Zviedru bankas uztur augstas īpašumu cenas
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. novembris
25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Analīze /
3. novembris
Aiziet pie citas
Komentāri (20)
kdaljajev 09.12.2010. 14.15
Bankas taču nedeva kredītu tā vienkārši.Bija īpašuma vērtētāji,no tiem lai arī piedzen starpību.Tas ir bankas risks,pašas vainīgas,ka brīvi deva,domāja labi nopelnīt,jo iznāk pārmaksāt gandrīz dubultā.Arī pirmo iemaksu vajadzēja prasīt lielāku.Nevajadzētu vispār starpību maksāt,atdod atslēgas un esi brīvs.Te cilvēkus apmuļķoja un valdība atbalstīja banku rīcību.Vajag sargāt savus pilsoņus,nevis svešas bankas.Daudzi bija spiesti izbraukt,lai vilktu šo jūgu.
0
piziks 09.12.2010. 13.43
“Atsakoties devalvēt latu, Rimšēvičs izglābis no bankrota arī SEB un Swedbank”, — tieši tādu iemeslu dēļ nebija labi dažas dienas pirms vēlēšanām pasūtīt ratā Zviedrijas finansu ministru Borju/Borgu, atsakot viņa vizīti, ko izdarīja “Dombrovska biroja cilvēki”. Ar zviedriem ārpolitisko apstrādi vajadzēja turpināt, — zviedri par savu, ar valdības ziņu te veikto ekspansiju, bija un IR jākaunina, jāspiež piedalīties Latvijas zaudējumu mazināšanā un atlīdzināšanā.
5
oskaar > piziks 09.12.2010. 20.04
Protams, protams- pie visa vainīgi zviedri. Viņi rakstīja Latvijas likumus, viņi sēdēja fuktukā (FKTK), ieborēja Kalvītim ideju par 7 treknajiem gadiem un piespieda mūsu politiķus spiest gāzi grīdā.
0
anete_raugule > piziks 09.12.2010. 22.00
Es pēc raksta izlasīšanas drīzāk teiktu – arī zviedri ir pie vainas.
Varētu jau teikt, bizness ir bizness, paši vainīgi, ka ļāvāmies lohotronam, ja pašas bankas nebūvētu dārgu PR par atbalstu sabiedrībai, korporatīvo sociālo atbildību un tā tālāk.
0
piziks > piziks 09.12.2010. 22.31
Andrej, vai vērts noliegt 2 liecības mūsu medijos un dažus atrodamus dokumentus, kā arī šādu tādu loģiku.
1. Jau pasen Pans Kleksis/Māris Zanders TVnet-ā citēja dokumentu, saskaņā ar kuru zviedru privātbankas uz Baltiju nāca atbilstoši Zviedrijas valdības atbalstītai un stimulētai programmai.
2. Kad pirmajos premjerēšanas mēnešos Valdis Dombrovskis dažreiz bija tiešām profesionāls un un arī izteikti vīrišķīgs, Stokholmā, blakus Zviedrijas premjeram un vēl dažiem citiem zviedriem, viņš, manuprāt, lieliski pateica: “Lai kāds bezatbildīgi aizņemtos, ir jābūt kādam, kurš bezatbildīgi aizdod.” Zviedru (gan valdības, gan banku) atbildībai (un solidāriem zaudējumiem) bija jābūt adekvātai, — atbilstošai profesionālu speciālistu nodarījumiem attiekmē uhn rīcībā pret neprofesionāļiem — nemācītiem latvju bauru kredītgrābējiem. Protams, nav zināms, vai savtīgi, vai nesavtīgi, vai liberāla stulbuma dēļ nevis savējiem, bet zviedriem palīdzēja mūsu daži uzpūtīgie, kuri apgalvoja: visa pasaule dzīvo uz parāda, tas ir normāli, pat moderni… Dadzīvojāmies.
0
pipars > piziks 07.01.2011. 00.07
Latvijā zviedru bankās strada tomēr Latvijas iedzīvotaji, nevis zviedri. Tā tad ar to “Lai kāds bezatbildīgi aizņemtos, ir jābūt kādam, kurš bezatbildīgi aizdod.”
0
piziks > piziks 07.01.2011. 01.00
Latvijas iedzīvotāji zviedru banku meitās bija un ir vienīgi pirkti darbinieki, bez banku politiku ietekmēšanas spējām. Kad premjers VD domāja ar savu galvu patstāvīgi, tad arī Stokholmā, tam pašam Borgam/Borjam blakus stāvot, arī pateica to manis cienīto frāzi: “Lai kāds bezatbildīgi aizņemtos, ir jābūt kādam, kurš bezatbildīgi aizdod.” Nostāja VD bija laba, vīrišķīga, — formulējums gan ne īpaši precīzs: bezatbildīgi aizņēmās neizglītoti, viegli ar marketingu, reklāmu un visas patiesības/puspatiesību teikšanu apmuļķojami finansu lietās nezinoši un mazzinoši aborigēni, bet piedāvātāji nebija bezatbildīgi, — zviedru bankas ienāca te saskaņā ar Zviedrijas valdības izstrādātu švēdbanku ekspansijas programmu un apmuļķošana bija tīša un mērķtiecīga, tieši tādēļ pretsparu par šo cūcību derēja iespaidīgāku, jo tagad parādi par šo diversiju jāmaksā — solidāri! — arī tiem prātīgajiem, kuri neielaidās, un maksāšanu uzspiež tagadējā valdība. Uzspiež ar nožēlojamu pārcentību.
0
aivarstraidass 09.12.2010. 12.56
Jāuzliek stipri augsta nodokļu likme par neapdzīvotu NĪ turēšanu īpašumā. Teiksim, pieckāršota likme – 1%-3% no kadastra vērtības gadā. Ja Ektornets vēlas uzskatīt, ka īpašumos kāds dzīvo un piedeklarē kaut kādus bomžus – par katru šādu “apdzīvotu” īpašumu vajadzīgs īres līgums ar likumīgu īres naudas plūsmu, komunālo pakalpojumu līgumi.
Ar augstu NĪ likmi par neapdzīvotiem īpašumiem tiks atrisināti divi jautājumi vienlaikus – Ektorneti u.c. sāks pārdot savus īpašumus, cenas kritīsies, un turpmākiem hipotekāro kredītu ņēmējiem būs vieglāk šādus īpašumus iegādāties (un ja viņi tur paši dzīvos vai izīrēs, NĪ nodokļa likme būs 5 reizes zemāka). Latvijā iedzīvotāju skaits strauji samazinās, nekādam NĪ deficītam nevajadzētu būt.
1
agijs > aivarstraidass 09.12.2010. 13.36
…un vispār, visiem bezmaksas dzīvokļus!
Lai dzīvo komunisms !!!
0
andrisskrastins 09.12.2010. 12.44
Rakstu izlasīju. Nu skaidrs, pārpirkšana no savas bankas notiek tāpēc, ka lai noturētu cenu līmeni augstāku. Acīmredzot izmaksu dēļ atmaksājas. Bet nu izskatās diezgan izmisīgi.
Par pārējo – diezgan “sociāldemokrātiski”, rakstu autorei ir ļoti vienpusīga informācija par devalvācijas “cenu” Latvijā un banku kredītņēmējiem (bagātie kredītus ņēma, bet vēl vairāk tos ņēma vidusslānis labākam/pirmajam miteklim un mašīnai), tāpēc arī secinājumi diezgan sensacionāli un “neanalītiski”. Devalvācijas gadījumā bija 50/50. Ja viss nobruktu, slavas dziesmas devalvācijai pat neviens neiedomātos dziedāt. Bet “neiegūtais auglis” vienmēr šķiet saldāks.
0
andrisskrastins 09.12.2010. 12.37
Brrr, nesapratu, kāda jēga šādam teātrim, ka viens bankas kantoris nopērk no otra. Ok, cena nedaudz paceļās, bet izmaksas taču arī.
Nepiekritīšu tam, ka devalvācija būtu mūs glābusi, kā arī absolūti nepiekrītu tam, ka kredītus ņēma tikai elite. Tos plaši ņēma arī vidusslānis.
3
+6
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Maija > andrisskrastins 09.12.2010. 16.08
ir viens pats galvenais iemesls kāpēc bankas izsolēs iegādājas savu debitoru hipotekārās ķīlas – banku zaudējumi. Proti, visiem nedrošajiem kredītiem bankām likums paģēr veidot uzkrājumus, kas a) samazina peļņu , b) samazina pašu kapitālu, kad peļņa ir noēsta pilnīgi. Pašu kapitāls savukārt ir korelācijā ar maksimālo kredītportfeļa apmēru. Tātad, lai nebūtu steigšus jāpārdod labie kredīti, tādējādi samazinot tekošos stabilos ienākumus, bankai ir jāpalielina pašu kapitāls, tās īpašniekiem ieguldot reālu naudu bankas pamatkapitālā. tas šobrīd nav pats vienkāršākais risinājums, jo var gadīties, ka jāpiesaista ļoti, ļoti lielas summas. Ja sliktā debitora ķīlu par max cenu banka pārdod savai meitai, tad tas vairs nav sliktais kredīts un tam uzkrājums nav jāveido. jo dārgāk banka pārdod savai meitai, jo mazākai debitora parāda daļai jāveido uzkrājums.
Visa sāls apslēpta tajā pieņēmumā, ka bankas cer uz NĪ tirgus cenu līmeņa atjaunošanos kā šeit minēts 8-10 gadu laikā. bet var arī neatjaunoties un tad šie zaudējumi tik un tā būs kaut kad jāfiksē. Taču tas būs rīt un bankas tad arī par to domās
0
Ieva > andrisskrastins 09.12.2010. 17.56
Piekrītu PēcimK. Visi devalvācijas stāsti ir par lielām valstīm. pat daudzķārt minētajā Zviedrijā rezultāti drīzāk bija negatīvi kā pozitīvi. Visas gudrās teorijas, uz ko atsaucas pašmāju teorētiķi, ir par lielām valstīm, devalvācija nekad nav notikusi Lihtenšteinā, Vatikānā, Luksemburgā vai kādā citā mazā valstī . To nez kāpēc ignorē.
Tādā mazā pīļu dīķi kā Latvija devalvācija neko nedotu, jo visas izejvielas, izejmateriāli nāk no ārpuses. Tāpat arī sadzīves preces. Devalvējot latu, Krievijā iegūtas gāzes cena rubļos vai Vācijā ražota televizora cena eiro nemainītos, tikai mēs pelnītu mazāk un maksātu attiecīgi vairāk. Savukārt eksporta daļa bija tik maza, un joprojām ir tik niecīga , ka samazinātā pievienotā vērtība darbaspēka apmaksai (jo izejvielu Latvijā nav)un attiecīgi pieaugošais eksports tikai drusciņ zemākas cenas dēļ , nekompensētu vispārējo ienākumu samazinājumu.
Toties būtu ķīseēlis un putra ar parrēkiniem, pārcenošanām, panikas izraisīta bankas kontu iztukšošana un valūtas maiņa utt
Tā kā Rimševics ir malacis, ka nepadevās provokācijām.
0
agijs > andrisskrastins 09.12.2010. 22.22
Valynx, kopumā viss jau ir pareizi, ko Tu piemini…
Vienīgi tām banku meitām, kuras izpērk tos zem āmura paliktos īpašumus jau arīdzen kautkur kapitāls jādabū par ko tos pirkumus veikt.
Atļaušos izvirzīt tēzi, ka tas summā ir tik pat liels kapitāls, kā Tevis pieminētais nepieciešamais pašu kapitāla palielinājums bankai.
Rezultātā man tomēr līdz galam nepielec, kur te tas lielais ieguvums, ja papidus kapitāls tā kā tā jāiegulda?!
0