Augstākās izglītības attīstībai studijas jānodrošina angliski
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (44)
Jānis Romanovskis 31.01.2011. 15.42
Igaunija- visiem doktorantiem pirms darba aizstāvēšanas viens semestris ir jāpavada, studējot ārzemēs.
Без шкирбас кур? Арии Криевия? Не может быть! Ж-)))
0
Inta Bērziņa 31.01.2011. 13.55
Manis veidotas tabulas: http://ljza.lv/home/category/51 var redzet cik personas ir izvelejusas rakstit darbu ENG
0
Bulkujānis www.lasma 31.01.2011. 05.47
“..Nav jāstudē latviski tikai tāpēc, ka citādāk pasliktinātos latviešu valodas zināšanas savā profesijā. Latviešu valodas zināšanas ir atkarīgas no savas latviskās identitātes apzināšanās un lepnuma.”
Tā gluži nav. Ar lepnumu vien nepietiek, ir nepieciešama arī prasme. Bez prasmes šis lepnums kļūst pat grotesks. Un citētais teikums jau satur vāji slēptu apgalvojumu, ka latviešu valodā kvalitatīvas studijas nav iespējamas. To, vai valoda ir dzīvotspējīga, vai arī lemta ātrai iznīkšanai, nosaka tās lietojamība *visās* dzīves jomās. Padomāsim, kur ir būtiska atšķirība starp, piemēram, čukču valodu un – pagaidām – latviešu valodu. Universitātē daudzi fiziķi kvantu mehāniku kādreiz mācījās no Šiltera un Āboliņa sarakstītas grāmatas, kas kā ievadkurss nebija slikta, bet galvenais – deva kopējus terminus un spēju diskutēt – vēlāk, jau augstākā līmenī -par jebkurām šīs jomas lietām latviski. Čukču valodā, cik saprotu, šāda iespēja, visticamāk, nepastāv, jo vienkārši trūkst terminu (lūdzu mani atvainot, ja kļūdos). Un tajā pašā laikā, studijas latviešu valodā nebija ne mazākā mērā traucēklis tās pašas lietas pārlasīt no pasaulē daudz atzītākām grāmatām angļu, vācu vai krievu valodās.
Krievu valoda šajā diskusijā tiek kaut kā noklusēta, bet tehniskajās disciplīnās joprojām ir liela priekšrocība to pārvaldīt, gan oriģinālo, gan arī no angļu valodas tulkoto, bet daudz lētāko grāmatu dēļ. Un ja mēs tagad pieņemam, ka studiju kvalitāte pati no sevis uzlabosies, ja pārvāksimies pilnībā uz angļu valodu (t.i., pārejam no mazas valodas uz plaši lietotu), tad mums ir jāpieņem arī otrs loģisks secinājums: Studiju kvalitāte uzlabosies arī tad, gan mazākā mērā, ja mēs augstskolās pilnībā pāriesim uz krievu valodu. Ņemot vērā etnisko sastāvu, domāju, ka to liela daļa Latvijas studentu no visas sirds to apsveiktu.
Nobeigumam varu formulēt vienkāršu principu. Nacionāla valsts spēj pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr tā spēj nodrošināt savas nākamās intelektuālās elites izglītību savā valodā.
1
Ejiet ka Jūsu visi.. > Bulkujānis www.lasma 31.01.2011. 14.32
Manis teiktais nesatur vāji slēptu apgalvojumu, ka latviešu valodā kvalitatīvas studijas nav iespējamas.
Viss, ko es gribēju pateikt ir tas, ka “Angļu valoda nav burvju nūjiņa, kas uzreiz atrisinās visas problēmas, bet tā vismaz atvērtu plašākas iespējas kvalitātes uzlabošanai, kas ir lēns un ilgstošs process”. Īpašs uzsvars uz “plašākas iespējas”.
Tāpat arī neesmu apgalvojusi, ka ir pilnībā jāpāriet uz studijām angļu valodā. Tam es noteikti nepiekrītu (negribu iedziļināties, kāpēc).
0
Ejiet ka Jūsu visi.. 31.01.2011. 00.28
Viens no visbiežāk minētajiem iemesliem, kāpēc nevajadzētu pāriet uz studijām angliski, ir latviešu valodas zināšanu pasliktināšanās. Es uzskatu, ka tas ir absurds. Nav jāstudē latviski tikai tāpēc, ka citādāk pasliktinātos latviešu valodas zināšanas savā profesijā. Latviešu valodas zināšanas ir atkarīgas no savas latviskās identitātes apzināšanās un lepnuma.
Tāpat nav arī teikts, ka būtu pilnībā jāpāriet uz studijām angliski, bet, manuprāt, noteikti lielā daļā gan. Iemesli:
1. Spiediens uz augstskolu iepirkt vairāk jaunas grāmatas un zinātniskos žurnālus angliski. Šajā valodā lielākoties tiek tulkoti vai rakstīti darbi, kas ir pasaulē atzīti (latviski neviens netulkos, jo nav pietiekami liela pieprasījuma, lai tas būtu pelnoši). Manas nu jau bijušās fakultātes bibliotēkā bija lielākoties tikai novecojuši darbi krieviski un DAŽAS jaunas grāmatas angliski.
2. Spiediens uz pasniedzējiem, kas n-tos gadus pasniedz vienu un to pašu bez jebkādām izmaiņām, interesēties par jaunāko savā jomā, nevis turpināt lasīt jau no galvas zināmās 50.gados izdotās grāmatas krieviski.
3. Spiediens uz studentiem vairāk lasīt jaunākos materiālus angliski (kuriem būtu arī lielāka pieeja).
4. Vairāk studentu no ārzemēm (protams, ja tiks uzlabota izglītības kvalitāte), kas savukārt sniedz lielākas iespējas zināšanu apmaiņai.
5. Lielāka studējošo latviešu sagatavotība izteikties savā jomā angliski.
6. Iespēja piesaistīt vairāk vieslektoru, kas arī sniedz lielākas iespējas zināšanu apmaiņai. Kā arī, studenti būs sagatavoti (caur lekciju klausīšanos angliski) ne tikai klausīties, bet arī analizēt dzirdēto.
7. Intensīvāka un ātrāka zināšanu apmaiņa, kas savukārt veicinātu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos.
Angļu valoda nav burvju nūjiņa, kas uzreiz atrisinās visas problēmas, bet tā vismaz atvērtu plašākas iespējas kvalitātes uzlabošanai, kas ir lēns un ilgstošs process.
1
aivarstraidass > Ejiet ka Jūsu visi.. 31.01.2011. 09.35
>>> Viktorija aigarius:Nosauc lūdzu tās daudzās jomas, kurās augstākā izglītība Latvijā ir augstā līmenī.
=====
Svarīgi – kāds ir Jūsu kritērijs “augstākajai izglītībai augstā līmenī”.
(1) Ja vēlaties kvalitātes garantiju (KATRS diplomu ieguvušais ir lielisks profesionālis un augstas kultūras cilvēks), tad skaidrs, ka nekādas Oksfordas un Kembridžas mums te nav. Dažus diplomus “konveijera” apstākļos var iegūt ar pavisam nelielu piepūli; dažos gadījumos (medicīna, mūzika, utml.) ir vairāk jāpasvīst – bet arī bez garantijām, ka diploma ieguvējs ir tiešām Profesionālis, nevis vienkārši neatlaidīgs cilvēks, kurš studiju laikā nodarbojies vairāk ar “sociālo inženieriju” nevis ar mācīšanos.
(2) Ja vēlaties Latvijas augstskolās sastapt izcilus zinātniekus un IESPĒJU studējošajam sasniegt pasaules labākajam līmenim atbilstošu akadēmisko izglītību, tad gan fiziķi (A.Cēbers, M.Auziņš, u.c.), gan datoriķi (J.Bārzdiņš, R.Freivalds, A.Ambainis), gan arī bioķīmiķi pieder pie starptautiskos žurnālos bieži citētiem zinātniekiem.
(3) Ja vēlaties atrast jomas, kur gudrs un centīgs jaunietis var iegūt pieprasītu specialitāti un visus 4-6 gadus nopietni mācīties un nenožēlot augstskolā pavadīto laiku, tad tādu nozaru ir vēl vairāk – fizika, ķīmija, matemātika (LU); datorika (LU, RTU); enerģētikas, elektronikas un ķīmiskās rūpniecības inženieri (RTU); dažādas medicīnas specialitātes, stomatoloģija, farmācija (RSU) un daudzas citas.
Un, protams, centīgs un gudrs cilvēks var mācīties arī ne tik prestižās augstskolās vai specialitātēs – jo tur varbūt ir mazāk slavenu pasniedzēju, bet nav arī “konveijera”, vairāk individuālas saskarsmes ar pasniedzējiem. Ir cik patīk tādu piemēru, kur meitene no Daugavpils DPU psihologiem ir devusies tālāk studēt uz Kembridžu, vai arī Vidzemes augstskolas datorikas absolvents – par Valsts informācijas tīklu aģentūras (VITA) vadošu datordrošības speciālistu. “Prestiža” diploma trūkums talantīgam cilvēkam Latvijā nav bijis šķērslis.
Svarīgi saprast, ka augstskolā (JEBKURĀ!) ir sastopami interesanti un radoši pasniedzēji – nav jēgas pret viņiem visiem izturēties kā pret nelabojamiem stagnātiem un idiotiem, kurus tagad dresēs IZM birokrāti, ieviešot kaut ko līdzīgu K.Šadurska 2004.g. “skolu reformai”, pieprasot “bilingvālo apmācību”, vispārēju angļu valodas lietošanu, utml. :))
Galvenais instruments, ar kuru var izvērtēt augstskolas pasniedzēja darbu ir profesionālapskate (peer review) – t.i. atsauksmes no citiem nozares speciālistiem, augstskolas mācību programmu akreditācija, publikācijas ārvalstu žurnālos, utml. Un ja Latvija ir pārāk maza (visi profesori visus citus pazīst), tad, protams, eksperti jāpieaicina no ārzemēm un izvērtējamie artefakti ir jāpasniedz viņiem saprotamā veidā, t.sk. angliski. Tas arī ir viss. Un to var izdarīt arī bez birokrātiska diktāta un bez visaptverošas pārejas uz apmācību angliski.
0
Bulkujānis www.lasma 30.01.2011. 18.56
s manuprāt ir maldīgs. Proti, ka mūsu augstākā izglītība ir visumā teicamas kvalitātes, un vienīgi nacionālā norobežotība, tas ir, latviešu valodas lietošana, attur pasaules studētgribošos bariem braukt uz Latviju iegūt (par skaistu samaksu) šo kvalitatīvo izglītību. Līdzīgi, varētu domāt, ka mūsu universitāšu un augstskolu diplomu ieguvēji ir teicami sagatavoti savās specialitātēs, vienīgi viņu mistiskā veidā vājas palikušās angļu valodas prasmes kavē pasaulei viņu līmeni novērtēt.
Realitāte, ar nelieliem patīkamiem izņēmumiem ir gluži cita. Mēs nereti varam būt priecīgi, ka valodas barjera neļauj pārējiem ieraudzīt patieso ainu. Līdzīgi kā vēl vājākas angļu Slaktera valodas zināšanas būtu nākušas Latvijas tēlam tikai par labu. Forma nerada saturu. Mēs varam iesaiņot šo pašreizējo izglītības līmeni kādā papīrā gribam – no tā jau saturs nepaliks labāks. Tas ir pašapmāns – pāriesim tik uz angļu valodu, un viss atrisināsies pats no sevis. Ja līmenis ir pietiekoši labs, un ir pieprasījums no ārzemēm, protams, ka vajag organizēt anglisku “plūsmu” – kā to samērā sekmīgi dara Stradiņa universitāte. Bet tas notiek paralēli latviešu plūsmai, un nez vai pēdējo pārceļot angļu valodā, Latvijas ārstu līmenis uzreiz pieaugs.
Sevi cienošas Latvijas augstskolas beidzējam ir jāmāk brīvi runāt un rakstīt angliski, tas ir neapšaubāmi. Citādi tā skola nav augstskolas vārda cienīga. Un tajā pašā laikā, viņam ir jāspēj brīvi un bez stostīšanās diskutēt par savām profesionālajām lietām latviski. Ja vien mums ir saglabājusies kaut kāda pašcieņa kā tautai.
0
brigita_damme_rtk_lv 30.01.2011. 16.18
Kā vēl vieglāk izravēt zinātni no Latvijas? Vispār aizverot augstākās mācību iestādes. Ja nelīdzēs ar valodas izņemšanu no aprites, tad varbūt ar lietotāju izņemšanu būs labi diezgan?
0
runivs 30.01.2011. 16.12
No viena grāvja otrā! Padomju laikos disertācija bija jāraksta krievu valodā un jāaizstāv krievu valodā. Tagad tas pats – tikai angļu valodā. Varbūt, ka to varētu darīt tehniskajās zinātnēs, taču ir vesela rinda nozaru, kur tas nav vajadzīgs. Kam interesē mūsu vēstures studijas, tiesību zinātnes , latviešu filoloģija…?
0
aivarstraidass 30.01.2011. 10.35
Nevar visu augstskolas apmācību uzskatīt kā homogēnu vidi, kurai visai vajag piemērot vienādas reformas. Augstskolās, teiksim, māca pamatpriekšmetus lielām studentu masām – nevaru iztēloties kādā ziņā uzlabosies pasniegšana, ja 1.kursa fizmatiem “Analītisko ģeometriju” pasniegs nevis latviski, bet angliski. Studenti var sekot līdzi – ne jau par to ir runa; bet mēs taču esam latvieši. Tikpat labi varētu piedāvāt angliski mācīt arī obligātos priekšmetus vidusskolā :))
Savukārt maģistratūras līmeņa kursi, kuros ārvalstu pasniedzēju piesaiste varētu dot vislielāko labumu, un līdz tam laikam studentiem būtu jāspēj pilnvērtīgi piedalīties ne vien angliski, bet arī vāciski vai franciski pasniegtā kursā. Nevar arī bāzt vienā maisā LU un RTU apmācības “konveijeru”, kas vienādi apkalpo simtiem studentu un dažas humanitārās/mākslas zinības, kur liela daļa darba notiek mazās grupiņās.
Valodu jautājums “konveijera augstskolās”, manuprāt, jāšķetina no cita gala – katrā priekšmetā, kuru mācās pietiekami liela studentu grupa (sākot no apmēram 20; vai arī atkarībā no kursa intensitātes) pienākas mācību asistents; īpaši lielos priekšmetos – vairāki asistenti. (“Teaching assistant (TA)” ir augstāka kursa students, maģistrants vai doktorants, kurš palīdz pasniedzējam gatavot lekciju materiālus, notur konsultācijas, ieskaita praktiskos darbus, labo mājasdarbus un eksāmenus). Skopoties ar šādu palīgdarbinieku atalgošanu faktiski nozīmē izšķērdību – jo tad šos pašus darbus darīs pasniedzējs, kurš parasti ir kvalificētāks un kura laiks ir dārgāks. Mācību asistenti ir plaši sastopami ASV augstskolās; viņiem par šo darbu daudz nemaksā, toties atlaiž mācību maksu.
Un ja reiz priekšmetā ir mācību asistents (un pasniedzējs nav atstāts viens pats), tad nav tik būtiski, kādā valodā to lasa pasniedzējs, jo mācību asistents var vajadzības gadījumā sinhroni tulkot pasniedzēja teikto uz/no angļu valodas, arī iztulkot angliski kursa prasību aprakstu, mājasdarbu uzdevumus, utml. Turklāt asistents var lekcijas sākumā uzstādīt statīvu ar videokameru un visas lekcijas publiskot Internetā. Būtu daudz vieglāk sekot līdzi tam, kurš pasniedzējs normāli gatavojas savām lekcijām un kurš – nē.
Tiem ārvalstu studentiem, kuriem latviešu valodā ir grūti rakstīt, var dot papildu iespēju – noformēt mājasdarbus un kontroldarbus arī angliski. Līdzīgā veidā tas notiek Somijā: mācību kursus HUT (Helsinku tehnoloģiskajā universitātē) parasti lasa somiski, bet darbus studenti drīkst iesniegt arī angliski vai zviedriski. Protams, uz Somiju nebrauc tik daudz ārzemju studentu kā, teiksim, uz Nīderlandi (kur nereti 100% apmācības notiek angļu valodā), bet arī Somija nav izolēta no ārpasaules un apmācību kvalitāte tur ir laba.
2
Signija Aizpuriete > aivarstraidass 30.01.2011. 11.27
K.Apsītis> Der apjēgt,kāda valoda ir valdošā ES, lai saprastu – kam kāda būs jāzina, un, kas varēs latviešu valodu nemācīties? – ”Peters neesot pārliecināts, vai visi saprot, ka” faktiski dzīvojam pilnīgi jaunā valstī, ko sauc par Eiropas Savienību. Līdz ar to mūsu izbraukšana patiesībā ir iekšēja pārvietošanās.” (Peters: Latvijā arī šodien sabiedrība vēl neprot dzīvot kapitālismā)
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.01.2011. 13.24
Par ES kā par “jaunu valsti” var strīdēties, bet ES valodu politika var būt zināms orientieris – tur varu piekrist Edge_Indran:
(1) ES ir 23 oficiālas valodas, t.sk. latviešu. Arī šī iemesla dēļ nav jāsteidzas atteikties no latviešu valodas nevienā izglītības līmenī: ja nebūs izkoptu terminu, tad ES dokumentus nevarēsim normāli iztulkot latviski.
(2) Eiropas Komisijā izmanto 3 darba valodas (angļu, vācu un franču). Kā jau minēju, maģistratūras līmeņa studentiem būtu noderīgi spēt klausīties lekcijas gan angliski, gan vāciski (vai dažās nozarēs arī franciski).
Uzsvars vienīgi uz angļu valodas prasmēm kā galveno ceļu uz pasaules civilizāciju (kā tas minēts šajā rakstā) varbūt būtu adekvāts vidusskolā vai augstskolas jaunākajos kursos. Maģistrantiem/doktorantiem tomēr ir derīgi orientēties arī 1-2 citās svešvalodās – vismaz savas profesijas ietvaros. Nebūs īsti labi, ja Latvijas studenti būs gatavi doties prakses braucienos tikai uz tām zemēm, kur piedāvā apmācību angliski, bet vācu un franču zemes viņiem paliktu nepieejamas.
0
silpurene2 29.01.2011. 23.38
Pilnībā piekrītu. Un nekavējoties ir jāsāk piemēram ar medicīnas fakultāti. Domāju 10 gadu laikā pakāpeniski var pilnībā pāriet uz studijām angliski. Man piekritīs visi tie ārsti, kas izmēģinājuši savu laimi ārzemēs un arī tie, kas to nespēj savas valodu nezināšanas dēļ. Pasaules zinātnes valoda ir angļu!
0
Inna 29.01.2011. 23.06
Nu kā, kā mēs varam izplatīt savu augstāko izglītību, parādīt tās līmeni (ok, patiesībā ”nelīmeni”, bet tas būtu derīgi, lai kaut ko sakustinātu), ja ne ieviešot kursus angliski? Vismaz humanitārās zinātnes brēktin brēc pēc ārzemju pasniedzēju un studentu piesaistīšanas, kursiem svešvalodās. Savādāk mums te darās zema līmeņa pīļu dīķis. Ok, dažiem te liekas – kāpēc angliski, kāpēc ne vāciski vai ķīniski vai arābiski? Jāsamierinās, ka angļu valoda ir mūsdienu lingua franca, STARPTAUTISKĀ (vienalga kādu tautu) saziņas valoda, par kādu ķīniešu vai arābu vai vācu nekad nekļūs (sarežģītības, alfabēta utt dēļ). Es pats, meklējot maģistrantūras iespējas ārzemēs redzu, kāds milzīgs pluss ir kursu vai pat veselu programmu nodrošināšanai angliski, kā tas ir Nīderlandē, Skandinavijā utt. Lūk, šīs valstis eksportē savu augstāko izglītību ļoti efektīvā veidā, un daudz ko no tā iegūst. Savukārt mūsu sapņi par tiltu starp A un R (visai reāla un laba niša) paliks tikai sapņi, ja nemēģināsim augst. izgl. internacionalizēt.
0
ventis_mikuda 29.01.2011. 22.04
nesen lasiju viena LV parstavja atreferejumu no lidziga pasākuma tikai pasaules mēroga, kur tika apspriestas pasaules izglītības tendences. Secinājumi bija līdzīgi, ieguvējas būs tās valstis, kuras augstāko izglītību nodrošinās angļu valodā. Dienvidkorejai esot labs piemērs!
0
ilmisimo 29.01.2011. 21.40
Augstākās izglītības attīstībai studijas jānodrošina angliski, arābiski, urdu un mandarīniski!
0
velgarita 29.01.2011. 20.53
Kaut kā pietrūkst loģikas Manuprāt, svarīgs ir atklājums, izgudrojums vai novitāte. Un tikai pēc tam nāk forma kā to pasniegt. Manuprāt, arī Minox fotokamerā vispirms ir pati kkamera un tad valoda. GALĪGS SVIESTS.
P.S. varbūt nevajag sasteigt un pēc brīža pilnībā pāriet uz ķīniešu valodu …
0
Rudais 29.01.2011. 17.35
Reti kurš jaunais zinātnieks plāno savu disertācijas darbu aizstāvēt un rakstīt angļu valodā- to eksperti redz, bet cik spējīgākie skolnieki jau studē angļu valodā ārzemēs – to eksperti zin?
Un kamēr eksperti tikai runās, tikmēr visi, kam angļu valoda nav barjera mācīsies ārzemēs.
