Darbu sāk vienotā Rīgas namu pārvalde

yopcix > Kalvis Apsītis 21.09.2015. 14.10

Rakstā tieši ir minēts, ka visi tipi NAV vienlīdz sastopami un ir liela atšķirība tipu sadalījumā starp dzimumiem. Tāpat arī nav teikts, ka tikai INTJ var būt programmētāji. Man, piemēram, vairāki kolēģi (programmētāji) ir INTP.

+2

0

Atbildēt

0

yopcix > Odo 18.09.2015. 08.34

Man kā INTJ laikam neko citu kā programmēšanu uzticēt nevar vispār :D

+1

0

Atbildēt

0

Odo > Krotow 17.09.2015. 23.37

Šaubos, vai Bils Geitss ir tipisks programmētāja psiholoģiskais tips. Viņš, tāpat kā Stīvs Džobss, Lerijs Elisons un Marks Cukerbergs vairāk ir pazīstams ir IT impērijas izveidi, nevis ar paša rakstītu programmatūras kodu.

“Īsti programmētāji”, kas pazīstami ar savām programmētāju spējām varētu būt Linuss Torvalds, Ēriks Reimonds u.tml. Pēc domāšanas veida viņiem noteikti varētu pieskaitīt Stīvu Vozņaku, lai gan viņš ir vairāk inženieris nekā programmētājs.

+3

-1

Atbildēt

0

students-4 > Krotow 20.09.2015. 02.38

Raksts tomēr ir seksists, jo rada uzskatu, ka sievietes-programmētājas ir nereālas būtnes… man gan ir gadījies strādāt vienā kantorī, kur sieviešu-programmētāju skaits bija lielāks par vīriešu un kaut kā viņas tika galā… :D Bez tam ir tak pat veselas uz sievietēm orientētas programmētāju kopienas un diez vai viņām visām ir kaut kādi noteikti rakstura tipi – Āfrikā viena tāda programma lieliski apvieno sievietes, kuras programmē. Programmēt ir viegli – grūtāk ir tikt galā ar depresiju, kad programmēt negribas… :/

Nezinu kāpēc autors kultivē sasmakušu domu, ka par programmētājiem var būt tikai noteikta tipa cilvēki, ja visi cilvēki ikdienā nodarbojas ar to pašu, kas ir programmētāja darba sastāvdaļa – algoritmu izveide, kļūdu atrašana un jaunu risinājumu izstrāde. Auto vadīšana, ikdienas notikumi(pamošanās, brokastis, došanās uz darbu) ir tādi paši algoritmi. Tie testi, kas ir pieminēti rakstā tikai attiecas uz temperamentiem un tie tikai ietekmē komunikāciju cilvēku starpā un ir stresa sastāvdaļa strādājot par programmētāju. Programmētāja darbs ir ļoti stresains – tas ir darbs kurā ir milzīga iespēja “izdegt” un sievietes, iespējams ka tieši šī stresa dēļ arī netiecas uz šo darbu.

Ķīnā tieši šīs dzimumu skaita atšķirības mēģina kompensēt un izmanto motivācijas celšanai:

http://www.cbc.ca/news/trending/chinese-tech-companies-hire-office-cheerleaders-to-motivate-programmers-1.3202020

Atšķirībā no šī bloga autora uzskatiem, ikdienas programmētāji nav pliki kodētāji, jo to darba sastāvdaļa ir arī dokumentēšana… un nedod dies kļūt par projekta vadītāju, kuram vispār vairs nav nekādas iespējas rakstīt kodu. Par Bilu Geitsu nevajag šaubīties, jo viņš bija kodētājs – viņš asamblerī uzrakstīja BASIC. Pieminētais Linuss tomēr kerneli uzrakstīja C(ja kas viņš pats neraksta, bet viņam palīdz – viņam vienīgi pieder gala lēmums kādas korekcijas ieviest) un tāpēc Bila Geitsa krutums, kā koderim tomēr ir lielāks… :D Nepatika pret Bilu ir diezgan absurda, jo tā ir saistīta ar viņa agresīvo licencēšanas un produktu izplatīšanas politiku, kas nav neko labāka vai sliktāka par Apple.

Ērika Redmonda sakarā man ir pazīstams viens cilvēks, kas mokās apgūstot Ruby… viņa izpratnei par programmistrādi nevar palīdzēt tikai dēļ viņa personiskās nostājas un nespējai saprast, ka komunicēšana ar pārējiem ir būtiska un to, ka ir pilnīgi vienalga kādā vidē vai valodā izstrādā programmas – jo principi visur ir tie paši.

Tas ko autors dēvē par programmētāju, angliski ir pazīstams ar nosaukumu software engineer – un latviskais tulkojums tam ir programmizstrādātājs. Ja kas, tad programmizstrādes ir dabas(inženieru) zinības, tāpēc pieminēt ka tikai(!) inženieris ir būtiska IT nozares terminu nesaprašana. Man gan griež ausīs, kad kāds piemin programmētājus, jo tas angļu valodā apzīmē personu, kas nodarbojas ar specifiski tehniskiem jautājumiem, iestatot programmas tehnikā(parasti – darba galdos rūpnīcās) – tai specialitātei nav nepieciešamas inženierzinību apgūšana augstskolā ;)

Programmu izstrādes terminoloģijas sākumi ir atrodami militārā žargonā – īpaši tie, kas ir saistīti ar resursu pārvaldību. Tā ka varbūt programmizstrādātāji nav tikai inženieri(Romas kaŗavīriem bija būtiska ne tikai kaušanās, bet arī pagaidu nocietinājumu vai uzbrukuma ieroču izveide), bet cīnītāji – kļūdu Kāvēji ;)

+3

-3

Atbildēt

0

Odo > Krotow 21.09.2015. 13.34

Neesmu apgalvojis, ka programmētājas sievietes ir “nereālas būtnes”, bet esmu apgalvojis (un pierādījis), ka sievietes programmētājas ir sastopamas retāk nekā vīrieši domāšanas atšķirību dēļ.

