Mainīt nebūs vienkārši
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. novembris
25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?
Viedoklis /
23. septembris
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Viedoklis /
2. septembris
Izaugsme Latvijas ekonomikā šogad būs zemāka nekā iepriekš prognozēts
Viedoklis /
20. augusts
Ilgtspējas problēmu risināšana, sadarbojoties uzņēmumiem un zinātnei
Komentāri (49)
ierados 04.12.2015. 14.32
Parasti šādu robežu pētniecību sāk bērnudārzā un pabeidz pamatskolā.
0
Vides komunikācija 04.12.2015. 13.21
Paldies, iepazinos ar feini.lv, izskatās jautri. Rakstu šeit, lai izpētītu robežas – kādi būs gadījumi, kad izslēgs vai izdzēsis.
0
ierados 04.12.2015. 11.05
Ir tāds brīnums – “feini.lv”. Tur šādi sacerējumi iet uz urrā!
0
kasparslicitis 06.01.2011. 21.50
bēdīgs stāvoklis
mācījos Rīgas biznesa institūtā “executive MBA” programmā. Intervējamais pasniedza inovācijas priekšmetu. Pēc pirmās nodarbības visi studenti uzrakstījām pieprasījumu atsaukt viņu.
Profesors atnāca uz nodarbībām, teica, ka mums jālasa grāmatā tāda un tāda nodaļa, bet viņam jāiet uz šaušanas sacensībām, jo nodarbojoties ar tiesāšanu.
izcils pedagoģisks sniegums
:)
ja nopietni, domāju, ka viens no lielākajiem šķēršļiem augstkolu attīstībā ir viņu pašu satversmes/statūtu punkts, ka rektoru ievēl no pašu vidus, tādejādi reproducējot rektora amatā “insaideru”.
daudzviet pasaulē ir gluži pretēji.
otra bēdēga lieta ir no padomju laika mantotā sadalītā zinātnes sistēma – universitātēs/tās institūtos un Zinātņu akadēmijas sistēmā. rezultātā studenti neredz izcilus zinātniekus, kuriem varētu sekot un ZA sistēmas zinātniekiem nav pedagoģiskās prakses, lai tādejādi netieši rekrutētu jaunos zinātniekus.
dārgi arī, protams
0
Aleksejs Dimitrovs 06.01.2011. 19.03
Kā jau reiz teicu kungs varēja pakomentēt vismaz savu viedokli kāpēc to augstskolu Latvijā saradās tik daudz, domāju, ka šo drēbi tomēr viņš pazīst. Vēl jau interesants komentārs būtu kas tie tādi “institūti” pie universitātēm, cik viņu ir, kādas funkcijas un kā ar tām tiek galā, bet intervētājam jau arī drusku vismaz jāzin lauciņš citādies vienīgais svarīgai jautājums iznācis – algas.
Vēl man patika, ka rektors pieskārās nekustamo īpašumu jautājumam, žēl, ka intervētājs atkal nespēja uzturēt šo bezgala interesanto tēmu, jo Izglītības ministrijā burbuļa laikā tur notika patiesi brīnumu lietas.
0
viesturs 06.01.2011. 18.06
Jā. šis kungs skaidri parāda,kāda ir šodienas izglītības sistēma – kvalitāti nedod, tikai gaida Eiropas algas,jo citur taču maksā. Kopā ar rezultātu nekas nesaistās.Un algas par 2-3 slodzēm! Virsstundu skaitu ierobežo likums!Bet pedagogu atalgojums par mistisku slodzi ir nepārvarams šķērslis pat valsts kontrolei!Bet tur nu gan varētu reāli ietaupīt!
0
loptik 06.01.2011. 17.21
Starp citu, daudz kur Eiropa izglitiba ir pa brivu. It sevishki tehniskas zinatnes. Pagaidam masveida studentu emigreshanu kave vaajaas Eiropas valodu zinashanas. Tachu tas nav uz ilgu laiku, ielauzities zviedriski, ja zina vaciski var diezgan atri. Un latvieshi nav muljki, vienkarshi daudzi vel nav saskatijushi tas iespejas…
0
loptik 06.01.2011. 17.14
Laba intervija, izgaismo tragiku augstakas izglitibas sistema. Galvenais, nekas labs neredzas nakotnee…
“Nesen veicu pētījumu Eiropas Universitāšu asociācijai, cik mums doktoru paliek pēc beigšanas. RTU 95% paliek par mācībspēkiem, ārzemēs – 5%. ”
Kaapeec? Kapec vinji izvelas stradat par cik tur reizes zemaku algu? Man ir tikai viens variants ko atbildet – ari vinja kvalitate neatbilst normaliem standartiem.