0
annailmane 29.01.2011. 17.13
Kāpēc Jauno zinātnieku apvienība uzstāj uz pietuka krustiņu (turklāt ar doktora grādu) izglītošanu? Jaunajiem zinātniekiem nenoliedzami ir jāzina angļu valoda, lai varētu lasīt profesionālo literatūru un uzturēt kontaktus ar citiem zinātniekiem ārzemēs. Taču šai ziņā pilnībā pietiek, ja jaunie zinātnieki apgūst angļu valodu, kā to dara doktoranti tai pašā Igaunijā, Vācijā, Francijā un daudzās citās zemēs, kur angļu valoda nav valsts valoda. Vairākās Latvijās augstskolās ir iespēja Erasmus ietvaros pavadīt daļu studiju laika ārzemju augstskolās. Neviens neaizliedz promocijas darbu pārvērt publikācijā angļu valodā un iesniegt starptautiskā žurnālā. Zinātniekiem jāprot izteikties ne tikai angliski, bet arī savā dzimtajā valodā, lai mums beidzot nebūtu visādu koučingu, mentoring un faktoringu.
Augstākās izglītības zemā kvalitāte nav meklējama tikai pasniedzēju un studentu angļu valodas nezināšanās. Kā jau rakstā minēts, Latvijas augstskolās paaudžu nomaiņa notiek pārāk lēni. Tāpat sakari ar augstskolām un zinātniekiem ārzemēs ir vāji, student un pasniedzēju apmaiņa tikpat kā neesoša. Promocijas darba uzrakstīšana un aizstāvēšana angļu valodā šīs problēmas neatrisinās.
11
Anna Gaigule > annailmane 29.01.2011. 17.59
Ja neuzskata, ka Latviešu valoda ir tikai tautasdziesmām un ķēķim, tad jauno zinātnieku svarīga darba daļa ir kopt latviešu valodas terminoloģiju.
Pirms 200 gadiem uzskatīja, ka par ķīmiju var runāt tikai latīņu valodā. Tomēr tagad atklājas, ka par to var runāt un rakstīt latviski. Ja būtu bijusi prasība darbus rakstīt latīņu valodā, tad tā nebūtu.
Angļu valodas vieta ir starptautiskā saziņā un publikācijās, bet disertācijām ir jābūt latviešu valodā (ja tā ir vislabāk zināmā valoda).
P.S.
Vai Pietuka Krustiņa “pērle” angļu valodā iegūtu vairāk jēgas?
M o t o: pro patria vivere atque mori.
Augsta dziesma, skani, skani,
Zilā zvaigžņu haosā!
Nemirstīgu dari mani
Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu,
Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu
Visus mūs, kad Pikols raus!
Tur aiz kapa, tautas brāļi,
Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluīdums
Nāks, kad dziedās gulbju cāli.
Satek atomi, un rodas
Progresīgi meteors,
Dievu dēli lejup dodas,
Līgo saules meitu kors;
Vulkāni ar traku varu
Lāvas straumes lejup gāz,
Izcivilizētu garu
Kultūra no gaismas drāz.
Laika gars ar spārnu ēnu
Tautas prominādes sedz,
Amizējamies tur redz
Dažu zelteni ar zēnu.
Dievu bars uz kalna gala
Reformācijoni svin,
Līga ambroziju dala,
Tautiets viņu lietot zin.
Senatnē, kad veļu laikā
Senčiem dzīres rudenī,
Labi gari naktī staigā,
Burvji – sniega putenī.
Tautas dēla dvēselīti
Sarkanbaltos palagos
Saules meitas ielīgos,
Nāras dara šūpulīti.
Miera hesperus jau staros
Kreatūrai pretī sūt’,
Laimes klēpī, palmu zaros
Asaras nu varēs žūt;
Tomēr šeitan tautas lira
Skanēs liegos akordos,
Morfejam še vīrs pie vīra
Spītē nakti nodzīvos.
Tik kad autora jau smaidīs,
Tautas dēlus noskūpstot,
Konkordijā atrodot, –
Līgo tos tad mājā laidīs.
Sveiki tad nu, svētku biedri,
Tautas garā sveiki jūs!
Še, kur apkārt veci ciedri,
Eleganta dzīve būs.
Žodam netrūks saldas baudas,
Vivat Socialitas!
Jūtat brīvību, cik jaudas,
Lāstus tik priekš verdzības!
Karogs balts mums plivinājas,
Vārds ir tam Humanität,-
Pildat kausus, līdz var spēt
Turēties un palikt kājas.
0
Jānis Dreimanis > annailmane 29.01.2011. 18.16
Galvenais iemesls tomēr disertācijas aizstāvēšanai angliski ir iespēja studēt Latvijas augstskolās studentiem no citām valstīm, kā arī par darbu vadītājiem piesaistīt ārzemju profesorus. Neredzu iespēju, kā sasniegt šos mērķus, neļaujot aizstāvēties angliski.
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 18.39
Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs ir nepieciešamas dažas programmas angļu valodā, kurās var studēt gan pašmāju, gan arī ārzemju studenti. Tāpat ir nepieciešami viespasniedzēji. Taču izglītības un zinātnes ilgtspējīgas attīstības labā ir jārada sistēma, kurā paši varam izaudzināt labas kvalitātes zinātniekus, lai nebūtu vajadzīgi darbu vadītāji no ārzemēm. Piemēram, iesākumā pietiktu ar to, ka valsts apmaksātu vairākiem jaunajiem zinātniekiem doktorantūras studijas labās ārzemju universitātēs, ar noteikumu, ka pēc doktora grāda iegūšanas ir jāatgriežas un jānostrādā Latvijā vismaz pieci gadi. Un pēc tam nodrošinātu šos jaunos doktorus ar darbu valsts augstskolās. Vienlaicīgi varētu veikt jau esošo mācībspēku kvalifikācijas uzlabošanu. Nezinu vai tas ir jauno laiku mīts, bet Igaunijā valsts tieši to esot izdarījusi- visiem profesoriem deviņdesmitajos gados vajadzējis sēsties skolas solos un klausīties ārzemju profesoru lekcijas.
Man ieteikums ir balstīts uz faktu, ka lai kā mums neliktos, ka ārzemju darbu vadītāji nu būs glābšanas riņķis, tā mēs tikai padarām savu izglītības sistēmu atkarīgu no ārējās labdarības. Šodien kāds ārzemnieks grib darbus vadīt, rīt vairs negrib, jo ir kāds saistošāks piedāvājums.
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 18.41
Piebilde: cik ārzemnieki grib iegūt doktora grādu Latvijā? Pat ja to varētu izdarīt angliski, Latvijā iegūts doktora grāds ārzemēs vismaz pagaidām nav nekādā vērtē. Tā paša iemesla pēc par ko ir rakstīts šajā rakstā- nav tās kvalitātes.
0
Juris Millers > annailmane 29.01.2011. 19.05
Patiesībā Latvijas augstāka izglītība daudzās jomās ir ļoti augstā līmenī (salīdzinot ar pārējo pasauli) un ir arī ārzemju studenti, kas Latvijā studē. Mazliet pāri simtam kopā. Un viņi ir ļoti apmierināti, gan ar kvalitāti, gan ar cenu, gan arī ar dzīves apstākļiem Latvijā. Plašāku ārzemju studentu pieplūdumu traucē tikai tas, ka Latvijas universitātes nav tik plaši pazīstamas pasaulē.
Un tieši šo atpazīstamību var veicināt, ja liek visus maģistra un doktora darbus taisīt angļu valodā un publicēt starptautiskajā literatūrā.
Tā kā, ja latviešu studenti rakstīs savus darbus angliski, tad ilgtermiņā tas pastarpināti dos vairāk finansējuma Latvijas izglītības sistēmai!
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 19.11
No tā vien, ka maģistra un doktora darbi tiks rakstīti angļu valodā to kvalitāte neuzlabosies:)Toties latviešu valoda gan pasliktināsies, ja mums visi maģistra vai doktora grādu ieguvušie vairs latviski izteikties nemācēs. Ir jau daži piemēri novērojami:)
0
Jānis Dreimanis > annailmane 29.01.2011. 21.19
Priekšlikums izolēties no iespējas piesaistīt ārvalstu pasniedzējus ir gandrīz tikpat absurds, cik Inas Druvietes priekšlikums tulkot visus (?!) zinātnisko žurnālu rakstus latviski. Tas automātiski nozīmē atteikšanos no kvalitātes lielā daļā fundamentālo zinātņu, jo mūsdienu zinātnē specializācija kļūst arvien šaurāka.
Pašlaik studēju doktorantūrā, un man ir trīs darba vadītāji – viens no Igaunijas, viens no Somijas, viens no ASV. Pārējie vadošie pasaules speciālisti šajā jomā ir – viens ungārs, viens vācietis (kurš strādā Anglijā), pāris somi, daži amerikāņi. Un tādu jomu ir daudz. Atteikšanās no starptautiskās sadarbības pārvelk treknu svītru zinātnes attīstībai Latvijā šādās jomās. Tas patiesībā ir viens no cēloņiem, kādēļ zinātnes un izglītības kvalitāte Latvijā ir tik zema. Jo mēs ar saviem diviem miljoniem iedzīvotāju cenšamies nodrošināt autarķiju un norobežošanos no starptautiskas sadarbības – ko tādu, kas Francijas vai pat Ķīnas zinātniekiem vairs neienāk prātā.
Cīņa pret angļu valodu mūsdienu zinātnē ir tas pats, kas cīnīties pret latīņu valodu medicīnā. Cīņa ar vējdzirnavām tā vietā, lai izmantotu to iespēju, ko mums dod labās angļu valodas zināšanas (kuram doktorantam Latvijā zem 35 angļu valoda ir problēma? Un, pat ja ir, tad rodas nākamais jautājums – kādā valodā viņš/a iedomājas lasīt zinātniskās publikācijas un uzstāties starptautiskās konferencēs?)
Tātad – šo minēto argumentu dēļ var gan apgalvot, ka maģistra un doktora darbu kvalitāte uzlabosies. Par latviešu valodas zināšanu pasliktināšanos – te ir vajadzīgi citi risinājumi, piemēram, regulāras terminoloģijas sanāksmes, nacionālais pasūtījums pēc populārzinātniskām grāmatām u.tml.
0
Bulkujānis www.lasma > annailmane 30.01.2011. 09.43
“..Reinis Lazda Priekšlikums izolēties no iespējas piesaistīt ārvalstu pasniedzējus ir gandrīz tikpat absurds, cik … “.
“..Atteikšanās no starptautiskās sadarbības pārvelk treknu svītru zinātnes attīstībai Latvijā šādās jomās. Tas patiesībā ir viens no cēloņiem, kādēļ zinātnes un izglītības kvalitāte Latvijā ir tik zema.”
Atvainojiet, Reini, kur te kāds atsakās no starptautiskās sadarbībs vai izolējas no labiem ārzemju pasniedzējiem?! Kāds tam sakars ar “iespēju piesaistīt ārvalstu pasniedzējus”? Jūsu komentārs uzbur apmēram šādu ainu: Latvijā gribētu lasīt lekcijas kāds atzīts spīdekliss, bet – ak vai- viņš nemāk latviski, tāpēc tiek noraidīts. Tās taču ir pilnīgas blēņas, absolūti nereāla aina, vismaz nopietnās augstskolās, kur tiešām kaut kāda reāla starptautiska pētniecība notiek (piem. LU eksaktajos)!! Problēma ir citur: Latvija nav zinātnes centrs ne vispārējā līmeņa (izņemot atsevišķas “spices”), ne atalgojuma (nesmīdiniet) ziņā. Labi speciālisti te atbrauks tikai uz brīdi, pa draugam, uz kāda šejienes kolēģa ielūgumu. Visi, kas filzofē par ārvalstu speciālistu piesaisti kā glābējlīdzekli- padomājiet, kā mēs viņiem samaksāsim! Toties netrūks “lūzeru”, kuri citur nevar atrast vietu, bet te varēs paspīdēt ar savām angļu sarunvalodas zināšanām. Tai skaitā būs arī viens otrs vietējais, kurš būs laimīgi ticis vaļā no apgrūtinošā pienākuma iemācīties vietējo iedzimto valodu un tā vietā varēs lauzīties visai apšaubāmā angļu valodā.
0
aivarstraidass > annailmane 30.01.2011. 11.08
Pievienojos Daigas teiktajam. Ja ir runa par latviešu studentiem, tad promocijas darbus, protams, jāraksta latviski – kaut vai tādēļ, lai jaunais speciālists prastu domāt (ko vairums no mums tomēr dara savā dzimtajā valodā) un arī varētu efektīvi sazināties ar darbabiedriem tepat Latvijā. Latviešu valoda ir piemērota, lai tanī runātu arī par visjaunākajiem sasniegumiem, teiksim, IT nozarē. Bet, ja pārstāsim to kopt, tad drīz atkal pārcelsimies uz pirms-Alunāna laikiem latviešu valodas attīstībā.
Ja promocijas darbs ir labi uzrakstīts un saprasts, tad šī darba iztulkošana angliski vai jebkurā citā studentam labi zināmā valodā ir dažu dienu jautājums. Ja tas studentam šķiet svarīgi (publiskot savu zinātnisko jaunradi, iepazīstināt ar darba tēmu kolēģus ārzemēs), tad to, protams, var darīt. Svarīgi, lai students pats līdz tam būtu IZDOMĀJIS to, kas viņam sakāms promocijas darbā – citādi tas tiešām ir Pietuka Krustiņa līmenis: greznošanās ar svešām spalvām un gudru svešvārdu atgremošana.
Reiņa Lazdas aprakstītā situācija (visi promocijas darba vadītāji ir ārzemnieki) nav tipiska mūsu augstskolās. Bet arī tādā gadījumā – kāda būtu problēma veltīt dažas dienas darba pārtulkošanai latviski? Nav adekvāts tāds speciālists, kurš vēlas saņemt Latvijas augstskolas maģistra/doktora diplomu, bet nevēlas noskaidrot latviešu valodā kaut tikai tos terminus, kurus pats savā darbā ir izmantojis – un par kuriem, acīmredzot, ir pāris gadus centīgi domājis :))
0
Signija Aizpuriete > annailmane 30.01.2011. 11.17
< Neticis Ja neuzskata, ka Latviešu valoda ir tikai tautasdziesmām un ķēķim, tad jauno zinātnieku svarīga darba daļa ir kopt latviešu valodas terminoloģiju. Pirms 200 gadiem uzskatīja, ka par ķīmiju var runāt tikai latīņu valodā. Tomēr tagad atklājas,....... ============================================================================ '....atklājas, ka Auseklis izveidoja ap 150 jaunvārdu, bet Mīlenbahs un Endzelīns strādāja vaigu sviedros latviešu valodas lauciņā n-tos gados? Diezin vai Z.A.Meierovics bez valodu zināšanām būtu tik' sekmīgi savu misiju paveicis Parīzē,Londonā un Romā. Un diezin vai Kr.Barons spētu strādāt >desmit gadus Maskavā par skolotāju vai K.Ulmanis apgūt zinības Štatos? Jo vairāk svešvalodu apgūsim, jo auglīgāk savējo izmantosim un slavēsim!?
0
Ejiet ka Jūsu visi.. > annailmane 30.01.2011. 23.39
aigarius:Nosauc lūdzu tās daudzās jomas, kurās augstākā izglītība Latvijā ir augstā līmenī.
0
Bulkujānis www.lasma 29.01.2011. 17.13
Liela daļa no rakstā minētā izklausās kā vēlmju domāšana. Angļu valoda nav nekāda brīnumnūjiņa, kas zemā līmenī esošu darbu vai lekciju pēkšņi pacels kaut kādos augstumos. Forma nerada saturu. Nekādu nopietnu zinātnes līmeni taču vispār nav iespējams sasniegt, ja pētījumos iesaistītie nespēj brīvi lietot angļu valodu. Vismaz eksaktajās un inženier- zinātnēs noteikti. Tā doma par nepieciešamību rakstīt disertācijas angļu valodā tāpēc, lai citi varētu uzzināt, kādus jaukus darbus pie mums taisa – ir lielā mērā garām. Disertācijas praktiski neviens nelasa (ar ļoti retiem izņēmumiem). Lasa ar tām saistītās publikācijas, kas ir daudz vieglāk pieejamas un pēc definīcijas ir angļu valodā.
Ja pasniedzējs ir līmenī, viņam nav pilnīgi nekādu problēmu pāriet no latviešu uz angļu valodu, reizēm ir pat vieglāk, jo nav jādomā par latviešu terminoloģiju. Tāpēc speciāli prasīt angļu valodu nav lielas jēgas. Taču, ja mēs no rītdienas sāksim visi lasīt angliski, rezultāts būs tāds, ka studenti nespēs latviski salikt kopā 1 sakarīgu teikumu par zinātnes tēmām – tās pašas terminoloģijas dēļ. Pietiek jau tagad ar avīzēs rodamajām pērlēm par silikona ierīcēm un kārbona dioksīda izmešiem.
Vienīgais, kam 100% var piekrist ir Arhipovas teiktais, ka krīze dod iespēju valstij novērtēt un saprast, ka valsts prioritāte ir izglītība un zinātne (tātad, kvalitatīva izglītība, nevis papīrs). Dārgu trušu būdu pārdošana par aizņemtu naudu laikam tomēr prioritāte nesanāk.
2
bekijja > Bulkujānis www.lasma 29.01.2011. 21.46
Lielākā problēma ir tā, ka zinātne un pētniecība pašlaik attīstās tādos tempos, ka pat desmito daļu nav iespējams latviskot. Un pamatā visi nozīmīgākie atklājumi visoperatīvāk ir pieejami tieši angļu valodā (iespējams gan, ka drīz būs ķīniski :)). Ja pasniedzēji un studenti angļu valodā nelasa, uz konferencēm nebrauc, ar citu valstu zinātniekiem, pasniedzējiem un studentiem nediskutē, tad ne par kādu konkurētspēju nevar runāt.
0
vilburs > Bulkujānis www.lasma 30.01.2011. 01.51
Nezinu, vai vajadzētu likt diplomdarbus rakstīt angliski, lai gan tas noteikti būtu pluss, bet lekcijas angļu valodā un stingrāki uzņemšanas noteikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai ir vajadzīgi. Kaut vai tādēļ, lai apmaiņas programmās uz Latvijas augstskolām brauktu vairāk studentu, kas vietējiem dotu iespēju socializēties un uzzināt jaunus viedokļus, diskutēt ar citu teorētisko skolu un mācību metožu pārstāvjiem.
Studijas papīra dēļ ir viens no galvenajiem iemesliem, kādeļ tik daudzi no mums aizbrauc studēt uz ārzemēm – ja pasniedzēji ir labi arī Latvijā (nezināšu gan teikt par visām nozarēm), studentu diskusijas, piepūles līmenis ir galvenā problēma. Ko tad mēs īsti gribam – augstāko izglītību visiem vai kvalitāti un lieliskus, domājošos speciālistus? Tad arī nebūs paradoksālā situācija, kad bezmaksas izglītību iegūstam ārzemēs, nevis savu intelektuālo potenciālu attīstam Latvijas augstskolās un ieguldam šajā valstī.
0
roga 29.01.2011. 16.49
Lielākā RTU problēma ir tā, ka dažu angļu valodas pasniedzēju līmenis ir zems un viņi nekādi nespēj rast studentiem mācīties angļu valodu, jo izmantotās mācību metodes ir novecojušas. Lekciju laikā netiek rosināta diskusija studentu vidū angļu valodā. Visu laiku mājās liek sagatavot pantiņus, kurus atstāstīt, bet kad jākomunicē studentam ar studentu vai pat ar ārvalstu speciālistu, viņam pantiņš jau būs aizmirsies.
Un, otrkārt, ir naivi izvirzīt sapņus par studijām angļu valodā, ja pat augstskola nevar nodrošināt studijas latviešu valodā. Daudzi vecie pasniedzēji, kas aizsēdējušies no 80tiem, 90tiem gadiem, tā arī šo daudzo gadu laikā nav pratuši iemācīties latviešu valodu. Spilts piemērs tam ir transporta un mašīnbūves pasniedzēji.
0
Le 29.01.2011. 16.44
Noteikti nepiekrītu viedoklim , ka studijas jānodrošina angliski. Valsts apmaksātām studijām ir jābūt tikai un vienīgi latviešu valodā. Piekrītu, ka studentiem vismaz vienu semestri vajadzētu studēt citas valsts augstskolā, lai paplašinātu savu redzesloku un uzlabotu svešvalodu zināšanas. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šīs studijas citā valstī būs angļu valodā, jo ļoti labas augstskolas ir arī citās valstīs – Vācijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Itālijā u. c. valstīs, kur studijas nenotiek angļu valodā.
3
lebronj2356 > Le 29.01.2011. 16.59
Piekritīšu par latviešu valodu, bet par promocijas darbiem gan derētu padomāt, maģistru vai doktoru līmenī, nu kaut vai lai ir 5-10%. Bet visumā izglītībai ir jābūt latviski, tā jau ir par daudz dažādu rusicismu vai anglicismu mūsu valodā. Jaunai paaudzei ar angļu valodu problēmu nav. Bet par RTU un angliski gan nosmieties – tur drīzāk krieviski vietām mācības notiek, ir tādi kadri kas gaužām slikti latviski prot, kur nu vēl angliski :D
0
PenyThight > Le 29.01.2011. 20.34
Iedomājies Kauņas tehniskajā universitātē ir vairākas studiju programmas angļu valodā, kur studē kā vietējie par budžeta naudu, tā ārzemju studenti par ERASMUS līdzekļiem vai tamlīdzīgi. Arī Igaunijā ir līdzīgi.
0
Ejiet ka Jūsu visi.. > Le 30.01.2011. 23.31
Pati šobrīd studēju vienā no Vācijas augstskolām. Tur lielākā daļa maģistra un doktorantūras programmas ir angliski.
0
Jānis Dreimanis 29.01.2011. 16.42
Nezinu, kur Leonīds Ribickis ir dzirdējis par to obligāto semestri ārzemēs Igaunijā, bet tā nav taisnība.
1
0
0
Atbildēt
@piziks > Jānis Dreimanis 30.01.2011. 08.24
Reini, uzmanīgāk ar teksta uztveri… :) Ribickis piemin igauņu sistēmu, — vai viņš apgalvo, ka igauņu sistēmā osbrīd ietilpst tas obligātais semestris: obligātais semestris varbūt ir Ribicka idejiskais papildinājums igauņu sistēmai? Vai tādu variantu Tu nepieļauj, — pats taču teksta izpratnē nemaz neesi vārgs!
0