Daudzi skolu izlaidumi pagājuši bez dziesmām, jo skolu vadība sargājusies tās publiski atskaņot – neraugoties uz Satversmes 112.pantu un autortiesību likumā paredzētajiem izņēmumiem par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem. Ir laiks piedāvāt izglītības vajadzībām piemērotu bezmaksas saturu, cerot, ka drīz pienāks tas brīdis, kad to drīkstēs izmantot bez ierobežojumiem.
Tiesībsargs Juris Jansons, apkopojot skolēnu vecāku un citu cilvēku sniegtās ziņas, secinājis, ka Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā. Reālās izmaksas esot no 680 līdz 850 latu uz vienu skolēnu gadā – un ievērojamu daļu no šīs summas veidojot mācību materiālu iegāde.
Tā tam nevajadzētu būt. Vairākās augsti attīstītās valstīs izglītība pieder pie tām svarīgākajām lietām, kuras ikviens var saņem tāpat – līdzīgi kā dzīvību, vecāku un tuvinieku mīlestību, dzimtās valodas prasmi, saulesgaismu, gaisu un ūdens malku. Kā IT speciālists varu nosaukt vēl milzumdaudz ne tik būtisku bet tomēr patīkamu lietu, kuras mums pasaulē piedāvā par brīvu – Linux un Android operētājsistēmas, bezmaksas un atvērtā koda programmatūru, atvērto saturu, piemēram, Vikipēdiju. Datora lietotājam nav pēkšņi “jādalās” ar tiem programmatūras izstrādātājiem vai to autortiesību pārstāvjiem, kuru ražojumus viņš netaisās izmantot.
Mācību grāmatu izstrāde prasītu lielākus ieguldījumus un kvalifikāciju – to ir jāatstāj uz vēlāku laiku. Vispirms jāaplūko, vai nevar atvieglot skolēnu piekļuvi dažādiem citiem mācību procesā noderīgiem materiāliem. Acīmredzams piemērs ir latviešu literatūras klasika (Raiņa, Blaumaņa u.c. sacerējumi, kuru autori miruši pirms vairāk nekā 70 gadiem), kura joprojām ir nepietiekami skenēta. T.i. skolēniem nereti nākas maksāt pat par tādu saturu, kurš pilnīgi likumīgi varētu būt pieejams viņiem bez maksas. Jācer, ka šo lietu izdosies novērst tiem, kuri aktīvi skenē grāmatas.
Cits virziens ir folklora, piemēram, tautasdziesmas. Mēģināsim saprast, vai tās drīkst mācīties un dziedāt – nemaksājot nevienam monopolistam par licenci? Senos laikos tautas teicējām esot bijusi dziesmu vācelīte apinīšu dārziņā, kurā nekad nepietrūka dziesmu. Skaidrs, ka mūsdienās uz fiziska datu nesēja tādu “dziesmu vācelīti” nevar likt — datu nesēju nodevu neviens taču nav atcēlis. Toties mums ir Internets un ir virtuālo mašīnu vide, kuru tautas valodā sauc par “mākoni”. Varbūt tautasdziesmu īstā vieta ir mākonī? Arī mākonim, protams, ir nepieciešami datu nesēji, bet tie tikpat labi var atrasties ārzemēs.
Apskatot līdz šim Internetā pieejamās tautasdziesmu notis, izrādījās, ka visčaklākie tautasdziesmu nošu salicēji bijuši trimdas latvieši. Viņi datorizējuši Marģera un Māras Grīnu grāmatu “Latviešu gads, gadskārta un godi” ar tradīciju aprakstiem un daudzām dziesmām. Ir arī izlases jaunatnes vajadzībām – piemēram diriģenta Roberta Zuikas dziesmu sakārtojums “Lakstīgala”, kas nāca klajā 2003.gadā. Tomēr, līdz šim tautasdziesmu notis ir datorizētas salīdzinoši maz. Iespējams, te sava loma ir bijusi tehniskām grūtībām – nav viegli izvēlēties piemērotāko nošu salikšanas programmatūru (Latvijā plaši izmanto, piemēram, Finale, Sibelius, Encore un vēl vairākas citas – no kurām neviena nav bezmaksas). Daži nošu publiskotāji izvēlējušies vēl vienkāršāku pieeju, izvietodami tīmeklī skenētus nošu attēlus, kuri iegūti tipogrāfiski, vai zīmēti ar roku.
Rezultātā izvēlējāmies nošu salikšanas rīku LilyPond, jo tā ir atvērtā koda programma. Tiem, kuri notis vēlēsies labot vai pārtaisīt savām vajadzībām, nevajadzēs gudrot, kā iegūt nepieciešamo programmnodrošinājumu. Ikvienu dziesmu tur raksta līdzīgi kā nelielu datorprogrammu – burtu, iekavu un citu simbolu virkni, kuru kompilējot var iegūt nošu attēlus dažādos formātos (PNG, SVG, PDF), kā arī MIDI skaņas failus.
Šobrīd vietnē “www.dudajevagatve.lv” pieejami Jāņu un daži citi tematiski dziesmu bukleti. Centīšos tos regulāri atjaunot – tiešsaistē ir salīdzinoši vienkārši izveidot uzlabotus un papildinātus izdevumus. Par iespēju sadarboties krājumu veidošanā pateicos Katrīnai Riekstiņai (JMRMV studentei, kura veidoja vairāku dziesmu papildbalsis un pavadījumus), Inesei Pūterei (LU, datorsalikums) un Vijai Vīgantei (LU, datorsalikums), kā arī daudzajiem tautasdziesmu cienītājiem un fokloras kopām.
Viena meita Rīgā dzied, otra dzied Valmierā, abas dzied vienu dziesmu, – vai viņas būtu to izpildījušas “ārpus ierastā ģimenes loka”?
Lai izdodas Jāņus godam nosvinēt – ar dziesmām, rotaļām, dejām un citām izdarībām – ūdenī, ugunī, informācijas telpā un citās stihijās. Priecāsimies par Debesu tēvu, kurš liek “saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” – un turēsim acis vaļā, lai tumsas spēki mūs nepieveic.
Komentāri (22)