Zinātnieks: valsts politika veido "kalpu garu"
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. aprīlis
Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies
Viedoklis /
18. aprīlis
STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos
Viedoklis /
15. aprīlis
Ko mēs sagaidām no skolām?
Viedoklis /
9. aprīlis
Kā noturēt Latvijā radītās inovācijas un neļaut tām aizplūst uz ārzemēm?
Vēsture /
7. aprīlis
«Bagātnieks priekš vispārības»
Komentāri (16)
piziks 19.09.2010. 17.53
> Svins?! Mums = finanšu sektors un finansisti? Mums = zviedru banku filiāles nesamērīgā skaitā un zviedru valoda steidzīgi jāmācās nevis skolniekiem, bet pieaugušajiem, lai iegūtu spēju saprast, ko ar mums, — viņuprāt, bauriem — zviedru finanšu okupenti sadomājuši darīt turpmāk.
Mums te bija un kaut kur IR 2 tādi, kas sevi par baņķieriem un lieliem finansistiem… cik ilgus gadus? … sauca? Mums pat savu banku nav: TV Panorāmā, par projektu atbalstu runājot, Dūklavs ko precīzi teica? Ķiip-p, es esmu tikai ministrs un bankām nevaru pavēlēt, arī premjers nevar un prezidents.
Svins, vai proti saskaitīt, cik mūsu naudas šogad aizgājināts no Latvijas?
1
lismanis > piziks 21.09.2010. 13.30
kā mums nav banku? kā tad ar LHZB? ak, jā, vēl taču arī Citadele. :)
mans sencis ierēca par to nosaukumu – pareizi vajadzētu būt – Cita dēle. :)
nē, es nezinu, cik mūsu naudas aizgājis no Latvijas. padalies ar info! šis gads jau nu gan nav no tiem labākajiem, jo, šķiet, ka bankas turpina ciest zaudējumus.
0
mliepina 17.09.2010. 17.50
Taa vien gribas te kaut ko piebilst. Par to kalpu garu – tas taa uzmaniibas piesaistiisanai…. Inovaciju stimuleesana ir laba lieta, tacu veel kadam vajag ari innoveet. Taisiit konferences par inivacijaam ir labi, bet ir jataisa ari nozares konferences kur potenciaalajam innoveetaajiem izversties. Sobrid Latvija ir sameeraa neaktiiva un ari neerta nopietnu konferencu organizaacijaa.
0
snjuu 16.09.2010. 21.26
Kalpu garam nav tiešas saistības ar “attīstību” (tehnoloģisko jo īpaši), bet ir ar pašapziņu un īpašumiem vai ļautiņu spējām kā tādām nodrošināt sev stabilu pārticību bez īpašas “kalpošanas”. Protams, atbalsts jebkurām labām idejām, kas slimo ar finansējuma trūkumu, palielina pašapziņas vīrusa skarto ļautiņu skaitu, tomēr tehnoloģiskā attīstība, reizēs, kad kāds no mums to pavirza uz priekšu, ir pavisam neliels solis cīņā pret “kalpa sindromu”. Daudz lielāks varētu būt atbrīvošanās no LV Prezidenta baurojošajiem pavadītājiem… :) Labklājība nav tiešā pretrunā ar “kalpu garu”…
0
reksa 16.09.2010. 20.44
“Kalpu gars” izpaužas arī svešvalodu mācīšanā. Skolēns taču spēj uztvert tikai kādu noteiktu informācijas daudzumu. Ja tās ir par daudz, tad uztvere ir pārslogota un jēgas nekādas.
Ja skolēnam ir jāmācās trīs svešvalodas, tad viņš ne tikai nespēj pilnvērtīgi iemācīties šīs valodas, bet arī viņam trūkst laika fizikai, ķīmijai, matēmatikai.
Un kas ir svarīgāks? Svešvalodas? Lai kļūtu par kalpu?
Ko neprofesionālis varēs darīt ar valodu zināšanām? Tikai kādu apkalpot.
Bet ja viņš ir profesionālis, tad arī bez svešvalodu zināšanām viņš ir vērtīgs.
Skolām noteikti būtu jāatsakās no triju svešvalodu mācīšanas. Pilnīgi pietiktu, ja skolēnam mācītu divas Eiropas valodas – vienu mācītu pamatīgi, bet ar otru tikai iepazīstinātu (ja nu ievajadzēsies).
Noteikti jāatsakās no krievu valodas mācīšanas. Kam tā ir vajadzīga? Krievu pensionāru apkalpošanai?
Vairāk laika jāvelta dabas zinātņu mācīšanai. Mums ir vajadzīgi nevis daudzvalodīgi cilvēki, bet gan gudri cilvēki.
2
reksa > reksa 16.09.2010. 20.51
P.S. Arī valodu izvēlē ir jādod priekšroka vācu un zviedru valodai.
Piemēram, vācu (vai zviedru) valodu māca pamatīgi, bet ar angļu valodu tikai iepazīstina.
Tad cilvēkam veidosies ciešākas attiecības ar Vāciju (vai Zviedriju), savukārt angļu valodas pamatzināšanas ļaus sekot jaunumiem jomā, kas cilvēku interesē.
Mēs taču gribam dzīvot kā Zviedrijā vai kā Vācijā. Bet kā mēs varam iepazīt viņu pieredzi? Tikai no Veinbergas komentāriem Panorāmā? Jo vairāk cilvēku prot vācu un zviedru valodu, jo tuvāka un saprotamāka kļūs mums šo valstu pieredze.
Tāpēc zviedru un vācu valoda noteikti ir svarīgākas par angļu valodu. Angļu valoda tik izplatīta, ka cilvēki to tāpat iemācīsies.
0
daina_tabuna > reksa 17.09.2010. 10.11
Nevajag par zemu vērtēt cilvēka smadzeņu iespējas. Krievu laikos skolās arī mācījās gan sevešvalodas, gan ķīmijas, fizikas, matemātikas un vēl bija glītrakstīšana un rasēšana, kas tagad vairs nav. Bet 50-ajos un 60-ajos bija atsevišķi ģeometrija, algebra un trigonometrija. Un visi izdzīvoja un iemācījās. Valodu mācīšanās ir ļoti vienkārša salīdzinot ar fiziku vai ķīmiju. Cilvēks jebkuru valodu var iemācīties 3- 4 mēnešu laikā, ja vien tiešām nav galīgi švaki ar intelektu. Fizikas vai ķīmijas kursu nevar apgūt pa 3- 4 mēnešiem pat ja mācās tikai to vien ik dienas.
0
karlis_pots 16.09.2010. 16.27
tikko izlasīju Vēbera “Protestanta ētika un kapitālisma gars” un LV Tehnoloģiskā centra vadītāja teikto, ka LV audzina “kalpu garu”. Paralēles ir. Tā ka domāju, ka ar grūdienu no augšas vien nepietiks, lai mēs kļūtu drošāki un pārliecinātāki par savām biznesa idejām.
0
lismanis 16.09.2010. 14.28
es esmu tieši pretējās domās – mums ir ļoti spēcīgs finanšu sektors, bet trūkst to inženieru, kas spētu radīt labus produktus. domāju, ka galvenais, lai būtu laba ideja, finansējumu jau piesaistīt tā vai citādi izdotos noteikti. dīvaini, ka finansisti un inženieri tik mazā valstī kā Latvija viens otru neatrod.
3
daina_tabuna > lismanis 16.09.2010. 14.54
Mums ir ļoti daudz labu inženieru, bet finanšu sektors ir tendēts uz megapeļņu maksimāli īsā laikā + piesaistot neadekvātas ķīlas. Un tad sanāk, ka cilvēks izgudro kādu tehnoloģisko brīnumu, ko mājās var ražot 10- 20 gab. mēnesī, bet tas arī maksimums, ko viņš spēj, jo bankas prasa pret 20 KLVL kredītu, ieķīlāt dzīvokli un vēl subordinēt kapitālu. Kas kopumā bankai dod piekļuvi kapitālam, kurš pārsniedz kredītsaistības līdz pat 10 reizēm. Un tas viss ievelkas uz mēnešiem 3- 4. No riska kapitālista viņš atbildi saņem nedēļas laikā un naudu vēl pēc nedēļas.
0
lismanis > lismanis 21.09.2010. 13.18
par mega peļņu – procentu likmes bankās un riska kapitālistiem, protams, ir ļoti atšķirīgas. bankas prasa tādas likmes kādas ir tirgū, bet riska kapitālistiem tās bieži vien ir pat 20% (jeb precīzāk sakot, nekad īpaši zemākas par 20%, nav).
par neadekvātajām ķīlām – kredītņēmējiem vienmēr liekas, ka bankas prasa nenormāli neadekvātas ķīlas, un droši vien, ka jāpiekrīt, tā mēdz arī gadīties, bet tomēr pārsvarā tam ir arī iemesls (vai nu ķīla ir nelikvīda, kuru būs ļoti grūti pārdot, vai citādi).
riska kapitālisti droši vien ļoti ātri atšuj tos projektus, kurus viņi noteikti zin, ka viņi nefinansēs (kas ir apmēram 90% no visiem viņiem iesniegtajiem projektiem), bet tur kur viņi redz, ka viņi varētu dot naudu, arī nemaz tik ātri neiet.
0
lismanis > lismanis 21.09.2010. 13.20
bet tos talantīgos inženierus man tiešām nav izdevies sasapt. vai tev ir kādi sabiedrībā zināmi piemēri? varbūt pats tāds esi, Dolārs?
0
daina_tabuna 16.09.2010. 14.22
Ļoti, ļoti sakarīgi teikts. Diemžēl risinājumi pagaidām izpaliek. Bankas tādiem mērķiem kredītus nedod. ES fondiem vajag līdzfinansējumu. Pašu riska kapitālisti ir visai nabadzīgi un pagalam kūtri uz projektiem, kuri nedod astronomisku peļņu jau pirmajā gadā. Un beigās jau nekas cits neatliek kā piesaistīt ārzemju riska kapitālu.
1
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > daina_tabuna 16.09.2010. 20.41
Saskaņā ar valsts attīstības startēģiju pirms gadiem 18-it tika īstenots arī atbilstošs risinājums – tagad par kādreiz sasniegto VEF,RAF,Alfa u.c. var uzzināt muzejos.Ja valsts politikas noteicēji iz Latvijas elites nepieņems/neakceptēs attīstības ideoloģiju, tad ”kalpu gars” turpinās triumfēt.
0