Reaktīvais iedzīvotājs?
15Saistītie raksti
Veiksme /
11. decembris
Citādi darbarīki
Viedoklis /
5. decembris
Ieviešot eksporta nodokli, Zemkopības ministrija praktizē legālu reketu
Pusdienās /
27. novembris
Mums ir visas iespējas!
Ārpolitika /
20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Viedoklis /
19. novembris
Pensiju iemaksas būs zemākas – kā rīkoties strādājošajiem?
Komentāri (15)
piziks 01.10.2010. 17.15
Lija… vispār jau par tiem pašiem bezdarbniekiem rakstāt šoreiz īsi un pavirši. Ir reģistretie bezdarbnieki, nu tā ap 176 — 180 000, kā nu kurš skaitījis un skaitli noapaļojis, bet — vēl ir cilvēki bez darba: tie paši pašnodarbinātie, kuriem likums neļauj būt reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ticami, protams, ka ne visi 18 000 bijušo pašnodarbināto, kuri vairs, atbilstoši likumam, nespēj nomaksāt sociālo iemaksu minimumu Ls 50, 71 mēnesī — šogad, šobrīd ir bez reāla darba, tomēr cilvēku bez darba: tādi kā minētie kopā ar oficiālajiem bezdarbniekiem ir tuvāki 200 000.
0
piziks 30.09.2010. 18.56
Dzeri49, tad nu drīksti minēt, kādēļ tās līknes tādas! Faktiski visu laiku notiek manipulācijas ar līdzekļu izmantojumu administrācijām, — mānot publiku un vēlētājus, administratīvos izdevumus pārliek dažādās kabatās un publikai rāda tobrīd tukšāko, demonstratīvi patukšoto. Kā De facto pirms pāris trim mēnešiem rādīja Finansu ministrijas izdarības: IT apkopes nodaļu noīsināja, tie paši draudziņi nodibināja SIA un Smilšu ielas ministrija sāka maksāyt par IT pakalpojumiem vēl vairāk nekā iepriekš, bet jau no citām ailēm.
0
mary75 30.09.2010. 18.48
Pēc tām līknēm izskatās, ka, visstabilākais mums ir valdības patēriņš.
īsti nesaprotu, kas ar to domāts, bet, ja administratīvie izdevumi valsts aparāta uzturēšanai, tad, manuprāt, tai līknei būtu spēcīgi jākrīt, toties tai pelēkajai – valsts investīcijām, uz tā rēķina jāceļas.
0
piziks 30.09.2010. 18.28
Lija Strašuna! Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā jau sen bija ierakstīta pašnodarbinātajiem veltīta cūcība: daļu IIN maksāt avansā, avansu aprēķinot, “izejot no iepriekšējā gada fakta”. Ja iepriekšējos gados, kopā ar VID inspektoriem analizējot konkrētos ciparus, bija iespējams avansu neprognozēt/rakstīt “nulli”, tad šogad viss VID-s nobaidīts tā, ka jāraksta noteikti. IIN šogadējie papildinājumi turklāt sacerēti tā, lai fiziskās personas/PND tiktu pat sodītas, ja avansa prognoze atšķirsies no šāgada fakta! Visi šās valdības jaunumi šai jomā saistīti tikai ar AVANSIEM, pat ogu & sēņu lasītājiem iepriekš jāmaksā Ls 30 patentmaksa, — uz īriju ar RyanAir biļete taču lētāka. Krīzes laikā valdība, kas ražo bezdarbniekus, no fiziskām personām nekādus nodokļu avansus NAV NOPELNĪJUŠAS. Un neviena partija pirms vēlēšanām vispār nepiemin pašnodarbinātos kā budžeta veidotāju mazākās vienības, — par miljonu dalīšanu vien runā. Toties cer uz katru balsi atsevišķi.
2
Una Grinberga > piziks 01.10.2010. 08.47
Kāds sakars IIN ar autores rakstu par makreokonomikas rādītājiem un to efektu uz dažādām iedzīvotāju grupām? Nenodarbojies ar spamu, bet raksti par tēmu!
0
piziks > piziks 01.10.2010. 17.02
Nasing Spešal, kā īpaši attapīgs Tu varētu palasīt likumus, kuri attiecas uz darba tirgus dalībniekiem un dažreiz pirms prastas lamāšanās un svešvārda spams lietošanas nevietā padomāt, kur kādas ar darba tirgus noteikta segmenta iznīcināšanu/sagraušanu makroekonomiskās sekas rodas.
0
mxblack 30.09.2010. 16.10
Bezdarbnieki galvenokārt ir bijušie, labi pelnošie celtnieki, kuri par mazu algu nemaz darbu nemeklē. Laiks tiem ir atņēmis gan ienākumus no pabalstus, gan vēlmi iet uz jebkuru darbu. Tāpat bez darba ir izputējušo uzņēmumu strādnieki un tie kurus kā vājākos atlaida darbojošies uzņēmumi, lai samazinātu tēriņus. Daļa no tiem aizbrauc, daļa kuļas kā prot šeit pat. Bet viena daļa ir profesionālu bezdarbnieku, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās. Tie arī taisa parādus, krāpjas kā prot un zog visu kas nav pieskatīts. Diemžēl aizbrauc tieši tie derīgie, tie īstie strādnieki, ārzemēs iegūst gan kvalifikāciju, gan darbu. Un ne jau kāpostu laukos, tas ir tikai sākumā. Bet palikušie nav spējīgi pārkvalificēties, jo galviņas nevelk. Bet kas nākotnē strādās? Par pusvelti tikai ostlenderi.
0
Driimeris 30.09.2010. 16.02
piebiedrojos baksam- es arī nesaprotu, kur rauj tos datus par situācijas uzlabošanos?!
tomēr, ja nevajadzēs konsolidēt budžetu, jo būs pieauguši nodokļu ieņēmumi- O.K. būšu kaut ko palaidis garām.
0
daina_tabuna 30.09.2010. 15.42
Lija, vai kāds jel kad uzdos jautājumu “Uz kā pamata samazinās bezdarbs?”? Šobrīd par bezdarba samazināšānos vajadzētu uztraukties vairāk kā par tā pieaugumu pirms gada, jo darbavietu skaits neaug. Tas bezdarbnieku skaits sarūk uz tā pamata, ka cilvēki izbrauc no valsts, tiek beidzot pensijā, zaudē bezdarbnieka statusu (dažādu iemeslu dēļ) un tikai neliela daļa tiešam atrod darbu.
Es pagaidām neredzu ne mazāko pamatu optimismam un nesaprotu, no kurienes izvelk tos datus, ka kaut kas uzlabojas. Ar eksporta pieaugumu vien var nesanākt to visu izvilkt. Inflācija turpinās (deflācija ir mīts!), reālā nodarbinātība krītas, cilvēki no valsts izbrauc… Tās būtu krīzes beigas?
2
Una Grinberga > daina_tabuna 30.09.2010. 16.15
Dažādiem makroekonomikas rādītājiem ir savs cikliskums un sava korelācija ar pārējiem rādītājiem. Bezdarbs ir viens no tiem, kas pieaug kādu laiku pēc krituma un samazinās tikai tad, kad jau ir pacēlums. Ņemot vērā, ka uzņēmumi, kas strādā uz iekšējo patēriņu, sastāda savus 60%, tad nebija arī jēgas no valsts subsidēt darbinieku dīkstāvi piem. uz saviem 3-5 gadiem.
P.S. Ne visi ekonomikas uzlabojumi ir redzami uz ielas vai veikalā. Ir lietas, kas mūsu ikdienā ir nemanāmas – tādēļ arī tos datus nejūt.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 30.09.2010. 16.31
@Nasing spešal!
Inflācija/deflācija un bezdarbs kā reize ir tie, ko uz ielas un veikalā jūt. Tāpēc tos arī minēju. Eksporta pieaugumu man apšaubīt nav pamata, jo gadījumā, ja arī tas būtu blefs, tad to justu ļoti labi- tur nekāds SVF aizdevums nelīdzētu.
0