Okupācijas tipa jautājums

56

Komentāri (56)

gunasniedzina 16.09.2010. 00.50

Varbūt ir vērts iepazistināties ar citu viedokli ? Ir tāds cilvēks – Jānis Lesalnieks. Laikam būs koalicijas loceklis, varbūt ministrs…
Te būs daži izvilkumi no twitter –

@EngizersE VL un es personīgi pārstāvu etnisko nacionālismu. Pilsoniskais nacionālisms Latvijas apstākļos nespēj pienācīgi aizstāvēt tautu.
10:24 AM Sep 8th via web in reply to EngizersE

@JanisIesalnieks vai Latvija nav vecticībnieku mājas? Viņi te kopš 17.gs. Vai Latvija nav ebreju mājas? Viņi te kopš 16.gs.
10:26 AM Sep 8th via web in reply to JanisIesalnieks

@Kautskis Nē, tie ir tikai viesi, kuri šeit var uzturēties tikai ar latviešu atļauju un uz latviešu noteikumiem.
10:29 AM Sep 8th via web in reply to Kautskis

@JanisIesalnieks pagaidi, Tu nopietni? Kopš 18.gs. Latgalē dzīvojošie poļi ir viesi? Hallo. Un vācieši 7 gadsimtus bija viesi?
10:31 AM Sep 8th via web in reply to JanisIesalnieks

0
0
Atbildēt

2

    gunasniedzina > gunasniedzina 16.09.2010. 00.51

    Turpinājums

    @EngizersE Latviju dibināja latviešu tauta savās etniskajās robežās, nevis mistiska Latvijas tauta. “Latvijas tauta” ir tikai pilsoņu kopums
    1:49 PM Sep 8th via web in reply to EngizersE

    @EngizersE Šobrīd tu piespēlē SC argumentiem par Latviju kā visu Latvijā dzīvojošo valsti.
    2:28 PM Sep 8th via web

    Brīvi runāju latviski jau 40 gadus. Balsoju par JL, laikam balsošu par Vienotību. Bet tagad vairs nejūtos labi. VL uzskati mani biedē, un Vienotības klusēšana arī…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > gunasniedzina 16.09.2010. 10.26

    Twiterī tādas lietas grūti apspriest. Parasti neviens nezina, kur dzīvojuši viņa priekšteči 17.gs., kad ienāca vecticībnieki – šādu senču katram no mums ir vairāk nekā 10 tūkstoši. Skaidrs, ka klasiskais “Blut und Boden” nacionālisms tik tālā pagātnē nevar sniegties.

    >>> “Šobrīd tu piespēlē SC argumentiem par Latviju kā visu Latvijā dzīvojošo valsti.”
    =====
    Latvijā visa vara pieder Latvijas tautai (Satversmes 2.pants) – pilsoņu kopums ir ap 1.8 miljoni cilvēku. Protams, SC demagoģija par “Latviju kā visu Latvijā dzīvojošo valsti” ir jāatspēko – galu galā Latvijā lielā skaitā palika dzīvot PSRS okupācijas karaspēka demobilizētie virsnieki. Bendes un upuri nevar tikt pielīdzināti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 15.09.2010. 22.00

Lai uzlabotu apkalpošanas kultūru Rīgā u.c. lielajās pilsētās, ir svarīgs, bet maz izmantots resurss – ES valodu (it īpaši angļu, vācu, franču) valodu plašāka lietošana. Mums tā vai citādi iznāk darīšanas ar iebraucējiem no dažādām valstīm; ar latviešu (un pat latviešu+krievu) valodu vien te nepietiek. Rīgas ēstuvēs un veikalos (iespējams, arī valsts iestādēs) servisa darbinieku angļu valodas prasmes ir nepietiekamas.

Ja pie tās lietas piestrādāsim (kaut vai ar universālveikala Stockmann metodi – izdalot valodas protošajiem darbiniekiem “name tags” ar karodziņiem), – tad būs mazāk stīvēšanās par to, kādu valodu izvēlēties, lai saprastos: Ja apmeklētājs nepratīs latviski, tad ar viņu vienkārši runās angliski vai kādā citā abpusēji saprotamā valodā. Un nevienam – ne latviešiem, ne krieviem – nebūs jābaidās, ka atbrauks angļi un mūs visus te asimilēs.

