Rīga un Ūmeo būs Eiropas kultūras galvaspilsētas

Forši, ja līdz tam laikam uzceltu jauno LNB ēku.
Citādi Rīgā NAV NEVIENAS kultūras jaunceltnes. Par Siguldu nezinu.

Rīgas dome piemēram, varētu celt pieminekli ģenerālim Orlovam. Par 1905 gadu.

diskusijas par to, vai valstij vajadzētu atbalstīt kultūras norises un kāds no šādas atbalstīšanas varētu būt labums visiem, nav tikai latviešu vaļasprieks.”
—————-
Nelielai valstij nevis vajadzētu atbalstīt kultūras norises”‘. bet vajag.Obligāti.
Kādas tieši – par to gan varētu diskutēt.

Tas, ka Rīga 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir iepriecinoša ziņa. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka “Atbildīgo institūciju pārstāvjiem jau patlaban jādara viss, lai šī unikālā iespēja visai valstij nestu gan plašāku atpazīstamību, gan ekonomiskus ieguvumus,” kā šajā izteikusies Vaira Paegle. Un gan jau darīts arī tiks viss, un galvaspilsētā kultūra būs.
Mēs šajā ziņā esam talantīgi. Palūk, padomju laikā, spītējot veikalu tukšajiem plauktiem un ierobežotajai rocībai, lai nu ko, bet svētku galdu jau nu pamanījās uzklāt tādu, lai neaptrūktos nedz pildīto olu, nedz rasola. Nemaz nerunājot par šņabīti vīriem un kaut ko saldāku dāmām.
Nav arī tā, ka tagad, tā teikt, ikdienā Rīgā visādu kultūras sarīkojumu būtu maz. Dažu nedēļu ir pat tā, ka uz visu gribēdams nevar paspēt. Ja vēl šur tur drusku piepucētu, saražotu trūkstošos suvenīrus un izgudrotu vēl šo to, būtu labi.
Piesardzīgu dara kas cits. Pirms kāda laika nāca gaismā, ka eiro Latvijā varētu tikt ieviests tikai pēc pasaules gala – ne ātrāk kā 2014. gadā (kā zināms, viens no pasaules galiem tiek pareģots 2012. gadā).
Rīga par Eiropas kultūras galvaspilsētu arī kļūs ja ne gluži pēc pasaules gala, tad pēc Saeimas vēlēšanām gan.
Pazīstot politiķu indevi nepatīkamus lēmumus atlikt līdz brīdim, kamēr viņi no jauna ir ievēlēti, tāpat atceroties, ka, piemēram, no igauņiem veiksmīgi patapināto Valsts Kultūrkapitāla ideju (kultūrkapitālu veido noteikta daļa no valsts iekasētā akcīzes nodokļa) izdevās sačakarēt un pārvērst par pie varas esošo politiķu žēlastības dāvanu vēl brīdī, kad par krīzi neviens vēl i nedomāja, nav ne mazākās pārliecības, vai, piemēram, jau pēc gada kultūrai atvēlētais finansējums nebūs sarucis līdz, piemēram, 1993. gada līmenim (Valsts Kultūrkapitāla sadalāmā naudas summa gadā jau šobrīd ir mazāka, nekā tā dibināšanas brīdī).
Droši vien kultūra patiešām var būt labs stimuls ekonomiskajai aktivitātei, taču bieži vien vispirms ir jāpastimulē arī pati kultūra.
Starp citu, diskusijas par to, vai valstij vajadzētu atbalstīt kultūras norises un kāds no šādas atbalstīšanas varētu būt labums visiem, nav tikai latviešu vaļasprieks. Šī tēma ir aktuāla arī Lielbritānijā: http://www.telegraph.co.uk/culture/art/art-news/7520976/Arts-figures-launch-cultural-manifesto-to-uphold-spending.html