Ko gaidīt no Riši Sunaka? Īlona Maska ģeopolitiskā nozīme. Negaidītas sankcijas Ķīnai. • IR.lv

Ko gaidīt no Riši Sunaka? Īlona Maska ģeopolitiskā nozīme. Negaidītas sankcijas Ķīnai.

Sveiciens!

Krievijas kodolšantāža pret Ukrainu atgādina Aukstā kara mežonīgākos gadus – neviens pasaules līderis kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes nav šādi draudējis ar masu iznīcības ieročiem. Cik liels ir pamats satraukumam, ka atombumbas draudīgais rēgs atkal sācis klīst pa pasauli?

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – SpotifyApple podcasts!

Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:

 

1) Lielbritānijā Riši Sunaks kļuva par trešo premjerminists pēdējo divu mēnešu laikā. Viņam ir ne tikai jāatjauno stabilitāte pēc Lizas Trasas atstātā haosa, bet arī jāiegrožo inflācija, jāstiprina enerģētiskā drošība, jāatrisina strīds ar ES par Ziemeļīrijas protokolu, un jāatjauno izšķērdētais politiskais kapitāls – Konservatīvo partijas reitings ir katastrofāls, bet vēlēšanas paredzētas 2024. gadā.

2) Situācija strauji pasliktinās vienā no pasaules nomocītākajām valstīm – Somālijā draud milzīga mēroga bads. Humāno krīzi pasliktina klimata krīzes radītais sausums, kā arī islāmistu grupējums Al-Shabaab, kas turpina traucēt humāno kravu piegādi un atturēt starptautiskās organizācijas no klātbūtnes pastiprināšanas.

3) ASV ir pamatīgi “pievilkusi skrūves” Ķīnas tehnoloģiskajai attīstībai. Vašingtona ir nākusi klajā ar virkni jaunu ierobežojumu, kas skar vitāli svarīgu mikroshēmu un mikročipu ražošanu. Jaunie noteikumi liedz ASV pilsoņiem un kompānijām strādāt Ķīnā vai pat sadarboties ar Ķīnas kompānijām, un sekas bija tūlītēji redzamas – tūkstošiem augsti kvalificētu darbinieku ir pametuši Ķīnu.

Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:

1) Rudens lietavas piebremzējušas Ukrainas ofensīvu, bet Putins īsti droši nejūtas. Pagājušajā svētdienā Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu piezvanīja ASV, Lielbritānijas, Francijas un Turcijas kolēģiem, it kā lai brīdinātu par Ukrainas gatavošanos lietot “netīro bumbu”, kas sprāgstot izplata radioaktīvas vielas. Neviens šādiem apgalvojumiem, protams, netic, bet Kremlis acīmredzot cer piedabūt Rietumus pie sarunu galda.

2) Pēc vairāk nekā pusgadu ilgas stīvēšanās pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks nopircis Twitter. Darījumam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas, ja rezultātā Donalds Tramps varēs atkal sākt izmantot savu efektīvāko platformu un atkal brīvi čiepstēt varēs dažādi Kremļa troļļi. Masks jau publiski atbalstījis Krievijai labvēlīga miera noslēgšanu Ukrainā.

3) Eiropas Centrālā banka paaugstināja procentu likmes par 0,75% līdz 1,5%. Tas ir augstākais līmenis kopš 2009.gada, vēl jūlijā likmes bija negatīvas. ECB grib iegrožot inflāciju, kas eirozonā sasniegusi 9,9%, tomēr likmju pieaugums draud izraisīt trauslajā ekonomikā recesiju, kas, savukārt, var mazināt gan gribu, gan spējas palīdzēt Ukrainai.

Ieniršana notikumu dzīlēs

Izsapņotais sapnis par pasaules kodolatbruņošanu

Kas notiek? Putina izvērstais karš pret Ukrainu un žvadzināšanās ar kodolieročiem ir no jauna aktualizējusi jautājumu, vai mēs kā starptautiskā sabiedrība, kā cilvēce kādreiz sasniegsim mērķi par pasauli brīvu no kodolieročiem. Un vai ir iespējams īstenot pieeju, kas ļautu veikt šo kodolatbruņošanos pakāpeniskā un izsvērtā veidā, lai saglabātu stratēģisko līdzsvaru pasaulē?

Nu un tad? Šobrīd savstarpējā uzticēšanās starp pasaules kodolvaru centriem – Vašingtonu, Pekinu, Maskavu – ir kritiski zema. Krievijas īsteno kodolšantāžu pret Ukrainu, ASV un NATO valstis veic kodolmācības, savukārt citas kodolvalstis pamatīgi investē savu arsenālu modernizācijā. Francija attīsta jaunas kodolzemūdenes, Ķīna masveidā būvē jaunas raķešu palaišanas iekārtas, un arī Indija un Pakistāna ir deklarējušas ambīcijas attīstīt šādas militārās spējas. Kodolieroči pieder arī Lielbritānijai, Ziemeļkorejai, un Izraēlai (kura to noliedz).

Priekšspēle. Otrajā pasaules karā kodolieroči tika pielietoti pirmo un vienīgo reizi – pret Japānas pilsētām Hirošimu un Nagasaki 1945. gada augustā. Kopš tā laika, kodolieroči tika attīstīti, lai veidotu stratēģisko līdzsvaru starp pasaules lielvarām – respektīvi, lai atturētu lielvaras no ambīcijām vai mēģinājumiem ar militāru spēku dominēt pār pasauli.

Gan akadēmiskajās, gan politiskajās aprindās plaši izplatīts ir viedoklis, ka tieši kodolieroči nosargāja globālu mieru Aukstā kara laikā. Miers nebija absolūts un notika vairāki pastarpināti kari starp šo lielvaru atbalstītiem spēlētājiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, taču pasaules mērogā kodolatturēšana ir veiksmīgi strādājusi.

Pēdējos gados vairāki pozitīvi kodoldiplomātijas signāli deva pamatu optimismam.

Pirmkārt, 2021. gadā 50 valstis ratificēja līgumu par kodolieroču aizliegumu, kas apliecina, ka joprojām liela daļa pasaules sabiedrības vēlas veidot no kodolieročiem brīvas zonas. Otrkārt, vēl Trampa administrācijas pēdējā gadā ASV un Krievija vienojās par jaunā START līguma pagarināšanu – tas ir pēdējais divpusējais ieroču kontroles līgums, kas ir spēkā starp šīm lielvarām. Treškārt, šī gada sākumā ANO Drošības padomes P5 kodolvaras – ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija, Francija – nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, ka “kodolvaru uzvarēt nav iespējams”.

Lai arī tas bija politiski korekts signāls, mēs redzam, ka pasaule ir attīstījusies pilnīgi citā virzienā un Putina uzsāktais karš ir izmainījis starptautiskās drošības dienaskārtību.

Kas tālāk? Analizējot nākotnes kodolizplatīšanās draudus, divi gadījumi ir īpaši bīstami – Irānas autoritārais un Ziemeļkorejas totalitārais režīms izmisīgi attīsta savas kodolpotenciālu.

Ziemeļkoreja jau ir tikusi pie kodolieročiem, un pēdējos gados turpina testēt un attīstīt raķetes – šo ieroču transportēšanas iekārtas. Savukārt, Irānas gadījumā ir iestājies strupceļš sadarbībā ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru. Pēc dažu analītiķu aplēsēm, Teherānas spējas jau ir izdarījusi 90% no nepieciešamā, lai pabeigtu savu kodolieroču izgatavošanu.

Vēsturiski kodolieroči patiešām ir spēlējuši līdzsvarojošu lomu starp pasaules lielvalstīm – bet vai šie paši principi ir spēkā, ja tie atrodas diktatoru rokās, kas redz kodolarsenālu kā sava režīma izdzīvošanas garantu?

Pēdējo gadu tendence ir bijusi gaužām skaudra – mēs acīmredzami attālināmies no kodolatbuņošanās procesa globālā līmenī.

Turpini iedziļināties

Paldies, ka klausāties!

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu