Jāmaina pensiju sistēma – bērni maksā vecākiem

57

Komentāri (57)

varrvara 27.08.2010. 13.06

Visas sistēmas ir deformētas un šī jau nu ir par daudz deformēta un, domāju, ka nekad tās ieviešana pat apspriesta nebūs. To jau parāda komentāri, kuri, gandrīz katrs, uzdod jautājumu. Tā kā neko labāku par paša uzkrājumiem nevar izdomāt vajadzēs vien ar to attīstīšanu nodarboties un nav svarīgi vai to sauc par 2. vai 3. pensijas līmeni. Vienīgā problēma ir tā, ka nauda tiek glabāta ilgtermiņā un, ja kādam no pasaules varenajiem ienāk prātā uztaisīt ekonomisko krīzi tajā brīdī , kad jāiet pensijā, tad ir ,,tu tū,,, bet tā jau būs arī tad, ja darbosies cita veida sistēma.

0
0
Atbildēt

0

Unima 26.08.2010. 16.51

Jau tagad tie, kam nav bērnu maksā vairāk nodokļos – neapliekamais minimums par katru bērnu. Labi pārdomāts šāds pensiju modelis varētu arī darboties, diemžēl, Latvijā nav neviena, kas varētu PĀRDOMĀTI nodrošināt šādas reformas ieviešanu. Sistēmu, kas nediskriminētu, tos, kam nevar būt bērnu, nav darbaspējīgu bērnu, gājuši bojā un neatbalstītu tos, kam ir daudz juridisko bērnu, bet neveic nekādu vai dod minimālu ieguldījumu to audzināšanā.

0
0
Atbildēt

0

Ģirts Bruks 11.06.2010. 13.49

Lai arī cik grūti tas nebūtu pensiju sistēma ir jāmaina. Un jābeidz barot cilvēkus ar ilūzijām – tā pensija, ko sastrādāja cilvēki, kas patreiz iet pensijā pazuda kopā ar padomju savienību un manuprāt ir netaisnīgi stāstīt, ka mēs patreiz pelnam pensiju savām vecumdienām – tad, kad iesim pensijā naudas mums nebūs, jo to tērē šodien. Dzimstības, migrācijas un šodienas pensionāru skaita dēļ pensiju sistēma šodienas formātā nav dzīvot spējīga…..

0
0
Atbildēt

0

agija_kola 10.06.2010. 10.49

Interesanti, vai ilustrācijai sniegto tabulu kāds ir papētījis?

0
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 09.06.2010. 19.40

izlasiiju rakstiito un nekaadi nevareeju noticeet , veelreiz paarliecinaajos , kas šii garadarba autors , saajuuta bija ka boļševiku laiku vidusskolnieka sacereejums … moraale , kas nestraadaa ( naktiis ) , tam nebuus eest !

+3
-2
Atbildēt

0

karpovich 09.06.2010. 15.47

Man šķiet, ka autotu piedāvātā sistēmi varētu darboties tīri labi.

Darba dzīves laikā katrs maksātu sociālo nodokli, no kura lielākā daļa – vecākiem, mazākā daļa – kopējā katlā.

Pensija sastāvētu no 3 daļām:
1)Valsts garantātais minimums no “kopējā katla”
2)Paša veiktās iemaksas “trešajā līmenī”
3)Bērnu sociālā nodokļa “vecāku daļa”

Nepatīk bērni, bet patīk karjera – uz priekšu.
Nepatīk karjera, bet patīk bērni – uz priekšu.
Patīk gan karjera, gan bērni – vispār ideāli.
Nepatīk neviens – arī labi, bet jārēķinās, ka vecumdienās būs tikai minimums.

Izņēmuma gadījumos dažādus pabalstus var maksāt no kopējā katla.

+1
-1
Atbildēt

1

    Ansis Liepa > karpovich 09.06.2010. 16.20

    Pie tam, ja nepatīk bērni, tas nozīmē, ka nav jātērē nauda bērniem (kas nav maza nauda!). Tātad, šo naudu var ieguldīt pensiju fondā vai kā citādi uzkrāt un vecumdienas tā vai šā būs nodrošinātas. Protams, ja noguldījumu fonds nenobankrotē. tāpat kā bērni var aiziet neceļos vai nomirt. NEVIENA sistēma nav 100%. Esmu par to, ka cilvēki var izvēlēties.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ansis Liepa 09.06.2010. 15.19

Atbalstu! Cilvēki beidzot kļūtu ieinteresēti arī juridiski sakārtot attiecības, lai tiešām nesanāk, ka papiņš, kurš saražojis 5 bērnus, nemaksā alimentus, bet pensijā saņem lielo piķi. Piedāvātās pensiju sistēmas ietvaros šādus bezatbildīgus vecākus var attiecīgi sodīt tādējādi, ka viņu bērnu nodokļi tiek novirzīti vai nu reāli audzinošajiem vecākiem, vai arī kopējā “katlā”. Neredzu problēmas uzsākt reģistru, līdzīgi kā deklarējot dzīves vietu, informēt valsti, kurš tad reāli uztur bērnu. Tā kā šādas sistēmas ieviešanai nepieciešams ilgstošs pārejas periods, reģistru par vecākiem, kas reāli audzina bērnus, var mierīgi lēnā garā uztaisīt. Tas būtu instruments, kā cīnīties ar bezatbildīgiem vecākiem, kas nevēlas uzturēt bērnus.

Neviena sistēma nenodrošina to, ka dzīve būs veiksmīga, ka bērni būs veseli un gudri. Neviena sistēma 100 % nenovērsīs visas traģēdijas. Pie tam idejas autori paredz, ka ir kopējais sociālais budžets gadījumiem, kad bērnu nav.

+2
-2
Atbildēt

0

Guntis Gailis 09.06.2010. 13.32

Malači, ka beidzot nopublicējāt. Manuprāt, šādu jaunu, netipisku risinājumu piedāvājumi ir ļoti svarīgi šobrīd, kad notiek diskusija par pensiju sistēmu. Es gan vēl arvien uz šo piedāvājumu skatos kritiski pozitīvi. Pozitīvi, jo tādas sistēmas ieviešanas gadījumā ieguvumi būtu lieli, bet kritiski, jo pati ieviešana ir ļoti utopiska. Pārāk ilgs laiks ir nepieciešams līdz šāda sistēma sāktu nest visiem redzamus un taustāmus pozitīvus augļus, turklāt mūsdienu Latvijā praktiski nav iespējams īstenot tālejošu politiku, pārāk kārdinoša ir īstermiņa caurumu lāpīšana. Tādēl visticamāk pensiju sistēmas epopeja pēc kādiem 20-30 gadiem noslēgsies ar mūža nodarbinātību. Bet nu vismaz viena versija par to, ko vajadzēja darīt citādāk, būs izlasāma.

+1
-3
Atbildēt

0

astra_ozo 09.06.2010. 12.58

Ļoti taisnīga sistēma. Tad visi, kam patīk dzīvot tikai sev, baudīt dzīvi, lasot sieviešu žurnālos sniegtos padomus, vai draudzēties ar sava dzimuma personām, padomātu par savām vecumdienām,kas neizbēgami pienāks katram no mums.

0
-5
Atbildēt

0

agija_kola 09.06.2010. 11.47

Tiek jaukti divi jēdzieni – populācijas atražošana un bērnu audzināšana. Ja galvenais ir piespiest vairoties, tad pēc 30 gadiem iespējami saņemtais labums nav īstākā motivācija. Šajā modelī varonis ir neizglītots vīrietis, kas nespēj nokārtot juridiskās formalitātes un kuram ir prāvs bērnu bariņš. Sievieti aicina sēdēt mājās jau no 20 gadu vecuma. Laiku, kad sievietes visā pasaule veido karjeru, mūsu sabiedrībā aizpildīs ar bērnu radīšanu. Kā te būs ar dzimumu vienlīdzību? 20-30 gadu vecuma grupā vīrieši veidos savu dzīvi, sievietes krās pensiju bonusus?
Ja cilvēks nav bērnu mīlis, ja slikta veselība, ja notikusi nelaime – vecumdienas ar pazemojošiem pabalstiem.
Un vispār, kādos apstākļos dzīvos bērni, kuri radīti ar domu – nākotnē noderēs.
Vai nākošais solis nebūs iznīcināt slimos, lai noņemtu slogu sociālajam budžetam?
Un kāds te sakars ar vēsturniekiem?

+5
-1
Atbildēt

16

    Kristaps_ > agija_kola 09.06.2010. 12.01

    pareizi! Un ja man apniks mana ne-seksuālā bērnu māte ar noļukušajām krūtīm, īgna un nelaimīga, jo nav realizējusi savu potenciālu kā personība, nevis dzemdējamā mašīna? Tātad arī garlaicīga. Es viņu pametīšu kā Godža Ramonu – bez naudas, kur viņa liksies? Darba tirgū vērtība – Nulle Kvadrātā! Ja nu par apkopēju. Viņai būs jālec Daugavā! A bērniem ta’ trauma, un kas pēc tam viņus precēs, nabadzīgus pašnāvnieces bērnus? Bērnus vajag tad, kad stabilās attiecībās gribas kādam atdot savu mīīīīīīīīīīīlestības pārpalikumu, garīgos, emocionālos un materiālos resursus! Rakstāmgaldu ta vajadzēs, kad sāks iet skolā, par pārmērībām te nav runa!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > agija_kola 09.06.2010. 12.06

    Lielisks politkorektuma pilns teksts ;-P

    Tā jau ir Tava problēma, ka paša bērnu māti vērtē pēc krūšu stāvokļa. Un ja arī viņa savu vērtību vērtē pēc krūšu stāvokļa un nerealizētā potenciāla, tad tādai vispār ir ar likumu jāaizliedz dzemdēt. Bērni ir svētība un dzīves jēga. Ja kāds to neaptver vispār vai pagaidām, tad labāk lai maksimāli izmanto pretapaugļošanās līdzekļus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    agija_kola > agija_kola 09.06.2010. 12.09

    Nu nesanāks lietot pretapaugļošanas līdzekļus – pensiju neredzēt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > agija_kola 09.06.2010. 12.22

    dzīve nesastāv Tikai no bērnu lietām. Inovācijas, augstās tehnoloģijas kas ta’ izgudros? Un kultūra, mākslas, literatūra, viss, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka! Pusi cilvēces, sievietes pie ratiem nolikt, tas neies cauri.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > agija_kola 09.06.2010. 12.24

    un neizglītota māte, ko viņa vispār var bērniem dot???? Uķi-puķi, bet pēc tam? necienīs viņu neviens.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Rasma Skuja > agija_kola 09.06.2010. 12.24

    >>> Tiek jaukti divi jēdzieni – populācijas atražošana un bērnu audzināšana. Ja galvenais ir piespiest vairoties, tad pēc 30 gadiem iespējami saņemtais labums nav īstākā motivācija.
    ==========
    Šajā piedāvājumā tieši abas šīs lietas ir veiksmīgi apvienotas – ir vajadzīga kvalitatīva populācijas atražošana, kas nozīmē arī bērnu audzināšanu. Valsts nevar nolikt uzraugu katrā ģimenē, kas vēros, vai vecāki bērniem lasa priekšā pasakas, vai tikai kaut ko īgni atburkšķ. Vai bērniem tiek gatavots ēdiens, vai arī jau no agra vecuma viņi spiesti paši rakāties pa ledusskapi.

    Toties valsts var novērtēt galarezultātu – ja ir izaudzināts sakarīgs cilvēks, kurš maksā valstij nodokļus, tad viņa sirmajiem vecākiem par to pienākas bonuss. Arī jaunajam nodokļu maksātājam ir lielāka motivācija maksāt to pašu sociālo nodokli – ja daļa no tā paliek pašu ģimenei, nevis viss tiek notērēts budžeta caurumu lāpīšanai.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > agija_kola 09.06.2010. 12.26

    100% politnekorekts un 100% patiess mans teksts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps > agija_kola 09.06.2010. 12.40

    Par tām krūtīm gan paskarbi… Bet kopumā piekrītu tīģerītim! :)Jā, un tiešām, ko tad lai dara neauglīgie pāri? Cik man zināms, Latvija nekādi neatbalsta neauglības problēmu risināšanu. Briesmīgi tā šķirot cilvēkus…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Rasma Skuja > agija_kola 09.06.2010. 12.58

    Neauglīgiem pāriem, kurus netraucē ģimenes rūpes, ir lielākas iespēja veikt uzkrājumus pašiem – kaut vai 3.pensiju līmenī. Dažos gadījumos neauglību var ārstēt – un ne jau visas manipulācijas maksā astronomiskas summas. Turklāt ir jau arī adopcijas iespēja. Latvijā joprojām ir relatīvi veseli un normāli bērni, kuri dzīvo bērnunamos. (Nesākšu te šausmu stāstiņus par Ķīnas bērnunamiem, kuros nonāk daudzas meitenītes, jo vecāki saskaņā ar viena bērna politiku vēlējās, lai viņiem būtu dēls.)

