ka ilgi tā turpināties vairs nevar. Bet man personīgi nav atbildes uz jautājumu – ko tadā situācijā V. darīt? Mēs atceramies, kas notika, kad Repše nevēlēdamies pakļauties koalīcijas diktātam demisijonēja. Kādiem tikai vārdiem netika lamāts un izsmiets. Vai turpmākajos gados valstīj viņa principialitāte nāca par labu?
Ja V tagad atteiksies no smagiem kompromisiem, pagriezīs muguru un teiks – mēs ar jums vairs nespēlēsimies!, domā kāds lūgsies – nākiet atpakaļ? Nopriecāsies, ka neērtie koalīcijas partneri būs dabūti pie malas paņems koalīcijā sev radniecīgākus personāžus un tad nu gan – man ir sajūta – nākotnes izredžu valstij, kā tādai, vispār nepaliek. Labākajā gadījumā – formāli neatkarīga Krievijas federācijas satelītvalstiņa. Mēs to gribam?
Piedāvā citus variantus, ja tev ir.
Patreiz izeju atrast grūti, dabiski, bet, jāmēģina, vismaz, vest kādas sarunas ar pārējām partijām – gan SC, gan ar PLL un VL.
Un tad skatīties, kā varētu padarīt Lemberga ietekmi mazāku, un uz kādiem noteikumiem to varētu izdarīt, ja viņi piekrīt zināmu reformu veikšanai.
īsāk sakot, jāiesaista koalīcijā vai nu SC, vai nu PLL un VL, jo Lemberga ir stipri par daudz,
Saprotams, viegli tas nebūtu, bet, būtu, vismaz, jāmēģina, jāpatirgojas ar amatiem, un tad jāskatās, kurš ļaunums būs mazāks.
Skaidrs, nedarīt neko, sēdēt savos krēslos, un pakļauties Lemberga diktātam ir daudz vieglāk, nekā meklēt kādu izeju.
Un es jau no paša sākuma teicu, ka koalīcija divvientulībā ar Lembergu ir kļūda, un patreiz tas pierādāss, tas, ka koalīcija tikai ar SC, vai ar ZZS un SC būtu kaut kas vēl sliktāks, ko es, dabiski, tūlīt dzirdēšu, gan ir tikai pieņēmums, un nekādi pierādījumi tam nav, jo netika pat pamēģināsts.
Un jau iepriekš pasaku – atzīst SC okupāciju, vai tikai aneksiju, man pie vienas vietas.
Ja svarīgāks par visu ir simboli un auseklīši, tads, dabīgi, SC neder.
Bet, tur ir pietiekoši daudz sakarīgi cilvēki arī, un gan jau, nokļūstot valdībā,, sāktu domāt loģiskāk arī attiecībā uz ekonomiku.
Ar ko Lembergs ir labāks?
Laikam, ar to, ka viņam sen jābūt aiz restēm, SC tādi īsti vēl neviens nav.
Džeri! Tu gan esi naivs, iedomādamies, ka PLL vai SC ir labāki un strādās Latvijas valsts labā nevis savu vai savu sponsoru labā, kuri diemžēl, nav Latvijā!!!
Tā ir parastā atruna.
ZZS gan, toties, stipri strādā valsts labā, ja ar valsti saprot Lembergu.
Un tas jau ir pierādīts fakts.
Ar SC gan vēl neviens pat nav mēģinājis strādāt, tā ka kurš ir ļaunāks – ZZS vai SC, tas vēl nav zināms.
Un tie balsojumi par labu Karginam ir tikai tāds sīkums, salīdzinot ar to, ko valstij nodarījuši PLL un ZZS, esot pie varas visu laiku.
Tā ka nevajag atkārtot ierastas mantras.
RD taču strādā, un vai tad kaut kas briesmīgs, izņemot visu to pašu, kas agrāk – savējo bīdīšana utt?
Taisnība tev Dzeri daudz kur ir, bet ne visur. Bet – kā vienmēr – teorijā viss ir vienkārši un skaidri. Būtu koalīcijā trešais spēks, esi drošs, tie divi pārējie atradīs kopēju valodu pēc principa “es – tev, tu – man”, un V no tā nevis vieglāk, bet grūtāk būs.
