Ideālais zaglis
Dramaturģija
Jaroslavs Ivaškēvičs. Latvijā pazīstams ar lugām-Vasara Noānā (M.Kublinskis), Vilkumuižas jaunkundzes (A.Hermanis). Vēl no J.Ivaškeviča slavenākajām lugām var minēt- Enģeļu māte Joanna.
Luga Ideālais zaglis uzrakstīta 1924.gadā, tā nekad nav iestudēta vai publicēta autora dzīves laikā. Un man ir zināmas aizdomas, kāpēc Ivaškevičs nekad šo lugu nav pieminējis… Pielikt pie tāda teksta žanru komēdija un iestudēt 20.gadu Polijā, kas, bija tad un ir tagad, izteikti katoliska valsts…Nu tā būtu grandioza provokācija. Kā Pussy Riot akcija…
Publikas vienkārši nesaprata par ko tas viss…Kas ir Zaglis, kurš lugā nosauc sevi arī par Ganu?…No Apokalipses jeb Jāņa Atklāsmes grāmatas 3:3…Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi….Kurš Rakstos sevi sauc par Zagli un Ganu? Tur šaubu nav… Jēzus. Ne vairāk un ne mazāk.
Larisa–dvēsele, Marijas Magdalēnas motīvs…Helenka? Manuprāt, Nāves eņģelis. Virsleitnants un Stefans-grēki, kas pazudina dvēseli–nauda un bauda. Plotins…Es domāju ,ka ar šo tēlu ir domāts Sātans.
Scenogrāfija- Mārtiņš Vilkārsis.
Strikti nodalīta istabas dekorācija no ļoti plašās, tumšās skatuves augšas. Jēga šai disproporcijai parādījās, kad Zaglis ar Helenku liftā uzbrauca virs istabas dekorācijas. Jēzus Debesbraukšana…Bet tomēr, tīri vizuāli, kaut kas ar tām proporcijām nebija.
Kostīmu māksliniece-Anna Heinrihsone
Skaisti, bet, manuprāt, par raibu. Grūti tajā raibumā bija orientēties. Par daudz detaļu, kurās pazuda galvenais.
Režija
Es nepārzinu lugu, tāpēc nevaru pateikt, vai kāju mazgāšana, kas ir atsauce uz Svēto Vakarēdienu no Jāņa evaņģēlija, vai Zagļa pļaukāšanā, kas simbolizē Kristus nāvi, izrādes beigās, ir autora vai režisora iecere. Ka Roga pati nojauta par ko ir stāsts, šaubu nav, bet vai aktieri saprata, ko spēlē, es pārliecināts neesmu. Luga balstās uz simboliem. Kāpēc M.Egliens Zagļa lomai? Tas nav viņa ampluā. Un Laizāns un Liuziniks pēc ārējiem dotumiem ir līdzvērtīgi, bet viņi simbolizē dažādus grēkus-viens naudu, bet otrs baudu.
Ģ.Liuzinika tēlojumā bija tīri dzīvnieciskā brutalitāte pie nevainojamām manierēm, kas ļāva nospēlēt tēla simbolizēto baudkāri, miesaskārību.Larisa-I.Misāne. Es jau ko līdzīgu redzēju Arī gudrinieks pārskatās. Lomas spēlētas identiskā manierē- histēriski, eksaltēti.
Visu cieņu Rogai par drosmi, bet… Pārāk augsta riska dramaturģiskais materiāls, kas jau sarakstīts reliģisko kodu sistēmā, un vēl papildus sapiņķerēts ar ļoti samudžinātu un sašifrētu režiju. Publika to rēbusu nespēja atrisināt.
Arī gudrinieks pārskatās.
Dramaturģija
Aleksandrs Ostrovskis.
Viņa lugās maz ir parasti cilvēki parastās situācijās… Kā jaunam cilvēkam izsisties cilvēkos? Aktuāli visās tautās un visos laikos.
Glaimu spēks ir neticams. Tie atver jums durvis, līdzīgi kā vara, nauda vai lielas krūtis.
(Jurģis Liepnieks)
Scenogrāfija-Aigars Ozoliņš;
Skaista skatuve, vienkārši vizuāli skaista. Lielisks gaismu mākslinieka I. Kapustina darbs. Gaismas deva to netveramo noskaņu, kas lika atcerēties gan Dostojevska Baltās naktis, gan Bloka dzeju… Un S.Eizenšteina leģendāro filmu par Ziemas pils ieņemšanu.
