Kerčā sprādziens; Londonā jukas; Pekinā vadonis
Sveiciens!
Ziņas no Londonas lika Paulam jau pēc Ārskata ierakstīšanas nomainīt vienu no saviem TOP 3 notikumiem, tomēr ir arī lietas, kuras ir nesatricināmas kā dzelzsbetons. Starp tām ir fakts, ka Komunistiskās partijas kongresi vienmēr pieņem “vēsturiskus lēmumus”. Par laimi Latvijā gatavošanās partijas kongresam vairs nav aktuāla, tomēr pasaule diemžēl nevar ignorēt Ķīnas kompartijas saietu. Kongresa jau tagad paredzamie rezultāti daudzos izraisa bažas un pat bailes.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts!
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP 3 notikumi:
| 1) Kerčas tilts spridzināšana bija trieciens būvei, kas simbolizē Krimas pretlikumīgo aneksiju. Tam 8. oktobra rītā izdarītie nopietnie bojājumi izsauca Krievijas prezidenta Putina dusmu lēkmi un plašus raķešu triecienus pa civilajiem objektiem visā Ukrainā. Tomēr Putins faktiski iešāvis sev kājā, jo pilsētu bumbošana nostiprinājusi Rietumu atbalstu ukraiņiem.
2) ASV parlamentārā komiteja, kas izmeklē 2021. gada 6.janvāra uzbrukumu Kongresam, nobalsojusi, ka bijušajam prezidentam Trampam būs jāsniedz liecības par savu lomu mēģinājumā novērst Baidena pasludināšanu par 2020.gada vēlēšanu uzvarētāju. Eksperti uzskata, ka ASV ģenerālprokuroram nāksies celt apsūdzību pret pašu Trampu. 3) Čehija aizliegusi valstī iebraukt Krievijas pilsoņiem ar citu ES valstu izsniegtām Šengenas vīzām. Tā ir pirmā valsts bez robežas ar Krieviju, kas ieviesusi šādus ierobežojumus. Bažas par Krievijas pilsoņu radītajiem drošības riskiem iet plašumā. |
Paula Raudsepa nedēļas TOP 3 notikumi:
1) Lielbritānijas premjerministre Trasa pēc mazāk nekā sešām nedēļām amatā piektdien atlaida finanšu ministru Kvartengu. Viņu iegāza apsēstība ar nodokļu samazināšanu, kas finanšu tirgos radīja milzīgas bažas par Lielbritānijas spēju izpildīt savas budžeta saistības. Mārciņas vērtība smagi kritusi, procentu likmes strauji pieaug, un Trasas pašas politiskā nākotne ir zem jautājuma zīmes.
2) ASV prezidents Baidens paziņojis, ka “būs sekas” Saūda Arābijas paspārnē esošā naftas karteļa OPEC+ 5.oktobra lēmumam nozīmīgi samazināt naftas ieguvi. Piedāvājuma ierobežošana palielinājusi naftas cenu, kas sevišķi nāk par labu Krievijai, bet var pasaulē izraisīt recesiju. ASV senators Menendezs jau aicinājis pārtraukt visu sadarbību ar Rijādu, tai skaitā ieroču pārdošanu.
3) Pasaules Veselības organizācija trešdien brīdināja, ka Eiropā varētu būt sācies jauns kovida vilnis. Eiropa ir vienīgais pasaules reģions, kurā saslimšana ar vīrusu oktobra sākumā pieauga.
Ieniršana notikumu dzīlēs
| Bīstamais milzis
Kas notiek? Svētdien, 16. oktobrī sāksies Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Gaidāms, ka tajā jau trešo reizi par partijas ģenerālsekretāru kļūs Sji Dzjiņpins. Nu un tad? Desmit valdīšanas gados Sji attīstījis totalitāru iekšpolitiku un agresīvu ārpolitiku. Ja viņš nolems mēģināt iegūt kontroli pār Taivānu, varētu pat izcelties karš starp pasaules divām spēcīgākajām valstīm – Ķīnu un ASV. Priekšspēle. Kopš komunistiskās Ķīnas dibinātāja un pasaules vēstures visasiņainākā tirāna Mao Dzeduna nāves 1976. gadā neviens Ķīnas komunistiskās partijas līderis nav ieņēmis ģenerālsekretāra amatu vairāk nekā desmit gadus. Tas kļuva par nerakstītu likumu, kuru Sji tagad pārkāps. Viņš ir koncentrējis savās rokās vairāk varas, nekā jebkurš cits kopš Mao laikiem, un to mērķtiecīgi izmantojis, lai mazinātu relatīvo brīvību, kura bija panākta Ķīnā kopš lielo ekonomisku reformu uzsākšanas astoņdesmitajos gados. Sji aizvien vairāk pakļauj privātos uzņēmumus valsts kontrolei. Drošības spēki aktīvāk vajā disidentus. Iet plašumā iedzīvotāju izsekošana un kontrole, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Nežēlīgi apspiež islamticīgo uiguru minoritāti Ķīnas rietumos, un ANO nesenā ziņojumā rakstīts, ka tur varētu būt notikuši noziegumi pret cilvēci. Vienlaikus Sji ievadījis agresīvāku ārpolitikas kursu. Vairāki ķīniešu diplomāti nemaz vairs neuzvedas diplomātiski, bet kļuvuši par “kareivjiem – vilkiem”, kas publiski nonievā Ķīnas pretiniekus. 2020.gadā līdz tam relatīvi autonomā Honkonga tika pilnībā pakļauta Pekinas kontrolei un visi protesti apspiesti. Sji publiski teicis, ka jānotiek atkalapvienošanās ar Taivānu. Sala juridiski vēl aizvien skaitās daļa no Ķīnas, bet tur kopš 1949.gada komunistu uzvaras valsts kontinentālajā teritorijā izveidojusies moderna, demokrātiska sabiedrība. Kas tālāk? Sji plānojot partijas kongresā paziņot, ka Taivānas atgriešana Pekinas kontrolē ir Ķīnas valsts mērķis. Tas palielinās saspīlējumu Āzijā, kur pēdējos gados Ķīna pastāvīgi centusies izplest savu ietekmi. Ķīnai pēdējos gados palēninājusies līdz tam ļoti straujā ekonomiskā izaugsme, un ir bažas, ka Sji varētu censties ar agresīvu nacionālismu novērst uzmanību no problēmām tautsaimniecībā. Lai gan ASV formāli nav Taivānas sabiedrotā, ir vispārpieņemts, ka Amerika palīdzētu ekonomiski un stratēģiski svarīgajai salai aizstāvēties pret Ķīnas uzbrukumu. Tiesa, karš nav neizbēgams. Krievijas neveiksmes Ukrainā varētu likt Pekinai piesardzīgāk vērtēt savas iespējas uzvarēt cīņā pret Rietumu atbalstīto Taivānu. Tomēr Sji jebkurā gadījumā turpinās censties pakļaut pasaules procesus savai gribai, un saspīlējums attiecībās ar ASV un Eiropu neies mazumā. |
Turpini iedziļināties
- The Economist raidierakstu sērija “Princis” ir spraigs stāsts par Sji Djiņpina dzīvi un politiku, kas vienlaikus sniedz labu pārskatu par Ķīnas pēdējo 60 gadu vēsturi.
- Ķīnas pieci visagresīvākie diplomāti “kareivji – vilki”.
- ANO Cilvēktiesību komisāra ziņojums par Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdjanas uiguru autonomajā republikā.
- Ziņu aģentūras Reuters analīze: Kā Taivāna gatavojas iespējamam karam pret Ķīnu.
Paldies, ka klausāties!
Labākais veids kā atbalstīt šo podkāstu – abonēt Ir.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
|