Kaut vai tāds aspekts vien – iedomājies, kādu brēku sacelsim mēs un es arī – droši vien, ja V uzsāks kādas kaktu sarunas ar PLL vai SC, bet ZZS un citi – V. kļūdas gaidošie mediji – pasniegs to super gardā mērcē, izpušķoti un tēlaini, emocionāli un sirsnīgi, kā mums te viens otrs pārjūtīgs personāžs ik dienas mēdz rakstīt.
Tādus un līdzīgus jautājumus es te varu strīpām sarakstīt, un atbilžu man nav:(
tam lama – asprātīgi, asprātīgi, tu mums tāds tipisks latvietis – visu nokritizē, tikai pats neko nepiedāvā.
Labāks un svarīgāks par visu un visiem ir Puzes Betmens, saprotu jau, saprotu.
Prieks, ka vismaz uzņēmēju pārstāvji atbalsta V.D. un nosoda ZZS “nekā nedarīšanas” pozīcijas! Manuprāt, viens no konstruktīvākajiem LTRK viedokļiem, kas nebalstās uz “dariet, ko darīdami, bet netaupiet uz uzņēmējiem” un kas nebalstās uz to, ka strukturālajās reformās var atrast simtiem miljonu latu!
Piekriitu. Es apbriinoju Vienotiibu, kas ljauj ZZS nodarboties ar tik nelietiigu populismu. Ljauj uz sava (Vienotiibas) reekjina kraat leetas popularitaates punktus
Komentāri (42)
baibabruvele 15.02.2011. 14.37
Domaju, ka viens no galvenajiem iemesliem, kapec strukturalas reformas netiek veiktas ir tas, ka atbildigas amatpersonas vienkarsi nezina, ka sis reformas veikt, t.i, ko tiesi mainit, lai izglitibu,veselibu u.c. nozares padaritu labakasm, nemot vera, ka naudas nav un nebus. Trukst ideju. Un vienigie, kas so situaciju var mainiti ir attiecigo nozaru parstavji, vini mobilizejas, vini rosina, diskute, parliecina amatpersonas un visi kopa sastike kaut kadu planu, kuru ar laiku var uzlabot, bet, kamer veselibas nozares vai izglitibas nozares parstavju vidu ir tads ideju vakumsun apatija nekads strukturalas reformas nevar notikt. Reformam jasakas apaksa. Un piekritu, kas sis ir viens no retajiem konstruktivajiem ierosinajumiem, kas nacis no uznemeju puses attieciba uz strukturalajam reformam. Visi zina,ka vinas vajag, par to nav jautajumu. Ka vinas veikt – tas sobrid ir svarigakais jautajums.
3
Una Grinberga > baibabruvele 15.02.2011. 14.46
+ Ar amatpersonām noslēgt sabiedrisko izlīgumu, ka neviens neapelēs pie reputācijas vai nepārmetīs par slikti veiktu darbu iepriekšējos gados. Liela daļa amatpersonu vienkārši nepieļauj reformas, jo tad būtu jāatzīst, ka viņu iepriekšējas darbs ir ķēvei zem astes.
0
ilmisimo > baibabruvele 15.02.2011. 17.42
Ar amatpersonām noslēgt sabiedrisko izlīgumu,….
——————————————————
Minchenes vienuošanuos?
0
baibabruvele > baibabruvele 15.02.2011. 21.32
Es personigi uzskatu,ka tur nav neka slikta, ja atbildiga amatpersona – ministrs, ierednis – viens pats seit un tagad vel nezina, ka reformet savu nozari. Idejas rodas diskutejot visam iesaistitajam pusem un to ir tik daudz, cik iesaistitas puses spej tas radit. Politikim drizak jamak dazado iesaistito pusu intereses savienot, panakt kompromisu. Bet ja apaksa ideju nav – tad tas ir akmens nozares parstavju nevis politiku darzina.
0
viesturs 15.02.2011. 12.47
Īstas strukturālās reformas neviens nav ieinteresēts veikt,jo tas skar pašu ieņemumus un sakārtotā vidē grūtāk zagt! Vienīgā cerība,ka SVF uz papīra uzzīmētos valdības piedāvātos ciparus neatzīs! Neba nu mēs vienīgie pasaulē tādi blēži!
3
ievuliitis > viesturs 15.02.2011. 14.03
Tev ir informācija, ko Dombrovskis ir nozadzis? Padalies.
0
Dina Repša > viesturs 15.02.2011. 15.58
Betij! Nav jau jāzog tieši no Tava vai mana dzīvokļa. Ir pagājuši X gadi kopš Vaira runāja par likumu sakārtošanu kādu personu labā, nosaucot to par valsts nozagšanu. JL valdību vada gana daudz laika, lai vismaz runātu par konkrētiem likumiem un normām, kas būtu jāmaina. Tu esi kaut ko dzirdējusi? Jeb varbūt pa kluso ir pieņemts likums, kas nosaka personas atbildību par valsts līdzekļu tērēšanu? Valsts ar likuma palīdzību ļaut budžeta naudu triekt pa labi un kreisi tai paša laikā prasot naudu parāda segšanai no iedzīvotājiem. Faktiski tā ir zagšana. Protams – likumīga. Tev tā nešķiet? Piemēram, pirms vēlēšanām skaļi kliedza, ka noplenderēts sociālais budžets un nelikumīgi. Kāds par to ir atbildējis? Penšiem naudu ņēma no valsts budžeta. Kāpēc to solidāri neatskaitīja no lēmumu pieņēmēju algas? Un vēl un vēl… Manuprāt valstī ir sistēma, kas atbalsta tendenci uz valstisku zagšanu, jo tērē kā līdz šim un prasa vēl un vēl. Valsts rada apburto loku, un visi, kas tajā nonāk pēkšņi maina uzskatus – kā 4 kreklus. Tieši tālab es smejos par Lembja tiesu, jo Vienotība perē jaunus Lembergus un jaunas shēmas….
0
ievuliitis > viesturs 15.02.2011. 17.30
Šobrīd laika trūkuma dēļ nevaru tev atbildēt precīzi ar uzskatāmiem piemēriem un atsaucēm, bet labi atceros, vasarā pavīdēja ziņa, ka Tieslietu ministrija jau divus gadus, kā izstrādajusi likumu, kas tieši par atbildību bija. Iepriekšējās saeimas laikā tas vienkārši pazuda atbildīgā komisijā. Gribi zināt, kas komisiju vadīja? Vineta Muižniece – tagadējā Satversmes tiesas tiesnese, cienījams cilvēks, nē? Kāda šim likumprojektam ir tagadējā situācija – nemāku teikt. Neattaisnoju, bet, pieļauju, ka strādājot kuru gadu ugunsdzēsēju režīmā, nepārtraukti saskaroties ar nopietnu pretdarbību un darba bremzēšanu, visam izsekot ir grūti. Kas, protams, nav labi.
0
LAURIS 15.02.2011. 12.23
VAar būt sākumā nemsim piemēru no Krievijas un pasargāsim Latvijas zemniekus un patērētājus no vācu saindētās gaļas dempinga?
2
ilze_zagare > LAURIS 15.02.2011. 13.17
Tas ,diemžēl, atrodoties ES nav iespējams, jo vācijas pārtikas dienests dod atzinumu, ka gaļa atbilst.
0
raimonds_bossltd > LAURIS 15.02.2011. 14.28
to POLIITIKAKAL
Pietiktu jau ka ņemtu piemēru no veselīgākās valsts pasaulē un neindēties ar Boržomi.
0
Dina Repša 15.02.2011. 10.55
Man bažas rada tas, ka reformas neviens nav ieplānojis. VK jau pasen sastādīja kaut kādus idejiskus plānus, ko neviens neņēma vērā. Kad kurpe sāks spiest, sacarēs jaunu komisiju vai komiteju, kas atkal spriedīs mēnešiem. Līdzīgi kā nupat Rīgas Domē attapās par graustiem, ko skaitīs 2 mēnešus, lai arī tas sen bija izdarāms.
