Samazina Gaismas pils nākamā gada finansējumu 31

Komentāri (31)

Charlie Hebdo 11.08.2015. 11.10

Kā Valsts prezidentam kļūt par Tautas prezidentu?

Ar apliktu smagu “šahida” jostu ierasties apvienotā SC un V shodņjakā, būtu solis pareizā virzienā.

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 10.08.2015. 18.56

———-

“Valsts bija vajadzīga 1918. gadā, 1940. gadā, un valsts ir vajadzīga šodien. Es pat gribētu apgalvot, ka no 1945. gada līdz 1990. gadam arī pastāvēja Latvijas valsts tādā pusvalsts, kvazivalsts statusā. Man liekas, tas bija ļoti svarīgi, ka Padomju Latvija nekļuva par Ostlandi, kā tas bija iecerēts Hitlera okupācijas laikā. Ka mums tomēr bija sava – kāda ar ne, tomēr sava – atribūtika, ka notika mācības latviešu valodā, ka bija kaut tas sarkani viļņotais, tomēr savs karogs, – ka tomēr bija savi formāli suverenitātes elementi. Un ka tika paturēta Konstitūcijā ierakstītā tiesība izstāties no impērijas, no PSRS sastāva. Tāpēc es tomēr šo laikmetu pilnīgi nenorakstītu.”

“Latvieši ar savu sīkstumu izķepurosies”. Saruna ar akadēmiķi Jāni Stradiņu

http://www.la.lv/latviesi-ar-savu-sikstumu-izkepurosies/

==============================================================================

Prognozes nav iepriecinošas (Pēteris Zvidriņš: 2050. gadā Latvijā būs 1,7 – 1,8 miljoni iedzīvotāju, nra.lv), pārāk daudzi latvieši tomēr nespēs izķepuroties no tā globalizācijas atvara, kurā visa Latvija pēc 1990.g.4.maija iekļuva. Kā te neatcerēties slaveno teicienu par “….vēsturi, no kuras cilvēki nemācās”. Iepriecina tomēr tas, ka visi jau Lucāna kunga paaudzes paveikto Latvijas labā 1940. – 1990.gg. vismaz pilnībā nenoraksta kādā vēstures mēslainē.

https://www.youtube.com/watch?v=k9DzCADHkvw

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 10.08.2015. 15.59

———–Andrejs Lucāns:”…..šodien esam viena no pēdējām valstīm ES. Nopietnākie par to liecinošie fakti ir 345000 ekonomisko emigrantu, gandrīz 100000 bezdarbnieku uz vietas, ap 50000 jauniešu, kas nekur nemācās un nestrādā, latviešu tautu deldējošā zemā dzimstība.”

===============================================================================

Par tādām sekām jau rakstīja akadēmiķis Vilis Samsons 1987.gadā:

“Buržuāziskie līderi iestūrēja Latvijas valsti strupceļā, nepārvaramās krīzes

slīkšņā iestiga kapitālistiskā saimniecība un nacionālā kultūra. Neglābjami bankrotēja tautas acīs gan liberālās, gan ekstrēmi nacionālistiskās mācības.(..) Tautai palika viena izvēle, viena alternatīva – …..”

“Neatkarīgā” Latvija – kāda tā bija. Rīga, Avots 1987,- 10.lpp.)

0
-1
Atbildēt

2

    valdemir > edge_indran 10.08.2015. 18.00

    Slikti ir, edge_indran, bet aiz Zilupes tomēr daudzreiz sliktāk, nerunājot par analfabēta, akadēmiķa Samsona apdziedāto laiku, kad tur bija naturāla koncentrācijas nometne.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > edge_indran 10.08.2015. 18.15

    ———

    Labi bija, ka prezidents Kārlis Ulmanis spēja 2.Pasaules kara gados izvēlēties pareizo kursu:

    Pilsoņi, pilsones!

    Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es to arvien svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara.

    Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību. Tai pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānotiek bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem.

    Šorīt jūs arī dzirdējāt ziņu par to, ka valdība pilnā sastāvā man ir pieteikusi savu atkāpšanos un ka es esmu uzdevis ministriem palikt savās vietās līdz jaunās valdības sastādīšanai. Pirmais uzdevums mums visiem ir līdzšinējā vienprātībā un darba gribā palikt savās vietās un turpināt kalpot tai lietai, kas mums ir augsta un svēta — Latvijas un mūsu tautas interesēm.