7
Anda Burve-Rozīte > loptik 06.01.2011. 17.53
Tik skarbi teikt – ka visi jaunie doktori ir nekvalificēti – nevar. Ne vienmēr nauda dzīvē ir galvenais. Ir ģimenes, draugi, sociālais tīkls, patriotisms, kas notur LV. Galu galā, ja saņem pietiekami, lai iztiktu, ceļotu un uzkrātu drusku, ne vienmēr visi izvēlas braukt pēc vēl vairāk. Mani drīzāk interesē, kāda būs to uzaudzēto 500 pētnieku atdeve un sasniegumi.
0
loptik > loptik 06.01.2011. 18.09
Var protams visadi gadijumi but, tachu ilgaka laika spridi, videeji un lielakoties naudai ir nozime. Protams, kompetentu kolegu videi, normalai veselibas aizsardzibas, izglitibas un droshibas sistemai ari ir nozime, – tam visam gan vel vairak butu jamotivee izceljoshanu (sodienas top zinja bija par to, ka siiko kreditu uznemums kaa galveno riska grupu izcelj policistus, kas raksturojoties ar sevishku tiesisku nihilismu…).
Kompliments par interviju. Kulminaciju sasniedza bridi
“Jums, protams, ir taisnība, ka mēs ievēlam profesorus, kas it kā zina visas prasītās valodas, bet spēj lasīt latviski un krieviski. Un ir ticis par profesoru. Kādā veidā?? Bet, ja prasīsi, tur nepaliks gandrīz neviena.”
0
smillai > loptik 06.01.2011. 18.15
Hallo, vai labāk būtu šo visu noliegt un melot? Varbūt labāk ir drosmīgi (lasi – publiski) atzīt, ka problēma ir. Te nu mēs esam! Un tad skatīties, kā to risināt?! Un par to, ka velns nav tik melns, kā to mālē, attiecībā uz jaunajiem doktoriem, ir pilnīga taisnība.
0
Una Grinberga > loptik 06.01.2011. 18.20
@Sanita
Jā, patiešām, nauda nenozīmē visu, bet jāsaka, ka Latvijas augstskolas neko citu arī nespēj nodrošināt. Daudzi talantīgi jaunieši jau bakalaura laikā iemin taciņas ar ERASMUS palīdzību citās Eiropas augstskolās. Tālāk jau maģistratūra norit Eiropā. Un pēc tam jau var skatīties, vai tas doktors ir vajadzīgs un to arī apgūst Eiropā. Tie talantīgie, kas paliek šeit un izmācās doktorantūru, to dara citu iemeslu dēļ nevis karjeras dēļ. Tā jau ir, ka pat “Turībā” var iegūt labas zināšanas, bet tas tad ir liels patstāvīgais darbs. Un tieši to arī var attiecināt uz labākajiem doktoriem Latvijā – to latiņu viņi uzstāda paši nevis skola.
0
Anda Burve-Rozīte > loptik 06.01.2011. 18.40
Es varu runāt tikai par sevi (un doktora man nav, jo nesaredzēju vajadzību,zinot, ka negrasos uzkavēties akadēmijā, bet strādāt profesijā). Bakalaurs vietējais (draņķīgs – gan studiju programmas, gan pašas attieksmes dēļ), maģistrs ārzemēs (ar izcilību – tie paši iemesli:) Iespējas izbraukt un strādāt citur: lielas. Taču, kad es salieku visu kopā (ienākumus, dzīves kvalitāti, psiholoģisko komfortu, ģimenes apstākļus, gandarījumu par darbu), es saprotu, ka kombinācijā augstākā iespējamā atzīme man sanāk LV. Citur es noteikti nopelnītu vairāk, bet darbā sociāli atkal būtu jākārpās no pašas apakšas, bērnam būtu jābūt imigrantu izcelsmes, es ilgotos pēc savas paplašinātās ģimenes un viņi pēc manis..nu gala rezultātā mazliet mazāk naudas pret pārējo ir ok.
Tas, kas mani sāpina, ir runas par vajadzību reformēt augstāko izglītību (starp citu, arī pamatizglītība un vidējā prasās), un nekā nedarīšana tā labā.
0
austrisv > loptik 06.01.2011. 19.04
Sanita!
Pilnīgi piekrītu, jo ne jau nauda visiem ir galvenais!
Kaut vai mans dēls atgriezās no Īrijas, kurā bija labi atalgots darbs IT specialitātē, bet pietrūka draugu un Latvijas mežu un brīvās telpas kur paklejot! patriotismam arī ir liela loma! 100% piekrītu! Vismaz attiecībā uz manu ģimeni!
0
Una Grinberga > loptik 06.01.2011. 23.09
@Sanita
Piekrītu par to komforta sajūtu – nekur nebūs tik labi un arī viegli dzīvot kā vidē, kur esi uzaudzis, un vidē, kas ir veidojusi par personību. Un tos, kam svarīga ir nauda, var uzreiz redzēt, jo par spīti augstākai izglītībai (var būt ne ideālai, bet tomēr!) dodas lasīt sēnes.
Piekrītu arī, ka pārējā izglītības sfēra ir jāuzlabo, bet šķiet, ka pats primārais un kas arī dos ātrāku un jūtamāku rezultātu, ir tomēr augstākā izglītība. Pat ja pamati būs greizi, daļu var koriģēt. Sākumskola un pamatskola pēc pedagogu atsauksmēm vēl ir ciešama, bet vidusskola un profesionālā izglītība ir katastrofa! Lielākā problēma tajā visā ir tāda, ka nevienam nav skaidrs, ko attiecīgajam izglītības līmenim ir jāsasniedz un jāattīsta. Kā nomainās kārtējais ministrs, tā tiek kaut kas haotiski izmainīts, nemaz nepadomājot vai risinājums tiecas uz vispārējiem mērķiem.
Man arī ļoti kremt šis jautājums. Varbūt skan ciniski, bet izglītībai tagad būtu jāliek ļoti liels fokuss (veselība, labklājība var pagaidīt, jo lielākoties tā ir cīņa ar sekām!)
0
Andris 06.01.2011. 16.29
Bieži redzu LV medijos, ka Anglijā bakalauram vajagot 9.000 GBP gadā. Bet nekad netiek pieminēts, ka neklātienes mācības Anglijas universitāte maksā tikai 3.200 GBP gadā (vai pat tikai 1.600 GBP, izstiepot bakalauru uz sešiem gadiem). Pats macos Open University matemātiku un visiem no sirds iesaku šo unīti. Pasniegšanas kvalitāte ir AUGSTĀ un par profesoru individuālu uzmanību sūdzēties nevar! Ja tiešām cilvēks grib kaut ko iemācīties, tad neko citu arī nevajag. Vienīgi ja uzdevums ir apprecēties ar angli un palikt tur, tad neklātiene, protams, neder.
Kas attiecas uz rakstu, tad palika mazliet nepatīkams iespaids, kaut arī tika pateiktas dažas pareizas lietas. Nepatīkami, ka cilvēks gandrīz vai lielāko daļu intervijas runā par bonusiem un atalgojumu. Iespaids tāds, ka runā kāds baņķieris, nevis zinātnieks vai profesors. Starp citu, Ribicka kungs pat ārēji izskatās kā baņķieris (līdzīgs Karginam un Krasovickim reizē).
6
Una Grinberga > Andris 06.01.2011. 18.09
Piem. Kembridžā gada maksa sastāda vidēji ~3000-4000 GBP, un valsts ir noteikusi maksimālo summu. Tehnoloģijas programmas ir dārgākas, bet arī summas ir saprātīgas. Mums cenas ir tikai nedaudz zemākas, bet kvalitāte savas padsmit reizes sliktāka un tāpat arī darba perspektīvas pēc tam.
0
Andris > Andris 06.01.2011. 18.26
Tikai jāuzmanās – kam. Rezidentam ir viena lieta, jo tad lielāko daļu sēdz UK valsts, bet nerezidentam maksa uzreiz 2,5 reizes lielāka. Manis nosauktie skaitli neklātienei attiecas uz nerezidentiem, t. i. LV dzīvojošiem cilvēkiem.
0
Una Grinberga > Andris 06.01.2011. 22.52
Pēc EK direktīvas uz visiem ES/EEZ pilsoņiem ir viens cenrādis uz trešo valstu pilsoņiem cits cenrādis. Latvijas pilsoņi Rietumeiropā ir vienlīdzīgi ar vietējiem, tādēļ arī mūsējie (uzņēmīgākie) izmanto šīs priekšrocības un dodas labākas izglītības meklējumos. OK, dzīvošana ir vismaz 2-3 reizes dārgāka, bet tā ir investīcija uz visu mūžu.
0
Andris > Andris 06.01.2011. 23.00
Nevar būt ka mana universitāte pārkapj likumu. Tur mācas 100.000 studentu, viņi uzreiz būtu sacēlušies.
Te var skaidri redzēt: UK rezidentiem cena ir 650 GBP, tiklīdz maini valsti uz LV, cena uzrei pārvēršas par 1.405 GBP:
http://www3.open.ac.uk/study/undergraduate/course/mst209.htm
0
Andris > Andris 06.01.2011. 23.06
Te ir FAQ par šo tēmu:
http://www3.open.ac.uk/contact/questions.aspx?t=S&cat=1-1GSQZC
Izvilkums:
“You are entitled to pay the UK fee if you are ordinarily resident in the UK and will be resident in the UK on the first day of your course or module and have been ordinarily resident in the European Economic Area (EEA), Switzerland or an Agreed Overseas Territory for at least the three years prior to the start date of your course or module and you are a National of one of these countries.”
Es esmu Latvijā dzīvojošs Latvijas pilsonis un tāpēc maksāju 2,2 reizes vairāk, nekā UK rezidenti, t. sk. ar Latvijas pilsonību.
0
Una Grinberga > Andris 07.01.2011. 10.30
@agrunte
Tas tiešām laikam individuāli no universitātēm – es piem. atradu:
http://buckingham.ac.uk/study/fees/postgrad.html
http://www.admin.cam.ac.uk/offices/gradstud/fees/costs/coursecost/costs2011.pdf
Tātad Latvijas iedzīvotāji var studēt arī par tādām pat cenām kā UK pilsoņi.
0
kris pith 06.01.2011. 15.05
Interesants viedoklis – un pie reizes arī patīkama pārmaiņa sadzīviskajā viedokļu pelēcībā. Jā, nav pa straumei, bet kas tur slikts? Pa straumi peldēdami jau arī esam nonākuši tur kur esam :(
0
andrisskrastins 06.01.2011. 14.47
Un starp citu var redzēt ka algu jautājumos pie mums plaši savu partiju spēlē materiālisma kults. Var iztikt Latvijā ar 3000 Ls, mierīgi var. Tikai negrib. Grib lepnu māju un mašīnu un vēl šo to.
1
Una Grinberga > andrisskrastins 06.01.2011. 15.26
Arī ar 1500Ls var ļoti labi dzīvot, jo otra pusīte strādā un 2 bērni iet skolā!
0
andrisskrastins 06.01.2011. 14.43
Varu izteikt atzinību par patentu un produktu praktisku realizēšanu – pasaulē universitātes tā iegūst lauvas tiesu finansējuma. Par pārējo… Speciālistiem labāk redzams, bet interesants viedoklis par algām. Kaut var saprast pamatojumu – ja citur maksās vairāk, neviens par pliku patriotismu nestrādās (diemžēl tādi latvieši ir). Protams, skumji atkal izgaismojas personiskās ambīcijas kā iemesls kāpēc mums ir tik liela naudas šķiešana augstajā izglītībā.
0
Aivars Krauklis 06.01.2011. 13.31
No RTU (toreiz – RPI) izkūņojos 70-to vidū un šā tā izdzīvoju, pa reizei papildinoties pašmācībā, līdz apmēram pirms desmit gadiem salasījos, ko nu māca topošajiem amatbrāļiem. Bija uzradusies kaudze tēmu, kas tajos laikos vai nu nebija zināmas, vai, vēl trakāk – neiespējamas un nepieļaujamas padomju zemē.
Ar čomiem sākām gudrot par lūgšanos pēc kādiem vakara kursiem, par laimi visi jutāmies maksātspējīgi. Ilūzijas izzuda uzzinot, ka jaunās gudrības māca tie paši pazīstamie, kas pirms 30 gadiem vecās, pie tam to, ko mums vajadzēja, tā arī praksē nebija ne pa gabalu redzējuši, kur nu vēl darījuši. Tā arī paliku nepārmācīts, cik galvas tukšums sapelna, tik paša mugura apmaksā. Pa reizei ar tiem pašiem vecajiem čomiem lauzām galvas, ko iesākt, ja darbā jāņem kāds svaigāk izstudējis.
0
austrisv 06.01.2011. 13.05
“Jūs runājat par vajadzību piesaistīt ārzemju studentus vismaz 10% no kopskaita, bet kāda tad ir konkurences priekšrocība? Kāpēc viņiem braukt uz RTU studēt?
Lētāk.”
Lūk, šis man patīk, jo salīdzīnāt ar Šveici jau var, bet kā ar citām ES valstīm? Piemēram, ar studiju kvalitāti ne tikai Lielbritānijā, bet arī Nīderlandē, Dānijā, Vācijā un kā tad šajās valstīs ar mācību maksu un studiju kvallitāti?
0
lebronj2356 06.01.2011. 12.59
RTU sākot no aizvēsturiskām laboratorijām un veciem kraķiem tajās, kā arī katedrās fakultātēs, un visur citur ir neglābjami novecojusi un mācit var tiešām pamatus…Nu nevar IT jaunumus mācīt 75 gadīgs onkulis, kura jaunībā tas vispār vēl zilais sapnis bija – tādi tad sataisa slaidus, samācās formulas un to pašu kaļ citiem, bet jēgas no tā nav…nedomāju, ka naudas trūkums vien pie tā ir vainīgs, cik tas, ka šie pensionāri ir burtiski okupējuši dažas nozares un tā turpinās gan jau ka līdz koka kastei. Tehniskai izglītībai ir jābūt mūsdienīgai nevis padomju brīnumu muzejam.
P.S. Man jau savulaik patika norma par pensiju apjomu strādājošiem pensionāriem, ko diemžēl atcēla…jauni cilvēki brauc prom no Latvijas, jo nav darba vietu, bet tās apsēduši cilvēki, kuriem jau sen jādodas pelnītajā atpūtā. Ja protams nav neaizvietojams specs .
2
piziks > lebronj2356 07.01.2011. 01.08
Ha-ha… Tos jaunos/tjūnētos, ko ar diplomu zobos palaiž Tevis lamātā RTU būvēs un ražotnēs pēc tam par cilvēkiem/speciālistiem/profesionāļiem/praktiķiem bieži vien izmāca tieši gados veci kraķi, tie, kam virs vismaz 40 … Moderni ir studentiem iemācīt krutus softus un datorfīčas, bet, ja ražošanā uz vietas, ar rociņu jāuzrauj tehniskais zīmējums, skicīte ar izmēriem, to māca vecie kraķi ražošanā, un kādēļ ražošanā vecajiem kraķiem jāmāca lasīt arī rasējumus un shēmas, — ja jaunie tjūna gurķi var atļauties atnākt bez tās lasītmācēšanas?
0
loptik > lebronj2356 07.01.2011. 16.28
Tur jau ir ta tragika, ka pashreiz, lai cik tas paradoksali nebutu, viskvalitativakie kadri isteniba ir tie vecie, anglju valodu nezinoshie, jo tie gaja cauri vel diezgan specigai konkurencei krievu sistemas ietvaros. Taja pasha laika jaunie, lai gan mazliet zina anglju valodu, vairs nav tada limenja zinatnieki un lielakoties ir vaarijushies shejienes mercee. Lidz ar to, pirmajiem trukums (valoda) ir labojams, otrajiem vairs nav – tu nevari uztaisit zinatieku no nekvalitativa materiala. Shaja intervija tas ir labi redzams: “panakumus zinatnee” rektors mera ar jauno zinatnieku pieauguma skaitu un nevis kadu taustamu rezultatu. Es baidos, ka Kalvisha gadu “doktorantu shtanceshana” bija vienkarshi nakamaa lapa augstskolu degradacijaa. Un, manuprat, ar ilglaicigam negativam sekam. Ko mes darisim ar visiem shiem doktorantiem nakotne? Tas bus specigs lobijs augstskolas, kas kopaa ar veco paaudzi (bet citu apsverumu delj) iebildis pret jebkadam parmainjam lielakas konkurences virzienaa…
0
anita_meistere 06.01.2011. 12.34
“pie mums strādā cilvēki, kas ir vēl vairākus desmitus gadu vecāki par mani, kuri ir zinoši cilvēki, kuri var studentiem kārtīgi iemācīt pamatus, bet varbūt ir apstājušies savā izaugsmes potenciālā”
bingo!!! tas ir tas par ko es ķercu jau kādus 2 gadus. tur vienkarši nav sagatavota kvalitatīva jaunā maiņa. kriszes sākuma jaunie tika izmesti arā..un vecie kraķi kapāja uz 1.5-2 slodzēm.
4
Una Grinberga > anita_meistere 06.01.2011. 12.53
Vecie kraķi arī turpina kliegt, ka nesaņem algas kā Šveicē, bet ja pajautā Ribickim, kā viņš paspēj 2.5 slodzes pastrādāt, jo sanāk 100 stundas nedēļā, kas ir vairāk nekā 14 stundas katru dienu, ieskaitot brīvdienas.
Profesors ar algu 1500-3000 ls uz kopējā Latvijas fona ir labs atalgojums un arī atbildības principā nekādas, jo neviens jau nemirst no tā, ka iemāca ko nepareizi, vai neiemāca nemaz. Tā ka runāt par to, ka jaunie negribētu strādāt par profesoriem ir pilnīgākās muļķības. Jaunie vienkārši netiek tik ļoti ieeļļotajā sistēmā iekšā.
0
smillai > anita_meistere 06.01.2011. 12.56
Principā, ja māca medicīnas vai šajā gadījumā – enerģētikas jomas studentus, tad nomirst gan. Kas būtu, ja Latgales vadus tagad saslēgtu nepareizi iemācīts elektriķis?
0
anita_meistere > anita_meistere 06.01.2011. 13.54
Nasing spešal!
protams ka netiek. ir jau vēl cita leita. lai tik pie normāla akedēmiska amata (prof. piem) ir jabūt publikācija, ir jabūt projektiem , laboratorijām utt ut utt. ja jaunajiem doktorantiem piedāva strādāt par stipendiju (80 ls), tad par ko mēs te runājam? es ar tām vējdzirnavām cīnijos 5 gadus, un pirm pusotra gada nolēmu savu doktora disertāciju iesālīt. man vairs neatmaksājā braukt uz augstskolu…nemaz nerunājot par strādāšanu.
0
Una Grinberga > anita_meistere 06.01.2011. 14.19
@Oga
Parunā ar RTU absolventiem un sapratīsi, ka 98% iemaņu tiek iegūtas darbavietās nevis augstskolu solos.
0
krista 06.01.2011. 12.30
Nu, vēl padomju laikā par RTU (toreiz RPI) stāstīja anekdotes, tomēr kā parasti atrod laiku uzbraukt citām augstskolām, bet savus baļķus taču izstumdīt ir grūtāk.
0
smillai 06.01.2011. 12.25
Galvenais jau ir organizācijas vadītāja spēja un griba pieņemt lēmumu par pārmaiņu nepieciešamību. Tik milzīgā organizācijā, kuras darbs skar visu LV, tas nav un nebūs ne ātri, ne nesāpīgi, ne viegli. Prieks, ka beidzot nebaidās paust “pretstraumes” viedokli.
5
Una Grinberga > smillai 06.01.2011. 12.44
@Oga
Ja Tev prieks par “pretstraumi”, tad vari arī priecāties par mani un vēl pāris tūkstošiem jauniešu, kuri šogad rudenī mācības uzsāks kādā no Rietumeiropas augstskolām!
0
smillai > smillai 06.01.2011. 12.50
Sarunāts. Priecājos. Bet vēl vairāk priecāšos, ja patriotisma vadīts, pēc tam brauksi atpakaļ un turpināsi labi uzsāktas pārmaiņas, ieviešot LV akadēmiskajā vidē daudz progresīvākas vēsmas. Re, vidējā statistika paaudžu maiņas jautājumā ir samērā graujoša.
0
Una Grinberga > smillai 06.01.2011. 14.17
@Oga
Diemžēl Latvijā nevar ienest pārmaiņas, jo sistēma ir pret jaunajiem. Nesaprotu, kādēļ nevar rektora amatā iecelt labu administratoru ar zināšanām/pieredzi no ārvalstīm? Vai tādu mums trūkst? Gan jauno, gan ārzemju latviešu ir pietiekoši. Bet iespējams tad tiktu “aizvērts augstskolu bizness” un ieeļļotajiem sistēmas darboņiem sāktu pietrūkt līdzekļu labai dzīvei. Es sevi šajā sistēmā neredzu, jo arī ideāliem ir ierobežots darbības lauks.
0
austrisv > smillai 06.01.2011. 14.25
Tu vēl Nasing esi jauns, ja vēl tikai taisies studēt ārzemēs! Manā ģimenē meita studē Nīderlandē finanses, bet domā braukt atpakaļ uz Latviju strādāt, tad, kad nomaksās paņemto kredītu! Dēls pabaudījis īso laimi īrijā IT specālitātē ,atgriezās pēc pusgada un tagad veido pats savu biznesiņu tepat mūsu mīļajā zemītē! Viss mainīsies, jo cilvēki taču arī mainās! Labi jau ir, ka studēsi ES valstīs, tur labāka studiju kvalitāte. izbaudi vien tos svešo zemju labumus, jo citādi šiet, ka labi ir tur, kur mūsu nav. tas bez ironijas.
Lai Tev veicas, jo esi prātīgs jau jaunībā!
0
Una Grinberga > smillai 06.01.2011. 15.14
@Bet
Manuprāt, Nīderlandē ir vieni no vislabākajiem apstākļiem augstākajā izglītībā visā Eiropā. Mācību maksa ir zemāka nekā LU maģistra programmās, bet programmas ļoti augstu kotējas pasaules tirgū un starptautiskās korporācijas nemaz nešaubās par absolventu sagatavotību. Ja reģistrēšanās process, kopā ar visu dokumentu sagatavošanu, neaizņem vairāk laika par pāris stundām, tad tas jau liecina par to, cik tā sistēma ir efektīva.
Un ja es ieraugu IZM sagatavoto ziņojumu “par augstākās izglītības finansēšanu”, ka Latvijā viss ir kārtībā, sistēma atbilst pasaules praksei, bet tas viss balstās uz 3 autoriem un 15-20 gadus veciem pētījumiem, un ka kvalitāti var ieviest, ja ir papildus līdzekļi, tad man patiešām nolaižas rokas.
0
mary75 06.01.2011. 12.11
Pēc tās intervijas var saprast, ka Ribicka kungs pats diezin cik augstu nevērtē savu mācību spēku kvalitāti.
Pat ar angļu valodu ir lielas problēmas.
Tad kādā sakarā pasniedzējiem ar tādu kvalitāti būtu jāmaksā Šveices līmeņa algas – tas nav saprotams.
Vispār, kārtējā sfēra, kura prasīties prasās pēc reformām, un atkal nav ne politiskās gribas, ne redzējuma, ko un kā darīt.
Principā, augstākā izglītība pārvērtusies par “augstskolu biznesu”, kas ir viens no valsts nozagšanas paveidiem, jo kā savādāk var nosaukt bezjēdzīgu programmu finansēšanu un nekonkurentspējīgu pasniedzēju uzturēšanu pēc “savējo” kritērijiem.
1
Una Grinberga > mary75 06.01.2011. 12.21
Bet tas taču Sūnu ciemā ir normāli: Eiropas algas, bet padomju laika efektivitāti un darba kvalitāti (jāsaka gan Padomju laika zinātniskais darbs bija daudz kvalitatīvāks).
0
Una Grinberga 06.01.2011. 10.59
Pa vienam atkalājas īstie strukturālo reformu pretinieki – augstprātīgi, pašapmierināti un demogoģiski. Lai mani sit nost, bet par tādu darba KVALITĀTI pat 500 Ls būtu daudz nevis 5000 Ls. Žēl, ka tā sistēma ir tik ļoti sapuvusi, jo tur pēc puvuma nogriešanas vairs nekas pāri nepaliek.
0