Skarbākais un neizpildamākais ir tas, ka reālas reformas būtu veicamas tieši Rīgas kantoros, kas līdz šim nev izdevies. Pamatīgi retināmas būtu visas kontroles institūcijas un īstais laiks radīt mazu, efektīvu, lietderīgu un cilcēkam draudzīgu valsts pārvaldi. Arī laukos 5 nelielas skolas varētu vadīt viens direktors, strādāt 1 grāmatvede – kā pasta nodaļās vadītāja ir arī pastniece. Faktiski – reformas realizēt vajadzētu cilvēkiem no malas, nevis tam baram, kas neko nedara, jo skatās tikai uz savu vietu, nevis uz šīs vietas lietderību un vajadzību valsts kontekstā.
4
Ieva > Dina Repša 15.02.2011. 11.11
tipa, bomži vislabāk noreformēs izglītības sistēmu?
Nu tas nu gan ir galīgi aplami. Tieši uravņilovka, ekspertīzes un zināšanu nenovērtēšana, ir mūs šai bedrē ievedusi. Ja vetārsts Veldre varēja vadīt valsts aizsardzību, bet agronoms Roze nu kūrēs telekomunikācijas, kādu rezultātu var sagaidīt, ja nu vienīgi “Našinf špecial” no lielākā finansu eksperta mutes?
Tak apdomājiet: vai zemākie platību maksājumi Eiropā neradās no tā, ka par tiem sprieda tie, kas no šīs sfēras neko nejēdz?
Tieši profānisms spieda gāzi grīdā un runāja par treknajiem gadiem..
Gribam vēl?
0
Dina Repša > Dina Repša 15.02.2011. 11.23
Reformēt nedrīkst paši reformējamie. Reformas ilgst jau 3 gadus un faktiski nekas nenotiek. “Cilvēks no malas” nenozīmē nekompetentu cilvēku! Atceries, kas sacīja karalim, ka šis ir gluži pliks?
0
andrejs_kirsis > Dina Repša 15.02.2011. 14.38
Reformas izglītības sistēmā jāsāk no apakšas – 1. klases. A tā skolotāji trīc un dreb par katru darba vietu. Aceros saukli”Labāk mazākas algas, vairāk darba vietas”! Es teiktu :”Labāk mazāk, bet spējīgus skolotājus”! Tad nebūs 5 nespējīgi skolotāji uz 10 skolēniem. Utt. Somu vai zviedru speciālistu piesaistīšana ātri atmaksātos. Jāiznīdē arī pagastveču tieksme pēc “savas” skoliņas. Uz šo “savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” daudz balsu nopelna Hūtaiņa adepti. Pēc tam varētu iet tālāk ar “step by step” politiku.
0
Dina Repša > Dina Repša 15.02.2011. 15.14
Domāju, ka par lauku skolām, pasta nodaļām un dzelzceļa līnijām ir jāskatās ne tikai finansiāli. Nez vai uz 20 gados noplicinātu reģionu – skolas ciet, autobuss 1x nedēļā, pasts x kilometru, dzelzceļa līnija pērn novākta, ārsts kaut kur aiz purva vai ezera, ceļš tuvākos 36 gados netiks remontēts – kāds vēlēsies doties dzīvot un radīt/audzināt bērnus vai attīstīt uzņēmējdarbību. Otrs – kas joprojām nav atrisināts – kas notiek un notiks ar skolu, slimnīcu, dzelzceļa staciju ēkām? Vēl gadus 10 atpakaļ ministri viens pakaļ otram sāka spriedelēt par ministriju īpašumiem, kuru apjomu tā arī neviens joprojām īsti nav secinājis. Faktiski situācija parāda to, ka reāla tālredzība valstī trūkusi visus šos gadus – esmu lasījis pētījumu kalnus, bet vai kāds ir aplēsis, kā latviešu emigrāciju ir ietekmējusi dzelzceļa līniju, skolu slēgšana, cik uzņēmumi ir likvidēti šo un valsts likumu formālas piemērošanas dēļ? Reformām ir jābūt – es nebaidos no šī nodeldētā vārda – revolucionārām un valsti mainošām. Diemžēl es neredzu cilvēkus valsts pārvaldē, kas ko tādu varētu veikt. 20 gadus mēs maksājam par nelietderīgu, neefektīvu un nevajadzīgu valsts pārvaldi, ieskaitot arī katram nepieciešamas sfēras.
0
mxblack 15.02.2011. 10.50
Finālā tam visam šeit tik tiešām vairs nebūs darba roku, pensionāriem nebūs pensiju, bet valdībā strādās bomži, jo arī tos neviens vairs neuzturēs. Es nekad nevarēju iedomāties ka es balsoju par absolūti akliem un stulbiem politiķiem, kuru vienīgais mērķis ir noturēties krēslos par katru cenu, aplaupot valsts vismazturīgāko slāni par labu visādiem lembergiem, lai tos paglābtu no nodokļiem. Tas gajiens ar tiem Latvenergo tarifiem tam ir vispilgtākais piemērs, kādu finansiālo politiku piekopj šī valdība. Visa tā konsolidācija faktiski ir mazturīgo strādnieku padarīšana par pilnīgiem nabagiem. Cilvēki neiet ielās tikai tapēc, ka nav ko likt vietā šiem nespējniekiem. Atliek vienīgi kravāt koferus. Žēl, ka man kautkur Anglijā neviens manu šeit izpelnīto pensiju nemaksās. Tad es ar steigu pārceltos uz dzīvi citur. Tomēr drīz jau arī šeit pensionāri būs spie4sti atkal iet strādāt, kaut guļot uz nāves gultas, lai nenosprāgtu badā.
1
Ieva > mxblack 15.02.2011. 11.01
Kāds mans paziņa, Krievijas žīds, savulaik, vēl no Padomijas emigrēja uz ASV. Tur uztaisīja itin labu karjeru, bet par to nav šis stāsts. Stāsts ir par to, ka pie viņa uz dzīvi pārvācās arī viņa vecāki- tad jau Krievijas pensionāri. Rezultātā viņi saņem pensiju ASV, kas, protams ir minimāla, bet daudz augstāka par to, ko vecāki, godīgi strādājot, bija dabūjuši Krievijā, Tas viņiem ir bijis liels trieciens, jo pēc rakstura viņi drusku uz nacionālšovinismu velk, un visa dzīve, visa jēdzienu sistēma ir veidojusies dzīves laikā PSRS. Kā valsts, pret kuru viņi ideoloģiski cīnījās, par darbu dabūja pat ordeņus, nu viņiem maksā vairāk?
Es šo stāstu atcerējos, jo rakstījāt, ka citā valstī nemaksā.
0
austrisv 15.02.2011. 10.43
“Kā piemēru reformējamām nozarēm Endziņš minēja izglītības sistēmu, kur būtu nepieciešams mainīt finansēšanas modeli. Tik liels valsts augstākās izglītības iestāžu skaits kā patlaban, Latvijā nav nepieciešams. Viņuprāt, samazinot augstskolu skaitu un izveidojot filiāļu struktūru reģionos, augstākās izglītības iestādes būtu iespējams stiprināt”
Pilnīgi manas domas, jo izglītības joma prasa tūlīt aiz labklājības un veselības jomas, visvairāk budžeta līdzekļu!!! Cik ilgi vēl tas Broks no ZZS neko nedarīs! Pilnīgi piekrītu, ka vajag tik maz: vismaz tās reģionu augstskolas pārveidot par filiālēm un pat tad jau ir ekonomija budžetā!
Manuprāt ZZs tīšām bremzē reformas, kuras pat parastam cilvēkam ir saskatāmas, nu nevajag Latvijā ražot tik daudz pat bezdarbniekus ar augstāko izglītību, piemēram, politologus, sabiedrisko attiecību speciālistus un vēl visādus ne šādu ne tādus tautsaimniecībai nevajadzīgus speciālistus!
ražo un ražo, bet īstu un kompetentu žurnālistu ir tik maz….
5
Valdemārs Valdemārs > austrisv 15.02.2011. 11.24
Ir tāda anekdote par universitāšu biznesu: fiziķus mācīt ir dārgi – viņiem vajadzīgas mēriekārtas. Labāk ekonomistus – viņiem pietiek ar rakstāmpiederumiem un noteikti nepieciešams papīrgrozs. Bet vēl labāk filozofus – viņiem arī papīrgrozu nevajag.
0
Una Grinberga > austrisv 15.02.2011. 12.27
Redzi, nav jau slikti, ka universitātes nodarbojas ar biznesu, bet arī biznesā izdzīvo tas, kurš spēj piedāvāt labāko preci/servisu par zemāko cenu. Mums sanāk visdārgākais un visnekvalitatīvākais pakalpojums diemžēl.
0
martins_kibilds > austrisv 15.02.2011. 13.08
Neadekvāta anekdote. Jo ne jaut tur ir problēma, ka daudz naudas aiziet filozofu un politologu izglītībā. Gribētu redzēt, cik naudas valsts ietaupītu, ja aizklapētu ciet filozofijas un sociālo zinātņu fakultāti? Varu derēt, ka neko daudz neietaupītu. Bet pašlaik ir tā, ka, piemēram, dārgi izglītojam ārstus, kas pēc tam vai nu nestrādā profesijā, vai arī strādā ārzemēs. Un cik nekam nederīgu inženieru tiek sagatavots, kuri nekā nejēdz no savas jomas, jo beiguši fakultāti ar nopirktu diplomdarbu?
0
Valdemārs Valdemārs > austrisv 15.02.2011. 15.12
Nav runa par to, ko valsts ietaupītu, bet gan ko iegūtu, ja plašākas iespējas iegūt bakalaura grādu būtu dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs, ierobežojot abiturientu iespējas izvēlēties t.s. soft sciences. Savukārt anekdote ilustrē, kādēļ, pastāvot vienādām darbaspēka izmaksām, dabaszinātņu programmas universitātēm rada mazāku peļņu nekā sociālās un humanitārās zinātnes. Ļaujot pieprasījumam un piedāvājumam noteikt studiju programmu īpatsvaru, tirgus līdzsvars tieksies uz studentiem vieglāko un universitātēm lētāko risinājumu.
Studiju kvalitāte kā tāda un studiju programmu atbilstība nākotnes darba tirgus prasībām ir divas pavisam atšķirīgas problēmas. Tādēļ no apgalvojuma jeb retoriska jautājuma par inženiertehnisko fakultāšu absolventiem ar “nopirktiem” diplomiem neizriet, ka studiju programmu īpatsvara maiņa nebūtu lietderīga.
0
Valdemārs Valdemārs > austrisv 15.02.2011. 15.33
Izglītības kvalitātes un izmaksu neatbilstībai ir vienkāršs skaidrojums. Ja tirgū valda pārmērīgs pieprasījums pēc sociālo un humanitāro zinību programmām, protams, ka piedāvātais pakalpojums būs mazāk kvalitatīvs (kaut vai kvalificētu mācībspēku trūkuma dēļ), bet universitātes par to prasīs lielāku samaksu. Savukārt studentu mobilitāte kopumā nav sevišķi augsta, tādēļ ļoti sīva konkurence ar rietumu universitātēm nevalda. Tipisks pārskaršanas gadījums, kāds mums bija vērojams NĪ tirgū.
0
mary75 15.02.2011. 10.19
Ja neveikt nepopulāras reformas tagad, pirmajā gadā pēc vēlēšanām, tad, jo tuvāk vēlēšanas, jo tas būs vispār nereāli.
Tā totālā intelektualā mazspēja, bezatbildība, zema līmeņa populisms, kas patreiz tiek demonstrēts no ZZS, un asbsolūtā V mazspēja pret Lembergu vienkārši vairs nav panesami.
Reizēm toč, liekas, ka jāsāk mācīties igauņu valodu, viss, kas notiek šinī valstī, ir vienkārši absurds, kas vairāk nav izturams.
Tas, saprotams, nav nopiretni, bet, ja te visu arī turpmāk noteiks mazais Puzes bandīts, un V pēc kārtējā spļāviena sejā spēs tikai aplaizīties, tad toč jāmūk, vismaz, bērniem to ietekšu.
Jo, ja ar ekonomiku viss būs slikti, tas tikai nāks par labu tādiem populistiem, kā Lembergs, un nākamreiz viņi dabūs vēl vairāk vietas.
Un tad tas ir Latvijas noriets, kā tiesiskas un demokrātiskas valsts, noteikti, kas sācies jau tagad.
Un Lemberga republikā dzīvot negribas.
12
Una Grinberga > mary75 15.02.2011. 10.23
Igauņu valodu var iemācīties tiešām ātrāk nekā sagaidīt, kad Puzes hercogs aizies cietumā vai pie dieviem un Latvijā iestāsies miers!
