Mazāk naftas, Putins Āfrikā, Kims sprēgā
Sveiciens!
Latvijā līksmojam par ukraiņu uzvarām, bet vienlaikus uzdodam sev jautājumu, vai Putins tiešām būtu gatavs izmantot taktiskos kodolieročus? Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka ģeopolitiskā rēbusa atšifrēšana nav iespējama, ja nesaprotam notikumus arī Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā, kā arī dažos mazāk zināmos Eiropas Savienības nostūros.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP 3 notikumi:
| 1) Naftas kartelis OPEC trešdien, 5. oktobrī, nolēma samazināt melnā zelta ieguvi par 2 miljoniem barelu dienā. Ražotājvalstis cer panākt cenas atgriešanos 100 dolāru par barelu līmenī. Saūda Arābijas gatavība šādi izpalīdzēt Krievijai raisa daudzus jautājumus.
2) 30. septembrī Rietumāfrikas valstī Burkina Faso noticis šogad jau otrais apvērsums. Varētu likties dīvaini, ka dumpinieki vicinājuši Krievijas karogus, taču Putins aktīvi cenšas palielināt ietekmi Āfrikā. Kā redzams, viņam tur ir panākumi. 3) Brazīlijas prezidenta vēlēšanās 2.oktobrī bijušais prezidents, kreiso spēku pārstāvis Lula da Silva neguva gaidīto absolūto vairākumu. Mēneša beigās notiks otrā kārta, kurā viņš sacentīsies ar esošo prezidentu, Dienvidamerikas “Trampu” Bolsonaru, kurš nav atbalstījis Ukrainu karā pret Krieviju un ir gatavs izcirst Amazona mūžamežus par spīti kaitējumam videi un klimatam. |
Paula Raudsepa nedēļas TOP 3 notikumi:
| 1) Stratēģiski svarīgās Doņeckas apgabala pilsētas Limanas atkarošana simbolizē Ukraiņu uzvaras gan ziemeļos, gan dienvidos pie Hersonas. Panākumi kaujas laukā vienlaikus spēcina ticību ukraiņu uzvarai un rada bažas par stūrī iedzītā Putina iespējamo reakciju.
2) 6.oktobrī Ziemeļkoreja šogad jau divdesmit trešo reizi izšāva raķetes, lai demonstrētu spējas ar kodolieročiem trāpīt ienaidniekiem. Pēc vairāku gadu klusēšanas diktators Kims atkal sācis sprēgāt. Vai viņš rīkojas savu sabiedroto – Ķīnas un Krievijas – interesēs? 3) Nobeļa miera prēmija piešķirta baltkrievu cilvēktiesību aizstāvim Alesam Beļackim, Krievijas cilvēktiesību organizācijai Memoriāls un Ukrainas cilvēktiesību organizācijai Pilsonisko brīvību centrs. Tas ir svarīgs morāls atbalsts cīnītājiem pret Maskavas un Minskas totalitārismu u. |
Ieniršana notikumu dzīlēs
Bulgārija ir Balkānu zeme, par kuru maz dzirdam un droši vien vēl mazāk domājām. Taču tā ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts, un tur pagājušajā nedēļas nogalē notika vēlēšanas – jau ceturtās pēdēja pusotra gada laikā!
Vēsturiski Bulgārija bijusi politiski un emocionāli cieši saistīta ar Krieviju. Pēc komunisma sabrukuma reformas tur virzījās lēni, un rezultātā gandrīz desmit gadus ilga ekonomiskā lejupslīde, kuru Latvijā sākām pārvarēt jau dažus gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Bulgārijā arī dziļi iesakņojusies korupcija. Tā ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā Transparency International korupcijas uztveres indeksā un 111. vietā preses brīvības indeksā, jo visi mediji nonākuši oligarhu rokās.
Rezultāts ir ekonomiska stagnācija un politiska nestabilitāte. 2020.gada vasarā pret ilggadējo premjerministru Boiko Borisovu sakās masu protesti, kuros pastāvīgi skanēja saucieni “nost ar mafijas valdību” un “atdodiet nozagto valsti”. Protesti ilga līdz parlamenta vēlēšanām 2021.gada aprīlī, taču kopš tam opozīcijai nav izdevies izveidot stabilu reformu koalīciju, un ārkārtas vēlēšanas sekojušas viena pēc otras.
Svētdien visvairāk balsu vēlēšanās – 25% – atkal saņēma Borisova partija Gerb, taču līdzdalība bija tikai 39% un nav skaidrs, vai arī šajā parlamentā izdosies izveidot valdību.
Tikmēr novērotāji izsaka bažas, ka rietumnieciskā premjerministra Petkova nespēja saglabāt amatu varētu nozīmēt Krievijas ietekmes pieaugumu. Svētdien deviņi Centrāleiropas valstu līderi izplatīja paziņojumu, nosodot Krievijas lēmumu anektēt četrus Ukrainas reģionus. Zem dokumenta nebija ne Ungārijas, ne Bulgārijas valstu līderu parakstu.
Ja ticam teicienam, ka gudrs cilvēks mācās no citu kļūdām, tad ir vērts arī Bulgārijai pievērst uzmanību.
Labākais veids, kā atbalstīt šo podkāstu — abonēt Ir.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
