Akuratera jubilejas pasākums

Par šo tēmu iesaku noskatīties nelielu filmiņu: https://www.youtube.com/watch?v=Eq8JEQRgVFc

Ar latviešu valodu ķibeles ir bijušas vienmēr, jo latvieši vienmēr apguvuši lietas, kas darītas citur – kuģubūve un navigācija, mašīnbūve, vieglā industrija, bankas un finanses, skaitļošanas tehnika, informācijas tehnoloģijas u.c. Akadēmisko valodnieku latviskotā terminoloģija »iedzīvojas» tikai daļēji. Kā arhitektu zīmētie celiņi pa zālieniem un pašu iedzīvotāju iestaigātie. Spilgts piemērs – datorterminoloģijas vārdnīca, no kuras »iedzīvojās» pāris procentu. Par valodas lietošanas pareizību un gramatiku piekrītu. Skolā slikti mācās. Pieņemu, ka mazo vienreizvienu no galvas tekoši zin tikai katrs desmitais absolvents. Latviešu valodā rodas ļoti maz kas no jauna, nebijuša, vecās »gaismas pilis» jāaplipina miljoniem zelta dālderu, jaunajam nepietiek. Starp citu, dālders arī nāk no svešvalodas un nekas. Par to visu nav vērts iespringt, cilvēki mēdz nomirt un līdz ar viņiem nepareizā valoda.

labs raksts. manuprāt valodnieki pārcenšas. Nu nevajag visu latviskot.

Atkraste – tiešām otru murgaināku un pilnīgi nevajadzīgu vārdu grūti atrast.