Ja “programmētāja” darbā lielāko daļu laika neaizņem programmēšana, tad parasti viņu sauc savādāk — sistēmanalītiķis, testētājs, dokumentētājs, grupas vadītājs u.tml.

Un, ja jūs veiktu pētījumu par šo cilvēku psiholoģiskajiem tipiem, es paredzu, ka INTJ vai ENTJ psiholoģiskie tipi starp tiem būtu retāk sastopami, nekā starp “tīriem programmētājiem”.

LZA terminoloģijas portālā ir definēts “programmētājs” http://termini.lza.lv/term.php?term=programm%C4%93t%C4%81js&list=&lang=LV&h=yes

Ja vēlaties, varat iesniegt priekšlikumu terminoloģijas uzlabošanā.

+2

0

Atbildēt

0

klusais > 17.09.2015. 22.54

Tad jautājums – ko skolotājs var iemācīt programmētājam :)

+1

-1

Atbildēt

0

Odo > 17.09.2015. 23.45

Ja skolotājam obligāti būtu jāzina vairāk nekā audzēknim, tad, ņemot vērā neideālu mācību procesu un informācijas apmaiņas zudumus, katra nākamā paaudze būtu stulbāka par iepriekšējo.

Patiesībā “Mācīšana nav kuģa piekraušana, bet gan lāpas aizdedzināšana” un trenerim nav obligāti jāskrien ātrāk par apmācāmo skrējēju. Bet trenerim ir jāsaprot, kas ir skriešana un jāpalīdz skrējējam pilnveidoties.

Konkrēti programmēšanā, kā jau rakstīju, skolotāju pienākums ir parādīt “īstu programmēšanu” (nevis tikai lietošanu) pilnīgi visiem un atklāt tos, kuriem tas padodas. Un tad, kad tos, kam programmēšana padodas “pirmās klases treneris” vairs tālāk pilnveidot nevar, viņus var mācīt tālāk arī kāds cits “treneris”.

+4

0

Atbildēt

0

klusais > 18.09.2015. 09.31

Odo – tas ar humoru rakstīts … un tajā pašā laikā domāts par to kāda vieta un kāds prestižs šodien ir skolotājam , līdz ar to arī kāda profesionālā pieredze .

+1

0

Atbildēt

0

Valdis Ādamsons > janazakovica 30.12.2010. 22.55

Izveidojot vienotu pārvaldi, Rīgas dome sola mazināt administratīvās izmaksas. (?)
—————————————————————————–
Tas gan! Bet pats galvenais – nav atbilde uz jautājumu – vai un kā uzlabosies Rīgas Pašvaldības īpašuma apsaimniekošana:
– dzīvojamo namu koplietošanas telpu uzturēšana, jo, kā zināms, dzīvokļi pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet koplietošanas telpas, kā kāpņu telpas, koridori, smirdīgie pagrabi pieder Pšvaldībai, jo tās – koplietošanas telpas, nav sadalītas dzīvokļu īpašnieku domājamās daļās?
– vai Rīgas Pašvaldība vēl ilgi muļķos dzīvokļu īpašniekus un liks tiem tērēt miljonus par Rīgas gaisa sildīšanu un neuzsāks māju rehabilitāciju – siltnāšanu un apkures sistēmu nomaiņu, un ventilācijas sistēmu sakārtošanu?

+2

0

Atbildēt

0

Vilma Kovaļova > janazakovica 31.12.2010. 09.42

interesanti, kas gan ir tas labais priekšnieks ???? Rakstā nekas nav minēts. Es gan neceru, ka būs labāk, jo jau līdzsinējā sistēma bija bardaks un dzīvokļu īpašnieku apzagšana vārda tiešā nozīmē (Sarkandaugava, varu minēt
konkrētus piemērus) ! Un tā bija barotava daudzām pietuvinātām firmelēm, kur pierakstījumi zēla un plauka. ņemot vērā to, ka valdošā morāle (un it īpaši Rīgā) ir apzodz savu tuvāko, jo dzīve tikai viena, tātad vadība nav ieinteresēta un motivēta apkalpot iedzīvotājus, kas viņiem maksā algas- nav pamata domāt, ka kaut kas mainīsies uz labo. Rīgas Domē- tie paši vēži, kas Saeimā, tatad arī politiksās atbildības nekādas.

Salīdzinājumam citās Latvijas pilsētās gan siltināšana jau uzņēmusi apgriezienus (Valmiera, Lipeāja, Aizkraukle), gn vispārējā kār’tiba ir dzudz lielāka. Rīga- kā vienmēr ir pēdējā visās jomās. Jo pilsētas vadība par iedzīvotājiem atceras tikai tad, kad paši nevar pa savām ielām izbraukt. Rīga un Jurmala ir Latvijas KAUNA TRAIPS !

+1

0

Atbildēt

0

piziks > janazakovica 03.01.2011. 10.07

Usne, ne tik rožaini… :) Madona atdeva 22 (vai 24?) namu siltināšanu vienai dempingfirmelei, siltināšanu iesāka, nepabeidza, ar turpināšanu mokās, toties pašvaldībai par šo panākumu pilnīgi loģiski šim gadam nevienu siltunājumprojektu nedabūja. Būtu jau labi, ja stulbums beigtos ar Rīgas robežu un tālāk sāktos sterilās gudrības zona.

0

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam