Sji pazemo priekšteci, Trasa novīst, Putins posta
Sveiciens!
Šonedēļ mums galvas kūp. Svarīgu notikumu bija vairāk, nekā spējām apskatīt raidījumā un vēstkopā (ceram, ka Zviedrijas jaunā valdība mums piedos), bet notika arī ikgadējā Rīgas konference, kas pulcēja ārpolitikas un drošības ekspertus no visas pasaules. Tomasam, Aivaram un Paulam tur noteikti bija jābūt klāt, beigās dalīsimies ar viņu iespaidiem.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts!
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
| 1) Visi gaidīja, ka Sji Dzjiņpins svētdien jau trešo reizi kļūs par Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. Tomēr pasaules uzmanību piesaistīja veids, kā viņš pirms tam pazemoja savu priekšgājēju Hu Dzjiņtau, sestdien visu kongresa delegātu priekšā piespiežot viņu atstāt vietu pie prezidija galda. Simbolisms ir skaidrs – Sji ir kļuvis par Ķīnas absolūto valdnieku.
2) Džordžija Meloni no radikāli labējās partijasItālijas brāļi sestdien kļuva par pirmo Itālijas premjerministri – sievieti. Jau pirms stāšanās amatā valdību satricināja domstarpības. Meloni ir stingra Ukrainas atbalstītāja, bet viņas koalīcijas partneris Silvio Berluskoni stāstīja savas partijas biedriem, ka Putins esot miermilīgs un karā vainojami ukraiņi. |
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
| 1) Liza Trasa uzstādīja rekordu kā īslaicīgākais premjerministrs Lielbritānijas vēsturē – viņa amatā bija tikai 45 dienas. Par nākamo valdības vadītāju balsos vispirms Konservatīvās partijas parlamenta deputāti un pēc tam, ja nepieciešams, partijas biedri. Favorīts ir Riši Sunaks, finanšu ministrs Borisa Džonsona valdībā, bet arī pats “BoDžo” meklē atbalstu savai kandidatūrai.
2) ASV sākusies agrā balsošana Kongresa vēlēšanās, 5.5 miljoni amerikāņu jau ir veikuši savu izvēli. Prognozes liecina, ka republikāņi iegūs vairākumu Tautas pārstāvju palātā un varbūt arī Senātā. Gan Trampa, gan citu republikāņu līderu izteicieni rada bažas, ka viņi varētu ierobežot ASV atbalstu Ukrainai. |
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:
| 1) Krievija cenšas ar droniem un raķetēm metodiski iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru, sestdien bez elektrības bija vairāk nekā miljons mājsaimniecību. Jau trešdien Putins izsludināja karastāvokli četros okupētajos Ukrainas reģionos, piešķīra papildu pilnvaras Krievijas astoņu pierobežas apgabalu vadītājiem un ierobežoja izbraukšanu no šiem apgabaliem.
2) Premjerministra Orbāna biroja vadītājs sestdien paziņoja, ka Ungārija līdz gada beigām ratificēs Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO. To jau izdarījušas 28 dalībvalstis. Acīmredzot Orbāns zina, ka arī Turcija to izdarīs, un negrib palikt Putina Trojas zirgs līdz galam. Līdz NATO samitam Viļņā nākamā gada jūnijā Somija un Zviedrija acīmredzot kļūs par alianses dalībvalstīm. |
Ieniršana notikumu dzīlēs
Paplašina apvāršņus
Kas notiek? 21. un 22. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā Rīgas konference.
Nu un tad? Sapulcējušies eksperti no visas pasaules ļauj “nomērīt ģeopolitisko temperatūru”. Kopējais noskaņojums: Ukraina uzvarēs karu, bet neviens nezina, kas notiks pēc tam.
Priekšspēle. Rīgas Konference pirmo reizi notika 2006. gadā kā papildinājums NATO līderu sammitam, kuru Latvija rīkoja tikai divus gadus pēc iestāšanās aliansē. Toreiz konferencē teiktais vēl šodien nav zaudējis aktualitāti. ASV senators Ričards Lugars, kurš bija viens no lielākajiem Baltijas valstu atbalstītājiem Kongresā, norādīja uz drošības riskiem, kurus rada atkarība no Krievijas naftas un gāzes, un aicināja NATO iekļaut savos uzdevumos sabiedroto enerģētiskās drošības aizsardzību. Cik viņa brīdinājumi bija tālredzīgi, varam skaidri redzēt šodien, sešpadsmit gadus vēlāk.
Kas tālāk? Optimistisku toni uzdeva bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, kurš pirmajā diskusijā paziņoja, ka “Rietumi ir atgriezušies, Austrumiem ir problēmas, un Dienvidi ir sašķelti”. Disuksijās par karu visi teica “kad” Ukraina uzvarēs, nevis “ja” Ukraina uzvarēs. Tomēr konferences bagātīgajā programmā Ārskata ekspertu uzmanību sevišku uzmanību pievērsa diskusija par Vācijas drošības un ārpolitiku kopš Krievijas ofensīvas sākuma 24.februārī. Tā izsaukusi asu kritiku par aizkavētiem, nepietiekamiem atbalsta pasākumos Kijivai, un par Vācijas nespēju uzņemties līdera lomu Eiropā. Tomēr German Marshall Fund Berlīnes biroja direktors Tomass Klaine-Brokhofs norādīja, ka Vācija šobrīd atrodas nebijušu izaicinājumu priekša. Tās ekonomiskās politikas divi galvenie pīlāri – lēta Krievijas enerģija un milzīgais Ķīnas tirgus – abi brūk, un nav skaidrs, ko likt vietā. Neviens nebija optimistisks par Krievijas nākotnes attīstību, pat ja izdodas panākt, ka tā vairs nav tiešs drauds kaimiņvalstīm. No daudziem militāriem ekspertiem izskanēja brīdinājumi, ka Rietumi nav vēl gatavi ražot nepieciešamo ieroču daudzumu, lai ne tikai atvietotu jau Ukrainas karā izlietoto, bet arī nodrošinātos pret jauniem draudiem.
Tomēr enerģētikas jomā izskanēja arī optimistiska vēsts. Ekonomists Jakobs Kirkegors prognozēja, ka enerģijas cenu straujais kāpums Eiropu piespiedīs tik pat strauji pāriet uz atjaunojamiem resursiem, un pēc tam elektrības cena tikai pazemināsies tehnoloģisko uzlabojumu iespaidā.
Turpini iedziļināties
Paldies, ka klausāties!
Labākais veids kā atbalstīt šo podkāstu – abonēt Ir.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
|
