Tie Jurkāna izteikumi tiešām ir baisi, bet te arī redzam, cik daudz ļaunauma sēž dažos cilvēkos! Viņi ir gatavi pat nogalināt savu nepiepildīto mērķu vārdā! Nu īsteni staļinisti: ja neesi ar mums , tātad pret mums. Nebiju domājusi, ka Jurkānā ir tikdaudz indes!
Man jāatzīt – Jurkāna izteikumi tiešām pārsteidza! Var atšķirties politiskā pārliecība, uzskati, attieksme pret vienu vai otru politiķi, taču inteliģentas izturēšanās trūkums īdz šim Jurkānam īsti nebija novērots.
Vai Leha Kačiņska nepateiktajā runā ir kaut kas tāds, ko noteikti vajadzēja skaļi pateikt un ko nu būs jāsaka citiem?
Varbūt uz šo jautājumu nevajadzētu atbildēt, ja pirmdienas rītā, kad sēru diena Latvijā vēl oficiāli nebija pasludināta (valdība uz sēdi sanāca desmitos), bet cilvēki pie savām mājām skaļu putnu dziesmu pavadīti klusu kāra karogus ar sēru lentām, nebūtu izpaudies tāds Jānis Jurkāns (atjaunotās Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, ja kas). Viņš visu ko sarunāja gan laikrakstam Telegraf, gan portālam Diena.lv
Tajā skaitā mute viņam vērās, lai par tikko traģiski bojā gājušo Polijas prezidentu pateiktu: „Viņš traucēja. Gan poļiem, gan krieviem, gan vāciešiem. Visiem.” Un to, ka būtu dziļi simboliski apglabāt Kačiņski Katiņā, „pie tiem, pie kuriem viņš brauca”.
Pieņemsim, ka tas, kas attiecas uz tolerances un vienkārša cilvēcīguma trūkumu, ir personas privātā problēma, kam nevajadzētu pievērst uzmanību.
Taču ir kāds Jurkāna uzskats, ko nedrīkst un nekad nedrīkstēs atstāt neatbildētu. Tas, ka „Kačiņska nāve var kļūt par brīdinājumu arī mūsu politiķiem, kuri ir pārlieku pieķērušies vēsturei un traucē valstij raudzīties nākotnē”.
Aizmirst to, kas ir tauta un kāpēc ir neatkarīga valsts (Latvijas, Polijas utt.), mēs varam atļauties tikai tad, ja gribās atpakaļ uz PSRS.
Šajās dienās atbilde Jurkānam ir Kačiņska nepateiktajā runā („.. sargājot piemiņu par saviem piederīgajiem, Jūs izglābāt tik ļoti nozīmīgu mūsu poliskās apziņas un identitātes dimensiju”). Un arī Vaijdas filmā „Katiņa”(ja neizdevās to noskatīties LTV pirmdien (cienīga un gudra programmas izmaiņa!), vēl var paspēt šodien (skat. Redakcija iesaka). Fantastiskais Vaijda (kaut vai tikai tāpēc, ka ir „Pelni un dimants”) šajā filmā ir fantastisks tāpēc, ka izmanto savu vārdu, lai izpildītu savu Polijas patriota pienākumu. Vaijda par „Katiņu”: „Domāju, ka tautu veido tās vēsture”.
Polijas prezidents tā arī nepateica, kā bija iecerējis: „Gods viņu piemiņai!”. Tagad mums jāsaka – viņu un viņu!
Komentāri (23)
austrisv 18.04.2010. 13.20
Tie Jurkāna izteikumi tiešām ir baisi, bet te arī redzam, cik daudz ļaunauma sēž dažos cilvēkos! Viņi ir gatavi pat nogalināt savu nepiepildīto mērķu vārdā! Nu īsteni staļinisti: ja neesi ar mums , tātad pret mums. Nebiju domājusi, ka Jurkānā ir tikdaudz indes!
0
Inese Eisaka 15.04.2010. 15.10
Man jāatzīt – Jurkāna izteikumi tiešām pārsteidza! Var atšķirties politiskā pārliecība, uzskati, attieksme pret vienu vai otru politiķi, taču inteliģentas izturēšanās trūkums īdz šim Jurkānam īsti nebija novērots.
0
dro 14.04.2010. 16.05
Novēlu Lailai Pakalniņai turpināt pildīt sirdsapziņas funkciju jaunajā izdevumā tikpat sekmīgi kā viņa to darīja Dienā!
1
ciparsone > dro 14.04.2010. 17.46
Ino, atļaujos cerēt, ka sirdsapziņa funkcionē arī citiem “Ir” autoriem, un atsevišķa štata vieta nav nepieciešama.
0
Sanita Jemberga 14.04.2010. 15.14
Vai Leha Kačiņska nepateiktajā runā ir kaut kas tāds, ko noteikti vajadzēja skaļi pateikt un ko nu būs jāsaka citiem?
Varbūt uz šo jautājumu nevajadzētu atbildēt, ja pirmdienas rītā, kad sēru diena Latvijā vēl oficiāli nebija pasludināta (valdība uz sēdi sanāca desmitos), bet cilvēki pie savām mājām skaļu putnu dziesmu pavadīti klusu kāra karogus ar sēru lentām, nebūtu izpaudies tāds Jānis Jurkāns (atjaunotās Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, ja kas). Viņš visu ko sarunāja gan laikrakstam Telegraf, gan portālam Diena.lv
Tajā skaitā mute viņam vērās, lai par tikko traģiski bojā gājušo Polijas prezidentu pateiktu: „Viņš traucēja. Gan poļiem, gan krieviem, gan vāciešiem. Visiem.” Un to, ka būtu dziļi simboliski apglabāt Kačiņski Katiņā, „pie tiem, pie kuriem viņš brauca”.
Pieņemsim, ka tas, kas attiecas uz tolerances un vienkārša cilvēcīguma trūkumu, ir personas privātā problēma, kam nevajadzētu pievērst uzmanību.
Taču ir kāds Jurkāna uzskats, ko nedrīkst un nekad nedrīkstēs atstāt neatbildētu. Tas, ka „Kačiņska nāve var kļūt par brīdinājumu arī mūsu politiķiem, kuri ir pārlieku pieķērušies vēsturei un traucē valstij raudzīties nākotnē”.
Aizmirst to, kas ir tauta un kāpēc ir neatkarīga valsts (Latvijas, Polijas utt.), mēs varam atļauties tikai tad, ja gribās atpakaļ uz PSRS.
Šajās dienās atbilde Jurkānam ir Kačiņska nepateiktajā runā („.. sargājot piemiņu par saviem piederīgajiem, Jūs izglābāt tik ļoti nozīmīgu mūsu poliskās apziņas un identitātes dimensiju”). Un arī Vaijdas filmā „Katiņa”(ja neizdevās to noskatīties LTV pirmdien (cienīga un gudra programmas izmaiņa!), vēl var paspēt šodien (skat. Redakcija iesaka). Fantastiskais Vaijda (kaut vai tikai tāpēc, ka ir „Pelni un dimants”) šajā filmā ir fantastisks tāpēc, ka izmanto savu vārdu, lai izpildītu savu Polijas patriota pienākumu. Vaijda par „Katiņu”: „Domāju, ka tautu veido tās vēsture”.
Polijas prezidents tā arī nepateica, kā bija iecerējis: „Gods viņu piemiņai!”. Tagad mums jāsaka – viņu un viņu!
0