Ne jau tu citiem

Biju dusmīga, ja jaunais cerīgais žurnāls mani apkrāpa – uzlika uz vāka Ziedoni, bet patiesībā tas bija tikai āķis, vilinātājs vai kas tamlīdzīgs. Zināju, ka Ziedonim nav veselības, lai runātu un filozofētu, bet tomēr cerēju… Dabūju tikai Kauperu un frāzes no jau lasītām grāmatām. Mīliet vairāk savu lasītāju, nav jau šis tik dumšššš.

Mani mulsina, ka iecerētajā uzvedumā pamatu pamatos nav pša Ziedoņa perssonības, bet “Nemoteiktā bija” radītais Ziedoņa tēls, izdomātais , samocītais un tik ļoti vienkāršotais. Ziedonis vēl ir dzīvs, bet vai spēj sevi pasargāt no lētas popularitātes alkstošajiem. Tagad sataisījušies arī par Ziedoni runāt no skatuves, varbūt tā vajag, lai ierosinātu par Ziedoni padomāt arī tos, kuriem viņš ir tikai aizgājušā gadsimta dzejnieks. Un ne jau ārējo līdzību meklēt vajadzētu aktierim, bet izprast cik daudziem šķīstīšanas ganģiem, šaubām un atziņu biezokņiem ir Ziedonis cauri lauzies, lai varētu atbrīvot netikai sevi, bet arī mūs no alkšņu uzmācības un alkšņu runām.

Rādās, ka biļetes dabūt nebūs viegli :)
Bet par tiem nacionālajiem varoņiem, ko “balcucs” min – man liekas, ar Ziedoni nav tas gadījums. Ulmanis vai Lācis – viņus un daudzus citus var, protams, uztaisīt par varoņiem, bet Ziedonis un varonis man kaut kā niet kopā. Man liekas (lai gan izrāde vēl nav redzēta), ka ne Hermanis, ne Znotiņš nemeklē un arī neskata Ziedoni kā varoni. Un runa jau nav par Imantu Ziedoni, bet, manuprāt, par pārdomām, ko šis tēls ar savu rīcību izraisa.

Vispār , protams, ir bīstamība – pirms-pirmizrāžu intervijas (un jo sevišķi ar aktieriem – proti, cilvēkiem, kas izrādē ir “iekšā”, ne “ārpusē” , kā režisors, bet, nu, tās tādas profesionālas nianses…) – šis žanrs ļoti var maldināt. Arī žurnālistu, kuram liekas, ka viņš “uzkodis”, “atklājis” aktieri, tā teikt, gluži kailu un pretrunu plosītu. Pazīstot Kasparu Znotiķu, mani pamatīgi sasmīdināja viņa atbilde uz pirmo jautājumu… Aktieris, kurš nezina, ar kādu tekstu tiek JRT reklamēta paša izrāde – hi/hi/hi :-)
Intervija laba. Gandrīz vai Kultūras Dienas līmenī :-) – tur Undīne Adamaite ar Znotiņu runā par citām niansēm un neuzķeras uz viltīgās “pirms-premjeras ažitācijas” āķīša.
Nu, ko – grūts darbs mums, žurnālistiem.
Lai veicas!

Znotiņš saka, ka viņa domāšana ir fragmentāra. Bet Ziedoņa projekts un aktiera grodās atziņas intervijā pierāda, ka viņa “fragmentārums” ir drīzāk tāda kā neapslāpējama dziņa uzzināt vairāk un plašāk. Un iespējams, arī īstā atslēga Ziedoņa ikonas vispārināšanai, nezaudējot šīs personības unikalitāti. Ticu, ka aktieru komandai tas būs izdevies.

Man jau liekas, ka JRT aktieri Hermaņa konsekventi piekopto režijas metožu (un arvien biežākās prombūtnes) dēļ ir attīstījuši tādu komandas pašrežijas līmeni, ka runas par ideju trūkumu tādam vienkāršam skatītājam kā man jau sāk izklausīties pēc koķetēšanas. Nemācēšana no tiesas ir iemācījusi.

Lasīju interviju ar domu, ka jāsasparojas aiziet uz šo izrādi, jo no Andas rakstiem, sevišķi intervijām gluži vai strāvo enerģija, lādiņš apņemties kaut ko darīt. Taču intervija šoreiz bija tik laba, jāsaka pat pārāk laba.
Tagad man būs grūti noticēt Kasparam Znotiņam uz skatuves, jo viņš ir parādīts tik ļoti lielā palielinājuma, ar visām cilvēciskajiem vājumiem, jūtams, kā viņš mokās savās pretrunās. Vai es gribu redzēt uz skatuves tādu Ziedoni, kurš Ziedoni lasīja kā patērētājs?
Un tad vēl perfekts jautājums: “To tu esi kaut kur lasījis vai pats izdomājis?” Ja cilvēks vis kaut ko sagrābj pa malu malām, varbūt, arī ir labi, taču vai Ziedoņa lomā? Jāsaka Staņislavska vārdiem – ņeverju!

Biezpienmaize. Un kafija.

burvīga intervija!

Man liekas interesanti vērot pēdējo laiku tendenci – to, kā teātri apmierina zināmas tautas daļas ilgas šajos grūtajos laikos pēc spēcīga nacionālā varoņa. Ko nav iespējams izdarīt reālā dzīvē, var atrisināt mākslā. Bija “Vadonis”, tad “Lācis”, tagad “Ziedonis”…

Ļoti patīk doma: “Tu kop ne jau to ozolu. Ne jau tos krūmus tu cērt. Vissvarīgākais tajā brīdī, ka tu kop pats sevi.” Un tajā pašā laikā tomēr divi zaķi ar vienu šāvienu!
Biļete uz izrādi jau nopirkta. Intervija vēlmi redzēt to tikai pastiprināja.
Paldies!

Fočene gan tāda-Ziedoņa un Einšreina hibrīds.Bet tekstiņš labs.