    Senos laikos bija arī tāda krustvecāku institūcija – bezbērnu ģimene varēja uzņemties šefību par bērnu, kurš auga trūcīgā ģimenē vai citādi sociāli neaizsargāts, varēja rūpēties par viņu un pavadīt kopā daļu laika (bet neizņemot viņu ņo ģimenes un neaizstājot bērna vecākus). Varbūt arī šo krustvecāku būšanu var kaut kā atjaunot.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristaps > agija_kola 09.06.2010. 13.06

    Piekrītu, par to visu noteikti ir jādomā, ja šādu sistēmu ievieš.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    agija_kola > agija_kola 09.06.2010. 13.22

    kādi krustvecāki, ja pensijas pielikums saistīts ar juridisko statusu. Un kādā veidā tiks atsekots, vai tie ir īstie vai pseidokrustvecāki? Krustvecāki – iespēja iegūt jaunus radus ārpus esošās ģimenes. Bērna audzināšanā piesaista bieži vien svešus cilvēkus, lai būtu kāds pāris, kas uzņemas atbildību par bērniem, ja kaut kas notiek ar vecākiem. Tagad šī jēga ir zudusi.
    Es piesakos būt par krustmāti visiem šoferu dēliem

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > agija_kola 09.06.2010. 14.05

    es vispār Ļoti cienu sievietes! Bet par tām krūtīm – tas ir par reālo pasauli, nevis wishful thinking. Ceru, ka man būs baigā mīla, dziļa, tā teikt :), un savu Tīģerieni mīlēšu ar/bez/ar 1 vai 3 krūtīm. Bet redzu realitāti, ka veči mēdz atstāt sievietes bez atbalsta! Un, ja viņa darba tirgū ir Nulle Kvadrātā, jo auklējusi bērnus – nonāk vienkārši nožēlojamā situācijā, pilnīgi neaizsargātā! Tas ir pašnāvnieciski, baigi uzticēties vecim, tādu godprātīgu veču, atvainojiet, ir āāāāāāārkārtīgi maz. Un kur tā sieviete liksies, ja vecis sāks palaist rokas, kas arī MĒDZ notikt??? Tie nav nekādi joki.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Rasma Skuja > agija_kola 09.06.2010. 14.09

    To Airin:

    Krustvecāku jēga nav gluži zudusi. Jo bērna izaudzināšanai ir vajadzīga ne vien nauda no vecākiem vai kaut no VSAA, bet arī atbildīgu pieaugušo “tīkls”, kas neļauj bērnam aiziet pazušanā. Arī tad, ja bērna vecāki nomirst, dzer, brauc uz silto zemi, utml. Un arī mūsdienās šāds radu/draugu drošības tīkls daudziem bērniem ir – un reizēm tas tiek iedarbināts. Savukārt riska ģimenēm ir vismazākās izredzes piesaistīt normālus krustvecākus.

    ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone gan ir izaudzinājusi tikai vienu meitu, bet toties sarakstījusi grāmatu (“It takes a village” – “Ir vajadzīga sādža”), t.i. bērna izaudzināšanai vajag drusku plašāku vidi nekā tikai ģimenes šūniņu. Protams, sociāli konservatīvie amerikāņi viņu par to nokritizēja – jo bērnam vajagot klasisko divu vecāku ģimeni un nekādas sādžas! Patiesība laikam ir kaut kur pa vidu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > agija_kola 09.06.2010. 14.26

    A vot tādi vienkārši nav pelnījuši saņemt pensiju vispār, kam otras pusītes krūtis ir svarīgākas par cieņu un harmoniju, nemaz nerunājot par roku palaidējiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    agija_kola > agija_kola 09.06.2010. 15.11

    Kalvi Apsīti! un ko Jūs ar visu to gribējāt teikt? “nav gluži zudusi” un “reizēm tas tiek iedarbināts” :))) Krustvecāku būšana pašlaik ir labprātīgs uz tradīcījām balstīts dažādu paaudžu cilvēku komunikācijas veids. Tam nav ne juridiska, ne kāda cita statusa. Atcerēties krustbērnu vārda dienā nav tas pats, kas paņemt viņu pilnā apgādībā. Un ja šādā gadījumā nokārto formalitātes, tad bērns nu ir adoptēts.
    Nevar būt un veiksmīgi pastāvēt sistēma, kurā ir daudz izņēmumu. Slimi- veseli, auglīgi – neauglīgi, atbildīgi – neatbildīgi. Pat penecilīns vairojas tikai tam ir piemērotā vidē. Sievietei ir jābūt drošai par pašas un savu bērnu nākotni, veselību, izglītību, jumtu virs galvas utt. Tad būs vēlme dzemdēt bērnus un dzīvot nevis izdzīvot. tad arī ar pensijām nebūs problēmas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Rasma Skuja > agija_kola 09.06.2010. 18.07

    >>> Nevar būt un veiksmīgi pastāvēt sistēma, kurā ir daudz izņēmumu. Slimi- veseli, auglīgi – neauglīgi, atbildīgi – neatbildīgi.
    ============
    Neauglīgi pāri nerada izņēmumu piedāvātajā pensiju sistēmā. Viss ir daudz vienkāršāk: ja cilvēks ir izaudzinājis savus vai adoptētus bērnus, kuri šobrīd maksā nodokļus, tad saņem lielāku pensiju. Ja nē – saņem minimumu. Neviens neuzdod pensionāram jautājumus, vai viņš bija slims vai vesels, pārāk atbildīgs pret bērnu laišanu pasaulē vai neauglīgs. Gluži tāpat kā ne jau visiem cilvēkiem pēc pašreizējās sistēmas sanāk liela pensija.

    Ja nerunājam par pensijām, bet par cilvēcisko attiecību būtību, tad neauglīgi pāri, protams, var dažādos veidos piedalīties bērnu audzināšanā – ir ne vien iespēja adoptēt, bet arī var strādāt par pedagogu vai palīdzēt radu/draugu vecākiem un viņu bērniem, utt. Man, teiksim, bija divas krustmātes, kuras mani vāca mēnešiem ilgi manas mammas slimības laikā (vienai no viņām gan pašai bija bērni). Nu un – starp citu arī “atcerējās vārda dienā” :)) No manas pieredzes raugoties, krustmāte ir vismaz tikpat svarīgs cilvēks kā tēvs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Rasma Skuja 09.06.2010. 11.41

>>> Astra_Cirule: Un demogrāfisko situāciju diez vai ar šo var izdoties uzlabot, man grūti iedomāties kādus vecākus savā paziņu lokā, kas vēlētos bērnu tikai tāpēc, ka lai tie 20 gadu vecumā sāktu maksāt par vecāku pensiju, man šķiet, ka izvēlei laist bērnu pasaulē tomēr ir citi, ne tik tālas nākotnes merkantili apsvērumi.
======
Tam var piekrist – dzimstību vairāk uzlabotu elastīgs darba un mājokļu tirgus, arī sociāla palīdzība bērnu vecākiem (ne vienmēr tā ir nauda). No otras puses, pensiju sistēma ir jāreformē, lai tauta, kura strauji noveco, izglābtos no milzīgām maksājumu saistībām. Un arī tādēļ, lai pensiju sistēmā atjaunotu elementāru taisnīgumu.

Šobrīd bērnu (Latvijas nodokļu maksātāju) audzināšana pensiju sistēmā vispār netiek uzskatīta par sabiedriski derīgu nodarbi – kaut arī tā ir vienīgā lieta, kas nodrošinās nākotnes pensionāru labklājību.

+4
-1
Atbildēt

0

gunasniedzina 09.06.2010. 11.39

Bērni maksā vecākiem – tas gan ir dīvaini pateikts. Būtu pareizi teikt – bērni uztur savus vecākus un nodrošina viņiem cienīgu dzīvi. Tas taču ir dabiski ?
Es gan te nu nekādi nevaru saskatīt valsts lomu, un jēdziens “pensijas” zaudē saturu.
Un tikai tā mēs varam atgriezties pie normālas situācijas, kad bērni patiešam ir vajadzīgi, kad bērnu radīšana, audzināšana un skološana ir vitāli svarīga katram cilvēkam. Vairs nevajadzēs runāt par izmiršanu un sabiedrībai nevajadzēs pirkt jaunus nodokļu maksātājus, maksājot mistiskas “māmiņu algas”.
Pārējas posms gan ir sarežģīts, bet laikam jau var kaut ko izgudrot, 90-jos gados var atrast piemēru.