Skatuve iekārtota trīs līmeņos, kur orķestra bedrē esošais Glumova mājoklis simbolizē piederību sabiedrības apakšējiem slāņiem, no kuriem viņš tik izmisīgi vēlās izrauties.
Ko nozīmēja vai simbolizēja aktieru staigāšana virs Ziemas pils, kas dekorācija, nesapratu, bet vizuāli izskatījās skaisti.
Kostīmu māksliniece-Kristine Abika
Krutickis –ultra konservators un stagnāts, kurš ar visu savu būtību ienīst pārmaiņas un progresu, šajā iestudējumā ir ietērpts dzeltenās bikses un mēļā žaketē. Drusku pēc papagaiļa… Bet liberālis Goroduļins ir ģērbts smuki pelēkā klasiska stilā. Oriģināls vizuālais skatījums uz liberāļiem un konservatoriem. Noteikti netradicionāls. Es neredzēju nevienu kostīmu, kas man saderētu ar tēla raksturu. Izteikti bezjēdzīga koncepcija.
Režija–Mihails Gruzdovs
Visa lielā akadēmiskā skatuve ir labi apspēlēta, kas, ņemot vērā, ka izrādē nav iesaistītas statistu masas, norāda uz lielisku režisora telpas izjūtu. Izrāde ir Gruzdova raksturīgajā mazliet nervozajā stilā, kur aina maina ainu nebeidzamā nonstopā. Nav tempa, ritma maiņas-darbība ir monotona. Uzsvars ir uz vizuālo, kas redzams, nevis uz saturisko, kas dzirdams.
Mani mulsināja tēlu attiecību režijas koncepcija-visai novatoriska. Bet visnegaidītākā bija Glumova attiecību ar Kleopatru Mamajevu interpretācija. Nu tas stāsts ir vecs kā pasaule…Žiljens Sorels un Renāla kundze (Stendals), Džūlija Lamberte un Toms Fenels ( Moems), un kur nu vēl Dēmija Mūra un Eštons Kačers… Bet visvairāk šai tēmai ir pievērsies Balzaks, pateicoties kuram ir radies apzīmējums-Balzaka vecuma dāmas. Un jaunekļi…
Pēc lugas Mamajeva ir tieši šī vecuma kundzīte, bet Gruzdova iestudējumā viņu spēlē jaunā un smukā Dita Lūriņa, smukās kleitās. Un nu nekādi pēc Balzaka vecuma sievietes neizskatās. Lai cik pārliecinoši lomas tekstu nerunātu Lūriņa, kas ir patiešam laba aktrise, bet skatītājs tam noticēt nevar, ja nav akls vai idiots.
Lai cik tas nebūtu savādi, bet Glumovs un Mamajeva, nevis Anna un Vronskis vai Romeo un Džuljeta, ir labākie mīlētāji, ko es pēdējos gados esmu redzējis uz latviešu teātra skatuves. Kaut vai ļoti skaistā aina uz Ziemas pils vārtiem. Tikai, ja jau tiek spēlēta, ja ne mīlestība, tad vismaz kaislīga aizraušanās starp diviem tēliem, ko spēlē divi skaisti un vecumos saderīgi aktieri D.Lūriņa un A. Kaimiņš, tad ko lai iesāk ar Ostrovska iecerēto sižetu? Jo pēc tā, ko skatītājs redz uz skatuves ir grūti noticēt, ka Glumovs par Kleopatru dienasgrāmatā varētu būt kaut ko sliktu rakstījis…Parasti jaunekļi, kam cits nolūks prātā, tā nedara…Vēl ainā, kur Mamajeva slepus lasa Glumova dienasgrāmatu, vismaz manā izrādē, bija amizants moments. Pēc režisora pasūtījuma Ostrovska teksts ir papildināts Sergeja Timofejeva dzeju, kas publicēta arī izrādes programmiņā. Tātad Mamajeva sirdi plosošā pārdzīvojumā lasa no dienasgrāmatas par sevi-viņa-gausa pārbriedusi miesa, kas nepārtraukti cilājas un kustas. Maigo plecu bīstams muklājs, purvs ar kaisles burbulīšiem. Klau, ceļiniek, ja ieklīdīsi kādreiz tu šajos uzblīdušos blāķos…Pārbriedusi miesa? Uzblīdušie blāķi? Dita Lūriņa cieši pieguļošā kleitā?! Varbūt režisoram tomēr vajadzētu uz aktrisi apskatīties? Jegors Glumovs- Artuss Kaimiņš. Pat neatceros, kad kāds no jaunajiem pēdējos gados sevi tik ļoti spēcīgi būtu pieteicis. Ja nu vienīgi Stonins…
Izrādei ir interesants un, nebaidīšos šī vārda, skaists fināls. Tā glāžu mūzika…Skaisti!
Osedžas zeme
Dramaturģija
Treisija Letsa (Tracy Letts) 2007.gada luga, kas saņēmusi gan Pulicera, gan Tonija balvas dramaturģijā. Luga ir trīs cēlienos ar prologu un ar lielu skaitu darbojošos personu-13 tēli. Ļoti kvalitatīva dramaturģija, kur reālo situāciju un attiecību absurdums paceļas alegorijas līmenī.
Scenogrāfija-Ieva Kauliņa
Pēc lugas ģimene ir materiāli pārticīga un situēta. Māja trijos stāvos, mašīnas un apkalpotāja, noguldījumi bankas seifā, kurus savāc tas, kurš ilgāk paliek dzīvs. Beverlijs- atzīts dzejnieks, meitas:Barbara ar vīru-profesori koledžā, Ivija- pasniedzēja koledžā…Bet skatuve ir drūma, nabadzīga un tumša. Jau it kā dodot mājienu, ka ģimenei, kas šeit mīt, kaut kas baigi nav kārtībā. Tas nokauj intrigu, jo lugas vēstījums ir par patērētāju sabiedrības spožumu un postu. Ar scenogrāfiju primitīvi mēģināts ārēji uzforsēt dramatismu, bet līdz ar to zūd kontrasts un pretruna starp ārējās labklājības spožo lakojumu un ģimenes iekšējo postu un destrukciju, kam bija jāatklājas izrādes gaitā. Jo arī bagātie raud…
Kostīmi-Liene Rolšteine
Viss tas pats, kas par scenogrāfiju. Tā ir amerikāņu vidusšķira. Depresija ir dvēselēs nevis tērpos. Nu nepavilka tas Violas tumšais( frotē, ne frotē) halāts…
Režija- Valters Sīlis
Režisora debija uz lielās skatuves. Labi ir ticis galā, jo bardaks uz skatuves nebija ne vienu brīdi.
Aktieri. Lomas ir uzrakstītas profesionāli un labi un visi tēlotāji, labāk vai sliktāk, bet galā tika.
Violeta Vestone – Lolita Cauka. Violeta ir prīmas loma. Tai vajadzīga aktrise, kas var pacelt gan komēdiju, gan traģēdiju. Kā Liedskalniņa, kā Radziņa… Grand-dāmai. Es negribu nevienu aizvainot, bet…Nu netika Lolita Cauka ar lomu galā. Nepacēla. Histēriski, eksaltēti, skaļi? Jā…Un garām. Gribētu piekrist, ka Elza tiešām tai kulona lietā ir iejaukusies…
Izrādi ir vērts redzēt kaut vai tikai dramaturģijas dēļ. Izcila luga!
100 grami žurkas
No comment…Vairāk nemūžam
2012./2013. gada sezonas piedāvājums
Antons Tammsare „Zeme un mīlestība.Karēna.Indreks” režisors Elmo Niganens
Ēriks Kestners ”Trīs vīri kūrortā” režisors Valdis Lūriņš;
Šekspīrs „Venēcijas tirgotājs” režisors Aiks Karapetjans
Oskars Vailds „Sieviete, kas nav uzmanības vērta” režisore Indra Roga
Ferencs Molnārs „Lilioms” režisors Edmunds Freibergs
Un sezona tiek atklāta ar I.Ābeles ”Jasmīns.Pārdaugava” režisors Valters Sīlis.
Piedāvājums, ko noteikti vajag redzēt. Abonementu pirkšu. Bez lielām šaubām.Vispār, man jāatzīst, ka Nacionālais teātris pēdējās sezonās ir nopietni atspēries. Ir, protams, veiksmīgi un mazāk veiksmīgi darbi, bet teātrim parādās stratēģiskās koncepcijas repertuāra un režisoru izvēlē, notiek mērķtiecīgs darbs ar jaunatni- gan uz skatuves, gan zālē.
Sāku domāt, ka Ojārs Rubenis varbūt nemaz nav tik slikts teātra direktors…
Komentāri (30)