0
mary75 > mary75 15.02.2011. 13.36
Par ko tu vispār runā?
Kādā cietumā?
V taču neļaus iesēdināt savu vienīgo galveno koalīcijas partneri.
Nedomā, ka Lembergam uz katru ZZS deputātu nav disks vai mapīte ar kompromatu, un viņš arī no cietuma nediktēs, kas viņam jādara.
Un ja nu apvainosies un liks ar V vairs nedraudzēties?
Ko V tad darīs?
Zaudēs visus amatus un sēdēs opozīcijā?
ZZS jau nu noteikti paliks valdībās vienalga ar ko, domāju, ar SM vien pietiks, lai Lembim nekas netrūktu ne cietrumā, ne pēc cietuma, pat ja viņam visu konfiscē, kas, dabiski, ir pilnīgi nereāli.
Tā ka V, laikam, lūdz dievu, lai viņas vienīgo iespējamo koalīcijas partneri neiesēdina, vismaz vēl gadus trīs, bet, sāk izskatīties, ka nekad.
Šī ir tā, ko šahā sauc par pata situāciju, kaut arī, vairāk izskatās pēc mata vienotībai.
0
ievuliitis > mary75 15.02.2011. 13.58
Dzeri, tavs sašutums ir pilnīgi izprotams un skaidrs, ka ilgi tā turpināties vairs nevar. Bet man personīgi nav atbildes uz jautājumu – ko tadā situācijā V. darīt? Mēs atceramies, kas notika, kad Repše nevēlēdamies pakļauties koalīcijas diktātam demisijonēja. Kādiem tikai vārdiem netika lamāts un izsmiets. Vai turpmākajos gados valstīj viņa principialitāte nāca par labu?
Ja V tagad atteiksies no smagiem kompromisiem, pagriezīs muguru un teiks – mēs ar jums vairs nespēlēsimies!, domā kāds lūgsies – nākiet atpakaļ? Nopriecāsies, ka neērtie koalīcijas partneri būs dabūti pie malas paņems koalīcijā sev radniecīgākus personāžus un tad nu gan – man ir sajūta – nākotnes izredžu valstij, kā tādai, vispār nepaliek. Labākajā gadījumā – formāli neatkarīga Krievijas federācijas satelītvalstiņa. Mēs to gribam?
Piedāvā citus variantus, ja tev ir.
0
mary75 > mary75 15.02.2011. 15.17
Patreiz izeju atrast grūti, dabiski, bet, jāmēģina, vismaz, vest kādas sarunas ar pārējām partijām – gan SC, gan ar PLL un VL.
Un tad skatīties, kā varētu padarīt Lemberga ietekmi mazāku, un uz kādiem noteikumiem to varētu izdarīt, ja viņi piekrīt zināmu reformu veikšanai.
īsāk sakot, jāiesaista koalīcijā vai nu SC, vai nu PLL un VL, jo Lemberga ir stipri par daudz,
Saprotams, viegli tas nebūtu, bet, būtu, vismaz, jāmēģina, jāpatirgojas ar amatiem, un tad jāskatās, kurš ļaunums būs mazāks.
Skaidrs, nedarīt neko, sēdēt savos krēslos, un pakļauties Lemberga diktātam ir daudz vieglāk, nekā meklēt kādu izeju.
Un es jau no paša sākuma teicu, ka koalīcija divvientulībā ar Lembergu ir kļūda, un patreiz tas pierādāss, tas, ka koalīcija tikai ar SC, vai ar ZZS un SC būtu kaut kas vēl sliktāks, ko es, dabiski, tūlīt dzirdēšu, gan ir tikai pieņēmums, un nekādi pierādījumi tam nav, jo netika pat pamēģināsts.
Un jau iepriekš pasaku – atzīst SC okupāciju, vai tikai aneksiju, man pie vienas vietas.
Ja svarīgāks par visu ir simboli un auseklīši, tads, dabīgi, SC neder.
Bet, tur ir pietiekoši daudz sakarīgi cilvēki arī, un gan jau, nokļūstot valdībā,, sāktu domāt loģiskāk arī attiecībā uz ekonomiku.
Ar ko Lembergs ir labāks?
Laikam, ar to, ka viņam sen jābūt aiz restēm, SC tādi īsti vēl neviens nav.
0
austrisv > mary75 15.02.2011. 15.35
Džeri! Tu gan esi naivs, iedomādamies, ka PLL vai SC ir labāki un strādās Latvijas valsts labā nevis savu vai savu sponsoru labā, kuri diemžēl, nav Latvijā!!!
0
mary75 > mary75 15.02.2011. 15.46
Tā ir parastā atruna.
ZZS gan, toties, stipri strādā valsts labā, ja ar valsti saprot Lembergu.
Un tas jau ir pierādīts fakts.
Ar SC gan vēl neviens pat nav mēģinājis strādāt, tā ka kurš ir ļaunāks – ZZS vai SC, tas vēl nav zināms.
Un tie balsojumi par labu Karginam ir tikai tāds sīkums, salīdzinot ar to, ko valstij nodarījuši PLL un ZZS, esot pie varas visu laiku.
Tā ka nevajag atkārtot ierastas mantras.
RD taču strādā, un vai tad kaut kas briesmīgs, izņemot visu to pašu, kas agrāk – savējo bīdīšana utt?
0
ievuliitis > mary75 15.02.2011. 17.11
Taisnība tev Dzeri daudz kur ir, bet ne visur. Bet – kā vienmēr – teorijā viss ir vienkārši un skaidri. Būtu koalīcijā trešais spēks, esi drošs, tie divi pārējie atradīs kopēju valodu pēc principa “es – tev, tu – man”, un V no tā nevis vieglāk, bet grūtāk būs.
Kaut vai tāds aspekts vien – iedomājies, kādu brēku sacelsim mēs un es arī – droši vien, ja V uzsāks kādas kaktu sarunas ar PLL vai SC, bet ZZS un citi – V. kļūdas gaidošie mediji – pasniegs to super gardā mērcē, izpušķoti un tēlaini, emocionāli un sirsnīgi, kā mums te viens otrs pārjūtīgs personāžs ik dienas mēdz rakstīt.
Tādus un līdzīgus jautājumus es te varu strīpām sarakstīt, un atbilžu man nav:(
0
ilmisimo > mary75 15.02.2011. 17.31
…balsojumi par labu Karginam ir tikai tāds sīkums…
——————————————————
Kargins apvainuosies par šituo….
0
ilmisimo > mary75 15.02.2011. 17.34
…īsāk sakot, jāiesaista koalīcijā vai nu SC, vai nu PLL un VL,..
———————————
..musulmaņu brālība, pestīšanas armija,Zilais krusts,Vissarions…
0
ilmisimo > mary75 15.02.2011. 17.36
Ja svarīgāks par visu ir simboli un auseklīši,..
——————————————————
Ne ne!
Svarīgāki ir krisbergi.Un kravcovi.
0
ilmisimo > mary75 15.02.2011. 17.38
RD taču strādā, un vai tad kaut kas briesmīgs, ..
————————————————
Runā, ka vācu laikā ar varēja dzīvuot un cara laikuos vispār bijuse tīrā paradīze…
0
mary75 > mary75 15.02.2011. 21.51
tam lama – asprātīgi, asprātīgi, tu mums tāds tipisks latvietis – visu nokritizē, tikai pats neko nepiedāvā.
Labāks un svarīgāks par visu un visiem ir Puzes Betmens, saprotu jau, saprotu.
0
Una Grinberga 15.02.2011. 09.55
Prieks, ka vismaz uzņēmēju pārstāvji atbalsta V.D. un nosoda ZZS “nekā nedarīšanas” pozīcijas! Manuprāt, viens no konstruktīvākajiem LTRK viedokļiem, kas nebalstās uz “dariet, ko darīdami, bet netaupiet uz uzņēmējiem” un kas nebalstās uz to, ka strukturālajās reformās var atrast simtiem miljonu latu!
1
+3
0
Atbildēt
@buchamona > Una Grinberga 15.02.2011. 10.09
Piekriitu. Es apbriinoju Vienotiibu, kas ljauj ZZS nodarboties ar tik nelietiigu populismu. Ljauj uz sava (Vienotiibas) reekjina kraat leetas popularitaates punktus
0