Malacis, Maļēvičs – ar vienu otas triepienu sabāza visu muļķus un gudros vienā maisā, tas ir – vienā kvadrātā.
Kvadrāts – kā bija protests, tā palicis – joprojām.
Turēt muti, ja nezini un slavēt vai, vismaz izlikties, ka zini un… muldēt, cik vari.
1915.
Pārdomāts darbs. Vai pārdomāts?
Biogrāfi saka, ka aiz dusmām, par neizdevušos darbu – to ņēmis un aizmālējis. Vistuvāk realitātei. Arī – lai parādītu īsto cenu „паразитам от мира сего” – teicis autors.
Tur attēlots tieši tik, cik katram „ ir iekšā”. Katrs redz to, ko spēj, grib un var saskatīt. Vieni: – velns ar ārā, kas man tagad būtu jādara, kas jāsaka, cik nopietns ģīmis jāsataisa… Citi – ko taisīt pusdienās un kas jānopērk…. Vēl daži ņirdz atklāti…. Vairāk, paskatās, pastāv, pastāv un tinas prom.
Kā pie Krista krustā – katrs ar savu domu.
Kazimiram Maļēvičam – sacelšanās pret „ быдлы” – tā laika mākslas kritiķu sīrupaino armiju, pret pārsmalkajām bildēm…pret situāciju mākslas tirgū…. un „ smalkajiem smērētājiem”, kas paši tic, ka viņu smērējums ir „ охуенная ценность”.
Ideju krīze darbos un izstādēs. Sacelšanās – pret! Bez akadēmiskās izglītības – pret akadēmisko izglītību.
Pats Maļēvičs pavisam sajauca maigās, tā laika, kritiķu smadzenes – ar Melnā Kvadrāta, vismaz, četriem variantiem. Lai domā – kurš ir Maļēvičs, kuri ir viņa skolnieku atdarinājumi. Novērtējums ir dolāros.
1915. gads.
Protests – cariskās Krievijas laikā un cerības sarkanās, āmuroti – sirpjotās diktatūras laikā. Jauns revolucionārs virziens, jaunai tautai un ērai.
Ar savu MK – Maļēvičs izspēlēja joku ar mākslas pasauli un ļautiņiem.
Nevienam akadēmiski izglītotajam, nevienam smalkajam, nevienai glamūrai dāmiņai, ne proletariātam – pat trīsklašu izglītību nevajag, lai tam nebūtu savu, dziļi izjustu domu par MK.
Uzsmērēt to var katrs dažu minūšu laikā, bet uztaisīt vajag īstajā laikā un īstajā vietā. Tā – lai gadu desmitiem, gudriem ģīmjiem, ļaudis stāvētu tā priekšā un gudrotu: ko tad viņš nu tādu gribēja pasacīt. Un spriedelēt, cik nu katram „ ir iekšā”, tas ir – cik Dievs devis .
Formālisma atnākšana mākslā. Te nu autors „ kā ūdenī skatījās” – nojauta mūslaiku mākslas sākumu. Kā pats sacīja: – ” Похуй, kак это сделано, главное подать и продать”.
MK – šedevrs kā tāds, kas iezīmēja šo lūzumu mākslā.
Komentāri (30)