    ( Kārļa Ulmaņa uzruna tautai, ko viņš teica Latvijas Radiofonā 1940. gada 17. jūnijā pulksten 22:15.)

    http://i.ytimg.com/vi/Py8_jFBUyME/hqdefault.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

Þanis Bezmers 29.12.2010. 12.12

Visādi var spriest, taču identificēt bibliotēku ar superdārgu māju nevajadzētu. Pilnīgi pietiktu ar pusi no tērējamās summas, lai nodrošinātu esošo grāmatu uzglabāšanu, otru pusu atvēlot papīra informācijas nesēju pārveidošanai e-formātā un plašas bezmaksas pieejamības nodrošināšanai. Šis, starp citu, ir plaši pazīstams viedoklis, kuru pārstāv nevis kultūras ienaidnieki, alu cilvēki, mežoņi, bet tādi, kuri saprot kultūru kā cilvēka dziļākās būtības iezīmi, nevis krāšņu izrādīšanos.

+1
0
Atbildēt

0

martins_spravniks 28.12.2010. 22.31

Bibliotēkas ēka savai funkcijai ir par lielu. Var jau būt, ka Rīgā ir akūta nepieciešamība pēc pāris konferenču zālēm un kādas kafejnīcas. Tomēr atbalstu decentralizāciju. Jau pašreiz savācot visu finansējumu šai celtnei, tiek atlikti un novilcināti remonti esošajām bibliotēku telpām.
P.s. Vai ir mainījies celtnē paredzētais grāmatu blīvums 40 grāmatas/m2?

+3
-1
Atbildēt

0

andrisskrastins 28.12.2010. 13.34

Interesanti ir tas, ka visi “zinošie” uzbrūk bibliotēkai kā tādai, nevis tās projekta politiskajiem bīdītājiem, kas noslēdza neizdevīgo līgumu ar celtniekiem, kas iebāza daļu kabatā…

Bibliotēka bija vajadzīga. Arhitektoniski tai nav ne vainas un tā priecēs aci kad būs pabeigta. Nevajag novelt savu sāpi par to, kas šajā valstī notiek uz būvi, kas ir krietni vairāk vajadzīgāka mūsu valstij par arēnu ‘Rīga’.

+13
-4
Atbildēt

9

    Egija Gitendorfa > andrisskrastins 28.12.2010. 13.52

    Nepiekrītu. Bibliotēku nebūvē, lai mielotu acis, bet lai glabātu tajā grāmatas un nodrošinātu informācijas tehnoloģiju izvietošanu, kas nodrošina savinojumu ar visām pārjām bibliotēkām. Ar šo praktisko aspektu jāsāk, pēc tam var domāt par formu, kas priecē aci, bet tikai šī prakstiskā aspekta ietvaros.
    Arēna “Rīga” jau sen sevi ir attaisnojusi no praktiskā puses – par ko liecina tajā organizētās sporta sacīkstes un koncerti.

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    piziks > andrisskrastins 28.12.2010. 14.01

    Pecisk, ko medijs — šoreiz IR — parāda, tam paviršākie lasītāji arī uzbrūk. Vienotībnieki šoreiz atkal grib parādīt, ka kaut kam kaut ko atņēmuši noīsinājuši. Kurš var galvot, ka loģiski un pamatoti? Kurš garantēs, ka pēc kāda laika kaut kas nebūs jāpieškir no jauna?

    VID Mežaparka monstra projektu taču neviens šobrīd nerāda, — varbūt uz to publiku rīdīt kādam šobrīd nav izdevīgi? 🙂

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > andrisskrastins 28.12.2010. 14.39

    Clash, kad tu esi bijis pēdējo reizi bibliotēkā? Akadēmiskajā? Lielajās centra? Apjomīgas rindas. Cilvēki lasīja, lasa un lasīs grāmatas. Es esmu sistēmu administrators un es sevi nemānu ilūziju par uzvarošajām IT tehnoloģijām. Turklāt bibliotēkas visā pasaulē ir ne tikai grāmatu glabātuves, bet zināšanu un zināšanu apmaiņas centri. Tur notiek pasākumi, konferences, izpētes pasākumi.

    Latvieši vienmēr atrod veidu, kā kaut ko norakt, ja alternatīva ir paskatīties spogulī un pateikt, ka esi muļķis, ka nespēj izveidot normālu valsti, kurā nezog.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > andrisskrastins 28.12.2010. 14.59

    Neviens jau nesaka, ka nevajag bibliotēku. Bibliotēku pat ļoti vajag, tikai par saprātīgu naudu. Monstru, sauktu par Gaismas pili par milzu naudu mums tiešām nevajag.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    ivetao2007 > andrisskrastins 28.12.2010. 15.33

    Nosaukt vienu no pasaules izcilākā athitekta Birkerta darbu par monstru ir murgs. Jūs, droši vien, nederiet pat grāvju rakšanai. Jo arī tur vajadzīgas zināšanas.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    disassociative > andrisskrastins 28.12.2010. 16.27

    Neviens taču neapstrīd, ka Gunārs Birkerts ir izcils arhitekts. Viņš ir ne tikai izcils arhitekts, bet arī viens no izcilākajiem latviešiem pasaulē. Bet ne jau par to ir runa. Runa ir par monstrālu projektu ar nenormāli sakāpinātām izmaksām, vēlāk, droši vien pierādīsies, ka milzīgām atmazgātām naudām un kārtējo afēru. Pietiek jau ar to vien, ka šis TP projekts, ko realizē TP un PLL pietuvināti cilvēki. Un šāds monstrs labiešu stilā mums nav vajadzīgs.
    Bet grāvju rakšana reizēm var būt pat ļoti svētīgs un ļoti intelektuāls pasākums. It sevišķi, ja vajag atbrīvoties no neveselīgas agresijas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > andrisskrastins 28.12.2010. 19.02

    Alias… :0 Nu lamāsi Tu tos lablatvijiešus kaut katru dienu, un? Cik gadus vēl? Kurš no ražotājiem simpatizēs Vienotībai kā ražotāju sapratējai? Nesaprot Vienotība ražotājus un pakalpojumus sniedzējus, — Vienotība ir birojnieku/budžeta noēdāju/ierēdniecības un apierēdniecības partija, kam valsts apmaksāto štata vietu noturēšana ir izdzīvošanas jautājums, turklāt tādas izdzīvošanas, kas dod arī mazas varas lielo baudu. Kur ir Vienotības atbalstītie ražotāji, — viens Guntis Rēzeknē ar mazu pierakstu burtnīciņu? Toties arī Vienotībai taču vajadzīgi sponsori, kad vēlēšanas nāk. Kamēr nenāk, budžetas atliekas baros pietiekami, bet, kad tās nolāpītās vēlēšanas atnāks, ko tad?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    disassociative > andrisskrastins 28.12.2010. 19.46

    Un kas man jādara? Jāaizver acis un jāpriecājas par to, ka TP ir novedusi līdz kliņķim veselības aizsardzību, ilgstoši barojoties no sistēmas, ko paši bija radījuši, par to, ka TP projekti, arī Gaismas pils, ilgstoši ir bijuši lieliski viņu bosu kabatu pildītāji, par to, ka mēs esam tur, kur mēs esam? Daudziem no TP un PLL patiesībā būtu jāskatās uz rūtainu saulīti un daudzi viņu projekti patiesībā bija jāaptur.
    Par Vienotību ir cits stāsts, skumjāks, diemžēl. Un vēl skumjāk ir tas, ka mums visiem kopā jāatzīst – šobrīd nav partijas, kas varētu reāli mobilizēt ļaudis izkārpīties no krīzes.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    brako > andrisskrastins 04.01.2011. 23.39

    Kāds lūdzu valstij būtu sakars ar Arēnu Rīga ? Arēnas celtniecībā valsts nav ieguldījusi nevienu santīmu. Tā no paša sākuma ir 100% privāta.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kdaljajev 28.12.2010. 13.30

Ja valsts ir bagāta,tad cita lieta.Pašreizējā situācijā tas vairāk atgādina aisbergu,kas nogremdēja Titāniku.Atšķirība tā,ka paši ar lielu pompu to sākām būvēt.Jo lielāku uzbūvēsim,jo stiprāks būs trieciens.Pēdējais laiks padomāt vai nevar ko labot,pārvērst par pelnošu objektu.

+4
-4
Atbildēt

1

    Māris Engers > kdaljajev 28.12.2010. 18.42

    jep. bibliotēku par pelnošu objektu. piemēram, ārsienas apdrukājot ar tekstiem un tad iekasējot par lasīšanu bez atļaujas. vai arī, teiksim, turpat uz vietas tirgojot grāmatas no bibliotēkas krājumiem. zin’ kā, tagad jau interneta laikmets, grāmatas taču drīz tāpat nomirs, tāpat kā tās nomira no avīzēm, no radio un no televīzijas – tad vismaz vēl izmantot iespēju tās uz brīdi pārvērst par pelnošu objektu. galu galā, visas dižās pasaules kultūras mēs taču atceramies dēļ to pelnošajiem, nevis kultūras, objektiem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

disassociative 28.12.2010. 13.29

Pa to naudu, kas tiek ieguldīta Gaismas pilī, var uzcelt vairākas ļoti labas un ļoti moderni aprīkotas bibliotēkas un vēl jaunu Bērnu slimnīcu. Šī afēra ir vēl lielāka kā Dienvidu tilts. Kaut gan ne tur, ne te tāpat nevienam nebūs jāatbild par izšķērdētiem līdzekļiem.

+8
-6
Atbildēt

1

    Egija Gitendorfa > disassociative 28.12.2010. 13.43

    Tiešām, saprotams, ka gribēja uz valsts rēķina iedzīvoties, bet tad vismaz ko jēdzīgu būtu uzcēluši. Tie ir tikai izdevumi celtniecībai, bet kur vēl ikgadējie uzturēšans izdevumi, bezjēdzīgi tukšo telpu apkure, utt. Ir jābūt ar attīstītu savkovo domāsānu, lai būvētu ēku kautkādai varenības apliecināšanai un acu mielošanai. Vienīgais, kas šo ēku var glabt – privāto biroju izvietošana tajā.

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

Egija Gitendorfa 28.12.2010. 13.17

Bilde labā – pagātnes stereotipu rēgs informācijas tehnoloģiju laikmetā

+3
-5
Atbildēt

1

    Māris Engers > Egija Gitendorfa 28.12.2010. 18.55

    jā, grāmatas mirst. daudz un dikti. grāmatas mirst vēl biežāk, kā Sigurnijas Vīveres varones Alien-os. jau avīzes tās nogalināja. kontrolšāvienu galvā izdarīja radio. kopš TV parādīšanās vispār neviena grāmata vairs nav redzēta. slavenā un šobrīd ļoti populārā, sevi kā ārkārtīgi ilgtspējīgu parādījusī britu iniciatīva par grāmatu pārfotografēšanu mikrofilmās vēl sadeva ar lāpstu pa galvu pēdējiem zombijiem.

    bet ja nu tomēr, tad interneta laikmets jau nu gan ir padarījis grāmatas liekas un novecojušas. jo šoreiz taču viss ir savādāk. šoreiz gan tām nav cerību, tādēļ nav vērts būvēt tik dārgas bibliotēkas – pēdējo atdusas vietu savu laiku nokalpojušam informācijas nesējam. par to naudu taču varēja sapirkties wireless rūterus! tie taču nekad nenovecos.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

varbūt ka tā 28.12.2010. 13.09

Pēc tam vajadzēs piešķirt papildus miljonu par papildus atkāpēm no projekta trūkumu novēršanai. Daudzus infrastruktūras elemetus gaismas pilij populisma vārdā noņēma.

+2
-4
Atbildēt

0

janazakovica 28.12.2010. 13.09

jauno biblioteku vareja mierigi iekartot zinatnu akademija vai t.s. bij kolhoznieku namaa un nevajadzetu celt nekadas gaismas pilis…bet nee makontevam loti vajadzeja naudu..un demakovas veidigie cilveki saka ka pec komandas saka darboties…rezultats…valstij pilnigi nevajadzigs milzigus zaudejumus nesos projekts..atbildigo nav..bett visi varenie nopelnija..

+10
-7
Atbildēt

6

    Egija Gitendorfa > janazakovica 28.12.2010. 13.21

    Senās VEF ēkas varēja pārbūvēt modernā bibliotēkā, kur seno eku elementi būtu kombinēti ar jaunajām tehnoloģijām. Būtu ietaupīti līdzekļi un sakopta degradēta vide.

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > janazakovica 28.12.2010. 14.07

    Clash, par VEF jādreizējo teritoriju ir stāsts, ko juridiski drošāk saukt par leģendu: to gribējis vēl Godmaņa 1. valdības laikā iegādāt Samsung, bet kāds no virsaiša pietuvinātajiem gudriniekiem atbildējis: nekādus korejiešus te nevajag, un vispār — kas ir Samsung?! … 🙂 Tā nu vismaz VEF teritorijas otrā pusē ir Domina, kas garantē regulāru mūsu naudas izvešanu no mūsu zemes, — paprasta, toties saimniekiem ienesīga, tirgotava.

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    ivetao2007 > janazakovica 28.12.2010. 15.23

    Kādēl vajadzēja būvēt Brīvības pieminekli. Tur varēj uzstādīt kādu bleķa gabalu. Kādēl vajadzēja celt Brāļu kapus. Varēja tos kritušos samest bedrē un pāršķūrēt ar buldozeru. Lūk, kās izriet no šadas filozofija. Lienam atpakāl pirmatnejās alās. Ja Latvija pie valdīšanas ilgi nebūtu cilvēki ar tādu pirmatnēju domāšanau, tad Gaismas pils būtu gatava jau sen. Somi saviem varoņie uzcēla piemiekļus vēl dzīves laikā. Tā ir visbagātākā Eiropas tauta ar dabas bagātībām vistrūcīgākajā apvidū. Igauņu lielākā lidosta it Tllinas Lenarta Meri Lenumaaja. Poļi uzcēk Gdaņska jaunu lidostu – Leha Valensas lidostu. Bet ir latvieši, kuri uzspļauj savai Gaismas pilij un nav spējīgi nosaukt Ventspils olimpisko centru olimpiskā uzvarētāja Daiņa Kūlas varda, vai Rigas sporta arenu par Jāņa Krūmiņa arenu vai Daugavpilī nosaukt kādu ielu Afanasija Kuzmina vārda. Necienam sevi. Grūti gaidīt ka to darīs citi. Ar Gaismas pili, cienījamais komentētāj, leposies jūsu mazbērni. Ja viņi zinātu ko šeit sarakstījāt, viņiem būtu kauns.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Egija Gitendorfa > janazakovica 28.12.2010. 19.41

    Neviens jau nesaka, ka nevajag būvēt, un ka nav jābūvē skaisti. Bet Gaismas pils gadījumā forma pārsniedz saturu. Būve ir monstruāla. Personīgi es neizjūtu estētisku baudījumu no tās. Mēs neesam aziāti, kuriem jāpārsteidz ar lielumu un lieku greznību. Var būvēt funkcionāli, vienlaikus estētiski baudāmi.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > janazakovica 28.12.2010. 22.56

    > clash

    “Var būvēt funkcionāli, vienlaikus estētiski baudāmi.”

    Kā Hermanis teica par latviešu kopējo īpašību – tā ir nespēja savienot ideālus un realitāti. Lūk, te ir pasaulslavena latviešu arhitekta gadiem ilgi lolots projekts, akūti nepieciešams bibliotekāriem, kultūrai un galu galā Latvijas tēlam. Bet uzrodas džeki, kuriem tāpat nekas nav labs. Es saprotu, var iebilst pret TP laikā noslēgtajiem līgumiem. Bet ko noziegusies ir pati ēka? Jūs tiešām sevi uzskatiet par arhitektūras ekspertu?

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    ir_lv > janazakovica 29.12.2010. 02.40

    Tēmekli, nu tu runā muļķības. Kāds Samsungs neatkarības rītausmā… Tak man šķiet, ka Samsungs tajos gados i nemaz tik atpazīstams nebija. Pašu veco VEfiešu vidū izplatīta urbānā leģenda vēsta, ka ārzemju pārstāvji bijuši gan skatīties, taču viņus nav apmierinājusi cena par tur redzēto, tādēļ aizbraukuši mājās ne ar ko.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: