LIZDA: Nav skaidras izglītības politikas

23

Komentāri (23)

Your1stMarathon 20.09.2010. 18.47

:(
1) Jau kuro gadu uz pliko videni iet vairāk kā puse pēc 9.klases beigšanas…
2) “Nauda seko skolēnam” – agrāk tikai skolas vadības alga bija atkarīga no dvēseļu skaita – tagad – visiem vajag! (rezultātā tagad tajās nāk mācīties arī īpatņi/dīvaiņi, kuri savu vārdu un uzvārdu nespēj uzrakstīt bez 2 kļūdām, nerunāsim par ģenitīvu uz burtnīcas vāka…)
3) arodskolas jau 2x cietušas no samazinājuma – vispirms (janvārī) kā ministrijai tieši padotās iestādes tās tika apcirptas tieši tikpat cītīgi kā visādas liekēžu aģentūras, tad arī septembrī – kopā ar pārējiem pedagogiem noņēma naudu vēlreiz!
4) arodskolas atkal cērpamo sarakstā…

+1
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > Your1stMarathon 21.09.2010. 08.48

    Un tā tas turpināsies, jo Eiropai pašai savu speciālistu un rūpnīcu jau pietiek. Viņiem vajag lauksaimniecības melnstrādniekus un Latvija ideāli tādus ražo- pēc videnes viņiem nav nekāda darba pieredze, nekādas profesijas, bet toties nelielas valodas zināšanas. Ko vairāk vajag vienam angļu, vācu, norvēģu, spāņu fermerim?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 20.09.2010. 15.17

Zini, ne jau nav šīs politikas, bet daudzi izliekas to ignorēt – jo tas nesakrīt ar viņu vīzijām par viņu darba nākotni. Man piemēram ir diezgan skaidrs, kādas profesijas noteikti būs nepieciešamas – saistītas ar ražošanu (arodizglītība, inženiera izglītība) un tiešu ražošanas apkalpi (IT speciālisti, labs vidējais menedžments, utt.). Noteikti nebūs vajadzīgi tik daudz advokāti. Noteikti nebūs vajadzīgi tik daudz augstā līmeņa vadības speciālisti. Noteikti būs (un joprojām ir vajadzīgi) labi tirgošanas speciālisti.

Problēma jau nav politikā. Matemātikas eksāmenu atcēla tāpēc, ka katru gadu tajā izgāzās paliels bars skolēnu. Otra problēma ir tāda, ka videnē 11. un 12. klasē cenšas iegrūst pirmā kursa vielu. Vajag pamatīgāk ņemt pamatus.

+1
0
Atbildēt

0

disassociative 20.09.2010. 15.00

Nav valsts attīstības politikas, nav izglītības politikas. Neviens nezin, kādā virzienā iet valsts un kādi spaeciālisti nākotnē būs nepieciešamai. Nu un tad ražo papilnam humanitāro zinātņu “speciālistus”, kaut arī patiesībā vislielākais deficīts ir programmētāji, inženieri, tiltu un ceļu būvnieki un tamīdzīgas eksaktās specialitātes. Pietika jau ar to, ka matemātika bija izvēles eksāmens. Tagad ilgi no tā būs jāatkopjas.

+2
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 20.09.2010. 13.46

paartraukt finanseejumu skolaam , kuraas apmaaciiba nenotiek valsts valodaa , 20 gadu laikaa sen bija tas izdaraams , kas Latvijaa gribees ieguut izgliitiibu , tas arii to varees , te nav nekaada nelikumiiba vai diskriminaacija , es taadas valstis nezinu kuraas tiktu finanseeta izgliitoošanaas svešvalodaa….

+4
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > Janka, Janic 20.09.2010. 14.21

    Neceri, ka sastapsi dzirdīgas ausis šai idejai valdībā un/vai Saeimā. De facto Latvija ir divkopienu valsts un attiecīgi arī izglītība “svešvalodā” paliks tuvākos 10 gadus vismaz. Kaut vai tāpēc vien, lai nebūtu jāatzīst divkopienu valsts de iure.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

austrisv 20.09.2010. 12.36

Tā jau domāju, ka gan jau arī LIZDA mēģinās ar politiķiem kādu solījumu vai svinīgo zvērestu dabūt cauri! Pagājušo gadu gan skolotāji bija ar mieru labāk strādāt ar samazinātām algām nekā samazināt skolotāju skaitu!
Kas tad tagad noticis: gribas visu gan lielu skaitu skolotāju, gan lielas algas kā treknajos gados!!! taču kur to ņemt? nav jau vairs sociālā budžeta, ko sadalīt skolotāju algām! LIZDA: Ko nu dalīs?
Ak, jā, vajag atkal pacelt latviešu valodas statusu, un tad gan jau atkal varēs solīt!

+4
-1
Atbildēt

0

andrisskrastins 20.09.2010. 11.23

100% pievienojos. Tikai tas nebūs populāri, jo katrs sevi cienošs jaunietis negrib būt melnā darba darītājs, bet gan izrīkotājs un tas, kurš iedzīvojas uz citu rēķina :)

+3
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > andrisskrastins 20.09.2010. 11.30

    Jappp… Mentalitāte ir sačakarēta- tas viennozīmīgi. Vairs galīgi nekotējas būt labam autoservisa atslēdzniekam vai kuģu metinātājam. Ja nevari Latvijā braukt ar BMW X5, tad brauc uz Angliju un strādā siltumnīcā par 600 latiem mēnesī.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

mary75 20.09.2010. 11.17

Manuprāt, Latvijā pārāk daudz augstskolas vispār, kur neigūst konkurentspējīgu izglītību, bet, kas ir tīrais bizness un naudas apgūšanas veids. un pārāk daudz tādas, kas gatavo juristus, psihologus, utt.
Finasējums tām būtu jāmazina, un jāpalielina finansējums inženiertehniskām u.c. eksaktām zinātnēm, arī skolās tām jāpievērš lielāka uzmanības, jo tādi specialisti trūkst.
Un vēl jāatīsta profesionāla izglītība, pēc kuras reāli var atrast darbu, tur jādod vairāk naudas.
Bet vispār, mūsu amatpersonas nesaprot, ka izglītība ir investīcija nākotnē, un zinātne un izglītība ir tas, kas veido nācijas intelektu.
Tikai, tās investīcijas arī jāveic ar prātu.
Un, vai vispār vajadzīgs viss, ko apgūst vidusskolā, vai nevar vidusskolu saīsināt par gadu?

+8
0
Atbildēt

1

    daina_tabuna > mary75 20.09.2010. 11.26

    Tik daudz pateici 6 teikumos- laikam esi no laikiem, kad skolās iemācīja izteikties :-)

    Pareizi jau saki, bet 4. teikumā jau pats atbildēji- mūsu amatpersonas nesaprot. Un nesapratīs. Sapratīs tikai tad, kad viņiem par saprašanu kārtīgi samaksās.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Vita Tērauda 20.09.2010. 11.17

Es laikam vienīgais sajūsminos pirmdies rītā par organizācijas nosaukumu LIZDA. Jo tālāk, jo trakāk.

+2
-1
Atbildēt

2

Uldis Šneiders 20.09.2010. 10.54

Apmēram pirms gadiem 5 ļoti cienījama Latvijas psihiatre intervijā sacīja, ka mūsu valsts politika ļoti atgādina Ļeņina rakstus par revolūciju: Nost ar izglītību, ieņemt pastu un telegrāfu, iznīcināt inteliģenci, kā arī katru ķēkšu par ministri…
Neticēju. Atradu. Palasīju.
Ja jebkāda arodbiedrība VAR… 20 gadus pēc… vērsties ar vispārzināmu atklājumu… Kam tādai arodbiedrībai pastāvēt? Faktiski šī arodbiedrība ir štata opozīcija, kam valdība “maksā”, lai tāda demokrātiskos nolūkos būtu!

+4
0
Atbildēt

0

Una Grinberga 20.09.2010. 10.50

Mikiško retorika ir greiza:
1) Ir stulbi runāt par to, ko nav informācijas
2) Tā vietā, lai kliegtu “mēs esam neaizskarami!” LIZDA būtu jānāk arī ar savām idejām, kā sakārtot izglītības sfēru. Nerodas nekāds priekšstats, ka LIZDA vispār kaut ko vēlas mainīt, lai situāciju uzlabotu (viss taču ir lieliski!), – tikai tūrēties pie konkrētām naudas summām.

Ķīlis jau teica, ka Latvijā ir totāls ideju trūkums – un to pierāda arī LIZDA vadība. Ļoti skumji!

+2
-1
Atbildēt

1

    andrisskrastins > Una Grinberga 20.09.2010. 11.15

    Problēma jau būtībā ir tāda, ka kritiķi vienīgo risinājumu redz naudas grūšanu sistēmā. Jo to viņi tieši vēlas. Nav objektīvu pētnieku, kuri nebūtu atkarīgi no šīs naudas un pateiktu – šis elements sistēmā smird, šis ir labs, atstājam, šo pārveidojam. Visi viņi grib algu. Visi viņi grib darbu. Tāpēc jau arī nav idejas ko samazināt. Jo neviens negrib sev pāri darīt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 20.09.2010. 10.41

Viena no manām idejām ir budžeta vietu skaita samazināšana augstskolās. Es saprotu, ka tūlīt atskanēs bļāvieni, bet skatoties kas reāli notiek, redzu ka vidusskolās ieliktie pamati ir šķībi un greizi, es neredzu citu variantu. Tā vietā ir jāveicina iespēja saņemt kredītu mācībām, kur šobrīd galvotāja neesamība ir lielākā problēma (jo cilvēki ir bez darba, vai visticamāk pelēkajā zonā, oficiālu ienākumu nav, utt.). Ir jāmeklē citi instrumenti, kas ļautu trūcīgajiem izrauties.

+3
0
Atbildēt

1

    andrejs_kirsis > andrisskrastins 20.09.2010. 13.08

    Tev kļūda domu gājienā. Nav jāizraujas tāpēc, ka trūcīgs, bet tāpēc, ka talantīgs. Tiem tad arī pienākas gan budžeta grupa, gan stipendija. Vēl vairāk, tādus profesori ātri izrēķina un piesaista zinātniskajam darbam.Bet tie ir eksaktie.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam