Auziņš: solīts finansējumu augstākajai izglītībai nesamazināt
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (24)
austrisv 03.02.2011. 16.43
Vai tas ir normāli, kā nesen dzirdēju, ka Stradiņa universitāti finansē no veselības nozarei atvēlētiem valsts budžeta līdzekļiem! Taču, tavu brīnumu, jo šī universitāte nebūt nesagatavo tikai veselības nozarei nepieciešamos speciālistus! vai tik tur negatavo arī politologus un, kā nupat dzirdēju radio, pat sola policistiem augstāko izglītību!!! Vai tas nav kaut kāds nonsens, ka šo augstskolu finansē no tās nozares, kurai tāpat līdzekļu nepietiek?????
Augstākā izglītība ir jāreformē un steidzīgi, jo tā notērē līdzekļus , piemēram, sagatavojot ārstus eksportam uz ārzemēm piedevām par velti no mūsu nabadzīgās tautas kabatas. Divas ārstniecības augstskolas uz 2 milj iedzīvotājiem ir baisa greznība, lai neteiktu vairāk- izšķērdība!
3
viesturs > austrisv 03.02.2011. 20.08
Rīgas Stradina universitātē par Veselības valsts budžetu sagatavo tikai ārstniecības speciālistus, bet politologi, ekonomisti u.c. ir pilnībā maksas studijas. Ārstu sagatavošanai ir piešķirts liels budžets ,jo laikā,kad IZM samazināja budžetu, Veselības ministrija to nedarīja vai samazināja minimāli. No Veselības budžeta tiek finansēta arī rezidentu izglītība,naudu novirzot RSU.
0
austrisv > austrisv 04.02.2011. 10.19
Vai mūsu valstī vajadzīgas divas augstskolas ārsniecības un citu profesiju speciālistu sagatavošanai, lai tie dotos strādāt uz ES valstīm????
0
viesturs > austrisv 04.02.2011. 15.48
To vajag pašām augstskolām un pasniedzējiem
0
Dzintars Kalniņš 03.02.2011. 14.15
Izglītības nozare Latvijā daudz neatšķiras no citām valsts pārvaldītajām nozarēm –
1) vadība saņem lielas algas (tādas, kuras ir konkurētspējās ar Eiropas vadošajām augstskolām),
2) sistēma ir kā caura, novalkāta zeķe, kuras lāpīšanai (uzturēšanai) katru gadu tiek nelietderīgi tērēti nodokļu maksātāju nauda (apjomu nav jēgas salīdzināt ar Eiropas valstīm, kur sistēma ir daudz vairāk sakārtota)
3) klienti (studenti) saņem ne pārāk kvalitatīvu un nekonkurēt spējīgu pakalpojumu.
Pats esmu izglītojies ārzemēs un pēc studiju beigām, atbraucot uz Latviju, bija interesanti novērot, ka mani darba kolēģi (gados jauni 2-3 kursu studenti) spēja apvienot pilna laika studijas ar pilnas slodzes darbu (finanšu sfērā, kurš arī prasīja arī daudz virsstundu darbu). Tas nu nekādi nebūtu iespējams tajā ārzemju universitātē, kurā mācījos es. Protams, varēja strādāt nepilnas slodzes darbu, bet pilnu slodzi – nē, tad izglītības iegūšana aizņemt nevis 4 gadus, bet gan 8. Manuprāt, šis arī norāda uz to, ka pie mums austākās mācību iestādas tiek apmeklētas papīra pēc un ka reālā izglītība tiek iegūta darba vietā. Patiesi uzskatu, ka vislielākās iemaņas/pieredze cilvēks var iegūt tikai un vienīgi darbā, bet tādā gadījumā tad vajag pārskatīt visu sistēmu. Ja reiz universitātes papīrs ir tikai ķeksītis, tad samazinām tos resursus līdz minimumam un lai visi apgūst visu tālmācības ceļā, nokārtojot ieskaites vai iesniedzot bakalaura darbus! Otrs variants (kas būt daudz prātīgāks), reformējam sistēmu tā, ka tiek ieviesti noteikumi, kā rezultātā tiek samazināts n-to valsts uzturētu augstāko mācību iestāžu skaits un izveidota vienota valsts universitāte ar centralizētu vadību un vienotu stratēģiju, kā arī būtu iespēja attīstīties privātām augstākajām mācību iestādēm.
0
ieva_sture 03.02.2011. 12.16
Visiem brēcējiem, kas domā, ka Latvijā ir pārāk daudz cilvēku ar augstāko izglītību, ir vērts atcerēties/uzzināt, ka tikai 12% iedzīvotāju ir augstākā izglītība.
2
Una Grinberga > ieva_sture 03.02.2011. 12.54
Runa ir par tēriņiem un kvalitāti nevis par skaitu, bet jautāšu, kur ņēmi 12% (vai statistikā liki klāt arī bērnus, kuriem pat teorētiski nevar būt augstākā izglītība), jo Eurostat uzrāda sekojošu bildi:
1) 21.7% ar augstāko izglītību no visiem darbaspējigajiem 2009.gadā Latvijā
2) ES vidējais ir 22.1%
3) Latvija apsteidz daudzas Vidusjūras un Centrālās-Austrumeiropas valstis
Avots: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=edat_lfse_07&lang=en
0
andrejs_kirsis > ieva_sture 03.02.2011. 14.27
Tikai nejauc! PR NAV augstākā izglītība!
0
Una Grinberga 03.02.2011. 12.01
Vēl pārsteidz, ka IZM atsevišķi finansē piem. Baltu filologus, Latviešu filologus un Filologus – katrai dažas budžeta vietas, bet kopā paliels skaitlis. Līdzīgi tas notiek ar lauksaimniecības un ražošanas profesionālajām programmām – dažādas specializācijas vienai un tai pašai programmai un ievērojams budžeta vietu skaits. Ne-valsts sektora profesijas (kas nav īpaša prioritāte) ir jāfinansē pašiem. Ekonomisti, arhitekti, žurnālisti, juristi utt. – tās ir tīras privātā sektora profesijas, kurām ir labas algas pēc absolvēšanas – kādēļ tās būtu jāfinansē no valsts līdzekļiem?
1
lebronj2356 > Una Grinberga 03.02.2011. 18.36
Bet redz viena tāda laba valstiska ekonomista vai jurista trūkst. Avīzes tiražē tikai banku darboņu atzinumus un viss. Tāpat ir jāpadomā vai vajag mācīt medicīnu 2 vietās, ja ārstiem pēc pabeigšanas nav kur stažēties un nauda izsviesta vējā. Man liekas, ka tehnisku cilvēku trūkumu ir jārisina arī caur tehnikumu, sevišķi Valsts Tehnikuma, kvalitātes uzlabošanu, vismaz līdz tam līmenim, kādā tas bija līdz karam, noteikti jāstiprina mežlūpniecības un lauksmainiecības apguve – vienā Rīgā visu darot mēs netiksim pie turības, jo neizmantosim, to kas mums ir !
0
artisch 03.02.2011. 11.57
Valsts no augstākajā izglītībā ieguldītās naudas nesaņem nevienu Turības juristu un biznesa vadības speciālistus arī nemaz tik daudz nesaņem. Ja pareizi atceros tad iekš LU Ekanomikas un vadības fakultātes bij ~ 200 budžeta vietas vienā gadā (visās studiju programmās kopā). Pārējie šīs fakultātes studenti apmaksā un pat pārmaksā par savām studijām. Nevajag brēkt ka nevien neko nemāk – ir ļoti spēcīgi fiziķi, matemātiķi, ķīmiķi u.c.
“Bet” sacīja: “Latvijā ir par daudz valsts finansētu augstskolu- tā ir kā barotava dažāda veida pasniedzējiem, ne kadru sagatavošana Latvijas tautsaimniecībai!”
Piekrītu šim apgalvojumam. To noteikti vajag mainīt, taču līdz tam tās ceļš ejams… Diemžēl kopš valsts neatkarības atgūšanas vidējā speciālā izglītība ir degradēta gandrīz pilnībā. Rezultātā jauniešiem ir 4 iespējas – palikt ar vidējo izglītību, iegūt sūdīgu vidējo speciālo + sabiedrības uzskatu ka esi muļķis, iegūt sūdīgu augstāko izglītību Latvijā vai doties studēt uz ārzemēm. Diemžēl ne katrs var aizbraukt studēt citur, rezultātā liela daļa izvēlas sūdīgu augstāko izglītību…
Manuprāt samazinot augstskolu skaitu mēs iegūsim kaudzi jauniešu ar vidējo izglītību bez profesijas kuriem nebūs kur doties. Papriekšu vajadzētu atjaunot/uzlabot vidējās speciālās izglītības līmeni un prestižu visās nozarēs, pēctam nevajadzīgās augstskolas nomirs dabīgā ceļā…
0
mary75 03.02.2011. 11.42
Augstakā izglītībā sen vajadzīgas radikālas reformas.
Patreiz pārāk daudz valsts finansētu humanitāru augstskolu ar zemu pasniedzēju un studiju kvalitāte, tas viss pārvērtis par “augstskolu biznesu” un kārtējo veidu, kā valsts naudu pārpumpēt atsevišķu cilvēku kabatās, radot diplomētus bezdarbniekus.
Vispār, daudz lielāka vērība un līdzekļi būtu jāpiešķir taisni profesionālai izglītībai.
1
lebronj2356 > mary75 03.02.2011. 13.44
Arī t.s. profesionālā izglītība nedod lielu rezultātu, jo ļoti daudzi bezdarbnieki ir arī no RTU – ražošanas ta Latvijā nav. Ir jākoordinējās ar darba devējiem – piemēram ļoti laba sadarbība ir ar Grindexu….Nav normāli, ja pabeidz augstskolu, bet visur prasa praksi 3 g garumā, kuras nav. Ir jāpadomā arī darba devējiem, ka speciālisti, kas ir kapitāls nekrīt no gaisa, pie tā ir jāpiestrādā, nevis jāmaksā minālā + aploksne un jāgaida pasakaini rezultāti. Par augstskolām – ir jāmainās mūžsenajiem iesūnojušajiem kadriem, lai izglītību padarītu mūsdienīgu. Piemērs ir šeit pat publicēts vienas profesores brāķis, kas notiek, ja aizsēžās amatā. Gluži vienkārši smadzenēm arī ir savs darba laiks !
0
Una Grinberga 03.02.2011. 11.09
Nauda, nauda, nauda… Laikam neviens ne par ko citu nerunā! Latvijas augstākā izglītība ir MORĀLI novecojusi. Ja viss, ko Auziņš ir “reformējis” savā laikā ir apvienotas Moderno valodu un Filoloģijas fakultātes, tad kādēļ tiek tik dārgi algoti tādi rektori, kuriem nav nekādas vīzijas.
“Mēs gaidām politisku lēmumu no augšas” – vai IZM ir jādomā, kā kurā universitātē tiks organizēts mācību process?
Nezinu, kādēļ universitāšu vadības braukā komandējumos uz citām valstīm, bet tas absolūti neprasa milzum fantastiskus ieguldījumus:
1) pāriet uz moduļu sistēmu;
2) attīstīt augstas klases komerciālas programmas;
3) efektivizēt mācību personāla darbu: samazināt profesoru skaitu, bet 80% nodarbināt LU (nevis viens profesors lasa lekcijas visās Latvijas augstskolās)
4) pāriet uz e-sistēmu administratīvo un mācību procesa darbu organizēšanā;
5) attīstīt zinātniskus komerciāli izdevīgus projektus, kas balstās nevis uz valsts, bet privātā sektora līdzekļiem
utt.
2
Māris Engers > Una Grinberga 04.02.2011. 00.39
“nav nekādas vīzijas” – smieklīgi. Auziņam pārmest, ka viņam nav “nekādas vīzijas”? kurš vēl publiskajā telpā tik daudz ir izteicies par iespējamiem virzieniem, kuros būtu jāattīstas LU un Latvijas augstākajai izglītībai? tam otrajam, protams, vajadzīgs plašs atbalsts, pirmā aizmetņi ir kaut vai notikumi v.&filosofijas fakultātē.
moduļi LU ir, kaut arī, manuprāt, drīzāk uz papīra, jo to “savietojamība” īsti nesrādā. “e-sistēma” atsevišķās fakultātēs tiek izmantota apjomīgi un veiksmīgi, citās – atkal, uz papīra. “augstas klases komerciālo” programmu piedāvā RSEBA, neesmu pārliecināts, vai vairāk vajag.
par pasniedzēju darba optimizēšanu pielnīgi piekrītu, pašreizējā situācija nav normāla. jāpiebilst gan, ka pirmais solis būtu atalgojums, kas labam pasniedzējam neliktu meklēt iespējas piepelnīties.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 04.02.2011. 10.18
@_M_
Neviens Auziņam neliedz reformēt LU par modernu universitāti – neviens IZM jau neliek šķēršļus. Latvijas likumi nenosaka, kā valsts augstskolas realizē savas programmas. Viss, ko IZM nosaka ir dotācijas pa profesionālajiem virzieniem.
Moduļi ir vienīgais risinājums ārzemju pasniedzēju piesaistīšanai, jo neviens augstas klases profesors uz veselu semestri mācīt vienu priekšmetu nebrauks. Kad reģionālās augstskolas redzēs, ka tas strādā un ka viņi tad arī varētu piesaistīt kvalificētāku personālu, tad visā valstī uz to pārietu. Nesmīdi ar RSEBA! AUGSTAS klases komerciālu programmu Latvijā nav! OK, studentiem būtu jāmaksā ievērojami vairāk, bet tad viņi zinātu, ka tiek pieacināti pasaules līmeņa profesori, kas nodrošina augstu līmeni un labas darba perspektīvas.
0
austrisv 03.02.2011. 10.41
Interesanti gan, ka finansējumu augstākajai izglītībai nesamazina, kaut arī studentu skaits samazinās. Arvien vairāk studentu dodas mācīties uz ES augstskolām, jo mācību maksa tur apmēram tāda pati kā Latvijā un dažās pat bez maksas, bet kvalitāte ir daudz daudz augstāka!!!
Latvijā ir par daudz valsts finansētu augstskolu- tā ir kā barotava dažāda veida pasniedzējiem, ne kadru sagatavošana Latvijas tautsaimniecībai!
0
janazakovica 03.02.2011. 10.24
ko valsts sanem preti no ieguldijuma augstakaa izglitibaa..turibas juristus un biznesa vadibas specialistus..cilveki kas pasi neko nemak ari citiem neko nevar iemacit.visa valsts pilna ar jauniesiem kam ir diplomi bet vini neko nemak un ari nevienam nav vajadzigi…protams daudz spozak mums ir ar humanitaram zinatnem..
1
+2
0
Atbildēt
@ieva_sture > janazakovica 03.02.2011. 12.14
Kopš kura laika Turībai tiek valsts finansējums? Savukārt biznesa un vadības speciālisti lielākoties mācās par savu naudu.
Jums ir dati, kas parāda, ka jauniesi ar diplomiem sēž bez darba? Labprāt redzētu.
0