0
0
Atbildēt

1

aivarstraidass 15.09.2010. 21.40

Ja tagad vērsim vaļā Pandoras lādi ar “valodu statusiem”, tad nonāksim pie nevajadzīgiem kašķiem un mūsu trūcīgais sociālais kapitāls vēl vairāk cietīs. Kā Kvebekā sāksim reglamentēt, cik lieli katras valodas izkārtnē drīkst būt burtiņi – kādēļ Rīgā latviešu amatpersonai ir jāsaprot, ko saka krievs, bet Ādažos un Mārupē viņš to pašu jau drīkst nesaprast. Sāksim Latviju dalīt “vienvalodības” un “divvalodības” zonās. Kā rāda Beļģijas piemērs – tas ir murgs un separātisma risks pat viscivilizētākajā izpildījumā.

Manuprāt, krievu valodas izplatību Latvijā nekas neapdraud – šo valodu pietiekami daudzi cilvēki prot (kā dzimto vai pirmo svešvalodu), arī skolā to māca. Krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, ebreju, čigānu, igauņu u.c. jauniešiem, protams, noder valsts atbalsts, lai viņi savu dzimto valodu varētu labi apgūt (līdzās citām valodām) – jaunam cilvēkam taču jāmācās precīzi domāt, un vairums no mums domā savā dzimtajā valodā.

0
0
Atbildēt

3

    lailabidzane > aivarstraidass 15.09.2010. 21.44

    .
    Ja Tu, Kalvi, nezināji, tad burtiņu izmēri reklāmās jau tiek reglamentēti!
    Precīzāk burtiņu proporcija.

    ;)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > aivarstraidass 15.09.2010. 21.46

    “Kā Kvebekā sāksim reglamentēt, cik lieli katras valodas izkārtnē drīkst būt burtiņi”

    Latvijā jau arī tas tiek reglamentēts :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 15.09.2010. 22.15

    Piedošanu, es nezināju :) Es vnk. domāju, ka ja ir visādi sarežģījumi un “burtiņu mērīšana” jau ar vienu oficiālo valodu, kas notiks, ja tādas būs vairākas? Tad strīdi kļūs vēl piņķerīgāki – vai ir izlikta informācija abās “oficiālajās” valodās, utml.

    Šobrīd apmeklētājiem daudzās valsts/pašvaldību iestādēs nereti sniedz mutiskus paskaidrojumus arī krieviski – cilvēki lieto valodas, lai komunicētu, nevis nostātos aizvainotā pozā. Ja radīsies pašvaldības, kurās būs obligāti “jāsaprot krieviski”, tad drīz vien citās darbinieki krieviski tīšām nesapratīs. Pašlaik Latvijas teritorija (atšķirībā no Beļģijas un pat kaimiņvalsts Igaunijas) netiek krasi sadalīta “latviešu daļā” un “krievu daļā” – piemēram, Daugavpils rajonā cilvēki ļoti labvēlīgi izturas pret latviešu valodu, cits jautājums – cik nu kurā pagastā to lieto. Bet jo vairāk visu ko “mērīsim ar lineālu”, jo ātrāk nonāksim pie faktiskas nesaprašanās.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

lailabidzane 15.09.2010. 21.35

.
Dmitrij!

Ja kopumā par jautājumiem, kuri te prezentēti un diskutēti, tad piekrītu tavai izpratnei par lietām. Ir, protams, nianses, kurās vēlētos to cilvēku, kuri dabiski lieto krievu valodu, līdzsvarotāku attieksmi pret “iezemiešiem”.

Jebkurā gadījumā prieks, ka BEIDZOT, kāds ar atzīmi RED, nodemonstrē spēju diskutēt onlainā. Kaudze žetonu par to!

0
0
Atbildēt

0

AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 20.31

To Dmitrijs Petrenko : Paldies par rakstu, un tomēr gribētos lai arī Jūs beidzot atklāti pateiktu (un varbūt pajautātu Urbanovičam) to, kas visiem latviešiem jau SEN IR SKAIDRS.

SC vēlētāji nebalso par krievu valodas “statusu”. Viņus šādas bezjēdzīgas juridiskas nianses neinteresē

SC vēlētāji balso PAR LIKUMĀ NOTEIKTĀM TIESĪBĀM (lasi – privilēģijām) NEZINĀT UN NELIETOT LATVIEŠU VALODU. PUNKTS.

Nu vai tiešām mēs visi turpināsim tēlot muļķus un izlikties, ka kaut kāds mistisks “statuss” ir “krievvalodīgo aizstāvju” “cīņas” mērķis ???
Jau tas vien, ka neviens “tolkam” nezina, kāds varētu būt šis “statuss” skaidri norādā, ka visa šī “statusa” štelle ir TĪRA FIKCIJA, lai apjātu PIRMKĀRT latviešu vēlētājus, bet ja gadās zaudēt vēlēšanās – arī krievus.

+4
0
Atbildēt

10

    Ernijs > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 20.51

    Par to, ka par statusu nav skaidrības, varu piekrist. Jo ir iespējams arī nacionālo minoritāšu valodas statuss, no kura Latvija atteikusies. Un, starp citu, izdarīja atrunu nac.minoritāšu aizsardzības konvencija (šķiet, 10.pantā par valodas lietošanu pašvaldībās).

    Bet īsti nesapratu komentāru par latviešu valodas nelietošanu. Ja runa ir par to, ka cilvēki negrib runāt latviski savās ģimenēs, vai arī saņemot kādu pakalpojumu veikalā, tad tas ir normāli. Tad ir iespēja izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.

    Ja ir runa par to, ka pašvaldībai (kur nelatviešu īpatsvars ir liels) ir jānoalgo tulks, lai krievu deputātam viņš pārtulko kāda krieviski runājoša iedzīvotāja iesniegumu uz valsts valodu, tad tas ir absurds.

    Ja cilvēks dzīvo Latvijā, jūtas piederīgs, grib iet vēlēt un negrib (nevis nevar) iemācīties valodu, tad tas ir tāds pats absurds.

    Par kādu nerunāšanu ir runa?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 21.10

    Patiešām nedomāju, ka Jūs nesapratīsiet :))

    Runa ir par to, ka pašlaik, ja mani – latvieti – jebkurā vietā atsakās uzklausīt latviski – man ir LIKUMĪGAS tiesības prasīt no šāda cilvēka atbildību (kompensāciju), resp. – prasīt lai šī nejēdzība tiktu izbeigta.
    Ceru, ka Jūs piekrītat, ka tā ir nejēdzība LATVIJĀ ? Tas PIRMKĀRT ATTIECAS UZ PRIVĀTO TAUTSAIMNIECĪBAS SFĒRU, kur Jūs , nezin kāpēc, esat aizmirsis ?

    Lai konkretizētu – ja tagad mani dajebkurā veikalā vai izgāztuvē nododot metāllūžņus uz jautājumu latviešu valodā krieviski “pasūta” – es izsaucu policiju. Ja krievu valoda dabū jebkādu statusu – tad es jau esmu pasūtīts LIKUMĪGI.

    Nu, saskatījāt atšķirību ? Un tas sāksies NEKAVĒJOTIES, ja krievu valoda dabūs pat visniecīgāko “statusiņu” …

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 21.24

    Nu ja runa ir tādās kategorijās, tad es tiešam neredzu problēmu. Pašalaik likums regulē valodas lietošanu arī privatajā biznesā. Droši rakstiet sudzības.

    Es te vairāk par ilgtermiņa sociālām lietām :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 21.42

    … Es te vairāk par ilgtermiņa sociālām lietām :)

    ——————————————–
    Ak šitā gan ? Un kuras, lūdzu, tās būtu ?
    Jā, vēl tāds “sīkums” – vai mani bērni, kas nerunā krieviski un tāpēc regulāri saņem psiholoģisko traumu, kad pārdevēja skolas ēdnīcā viņiem ieliek nepareizo ēdienu vai biļešu kontrolieris Daugavpils tramvajā viņus izlamā par kaut ko, ko viņi paši nesaprot – tās ir Jūsu (nievājoši) nosauktās “kategorijas” vai tomēr “ilgtermiņa sociālās lietas” ? :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 21.44

    Jūsu nosauktie gadījumi ir šausmīgie! Un tie noteikti ir jārisina. Tieši to es gribēju teikt. Nevis ķerties pie ģeneralizēšanas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 21.50

    Vajag nevis pētīt absurdus, bet padomāt par cēloņiem. Un cēloņis šoreiz tam, ka vienam krievam deputātam ir jātulko iesniegums no/uz valsts valodu ir ne jau vēlētāja iesniegums, bet absurdā iespēja par deputātu ievēlēt cilvēku, kas neprot valsts valodu.