Bet tas ir tikai un vienīgi sapnis… Sabiedrība grib socialismu, un tas noved līdz postam.

+3
0
Atbildēt

0

Kristaps_ 09.06.2010. 11.38

un manai dzīvesbiedrenei pēc ilgstošas bērnu barošanas ar savu(mammas) pienu, kādas viņai kļūs krūtis? Bail domāt! Noļukušas, anti-estētiskas! Tad man būs viņai jāapmaksā plastiskā operācija, bet nebūs par ko, ģimene izjuks… bērni traumēti, atražos savās nākotnes ģimenēs destruktīvus attiecību modeļus… kaut kas tur nava.

+1
-2
Atbildēt

0

Kristaps_ 09.06.2010. 11.33

un, ja katrs nākamais bērns manai Tīģerienei dzims pēc 2 gadiem, tad viņa pastāvīgi būs stāvoklī vai bērna kopšanas atvaļinājumā, tā teikt. Tātad man vienam būs jāuztur kundze un bērni. Cik procentu mūsu valstī ir vīriešu, kas to spēj? Dzirdēju, kādi 7% un tas nenozīmē, ka vainīgs vīrietis, atvainojiet! Ja nu esmu varonīgs ugunsdzēsējs, baigais vecis, bet alga ir un paliek 300Ls/mēnesī? Skaidrs, ka jārisina milzu problēma, bet te sanākusi utopija

+3
0
Atbildēt

0

Kristaps_ 09.06.2010. 11.27

un ja pieaugušais bērns dzīvs gan būs, bet kļuvis par alkoholiķi? Tā ar visnotaļ cienījamu cilvju bērniem mēdz notikt, nesaukšu te uzvārdus pirmsvēlēšanu laikā

+3
0
Atbildēt

0

Rasma Skuja 09.06.2010. 11.26

Autoru piedāvātā pieeja ir ļoti normāla un mūsdienīga. Ir tomēr jārod atbildes uz jau izskanējušo kritiku:
(1) Ar bērniem saistīto risku apdrošināšana. Arī rūpīgi un patriotiski vecāki nav pilnīgi pasargāti no tā, ka bērni var “nosisties ar moci”, nebūt darbaspējīgi, emigrēt uz ārvalstīm un maksāt nodokļus tur. Parastie apdrošināšanas pakalpojumi te nederēs – jo te ir runa par 20-60 gadu tālu nākotni (t.i. bērnu darba mūžu). Metodes autori tomēr ir paredzējuši, ka būs arī “kopējā katla” maksājumi, ar kuriem šos riskus var mīkstināt.
(2) Daudz sarežģītāks jautājums – kā noteikt vecāku relatīvo ieguldījumu bērnu audzināšanā. Ja abi vecāki dzīvojuši kopā ar bērnu līdz pilngadībai, tad varētu piekrist autoriem (“sociālā nodokļa daļa, kas paredzēta vecākiem, tiek sadalīta divās vienādās daļās”). Bet ko darīt, ja vecāki dzīvojuši atsevišķi? Šķīrušies? Maksājuši/nemaksājuši alimentus? Audzinājuši citu bērnus? Vai valsts datubāzēs vispār ir visi nepieciešamie dati par to?

+14
-2
Atbildēt

0

Kristaps_ 09.06.2010. 11.25

es gan ļaušu saviem bērniem, kad tādi būs, mierīgi iegūt izglītību, izkopt savus talantus un atrast īstos celus dzīvē. Vislabāk krutās Rietumu augstskolās. Nevis sūtīt strādāt kā proletāriešus 20 gadu vecumā, turpināt nabadzības apli, uzražot pašiem savus bērnus 20 gadu vecumā. Tas ir stulbi, attīstībā arī ir jāiegulda. Pēc tam līdz 70 varēs strādāt, strādāt, strādāt. Šitā teorija ir, lai atražotu plebu, lai “elitei” būtu ko slaukt.

+3
-3
Atbildēt

7

    daina_tabuna > Kristaps_ 09.06.2010. 11.41

    Mēs varētu atgriezties pie šā jautājuma, kad Tev būs bērni…
    Es savējos (man tādi ir 3) pat netaisos sūtīt augstskolā pēc vidusskolas. Lai pastrādā, lai saprot, ko no dzīves grib. Un tad augstāko lai iegūst par savu naudu gados 30. Citādi tā ir tikai lieka laika un naudas tērēšana. Cik cilvēkus Tu pazīsti, kuri pēc vidusskolas iestājas augstskolā un tad strādā iegūtajā specialitātē? Man paziņu loks ir ļoti plašs, bet šādi cilvēki… nu nezinu, mazāk kā 10%. Savukārt starp tiem, kas augstāko ieguvuši apzinātā vecumā- vairāk kā puse šīs zināšanas arī izmanto darbā.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > Kristaps_ 09.06.2010. 11.45

    cilvji ir dažādi. Ja nu manējam jau videnē būs skaidrs, ka grib kļūt par izcilu dakteri, ka ir aicinājums, spējas, ko tad, neļaut viņam tūlīt studēt, latvjiem atņemt potenciālu Nobela prēmijas laureātu? Tas nebūtu pareizi! Par dakteri tāpat jāmācās 10 gadus! Par kaut kādu pseidoekonomistu var izmācīties piem., 2 gados, bet nopietna profesija/karjera, tur tak jāzubrās gadiem, ka galva kūp!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > Kristaps_ 09.06.2010. 11.49

    vai tad Taviem bērniem talantu nekādu nava? Tūlīt strādāt var iet vienīgi zema līmeņa darbus, par sargu, pārdevēju, oficiantēm! Tur nekad nepelnīs daudz, un Tavas vecumdienas var sanākt liesas! Bez tam, bērniem pašiem būs jāuztur savi bērni, latvji teica: “Bērnu maize – augstā plauktā” :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > Kristaps_ 09.06.2010. 11.50

    man vairums apkārt tādi mērķtiecīgie, man tas liekas 100% normāli.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Kristaps_ 09.06.2010. 11.57

    Zini, es sāku tieši tāpat. Strādāju melnos darbiņus un saņēmu vairāk kā mani vecāki abi kopā. Nevajag novērtēt par zemu mazkvalificētā darbaspēka iespējas, kam iespējas piepelnīties ir daudz lielākas. Visos laikos vidējā tehniskā ir devusi vairāk iespēju kā augstāka humanitārā. Īpaši jau šobrīd bezdarba apstākļos.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > Kristaps_ 09.06.2010. 12.30

    dakteris nav humanitārā izglītība, tā ir īsta izglītība.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Kristaps_ 09.06.2010. 13.09

    Skolotājs un jurists arī īsta izglītība un arī humanitāra. Tie nav sinonīmi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Dreimanis 09.06.2010. 11.24

Manā paziņu lokā labi ja katram trešajam ir kāds bērns, izņēmuma gadījumos divi. Kā rakstīja viena mana studente: cilvēki pat neapzinās, kādu elli viņi gatavo sev pensijas gadiem.

Problēma prasa risinājumu. Un tādēļ ir labi, ka publiskajā vidē izskan šādas idejas.

+4
-1
Atbildēt

0

daina_tabuna 09.06.2010. 11.21

Un pēc kāda principa dalīs gadījumā, ja ir vecāki ir šķīrušies un apprecējušies vēlreiz? Sanāks tā, ka papiņiem, kas sataisa piecām sievām bērnus un nevienu tā arī neaudzina, būs lielāka pensija kā tiem, kas viņa bērnus audzina ar šo bērnu māti kopā. Un beigās pat var sanākt, ka šim godavīram, kas audzina sveša veča bērnu, bet savējo nav- pensija vispār nepienākas, jo tas taču nav viņa bērns, lai gan patiesībā varbūt šis bērns nemaz bioloģisko tēvu dzīvē nav redzējis.

+11
-1
Atbildēt

0

Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 11.15

Sarežģītu problēmu diez vai var atrisināt ar vienkāršotiem risinājumiem. Lielākā daļa darbspējīgo bērnu jau tik un tā uztur un atbalsta vecākus, brīvprātīgi, pēc tam, kad visi nodokļi samaksāti. Un demogrāfisko situāciju diez vai ar šo var izdoties uzlabot, man grūti iedomāties kādus vecākus savā paziņu lokā, kas vēlētos bērnu tikai tāpēc, ka lai tie 20 gadu vecumā sāktu maksāt par vecāku pensiju, man šķiet, ka izvēlei laist bērnu pasaulē tomēr ir citi, ne tik tālas nākotnes merkantili apsvērumi.

+5
-2
Atbildēt

6

    daina_tabuna > Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 12.02

    Lielākā daļa pasaules tieši tā arī dzīvo. Āfrika, lielākā daļa Āzijas, gandrīz visa Latīņamerika. Viņiem pensija kā suga nepastāv. Strādā kamēr spēj, bet pēc tam paļaujas uz bērniem. Un merkantili vai nemerkantili par bērniem domā jau tad, kad pirmais tikai nāk pasaulē. Tā vienkārši ir cita domāšana un dzīves uztvere. Un neviens nepierādīs, ka sliktāka. Vienkārši- savādāka. Un līdz ar to arī bērni tiek audzināti daudz cītīgāk un ar lielāku mīlestību, jo ļoti labi apzinās, ar ko var draudēt paša muļķība.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristaps_ > Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 12.04

    a ja nu es sirgstu ar smagu neauglību? Tādi esot kaut kādi ciktur procenti cilvēces! Par slimību nevar sodīt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 12.08

    Shit happens!
    No otras puses- tie procenti ir koncentrējušies tieši pārtikušajā pasaules daļā. Ar to es gribu teikt, ka neauglībai lielā mērā pamatā ir psiholoģiskas dabas problēmas, kas mazturīgās valstīs ir retāk sastopamas. Laba dzīve cilvēku izlutina… Protams, vienmēr ir arī izņēmumi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Nu nezinu, man šķiet, ka visefektīvākā un vistaisnīgākā pensiju un sociālā atbalsta sistēma tomēr ir paša veidots uzkrājums – cik sakrāsi, cik nodokļos samaksāsi, tik Tev arī būs. Bērni var būt, var nebūt, vari būt auglīgs/neauglīgs/bērni vienkārši riebjas/ – tas neko neietekmē. Problēma jau tajā, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nedomā tālāk par 3-5gadiem, spilgts piemērs ar kredītu ņemšanu – valstij nav vīzijas, kas pa šiem gadiem var notikt, kur nu vēl katram indivīdam. Un par laiku pēc 40 un vairāk gadiem, nu piedodiet, kādas pensijas, es pat sevi ar grumbām nevaru iedomāties, kur nu vēl par pensijas apmēru un tā brīža dzīves līmeni, dzīves vietu utt.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Arija Saleda > Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 12.50

    Uzkrāj savu pensiju

    0
    0
    Atbildēt

    0

    daina_tabuna > Jānis Ērenpreiss 09.06.2010. 13.08

    Šīs lietas savstarpēji neizslēdz viena otru. Vienkārši tādās zemēs, kā Kolumbija, Nigērija, Bangladeša un citas no minētajiem reģioniem… nu tur nav reāli neko iekrāt tām vecumdienām. Labākajā gadījumā būs puslīdz jēdzīga būda, kur apmesties. Un, atklāti sakot, arī Latvijā situācija nav neko spīdoša- lielākā daļa cilvēku dzīvo no rokas mutē.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kristaps_ 09.06.2010. 11.08

Tiešām, un ja bērni gājuši bojā? Kam nositušies ar moci vai miruši no narkotiku pārdozēšanas? Pasakiet vēl, ka vecāki tur vainīgi, tā nav!!! Un, ja bērni ir slimi, ar īpašām vajadzībām, un paši būs aprūpējami visu dzīvi? Tā jau nu nevar, tik vienkārši.

0
0
Atbildēt

1

    Jānis Dreimanis > Kristaps_ 09.06.2010. 11.11

    Tas ir speciālgadījums. Piedāvātā sistēma nenoraida iespēju šādiem cilvēkiem maksāt īpašus pabalstus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

zs_berzgli 09.06.2010. 11.06

Vai šie vēsturnieki nav aizkavējušies Staļina laiku pētīšanā?

+2
-1
Atbildēt

0

raivis 09.06.2010. 10.52

Un ko mēs darām nebūt ne retajos gadījumos, kad bērni aiziet bojā? Vai ir slimi un darba nespējīgi? Vai ar vecāku, kas formāli skaitās, bet visu audzināšanu uzgrūž otram vecākam, maksājot minimālus alimentus? Sanāk, ka labākās pensijas būtu tēviņiem, kas sataisa pa pārītim bērnu n-tajām sievietēm, ne tā?

+7
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam