Tumšā, sacirstā slieka

Braucu pāri pa pāreju Bauskas ielai. Pa labi drusku tālak stāv autobusiņš un aizsedz pretējo ceļa pusi. Pa kreisi ir brīvs, es ar iztieptu kaklu lēnām minos līdz vidum, tad apstājos un skatos, lido viems KaMAZ. Pec 3-4 sekundēm tam ieslēdzas visas bremzes, griežas zili dūmi, tāsvaidās, mašīna gandrīz uzlido virsū tam busiņam, tad pirms pašas pārejas atlaiž noķīlētās bremzes un aizlido tālāk. Aiz stūres redzu pārskaitušos večuku brilītēs, kurš ar putām uz lūpām pret mani vicina dūres. Bet ja tur būtu gājusi pāri kāda jaunā māmiņa ar bērnu ratiņiem,vai kāds skolnieks? Atkal būtu līķi. Kāpēc viņš vispār bremzēja, es stāvēju uz vietas, 3-4 sekundes par vēlu, tātad tāda vīreļa reakcija un visbeidzot izvēlētais braukšanas ātrums, kurā viņš to veco tatāru nevarēja vispēr apturēt. Vai tādu ākstus var laist aiz stūres?

1. Veloceliņš NAV vēl atklāt. Aizvien rit būvdarbi;
2. Luksofori BŪS, ja uzmanīgāk pavērosiet dažus krustojumus, redzēsiet, ka izbūvēti jau stabi, uz kuriem būs velo luksofori;
3. Velo izmaksas ir mazākas kā 0.5 miljons latu. Nav ne jausmas, no kurienes autore izrāvusi 1.7miljonu;
4. Apgaismojums sadārdzinātu veloceliņu, tāpēc tas netika iekļauts projektā. Krīze taču..
5. Visādi pārrāvumi un peļķes tiks novērstas, ļaujiet būvniekiem taču pabeigt savu darbu un tad variet sākt zākāt..

Ceru, ka Ieva Alberte sazināsies ar RD Satiksmes departamentu, iepazīsies ar velocceļa projekta risinājumiem un tad labos veiktās kļūdas savā rakstā.

vēlos papildināt Ievas RD Satiksmes departamenta pārstāves teikto, ka pēc projekta vēl ir paredzēta luksoforu izbūve , nepieciešamo ceļa zīmju uzstradīšana un horizontālā marķējuma uzklāšana, atsevišos posmos, piemēram Skolas ielā un Reimersa ielā vēl tiek turpināti veloceļa izbūves darbi.

Žēl, ka ir publicēts šis maldinošais raksts.

Paldies, ka ir tādi cilvēki kā raksta autore Ieva, kam rūp velobraukšanas attīstība Rīgā. Taču rakstā ir patiesībai neatbilstoši apgalvojumi: 1)ŠIS VELOCELIŅŠ NAV ATKLĀTS!!! Būvdarbi vēl turpinās, tāpēc arī ir trases pārtraukumi. 2) Būvniecības IZMAKSAS NAV 1,7 milj. Ls, bet gan 458,8 tūkstoši(bez PVN), no kuriem 65% ir ES finansējums. Par apgaismojumu var piekrist daļēji – redzamības problēma pilnībā atkrīt, ja ritenis ir atbilstoši aprīkots ar gaismas lukturiem. Protams, ideāli būtu, ja veloceliņam vēl būtu izbūvēta arī atsevišķa apgaismojuma sistēma un kanalizācijas sistēma ar nepieciešamajiem pazemes kabeļiem un kolektoriem, taču tad izmaksas būtu daudzkārt lielākas un diez vai šī veloceliņa būvniecība vispār būtu uzsākta šajos krīzes laikos. Katrā ziņā aicinu Ievu turpmāk droši pārbaudīt faktus un sazināties ar RD Satiksmes departamentu, mēs palīdzēsim ar informāciju! Ar cieņu, Ieva – RD Satiksmes departamenta pārstāve un velobraucēja.

Par cik pārvietojos regulāri gan ar velosipēdu, gan ar auto un dzīvoju šī veloceliņa rajonā, tad visnopietnākā piezīme pie visām šīm lietām ir drošība. Šobrīd velosipēdisti pa Brīvības ielu no VEF līdz Juglai pārvietojas gan pa pašu ielu, gan pa veloceliņu, gan pa ietvi. Krustojumus šķērso neskatoties. Braucot mājās ar mašīnu man sanāk griezties mājas pagalmā pāri veloceliņam. Un tur nu jāskatās ne divreiz, bet jāņem talkā septītais prāts, lai kādam netrāpītu virsū. Jāredz iela, veloceliņš un ietve un jārēķinās, ka aiz kārtējā reklāmas plakāta var milzu ātrumā kāds ar divriteni izlidot. Savukārt, braucot ar velosipēdu, uz celiņa ir suņi, dzērāji, māmiņas ar ratiņiem un sabiedriskā transporta pieturas. Man liekas, ka prasās pēc kārtīgas sabiedriskās kampaņas, kurā vajadzētu izskaidrot, pa kurieni kurš iet vai brauc un kam kur ir priekšroka.

Tā jau ir ar daudz ko. Piemēram, nesen Jelgavas dome sadarbībā ar LOK uzcēla lepnu futbola stadionu, kuru projektējusī arhitekte (neatceros uzvārdu) acīmredzot futbolu nav redzējusi ne reizi dzīvē. Tā rezultātā ne pats laukums, ne tribīnes vienkārši nav piemērotas futbola spēlēšanai. Bet nauda izgāzta, ķeksītis ievilkts un pusbrāķis uzcelts.

Nevajag jau parspīlēt to veloceliņu nozīmību, gadus padsmit pa Rīgu braukāju un varu droši teikt, ka daudz ērtāk un ātrāk ir braukt pa ielu, ne ietvēm vai veloceliņiem. Arī tādā vietā, kur tas celiņš skaitās jau sen – kā no Ķīpsalas līdz Imantai – to izmantot vērts ir tikai pavisam nedaudzās vietās.

Tur jau tā lieta ka veloceliņi gan skaitās, bet faktiski to nav. Dienvidu tiltam esot 2 veloceliņi. Es tam pāri braucu bieži un tur nav ne smakas no veloceliņa. Ir tikai ietves, pie kam bez laba signāla var iznākt uzbraukt gājējiem, jo viņi pa tām iet tiesi tāpat kā aitas, pilnīgi neprognozējami. Valdlaučos, Ķekavas pusē, ir pie ietvēm saliktas zīnes, kuras norāda ka tas esot veloceliņš. Gājēji jau zīmes neskatās un tenterē kā pagadās. Mums līdz īstiem veloceliņiem vēl ir ļoti tālu. Drīzāk tā ir velosipēdistu āzēšana, tāpat kā tie mūsu CSN.Ja es braucu pa ietvi, tad man ir jādod ceļš no vārtu rūmes izbraukušam auto. Ja es 20 cm talāk blakus braucu pa ielu, man nekas nav jādod, tad man ir priekšroka. Vai tas nav absurds? Kas tie vispār ir par noteikumiem? Klaji murgi.

Ne ar īpašu mērķi izpētīt veloceliņu, es viņdien minos no centra uz Teikas vidusskolu un biju patīkami pārsteigts par sarkano celiņu, kurš vismaz pa vienu gabalu Brīvības ielas un gatves bija pavisam feins, ja arī man pēcpusdienas vidū gadījās uztrāpīties vienai otrai personai, kurai velosipēda trafarets uz ielas acīmredzot neko nenozīmēja. Bet piekrītu, ka kopumā joprojām ir pārāk daudz vietu, kurās par riteņbraucējiem nav padomāts. Tajā pat laikā neatceros vairs, uz kuras no ielām, kas ir perpendikulāri Brīvības/Barona/Čaka, bet tur arī uz trotuvāra bija novilkta svītra ar velosipēda trafaretu, un par to gan biju pārsteigts. Iespējams, tā ir daļa no minētā veloceliņa. Patīk ar riteni braukt, bet absolūti piekrītu autorei, ka te ir kārtējā lieta, kuru Rīgas domes “gudrās galvas” ir izdarījušas tā pa pusei vai ceturtajai daļai. Ušakovs un Šlesers droši vien ar riteni nebrauc. Tas arī ir redzams.

turpinot iepriekšējā žurnāla numura tēmu – jāliek uz centrālajām ielām sabiedriskā transporta josla un tur jālaiž velosipēdistus. nebūs jāizdomā šāda sacirstā slieka, kas tagad ir realizēta centrs-berģi. ja ušakovs nākamajos 3 gados (līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām) to izdarīs – balsošu par viņu :)

paldies par rakstu! akurāt, manas domas un mans vērojums, braucot pa Brīvības celiņu ik dienu. Gan par H.. šoferiem, gan par B.. gājējiem, gan par pārrauto slieku. Jādomā, ka Dome tomēr tiks piespiesta veloceliņu problēmu risināt pēc būtības, nevis lai atķeksētos. Cerams.

Vismaz kaut kas notiek: tas priecē.
Veloceliņus visur neierīkos, manuprāt jāsāk ar velojoslu izdalīšanu/iezīmēšanu uz trotuāriem. Un elementāru velobraukšanas ābeces apgūšanu:
1) Braukt pa labās puses ietvi
2) Braukt gar brauktuves malu (nevis gar ēkām)
3) Uz trotuāra galvenais ir gājējs (ja nav veloceliņa)
4) Un vispār: aizbraukt pie kaimiņiem un pamācīties

Un vēl: esiet pieklājīgi, nu pamāj ar galvu, ja Tevi auto palaiž garām. Nav grūti ;)

Vispār jau veloceliņi noteikti ir laba lieta.
Bet man šķiet “dumji”, ka šī skaistā mērķa īstenošanai, piemēram, Kr.Valdemāra un Ēveles ielu stūrī ar kaut kādiem skrāpjiem dzēsa gājēju pārejas marķējumu. Nu- itkā nodzēsa, bet pūlējās dienas divas.
Manuprāt- šādos darbos tiek ierakta nodokļu maksātāju nauda, kura pēc tam droši vien daļēji uzpeld darbu pasūtītāju partiju kontos. Nu- tā man šķiet.

1,7 miljoni!? Tur atkal kāds kautko būs nozadzis. Uz veloceliņa šitos miljonus NEREDZ!

Diezgan precīzi atspoguļoja arī manas + un – izjūtas, pirms 10 dienām vakarā izbraucot. Arī gandrīz taranēju no mikriņa izkāpušu sievieti, jo bija tik tumšs pieturā, ka viens otru nepamanījām.

Brīnos, ka autorei “nekrita acīs” uz veloceliņa noparkotie auto. Man bija vairāk tādi, kas pilnībā, vai daļēji uz veloceliņa stāvēja.

1.7 miljoni???????? wtf?

Jadibina bus velocelinu buves uznemums, izskatas, ka labi var pelnit.
Un ar velocelinu uz Mezaparku ir tas pats, parravumu parravumi. Domaju vienkarsi ne duvniekiem, ne pasutitajiem nav dzilas intereses par so lietu, tapec ari sada kvalitate. Lidzi ka torte jagatavo ar milestibu, ta ari velocelini.

Šobrīd uzturos valstī, kur velosipēdisti brauc cauru gadu! Ziemā uzliek šipenes un minas tik tālāk – un tā ir Norvēģija.
Ir arī dažviet atzīmēti celiņi, bet velosipēdisti ir pilntiesīgi satiksmes dalībnieki un droši pārvietojas par braucamo daļu. Katrā ziņā viņus autovadītāji ļoti respektē! Oslo centrā minoties pa gājēju/velosipēdistu ielu (bez norādēm, kur jāiet/jābrauc), cilvēki dod ceļu un atvainojas, ja gadās nejauši iziet priekšā.
Man gan ir “trauma” nespēju normāli braukt, jo nepamet sajūta, ka man tūlīt kāda mašīna uztaurēs, nedos ceļu. Ticu, ka no malas tas izskatās vareni komiski, jo nespēju saņemties tāpat vien šķērsot ielu, vai uzbraukt uz braucamās daļas, man joprojām šķiet, ka auto ir priekšroka jebkurā gadījumā :(

Citviet Eiropā starp gājēju ietvi un veloceliņu ir pat koku rinda, un abas plūsmas ir atdalītas.
——————–
Tā nu gan nav. Amsterdamā, Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā ietves cenšas sadalīt gājēji un velobraucēji. Amsterdamā vietām vispār ir vāks, tur gājējiem ir 15 centimetri, velosipēdiem pusotrs metrs.

Vismīlīgākā Berģu-Centra veloceliņa vieta tomēr ir tā, pie VEFa sabiedriskā transporta pieturas, kur bulta, kura norāda braukšanas virzienu, norāda tieši un konkrēti uz priekšā esošo stabu.
Katru rītu par to sasmejos un tāda smaidīga braucu tālāk, vismaz līdz VEF tiltam…

Labs raksts.
No manas puses attieksmi par riteņotājiem var redzēt šeit:
http://ierastassarunas.wordpress.com/veloprojekts/