    Skatamies no otras puses. Ja pie šī krievu deputāta atnāks latvietis, tad kādā valodā būs jārunā? Jāalgo tulks? Kam? latvietim, lai viņš saprastu, ko krievs runā? Tas ir absurds.

    Man viens labs draugs sen atpakaļ teica, ka Latvijā var izdzīvot nezinot latviešu valodu, bet bez krievu valodas ir neiespējami. Un tas jau ir absurds kvadrātā.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 22.17

    —- Jūsu nosauktie gadījumi ir šausmīgie! Un tie noteikti ir jārisina. Tieši to es gribēju teikt. —-

    Lieliski, Dmitrij, mēs saprotamies arvien labāk !!! :) Un tagad, ja reiz pateicāt A, tad pasakiet arī B – Kā Jūs domājat, vai jebkāda statusa piešķiršana krievu valodai šos “šausmīgos gadījumus” PALĪDZĒS atrisināt, vai tieši otrādi – mani bērni vēl dabūs “pa galvu” no pārdevējas par to, ka nav iemācījušies krievu valodu – jo tai taču tagad būs “statuss” ?? Ievērojiet – es arī runāju par REALITĀTI, par kur Jūs man vairākkārt aizrādījāt … :)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > AUTOEXEC.BAT 15.09.2010. 23.59

    Pirmkārt, kā jau teicu, nevēlos ģeneralizēt. Visus šos gadījumus jārisina atsevišķi.
    Saprotiet, es negribu diskutēt līmenī “mēs viņiem to, un tad viņi mums to. a pēc tam vēl viņi šito”.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > AUTOEXEC.BAT 16.09.2010. 00.28

    — Pirmkārt, kā jau teicu, nevēlos ģeneralizēt. Visus šos gadījumus jārisina atsevišķi. ———

    Dmitrij, bet kā tad lai vislabāk raksturo ģenerālu problēmu , ja ne ar konkrētiem gadījumiem ??? Jūs pats man devāt piemēru par diplomdarbu, kuru nevarot rakstīt krieviski – nu un CIK šādu gadījumu Jūs zināt, lai varētu runāt, ka tas ir “ģeneralizēti”? CIK Jūs zināt gadījumu, par to Jūsu minēto tulkošanu no krievu valodas iesnieguma krievu deputātam ?
    Un biedra Cilēviča mūžīgi apkārt skandinātā , nu jau par leģendu kļuvusī “nabaga krievu vecenīte”, kuru “neapkalpo pašvaldībās” – kas tas IR , Jūsuprāt ?? “Ģeneralizēta” lieta vai “konkrēti risināms gadījums” ?? Kāpēc visas latviešu minētās problēmas ir “konkrēti gadījumi”, bet Jūsējās – “ģeneralizētas lietas”, kas prasa likumdošanas pārmaiņas ?

    Nu labi, nav problēmu – kurš tad ir Jūsuprāt tas “augstais līmenis” kurā diskusijai būtu saturs ? Lieciet galdā :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dagne7 > AUTOEXEC.BAT 16.09.2010. 09.35

    Bet, kas ir tas, ja Latvijas iedzīvotājs, kas daudzus gadu desmitus ir dzīvojis Latvijā vai pat ir šeit dzimis, nejūtas tai piederīgs, uzskata šo valsti par pārpratumu vai kļūdu, nav runājis un netaisās runāt latviski, taču labprāt vēlētos, lai latvieši ar viņu runā krieviski?

    0
    0
    Atbildēt

    0

eva_o 15.09.2010. 19.47

Esmu viens no SC deputātu kandidātiem Kurzemē. Esmu situācijā, kad divās valodās jāuzrunā atšķirīgas auditorijas, kurām NE VIENMĒR PRIMĀRA ir saskaņas rašana un kopīgas nākotnes veidošana. KO varu pateikt cilvēkiem, kuri vēlas cīkstēties par savu taisnību, vēlas sūkstīties par savu sāpi un nevēlas domāt par otras puses sajūtām? Abu pušu uzrunātājs kļūst par “slikto” abām pusēm, jo ir “nodevējs”, paklausīgi un dedzīgi nepiedalās dūrīšu vīstīšanā “savā pusē”.
Vēl krīze nav mūs piespiedusi IEKLAUSĪTIES, ka valodu lietošana saistās 1)ar darba tirgus pieprasījumu, 2)ar tehnologijām (un profesionālo izglītību), kuras ir pieejamas tajā vai citā valodā, 3) ar Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksporta nozaru attīstību.
Valodām ir SATURS un pielietojums. Latviski dziedam, cīnāmies par neatkarību, veidojam vietējos “mazos biznesus”, kuri tirgo importa preces. Krieviski (biežāk krieviski!) ražojam rūpnieciskās preces eksportam. Un CIETI NOLIEDZAM saikni starp valodām un ekonomisko darbību.

+1
-5
Atbildēt

6

    andrisskrastins > eva_o 15.09.2010. 20.00

    Viestur, kur ir problēma? Latvieši jau tā lieto krievu valodu, ja to labi prot, biznesa kontaktos. Savukārt ir arī otrādi – krievu uzņēmējiem nav problēma iemācīties kaut vai saprast mūsu valodu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    rrRasa > eva_o 15.09.2010. 20.07

    Viestur no kurienes tu rāvi, ka biežāk krieviski ražojam preces ekportam? Latvijas eksports uz Krieviju 2010.gada 1.pusgadā sastāda tikai 10,52% no kopēja Latvijas ekporta. Tā kā nevajag te tagad jaukt kopā rūpniecību ar krievu valodu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > eva_o 15.09.2010. 20.20

    —– Krieviski (biežāk krieviski!) ražojam rūpnieciskās preces eksportam. ——

    Labs uzdevums SC deputātiem – beidzot panākt, lai arī šī anomālija Latvijas realitātē tiktu izlabota. Cita ceļa vienalga nav, agri vai vēlu – tas notiks. Bet ar SC palīdzību mēs varētu arī šajā jomā pāriet uz normālu latviešu valodu daudz ātrāk.

    Lūk, Viestur, – lieliska SC deputāta kandidāta apņemšanās , vai ne tā ?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    eva_o > eva_o 15.09.2010. 20.24

    “Tā kā nevajag te tagad jaukt kopā rūpniecību ar krievu valodu.”
    Eksportēt varam 1) virtuālos produktus (programmisti biežāk ir krievu puiši, latvieši vairāk iet uz juristiem, ekonomistiem, politologiem, sociologiem u.tt.), 2) pakalpojumus (ja tūristi atbrauc šurp), 3) rūpnieciskās preces.
    Esmu veicis sociologiskos pētījumus par valodu lietošanu dažādās nozarēs, kā arī par profesiju izvēli vidusskolas vecākajās klasēs. Skat., piem. rakstu “Kā valodu prasme ietekmē algas un nākotnes iespējas?”

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    eva_o > eva_o 15.09.2010. 20.34

    “Labs uzdevums SC deputātiem – beidzot panākt, lai arī šī anomālija Latvijas realitātē tiktu izlabota. Cita ceļa vienalga nav, agri vai vēlu – tas notiks. Bet ar SC palīdzību mēs varētu arī šajā jomā pāriet uz normālu latviešu valodu daudz ātrāk.”
    Mēs jau 90-tajos gados “izlabojām” valodas “anomālijas” VEF, RAF, RVR, RRR, RER, “Alfā” un citās ražotnēs. Vai esam apmierināti ar to, cik dzidri ŠODIEN šo rūpnīcu sienās skan darbinieku valodas strautiņi?
    Latvietim rūpnieciskā ražošana un eksaktās tehniskas lietas nav tuvas. Nevar gūt panākumus un veiksmīgi konkurēt “uzspiestās” nodarbēs. Mēs nelabprat paciešam līdzās svešos, kuri svešā valodā veic mums svešus darbus. Ja nevar latviski, tad labāk, ja ir klusums un miers, kā VEF’ā… :(

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > eva_o 15.09.2010. 20.41

    to Viesturs : — virtuālos produktus (programmisti biežāk ir krievu puiši, latvieši vairāk iet uz juristiem, ekonomistiem, politologiem, sociologiem u.tt.) —

    Godīgi sakot, man IR KAUNS lasīt šādus RASISTISKUS dalījumus no kandidāta, kurš sevi pieskaita tipa “sociāldemokrātiskai” partijai … No comments …
    Kas būs nākamais, sāksi galvaskausus mērīt vai ģenētiskos testus veikt ???
    Tie paši pušeļi-programmētāji JAU SEN vairs nejūt sevī atšķirību starp krievu un latvieti, viņi ir normāli integrējušies un spēj “ierakstīties” jebkurā tusiņā, vienalga krievu vai latviešu.

    KAD jūs, liekulīgais SC vienreiz BEIGSIET “strādāt” uz divām auditorijām un dalīt Latvijas pilsoņus “krievvalodīgajos cietējos” un “pamatnācijas fašistos” ??? Kļūstiet par NORMĀLU partiju vienreiz un pasakiet, ka valodas “problēma” ir IZDOMĀTĀ KREMLĪ , un lai tie krievi beidzot beidz izlikties par muļķiem un sāk runāt latviski !!! Viss – tad būs pilnīga saskaņa, tik daudz taču vajadzētu saprast ?

    +6
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 15.09.2010. 19.45

Es gandrīz sāku piekrist līdz frāzei – ka krievu valoda ir jāciena un jākopj. Kuru zālīti viņi pīpē? Mans pienākums ir rūpēties par latviešu valodu. Tāpēc ka es esmu latvietis.

PUNKTS.

+5
0
Atbildēt

0

andrejs_kirsis 15.09.2010. 19.43

Man nav ne mazāko iebildumu pret krievu kultūru, es pārvaldu krievu valodu brīvi. Bet iebildumi sākas no tā brīža, kad Resnais Janka sāk jaukt kultūru ar valodu. Baletā valoda nenozīmē neko… Bauda bija lasīt “Meistaru un Margaritu” oriģinālā 1977.g., kabatas formātā uz zīdpapīra… Bet tāpēc krievu valodai nav nepieciešams statuss, tāpat kā angļu valodai.

+6
-1
Atbildēt

7

    Ernijs > andrejs_kirsis 15.09.2010. 20.28

    nu te, es pieļauju, bija domāts tas, ka angļu valodai ir svešvalodas statuss, kas nav krievu valodai :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > andrejs_kirsis 15.09.2010. 20.51

    Vismaz izglītībā krievu valodai ir pilnīgi skaidrs “statuss” – svešvaloda.

    Starp citu – kurā dokumentā ir noteikts Jūsu minētais angļu valodas “statuss” ?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > andrejs_kirsis 15.09.2010. 20.54

    Nu ja formāli, tad Likums par Valsts valodu:
    5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.

    bet es te vairāk runāju par de facto situāciju. Piemēram, universitātē diplomdarbam antāciju ir jāraksta svešvalodā, bet ne krievu :))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > andrejs_kirsis 15.09.2010. 20.58

    Es laikam neizprotu – kur ir “de facto” pretruna ar “formālo statusu” ? Jūs pats devāt piemēru, kas skaidri norāda – krievu valodai tāpat kā jebkurai citai likumā neminētajai valodai ir skaidrs statuss – svešvaloda. Tieši tā mēs pret to arī izturamies.

    Kur ir problēma ?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ernijs > andrejs_kirsis 15.09.2010. 21.02

    Vulgarizējot, problēma ir tāda, ka šajā svešvalodā runā puse Rīgas :)))) Nē, nu varam turpināt izlikties, ka tā tas nav. Man personīgi tas netraucē, tikai uzjautrina :)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > andrejs_kirsis 15.09.2010. 21.37

    Lieliski, ja Jums ir par ko uzjautrināties :), bet ja pareizi sapratu, tad esam tomēr nonākuši pie kopsaucēja – problēmas nav.
    Jūs taču nevēlaties teikt, ka fakts , kas Jūs uzjautrina, ir pietiekams iemesls, lai veiktu izmaiņas likumdošanā ?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ernijs > andrejs_kirsis 15.09.2010. 21.54

    Lūdzu, nevajag man tagad uzlikt pienākumu runāt visu krievu vārdā :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 15.09.2010. 19.26

Pirms runāt par lielām un netveramām lietām, vajadzētu vienoties par kaut ko pavisam vienkāršu:
(1) Tai vietā, lai abstrakti runātu par “rietumu vs. austrumu orientāciju” – Saskaņas centram jājautā, vai viņi nākamajā balsojumā atbalstīs Latvijas NATO misiju Afganistānā?
(2) Nevajag jautāt par to, vai SC “atbalstīs Kremļa antidemokrātisko politiku”, bet gan – vai viņi gatavi nepieļaut to, lai tiktu pārdēvēta Džohara Dudajeva gatve?
(3) Nevajag jautāt par “okupācijas fakta atzīšanu”, bet gan – vai viņi gatavi Latvijas vēstures kontekstā nelietot okupantu terminus: “Lielo Tēvijas karu” konsekventi saukt par “2.pasaules karu”; “Uzvaras dienu” par “2.p.k. kritušo piemiņas dienu”; “karavīrus-atbrīvotājus” – par “PSRS karaspēku” jeb “sarkanarmiešiem”.

+4
0
Atbildēt

2

    Ernijs > aivarstraidass 15.09.2010. 20.27

    Jautājums par (3)
    Vai Jūs domājat, ka šādas diskursa izmaiņas nozīmēs arī reālas pārmaiņas?
    Par pirmajiem diviem, domāju, atbildes Jums ir zināmas :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 15.09.2010. 21.18

    Tas tomēr ir pirmais solis – neatražot tik aktīvi totalitāro režīmu propagandas štampus. Viens cilvēks piemin karavīru piemiņu 9.maijā, cits – 16.martā; tas viss ir normāli. Pilsonisko mieru toties apdraud tas, ja vieni cilvēki turpina malt tā režīma propagandas dzirnavas, kas otram cilvēkam ir aizsūtījis uz Noriļskas raktuvēm vectētiņu.

    Mani pārsteidz, ka arī daži latviešu rakstītāji pēc inerces lieto padomju apzīmējumus – kaut vai to pašu “Lielo Tēvijas karu”. (Atšķirībā no Krievijas, 2.pasaules karš Latvijā sākās jau 1940.g. 15.jūnijā – uzbrukums Masļenku robežpunktā.) Vācu okupantu propagandas terminus taču vairs nelietojam – vismaz ne pieklājīgas partijas pārstāvji.

    Arī mani inerce skārusi. Nesen izlasīju holandieša R.Reuderinka pārdomas LA (sk. http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=82997 ) – un “padomju laika” vietā tagad teikšu “PSRS okupācijas laiks”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dagne7 15.09.2010. 18.20

Šobrīd Rīgas ielas rotā daudzi lieli SC plakāti:”Ušakovs – mūsu mērs, Urbanovičs – mūsu premjers”.Pie viena no tiem nesen uz brīdi bija parādījusies trāpīga piebilde:”Putins – mūsu prezidents”.
Bet Dmitrijs Petrenko izraisa cieņu, kaut vai par mēģinājumu izprast latviešu problēmas Latvijā.

+9
0
Atbildēt

0

Evija Zauere 15.09.2010. 17.19

Es nezinu vai latviešiem ir jākaunas par to, ka krievu valodas jautājums taps par “okupācijas” tipa jautājumu.

Es uzskatu jo vairāk cilvēks iedziļinās visās mūsu pēdējo 60 gadu vēstures peripetijās, jo mazāk tam liksies, ka krievu valoda šeit ir pelnījusi dajebkādu statusu.

Un noslēgumā par mītiem, kas iedarbojas tikai uz neizglītotiem un padsavienībā izglītību guvušiem ļautiņiem. krievu valoda un kultūra pasaules kontekstā nav tik unikāla kā mums to centās iestāstīt 50 gadus. Tā varbūt ir unikāla, ja to salīdzina ar stepju tautu kultūru, ja to salīdzina ar viduseiropu vai vēl labāk – tuvo austrumu kultūru, tad spēle ir vienos vārtos.

Vispareizākais dzirdot runas par krievu valodas un kultūras īpašo nozīmi ir reiz parādīt mugurkaulu un pateikt, ka šeit ir Latvija un vislielākā nozīme šeit ir latviešu valodai un kultūrai. Krievu kultūra šeit nozīmības ziņā nekad nestāvēs blakus latviešu.

+19
-1
Atbildēt

7

    Ernijs > Evija Zauere 15.09.2010. 20.33

    piedošanu, bet nedaudz bērnišķīgi. nav jau runa par to, kurš ir “svarīgāks” :)

    protams, ir jāatbild – šeit ir Latvija. Bet Latvija, kurā dzīvo ne tikai latvieši. Sapnis par Latviju kā latviešu rezervātu vai nu paliks par sapni, vai nu tad arī jāmaina Satversme un jāieraksta, ka vara Latvijā pieder latviešu tautai, nevis tautai.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > Evija Zauere 15.09.2010. 20.49

    —- Sapnis par Latviju kā latviešu rezervātu —

    Lūdzu definējiet pats sev – kas ir “Latviešu rezervāts” ? – un tad salīdziniet to :
    1) ar realitāti ;
    2) ar latvisko partiju programmām ;

    Tad pamēģiniet atrast kaut vienu pretrunu ar Satversmi vai pašreizējām t.s. “krievvalodīgo problēmām”. Būs interesanti uzzināt rezultātus :)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 15.09.2010. 21.57

    Anglijā dzīvo daudz vairāk dažādu tautību cilvēki. Es neesmu dzirdējis, ka pakistāniešu vai indiešu blīvi apdzīvotos rajonos kāds būtu pieprasījis lai konstebli vai pašvaldības deputāti prastu runāt hindi vai urdu. Gluži otrādi – imigrantiem ir bezmaksas kursi, kuros tie apgūst valodas minimumu lai varētu dzīvot Anglijā.

    Pie mums sazin kāda suņa pēc daudzi grib pretējo – piespiest latviešus runāt un mīlēt krievu valodu nevis otrādi.

    Diemžēl tā vietā lai krievu integrētu Latvijas sabiedrībā, mēs paši viņam esam radījuši visus apstākļus lai viņš to nedarītu. Hrestomātiskais piemērs: no 60 kabeļtelevīzijas kanāliem vismaz 40 ir krievu valodā. Un mani tas biedē, jo tā mēs krievus nekad neintegrēsim savā vidē. Viņi dzīvo savā valodas telpā un nemaz neuztraucas par to, ka vajadzētu tā kā pamācīties vietējo valodu.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 15.09.2010. 22.01

    un pavisam īsi, limits beidzās.

    tas ir forši, ka viņi te dzīvo. tā ir laba diversitāte, tikai lūdzu – lai sadzīvotu viņiem ir jāintegrējas latviešu kultūras un informatīvajā vidē nevis man jācenšas ielauzīties viņu vidē. pretējā gadījumā nekāds dialogs te nekad nesanāks.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    vilmar1964 > Evija Zauere 15.09.2010. 22.26

    Bet ko mēs saucam par latviešiem – etnosu vai pilsoņu kopumu? Pēc analoģijas ar ārvalstu pieredzi nāktos runāt par dažādas izcelsmes latviešiem, ne citādi. Ārzemniekiem ir ilgi jāskaidro, lai viņi saprastu, kā tas var būt: russian, bet no Latvijas. Tātad latvian? Nē, russian, tomēr ne tāds russian (Krievijas pilsonis), bet šitāds, utt. Vārdsakot, stipri dīvaini. Krieviem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāpieņem, ka starptautiski viņi ir “latvian”, jo pasaulē primāri ar to saprot valsts piederību, bet etniskajai izcelsmei ir otršķirīga nozīme.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    dagne7 > Evija Zauere 16.09.2010. 09.16

    Vai nacionāla valsts ir attiecīgās tautas rezervāts?
    Vai latviešu īpatsvars Latvijā ir pietiekošs, lai demokrātiskā veidā realizētu nacionālas valsts ideju?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    qxamo > Evija Zauere 22.09.2010. 21.58

    Nez, vai ASV otra valsts valoda ir spāņu? Vai varbūt itāļu? Vai ķīniešu? Tā ka, nez vai runas par laviešu rezervātu ir korektas. Tas, ka latviešu nācija ir skaitliski maza, nenozīmē, ka valsts valodas statuss pienākas daudzskaitlīgākajam cittautiešu pulkam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

rrRasa 15.09.2010. 15.50

Šajā gadījumā vēl jāņem vērā fakts, ka pašlaik ir vēlēšanu laiks. Pēc vēlēšanām Saskaņas Centrs vairs tik ļoti nekautrēsies atklāti runāt par krievu valodas statusu. Skaidrs ka viņi vēlas ieviest divvalodību Latvijā, bet tai pat laikā viņi saprot, ka ar krievu balsīm viņiem ir par maz, lai tiktu Saeimā pie teikšanas. Tāpēc pirms vēlēšanāsm viņi ir tik izvairīgi šādos jautājumos. Viņu mērķi nekad nav mainījušies. Mainās tikai taktika, kā šos mērķus sasniegt.

+12
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam