Treknā izglītība
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (39)
ilze 04.08.2015. 14.29
WebAptiekas piedāvājumā ietilpst minerālvielas saturoši uztura bagātinātāji, homeopātiskie līdzekļi, miega zāles un cita tipa medikamenti, ko jūs varat aplūkot un iegādāties internetā. Cilvēki no visas Latvijas var pasūtīt sev vajadzīgos medikamentus, kuri tiks piegādāti uz mājām. Sīkāka informācija: http://webaptieka.lv/lv/products/homeopatija-1
0
daina_tabuna 26.07.2010. 09.21
…– vairākumā gadījumu mācību iestāde viduvējam studentam ļauj realizēt inerci jeb tradicionālo lietu kārtību, ka pēc skolas jāmācās augstskolā…
Ar to arī sākas visas problēmas. Ar retiem izņēmumim tas students pēc augstskolas tiešām strādās jomā, kuru studēja. Vienalga būs kotlešmaižu padevējs, viesnīcas recepcijas darbinieks, stjuarte vai kārtējais pārdošanas speciālists.
Manuprāt valstij vairāk jāinvestē arodizglītības attīstībā. Tad vismaz sabiedrība iegūs jau gatavu 18… 20 gadīgu speciālistu, kurš pēc gadiem 5… 10… 20 varbūt izdomās par savu naudu (nevis uz kredīta) studēt to, kas viņam patiešām vajadzīgs. Un zināšanas izmantos. Kas nozīmē, ka otra atbalstāmā joma ir mūžizglītība.
0
SairaM 25.07.2010. 13.56
Nu te atkal ir vērts pieskarties tieši studiju kvalitātei. Es nevienā diskusijā neesmu dzirdējusi, ka kāds mēģinātu aizskart jautājumu par studentu darbu plaģiātismu. Man ir bijusi laime pamācīties Jaunzēlandē un tur bija tā – ja students atnes svešu darbu, studentu momentā atskaita no augstskolas un pie viena, ja ir studenta vīza, to atņem. Tāpēc visi, kas maksāja bargu naudu, mācījās ļoti nopietni un saņēma atbilstošas atzīmes, kam bija vērtība! Mūsu problēma ir tāda, ka pasniedzējs un students ir vienā ierakumu pusē. Pasniedzēji bieži vien, naudu pelnot, strādā vairākas slodzes dažkārt pat vairākās augstskolās, un neiespringst uz darbu patiesuma pārbaudi. Studenti, savukārt, kā vienmēr, meklē vieglāko ceļu. Bet ja students nevar “pavilkt” (darba, slinkuma vai iedzimto intelektuālo spēju dēļ), viņu nepārceļ nākamajā kursā un nekāda nauda nelīdz. Bet mums naudu grib visas skolas un tāpēc piecieš melus, un beigās % speciālistu no skolām nāk ārā maz, un diplomam nav nekāda baigā svara.
0
iuzhux 24.07.2010. 09.12
inženierzinātņu studiju ‘jauniesaucamo’ zināšanu un prasmju līmenis, apejot vidējo profesionālo izglītību, ir nepietiekams, un augstskolas nekautrējoties pirmos pāris gadus ‘nomet zemē’ dublējot vidējās profesionālās izglītības programmas, pieķerot klāt augstāko matemātiku.
Iespējams, ka vairāk ir jāstrukturizē arī klasiskā vidējā izglītība, lai gan sabiedrība parasti atbalsta domu par universalitāti, ļaujot jaunietim neko neizvēlēties un neievirzot viņu pa pamanīto talantu sliedēm līdz 18 gadu vecumam.
3
Juris Millers > iuzhux 24.07.2010. 21.49
Tu zin lielākā daļa cilvēku pat PĒC universitātes pabeigšanas īsti nezin ko tieši viņi gribētu darīt dzīvē. Attiecīgi man patīk, kad gan vidusskola ir visiem viena, gan arī (kā tas ir RTU) pirmais augstskolas kurss ir praktiski visiem vienāds un bieži vien pat ir iespēja nomainīt fakultāti pēc pirmā gada, ja esi atklājis, ka tas kur iestājies tev tomēr neiet pie sirds.
Virzīties pa talantu sliedēm cilveks var arī pats kaut vai no bērnu dārza līmeņa – ir pulciņi, ir interešu grupas, ir Internets pilns ar informāciju par da jebko.
0
snjuu > iuzhux 24.07.2010. 22.51
VNK ir jāatceļ visādas “izvēles” līdz videnes beigām, i.e. var izvēlēties klāt ko vairāk, bet minimums paliek.
0
iuzhux > iuzhux 24.07.2010. 23.10
valsts nevar būt ieinteresēta neatklāt talantus, nogrūžot atbildību uz nebūt ne maksātspējīgiem vecākiem, vai vienkārši ignorējot piesaukto pulciņu nepieejamību ārpus pilsētām.
Ja no 4 universitātē pavadāmiem gadiem 1. tiek mācīts vispārīgi, 2. un 3. atdarina profskolu, tad kas paliek? :)
pats esmu 11 gadus studējis un pārīti nostrādājis RTU, lai spriestu, ka nav tik jauki rezultāti kādus vēlamies. Par šo gan garāks stāsts…
0
iuzhux 24.07.2010. 08.49
manuprāt, nedrīkst runāt par augstāko izglītību, neskatot to kontekstā ar vidējo un pamatizglītību.
Kādi var būt panākumi inženierzinātnēs (būvniecība, materiālu tehnoloģijas u.c.), ja profesionālās pamata un vidējās izgl. statuss ir tāds kāds tas ir? U.t.t.
0
ilmisimo 24.07.2010. 07.48
Tāpēc izglītības tirgū bez pašas tirgošanās jēgas vajadzētu būt arī preces, t.i., izglītības jēgai”
Pārduodam jēgu-vairumā un mazumā.”Pa lielam” un “pa mazam”.
0
Ziiime 23.07.2010. 19.01
Ne tikai IZM, bet arī vispār(cik nu var spriest pēc medijiem) nevienam nav nekādas nojēgas par kādu ilgtermiņa stratēģiju un to, kādus speciālistus tautsaimniecībā vajadzēs pēc, piemēram, 10 gadiem. Tas jau līmējas kopā ar šādas izpratnes trūkumu arī valdības(par Saeimu vispār nerunāsim) līmenī.
Labākais ir tas, ka LU prasa augstu mācību maksu, kamēr programmās un pašā skolā ir bardaks. Pasniedzēji un administrācija nespēj saprast, ka izglītība tagad ir par MAKSU, kas savukārt nozīmētu to, ka attieksmei pret studentiem būtu jābūt savādākai, ne kā tagad – kā pret traucēkļiem.
4
snjuu > Ziiime 23.07.2010. 22.52
Tev pamatīgi nav paveicies ar pasniedzējiem un arī ar administrāciju. Kaut ko tādu (administrācijas ziņā) esmu gan pāris reizes novērojis, bet domāju, ka tas varētu būt raksturīgs tikai milzīgajām fakultātēm alias juristiem vai vadībniekiem. Par pasniedzējiem – ja kāds ir pārāk švaks, Tev tomēr ir pieejama bibliotēka.
0
Jânis Ķerāns > Ziiime 24.07.2010. 01.31
Pilnīgi aplams viedoklis. Kāpēc tu atsakies saprast to, ka maksas izglītība ir tieši tāds pats pakalpojums kā jebkurš cits par ko tu maksā? Un maksā tāpēc, ka vēlies saņemt to kvalitatīvu, nevis lai tev kāds pateiktu, ka “tev tomēr ir pieejama bibliotēka”.
0
ilmisimo > Ziiime 24.07.2010. 07.51
/…nevienam nav nekādas nojēgas …/
Tad jau viss ok,
Sliktāk būtu, ja dažiem nuojēga ir un citiem nav.Sanāktu cilvēktiesību pārkāpums.
0
snjuu > Ziiime 24.07.2010. 22.48
=aksas izglītība ir tieši tāds pats pakalpojums kā jebkurš cits par ko tu maksā?=
===
:) Lasi tekstu, nevis piedomā klāt. Neko tādu neesmu teicis. Tikai piedāvāju alternatīvu. Tāpat – gan jau esi pamanījis, ka galvenā atšķirība starp videni un augstskolu ir pasniegšanas/mācību forma (izņemot dažādus “profesionālos bakalaurus” (vairāk praktiska pieeja) un dažas jocīgas universitātes un fakultātes (aka RPIVA un LU pedagogi, kur (as far as I know) bieži vien kāds lasa un pārējie pieraksta = būtu labi vnk sakopēt)), tāpēc daudziem vidusskolas jauniešiem liekas, ka šiem neko nemāca, kaut gluži tā nav.
==
Biblene cilvim tāpat ir jālieto, ja pasniedzējs “švaks”, bet gribas lietu apgūt, tad nedaudz vairāk, tomēr – pavisam nedaudz…
0
Jânis Ķerāns 23.07.2010. 18.37
Mani gan vairāk interesē kāpēc vēl līdz šim brīdim nav izveidota kvalitatīva atskaites sistēma (kā tas ir ārzemju augstskolām) kur būtu iespējams redzēt visu augstskolu absolvējušo cilvēku atsauksmes par studijām un par to, kāds ir viņu ieņemamais amats un atalgojums pēc studiju pabeigšanas. Visticamāk, ļaujot cilvēkiem iepazīties ar šādiem pētījumiem mēs redzētu pavisam citu ainu pie iestāšanās, bet tas noteikti nebūtu izdevīgi augstskolām.
Un par kādu valsts pasūtījumu mēs vispār runājam? IZM tak nevienam nav ne jausmas par tādām lietām…
1
Juris Millers > Jânis Ķerāns 24.07.2010. 21.46
Tādas atskaites var veidot ikviens, bieži vien to dara studentu pašpārvaldes – attiecīgi, ja gribi lai tādas būtu un esi students: uz priekšu! Dari!
0
Anda Burve-Rozīte 23.07.2010. 17.47
Manuprāt, pilnīgi pietiktu ar valsts ik gadu definētu prioritāti pa tautsaimniecības nozarēm: IT tik, inženieriem tik, baltu filologiem tik, skolotājiem – tik. Un pārējās studijas par maksu, jo tad cilvēks rūpīgi izvēlas, kam viņš vēlas tērēt nopietnu summu, nevis studēt studēšanas pēc. Žurnālistiku/sab attiecības/reklāmu/modernās valodas/vadībzinības/jurisprudence vispār būtu studējamas tikai par maksu.
4
snjuu > Anda Burve-Rozīte 23.07.2010. 22.48
Nedomāju, ka par velti būtu jādod iespēja mācīties tikai tiem, kas pēc tam strādās kādā valsts darbā. Valstij ir labums no visiem, kas strādā (patiesībā kaut kāds ir pat tad, ja nemaksā nodokļus).
=
Stāsti par “inerci” un SVF pļāpas par maksas izglītību nepārliecina, džeki vnk ir amīši ar pārlieku laissez faire indoktrināciju. Tas jau nu pilnīgi droši nav nekāds ceļš uz labklājību, drīzāk uz visu karu pret visiem, kas daļēji raksturo ASV (sk. kaut ieslodzīto skaitu). Izglītība ir vienīgais reālais labklājības pamats jebkurā valstī, veselības/saociālā politika ir bišķi pakārtota, kaut arī svarīga. Tas, ka cilvēki apgūst lietas, ko beigās nezina, kur likt ir neizbēgami, tomēr kaut ko jau viņi apgūst un tirgus ir nevis LV, bet ES.
=
Ja ir vēlme runāt par reformām, tad reformējams varētu būt process un konkrētās prasības gan studentiem, gan pasniedzējiem, bet ar ekonomiskiem līdzekļiem un naudas bāšanu no vienas kabatas otrā tas nav panākams.
0
iuzhux > Anda Burve-Rozīte 24.07.2010. 09.37
bet, redz’ valsts pārvalde centīgi izvairās definēt prioritatīvās nozares.
Ja šādas budžeta vietu kvotas tiktu izdalītas, tad sāktos starpuniversitāšu cīniņi par to iegūšanu. Tas šķiet būtu pat vēlams, tik kurš parūpēsies par iestāžu novērtēšanas kritērijiem? Izm? :) ja tas notiktu pēc akreditāciju nolēmumiem, tad tik komisijai sāktos zelta laiki. :)
0
Juris Millers > Anda Burve-Rozīte 24.07.2010. 21.44
Emm, a kā tu domā, kā pašreizējās budžeta vietas rodās? Kāds to ir izdalījis un izdalījis pēc valsts prioritātēm.
0
snjuu > Anda Burve-Rozīte 24.07.2010. 22.40
Man ir aizdomas, ka liela daļa pašreiz pastāvošo budžeta vietu ir radušās nevis kā “valsts prioritāšu” atspulgs, bet gan kā inerce no laika, kad visas vietas bija budžeta vieta. +/- saglabāta proporcija.
0
dag42 23.07.2010. 17.44
Nesaprotu, ko autore ir gribējusi pateikt un nokritizēt. To, ka atsevišķās studiju programmās maksas vietu ir daudz vairāk par budžeta vietām? Skaitļi “tīri subjektīvi” neizskatās “skaisti”?
Var kritizēt konkrētu studiju programmu budžeta vietu skaitu, ja liekas, ka ekonomikai vajag vairāk vai mazāk šādu speciālistu konkrētā specialitātē (šāda analīze rakstā neparādās). Bet to, ka cilvēki vēlas studēt programmās, ko valsts neuzskata par perspektīvām, par savu naudu un ka augstskola to izmanto kā papildus ieņēmumu avotu – kas tur slikts? Es kā nodokļu maksātājs pavisam noteikti nevēlos, ka valsts masveidā apmaksā studijas, piemēram, angļu filoloģijas programmā: ja topošie studenti uzskata, ka svešvaloda jāmācās augstskolā (un nevis valodu kursos), tad tā, manuprāt, ir viņu problēma.
1
ilmisimo > dag42 24.07.2010. 08.02
/ Es kā nodokļu maksātājs pavisam noteikti nevēlos, ka valsts masveidā apmaksā studijas, piemēram, angļu filoloģijas programmā:../
un es kā nodokļu maksātājs pavisam noteikti nevēlos, ka .par piemēru. sabiedriskā tv piegāna ēteru ar rēgainiem seriāliem vai Varakļānu Latkovska “”raidījumiem””..
Un tad?
0
juraslicis 23.07.2010. 17.10
Katrīne Pļaviņa Ierosinu autorei nākamreiz izmantot precīzākus datus – apgalvojums, ka vairums LU studentu studijas apmaksā ar kredīta palīdzību ir maldīgs – par to liecina SZA 2009.gada pārskats. No pieejamās galvojuma summas valsts galvojusi vien desmito daļu visā Latvijā. Un noteikti arī LU paši zina, cik precīzi viņiem ir kreditētu studentu ;)
Protams, pastāv iespēja, ka šogad situācija mainīsies, tomēr ticu Latvijas iedzīvotāju veselajam saprātam un piesardzībai :)
0
juris 23.07.2010. 17.00
Datorikas fakultātē vispār nav maksas vietas, tikai budžeta (vairāk kā 200). Un pēc pašreizējās statistikas ar pirmo prioritāti tās nav aizpildītas un varētu arī netikt ar pirmkursniekiem aizpildītas (+ daļa 1. semestrī atkritīs, līdz bakalauram izdzīvosies arī daudz mazāk..)
Un tad vēl jāpaskatās, kā cv.lv vakances sadalījušas pa nozarēm. Pārdošanu un tirdzniecību neskaitīsim, bet IT pārsvars ir ievērojams (nezinu, vai realitātē tas patiešām tā ir, varbūt juristi vairumā sludinājumus liek citur).
Bet tā jau interesi par lietām rada vai tieši nerada pamatskola, vidusskola un sabiedrības uzskati par profesijām. Kā nu tur sanāk..
5
ciparsone > juris 23.07.2010. 17.17
Kontekstā ar vaimanām par itkā grūto matemātikas eksāmenu brīvās budžeta vietas datorikas fakultātē nepārsteidz. No otras puses es piekrītu Auziņam, ka mācīties kaut ko tikai tāpēc, ka “tur būs darbavietas”, arī nav prāta darbs. Grozies kā gribi – no sūda pīrādziņu neizcepsi.
0
juris > juris 23.07.2010. 17.52
Tā ir, labāk studēt to, kas interesē, bet eksaktajos varētu studēt vairāk un ar degsmi, ja vidusskolās būtu, kas ieinteresē, nevis atbaida (negribas jau vainot skolotājus..). Citādi – ko tad visi ar saviem komunikāciju diplomiem darīs!
0
ilmisimo > juris 24.07.2010. 07.53
– ko tad visi ar saviem komunikāciju diplomiem darīs..?/
———————-
Pievērsīsies Demakovas mākslai un štancēs instalācijas.Nuo diplomiem.
0
Juris Millers > juris 24.07.2010. 21.42
RTU ir daudz budžeta vietu IT cilvēkiem (parasti, nezinu kā šogad). Ja IT ir ienesīga profesija un daudzi jaunieši tāpat tur iet, tad jau var mazliet samazināt valsts atbalstu. Tīri loģiski.
0
juris > juris 25.07.2010. 10.58
Nezinu, cik ienesīga nozare tā ir, varbūt pelna virs vidējā, bet pagaidām ir tā, ka viņiem ir darbs vai vismaz darba piedāvājumi.
http://thenextweb.com/shareables/files/2010/06/27413_540-500×606.jpg :)
0
aivarstraidass 23.07.2010. 16.41
Šī ir vispārēja problēma – augstskola labprāt un par lielu cenu pārdod kaut kādu nesaprotamu produktu, studenti parakstās par milzīgām kredītsaistībām, banka labprāt aizdod un pēc tam (ja izglītība nerada jūtamu pieaugumu cilvēka ienākumos) kredītņēmējs jūtas apkrāpts – pazaudējis gan laiku, gan naudu. NYTimes nesen publicēja rakstiņu – jauna kaliforniete Cortney Munna mācījās New York University – viņas kredītsaistības pārsniedz 100 tūkstošus, darbu tagad grūti dabūt. Viņas specialitāte – “women’s studies and religious studies”. Sk. http://bucks.blogs.nytimes.com/2010/06/01/more-on-cortney-munnas-student-loan-saga/ un agrākus rakstus par studentu kreditēšanas tēmu.
Ņemot vērā to, ka Latvija ir mazs darba tirgus, augstskolas reitings nevienam (ieskaitot pašas augstskolas) neinteresēs – visu nosaka neformāla reputācija. “Caveat emptor!” – “Lai pircējs piesargās!”.
2
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@snjuu > aivarstraidass 23.07.2010. 23.17
= Šī ir vispārēja problēma – augstskola labprāt un par lielu cenu pārdod kaut kādu nesaprotamu produktu, studenti parakstās par milzīgām kredītsaistībām=
===
LR nav lētākā vieta, kur studēt, bet kredītsaistības nosaukt par “milzīgām”…
0
ilmisimo > aivarstraidass 24.07.2010. 07.57
/..aliforniete Cortney Munna mācījās New York University – viņas kredītsaistības pārsniedz 100 tūkstošus../
19.gs. andelējās ar muižnieku tituliem .Tagad ar diplomiem.
Prestiža lieta.
0