Stabili

Lai gan šķita, ka digitalizācija nogalinās drukātos izdevumus, tendences rāda, ka tas ir maldīgs priekšstats. Nozares uzņēmumi turpina ne tikai dzīvot, bet arī augt un attīstīties

Kamēr Latvijā izglītības nozares eksperti runā par to, ka skolās jāizmanto pēc iespējas vairāk digitālo rīku, zviedri nolēmuši atgriezties pie mācību grāmatām drukātā veidā. Katrā priekšmetā. Katram skolēnam. Jo jaunākie pētījumi rāda, ka cilvēks daudz labāk atceras informāciju, kas izlasīta drukātā veidā, nevis elektroniskajā vidē.

Cīņa par grāmatām taustāmā formātā notiek visā Eiropā, to par starptautisku kampaņu izvērtusi Eiropas Drukas un mediju federācija Intergraf, stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere. «Arī akadēmiskajā sabiedrībā notiek kampaņa par labu drukātajam vārdam.»

Poligrāfijas nozare ietver arī preses izdevumu, reklāmas, etiķešu druku, iepakojuma un kancelejas preču izgatavošanu. Jaunākās tendences rāda, ka pieprasījums pēc laikrakstu un reklāmas materiālu iespiešanas mazinās. Žurnālu tirāža krītas, toties izdevumu kļūst vairāk. Katrs meklē savu nišu, kurā tēmē uz konkrētu un tāpēc uzticīgu mērķauditoriju. Savukārt iepakojuma tirgū saistībā ar videi draudzīgu dzīvesveidu sāk dominēt vienkāršība. 

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, ar iespieddarbiem Latvijā nodarbojas vairāk nekā četrsimt kompāniju, taču reāli nozarē strādā mazāk nekā simt, stāsta Bečere. Lielākais no tiem ir Livonija Print ar gandrīz 600 darbiniekiem un gada apgrozījumu vairāk nekā 70 miljoni eiro. 

Skaita ziņā pēdējo piecu gadu laikā būtiskas izmaiņas neesot notikušas. Uzņēmumi turas stabili, katrs atradis savu nišu. Vienīgi tie, kas agrāk nodarbojās ar komercdruku, tagad pārorientējas uz iepakojuma izgatavošanu, piebilst Bečere. Kā piemēru viņa min Talsu Tipogrāfiju un Zemgus LB.

Visi dati par pagājušo gadu poligrāfijas uzņēmumu asociācijā vēl nav apkopoti, bet galvenās tendences jau redzamas. Biedru finansiālie rādītāji esot mazliet labāki nekā 2023. gadā, kad nozare piedzīvoja zemāko kritumu pēdējo 10 gadu laikā. Tas bija saistīts ar ekonomisko situāciju galvenajos eksporta tirgos. «Nozare ir ļoti jutīga,» saka Bečere. «Grāmatas un žurnālus cilvēki pērk tikai tad, kad ir paēduši, apģērbušies un samaksājuši komunālos maksājumus.» 

Latvijas poligrāfijas uzņēmumi eksportē 70—75% saražotās produkcijas. Visvairāk pārdod Skandināvijas valstīs un Vācijā. Taču kopumā Eiropas tirgū Latvijas uzņēmumi aizņem ne vairāk kā 1%.

Lai noskaidrotu, kas mūsējiem ļauj konkurēt ārvalstīs, cik lielai jābūt peļņai, lai to sauktu par labu, un kā izdzīvot pārmaiņu laikos, Ir Nauda uzrunāja četru poligrāfijas uzņēmumu vadītājus.

Ķermenis dvēselei

Ieejot Jelgavas Tipogrāfijas ražošanas telpās, acīs uzreiz iekrīt koši oranžais Zanes Daudziņas Bērnudienas Komunālijā vāks. Tā ir pēdējos gados visvairāk pirktā kādas latviešu autores grāmata. Nupat nodrukāts kārtējais eksemplāru papildmetiens. Konkrētu skaitu uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Māris Matrevics neatklāj — tas esot komercnoslēpums. Bet izdevēja Apgāds Zvaigzne ABC publiski vēstītais vedina domāt par trim tūkstošiem, kopējai tirāžai sasniedzot jau 20 tūkstošus. 

Grāmatas patlaban veido līdz 85% Jelgavas Tipogrāfijas produkcijas. Pērn pavisam saražoja četrtūkstoš izdevumu 6,5 miljonos eksemplāru. Galvenie klienti ir Latvijas un Eiropas izdevniecības. Eksportā nonāk divas trešdaļas produkcijas. Laba sadarbība izveidojusies ar Skandināvijas, Francijas un Vācijas izdevējiem. Lai piesaistītu klientus, uzņēmums regulāri piedalās starptautiskās izstādēs. Tas dod atpazīstamību un iespēju ar klientiem komunicēt tiešā veidā.

«Jelgavā drukātās grāmatas atšķiras no tām, kas tapušas Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Mums viss nostrādāts ar glanci, kas klientiem patīk,» uzņēmuma vadītājs min vienu no konkurētspējas stūrakmeņiem. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir arī komandai, kas ne tikai spēj konsultēt klientus, bet arī atbalsta «visas trakās idejas, kas rodas grāmatu autoriem un māksliniekiem». 

Biezākas, plānākas. Lielākas, mazākas. Ar glancētām lapām un krāsainām bildēm, pavisam bez attēliem, Matrevics rāda Jelgavā tapušos izdevumus un piebilst: «Grāmatas autors, mākslinieks, izdevējs iedod tai dvēseli, mēs — ķermeni. Esam iemācījušies strādāt ar visiem pieejamajiem papīra veidiem, kas nav vienkārši.»

Nopietnāk grāmatu drukai uzņēmums pievērsās 2007. gadā. Līdz tam lielāko uzsvaru lika uz reklāmas materiālu druku. Matrevics atceras — kolīdz nāca kāds jauns produkts vai pakalpojums, vajadzēja izgatavot bukletus. To tirāža bija ap 500 tūkstošiem — lai pietiktu visām Latvijas pastkastītēm. 90. gadu beigās un tūkstošgades sākumā šajā segmentā bija ļoti augstas prasības, un šī pieredze lieti noder arī jaunajā nišā.

Jelgavas Tipogrāfija dibināta uz padomju okupācijas laika uzņēmuma bāzes. 1996. gadā to privatizēja trīs Lauksaimniecības universitātes studenti, tajā skaitā Matrevics. Ilgus gadus tipogrāfija darbojās pēckara laikā būvētā ēkā Jelgavas centrā, taču tagad atrodas industriālā teritorijā Jelgavas pievārtē. Tas atvieglo kravas transporta kustību, kam tipogrāfijas darbā ir liela nozīme. Dienā ieved vidēji 16 tonnas papīra un izved tikpat daudz gatavās produkcijas. 

«Mēs te nopirkām jumtu un sienas,» Matrevics saka par savulaik iegādātās ēkas stāvokli. Pēdējos būvdarbus pabeidza Covid-19 pandēmijas laikā. Kopējā platība tagad sasniedz 10 tūkstošus kvadrātmetru. Izveidotas ne tikai mūsdienīgas ražošanas telpas, bet arī gaumīgs biroja korpuss. 

Darbinieku skaits Jelgavas tipogrāfijā pašlaik sasniedz 190. Cehā darbs neapstājas visu diennakti, cilvēki strādā trijās maiņās. Iekārtas maksā miljonus. Lai investīcijas atpelnītu, jādarbina pēc iespējas vairāk. Taču aizvien vajag arī gana daudz roku darba. Vairākās pozīcijās strādnieki dienā pārcilā trīs četras tonnas papīra. Tas liek domāt par robotizāciju. Taču būtu nepieciešamas lielas investīcijas.

Pēdējos trīs gadus uzņēmums strādā ar līdzīgiem finanšu rādītājiem. Pērn apgrozījums bija 16,7 miljoni eiro, bet peļņa — 500 tūkstoši. Lai arī pusmiljons gadā šķiet labs rādītājs, Matrevics norāda, ka poligrāfijas uzņēmumā ar to ir par maz, ja vēlas turpināt attīstīties. 

Februāra beigās tipogrāfijā uzstādīs jaunu digitālās drukas mašīnu, kas piemērota izdevumu drukai mazā tirāžā — līdz 500 eksemplāriem. Tāda maksā miljonu eiro.

Tomēr Matrevics ir pārliecināts: «Drukāt grāmatas — tas ir ļoti labs bizness! Varbūt ne tik daudz naudas ziņā, bet — kāda tam ir morālā vērtība!» Vai pašam atliek laiks lasīšanai? Uzņēmējs atbild apstiprinoši. Tikko pabeidzis Glikozes revolūciju, pirms tam iepazinies ar Īlona Maska biogrāfiju. Visvairāk patīkot grāmatas latviešu valodā. «Tajās iekodēts mūsu DNS.»

Tipogrāfijā iekārtots arī Jelgavas grāmatniecības vēstures stūrītis. 200 gadu vecajās gleznās aplūkojami Johans Frīdrihs Štefenhāgens un viņa māsasdēls Johans Martīns. Šīs dzimtas pārstāvji ar grāmatu drukāšanu Jelgavā nodarbojās 150 gadu, šajā laikā iespiežot 3500 grāmatu — mazāk nekā mūsdienās viena gada laikā.
Foto — Ieva Salmane

SIA Jelgavas Tipogrāfija

Avots: Lursoft

Nenonāks kalna pakājē

Drukātie mediji videi nenodara tik lielu kaitējumu, kā agrāk centās iestāstīt digitālo izdevumu atbalstītāji, uzsver Poligrāfijas grupas Mūkusala vadītājs Visvaldis Trokša. Papīru var pārstrādāt atkārtoti pat septiņas reizes!
Foto — Ieva Salmane

Avīzes bija, ir un būs, uzskata Poligrāfijas grupas Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša. Uzņēmums nodarbojas ar laikrakstu un žurnālu druku. 90. gadu vidū tas tika izveidots akciju sabiedrības Diena vajadzībām. Zviedri, kam toreiz piederēja Diena, laikrakstu gribēja drukāt krāsainu, taču tālaika sadarbības partneris — Preses nama tipogrāfija — to nepiedāvāja. Nekas cits neatlika, kā atvērt savu. Tipogrāfija tika iekārtota blakus redakcijai ēkā, kur līdz tam atradās uzņēmums VEF Radiotehnika RRR.

Pēc Lursoft datiem, patlaban tipogrāfija pieder uzņēmumam Latmorporttrans, bet tas savukārt ar dažu citu, tajā skaitā Kiprā reģistrētu, kompāniju starpniecību — uzņēmējam Ralfam Kļaviņam.  Trokša apgalvo, ka Mūkusalas līdzekļi caur to neplūst un necenšas izvairīties no godīgas nodokļu samaksas. 

Sākumā Mūkusalā drukāja tikai Dienu, jo citu izdevumu redakcijas baidījās, ka nacionālā medija pārstāvji nelietīgi izmantos iespēju tikt pie informācijas, pirms tā publicēta. Tomēr pamazām tipogrāfijas darbiniekiem izdevās iegūt uzticēšanos un palielināt klientu skaitu. Tagad tā drukā 77 laikrakstus. To vidū ir arī pašvaldību izdevumi, tomēr Trokša nebaidās teikt, ka tieši novadu avīzes kropļo tirgu, radot negodīgu konkurenci reģionālajiem medijiem, kas piedzīvo aizvien grūtākus laikus.

Lejupslīde preses tirgū vērojama kopš 2017. gada. «Kritums ir konstants, bet neliek domāt, ka sasniegs kalna pakāji,» viņš uzskata. «Drukātām avīzēm un žurnāliem lasītāji būs arī nākotnē, tikai jāraksta tas, kas cilvēkus interesē.» Turklāt pasaules tendences rāda, ka mediji, kas pārgājuši uz elektronisko versiju, pamazām sāk atgriezties pie iepriekšējā veidola.

Mūkusala ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā un Lietuvā, kas joprojām nodarbojas ar laikrakstu druku. Citas, daudz jaudīgākas tipogrāfijas pārmaiņu laikus nav spējušas pārdzīvot. 

Trokša tos salīdzina ar Titāniku, kam bija liela kravnesība, bet ne manevrētspēja. «Ar mazu laiviņu, kurā ir tikai pāris pasažieru, jebkuram aisbergam var apairēt apkārt un maukt uz priekšu tikai tā!»

Patlaban Rīgā tiek drukāti piecu nosaukumu Lietuvas izdevumi. Tālāku valstu klientu šajā nišā nav. «Laikraksts ir lokāls produkts,» atgādina Trokša. Cilvēks jaunākās ziņas grib lasīt jau nākamās dienas rītā, tāpēc to nevar drukāt vietā, kas atrodas tālāk par dažu stundu braucienu.

Saprotot, ka ar vietējo tirgu būs par maz, 2005. gadā Mūkusala sāka īstenot jaunu projektu — pievērsās arī žurnālu drukai. Šajā segmentā tipogrāfijas var konkurēt pat 2000 kilometru rādiusā. Lai stabilāk turētos, «radījām otru kāju», saka Trokša. Tas atmaksājās. Žurnālu nišā klientu loks ir plašāks — gandrīz 110. Latvijas tirgū Mūkusala nosedz 90% pieprasījuma. Tas veido 40% no apgrozījuma, pārējais nāk no eksporta tirgiem. Laba sadarbība izveidojusies ar Skandināvijas, Beniluksa valstīm, arī Franciju. Plānā vēl ir apgūt Lielbritānijas, Vācijas un Austrijas tirgu. 

Ārvalstīs Mūkusala konkurē ar kvalitāti. Tāpat klientiem patīk, ka Latvijas uzņēmums ir atsaucīgāks, elastīgāks un joprojām piedāvā roku darbu. Daudzviet tā vairs nav, jo prasa augstas izmaksas. «Bet arī pie mums dabūt cilvēku, kas grib strādāt ar rokām, jau ir gandrīz neiespējami,» sūkstās vadītājs. Lielākā daļa grib strādāt tikai pie datora. 

Iespējams, jauniem cilvēkiem liels bubulis ir arī lejupslīde preses tirgū, viņš spriež. Taču nozares uzņēmumi, kas gadiem uzkrājuši pieredzi, ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo, pelna un turpina pilnveidoties.

Ražošanas līnija Poligrāfijas grupā Mūkusala.
Foto — Ieva Salmane

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala

Avots: Lursoft

Gatavi nosaukuma maiņai

Tirāžas samazinās, bet no dizaina viedokļa grāmatas kļūst aizvien unikālākas, stāsta Rolands Kazaks. Tuvākajā laikā, piemēram, sāks ražot produktu, kura lapās ieslēptas sēklas.
Foto no uzņēmuma arhīva

No plaša iespieddarbu sortimenta Latgalē līdz vienam konkurētspējīgam produktam Eiropā. Tādu attīstības ceļu sev izvēlējās tipogrāfija Latgales Druka. Kopš pagājušā gada uzņēmums atrodas Cēsu novadā, un pašvaldībā to min eksportspējīgāko vidū. 

Kāpēc Latgales Druka atrodas Vidzemē? «Tas ir interesants stāsts,» iesāk uzņēmuma līdzīpašnieks Rolands Kazaks. Uzņēmums pirms 31 gada dibināts Rēzeknē, lai nodrošinātu drukas pakalpojumus Latgales reģiona laikrakstiem. Ar laiku sāka piedāvāt pakalpojumus plašākā reģionā, arī Rīgā.

Kazaks tipogrāfijas kolektīvam pievienojās pirms astoņiem gadiem un drīz vien saprata, ka tirgus ir mazs, bet avīze kā produkts nav ilgtspējīgs. Meklējot jaunus ceļus, tika secināts, ka augstāku pievienoto vērtību dotu grāmatu iespiešana. Tika nolemts specializēties tieši šajā segmentā un strādāt eksportam. «Ja dari visu, neesi efektīvs un konkurētspējīgs nevienā jomā,» viņš uzskata. Pamazām tika panākts, ka grāmatas veido 90% sortimenta, un pagājušā gada sākumā nolemts pārtraukt laikrakstu iespiešanu. Tas deva impulsu pārcelties. Arī telpas bija kļuvušas par mazu, lai turpinātu attīstīties. Nolemts doties uz Cēsīm. Izšķiršanās par šo pilsētu notika vairāku iemeslu dēļ. Cēsis atrodas gana tuvu Rīgai, kas samazina loģistikas izdevumus. Pilsētā agrāk bijusi tipogrāfija, un joprojām pieejams zinošs darbaspēks. Turklāt tā ir Rolanda dzimtā vieta. 

Paši sev bija izvirzījuši nosacījumu pārcelšanās procesā ne brīdi nepārtraukt ražošanu un grāmatu piegādi. «Tas bija krietni sarežģītāk, nekā bijām plānojuši,» atzīst Kazaks. Lai pārvestu iekārtas, vajadzēja 16 automašīnu kravas. 

Tagad uzņēmumā strādā gandrīz 20 cilvēku. Gadā saražo ap miljonu grāmatu eksemplāru. Eksporta apjoms sasniedz jau 80%. Latvijas grāmatu drukas tirgū pat nav mēģinājuši iespiesties. Tāpēc šeit paliek salīdzinoši neliela daļa produkcijas, kuras pasūtītāji ir vietējie klienti, jau seni sadarbības partneri.

Meklējot eksporta tirgus, Latgales Druka koncentrējās uz Skandināvijas valstīm. «Neviens mūs tur negaidīja ar atplestām rokām. Vajadzēja sevi pierādīt,» stāsta Kazaks. Pirmos klientus meklēja mazāku izdevēju vidū, drukāja vienkāršākas grāmatas, konkurēja ar cenu. To varēja atļauties, jo darbaspēka izmaksas bija salīdzinoši zemas. Ārzemju izdevējiem bija interesanti arī ar to, ka piedāvāja drukāt grāmatas nelielā tirāžā.

Patlaban vidējais viena metiena apjoms ir ap tūkstoš eksemplāru. «Tie laiki, kad grāmatas drukāja lielā apmērā, ir aizgājuši,» piebilst uzņēmējs. Tādējādi izdevējiem nav nepieciešams iesaldēt uzreiz lielus līdzekļus un domāt par vietu, kur glabāt gatavo produkciju. Ja nu gadījumā pēkšņi izdevums izrādās ļoti pieprasīts, labāk izvēlas iespiest vairākos metienos.

Tā pamazām Latgales Druka krāja pieredzi, investēja modernās iekārtās un attīstīja jaunus piedāvājumus. Viens no tiem ir uzņēmuma mājaslapā pieejams rīks, kas klientam dod iespēju pašam aprēķināt grāmatas izdošanas cenu. Parasti tas prasa vismaz pāris stundu vai pat dienu, bet te iespējams dažās sekundēs. Tagad tipogrāfija sadarbojas jau ar lielākajiem izdevējiem un konkurē ne vairs ar cenu, bet ar kvalitāti. «Darbaspēka izmaksas ir izlīdzinājušās,» piebilst Kazaks. Viņš palepojas, ka Latgales Drukā iespiestās grāmatas Dānijā jau piecus gadus iekļuvušas 20 skaistāko vidū, pērn šādu nomināciju saņēma arī Zviedrijā.

Uzņēmuma tuvākās nākotnes plānos ietilpst iekšējo sistēmu sakārtošana un zīmola atjaunošana, lai nevienam vairs nerastos jautājums, kāpēc Latgales Druka atrodas Cēsīs. Bet vai tā ir problēma, ja uzņēmums strādā pārsvarā eksporta tirgos, kur diez vai kāds tik smalki pārzina Latvijas ģeogrāfiju? Kazaks uzskata, ka šis ir labs brīdis, jo uzņēmums plāno tālāku attīstību. Vēlas paplašināt ražošanu. Ar jauno nosaukumu — Bläkout — jau startējuši pirmajās izstādēs. To palīdzējuši izdomāt dāņi, vārda sakne saistās ar jēdzienu «tinte». l

SIA Latgales Druka

Avots: Lursoft

Kā vēl palīdzēt?

«Mūsu misija ir palīdzēt augt Latvijas poligrāfijas nozarei,» saka PolAp valdes locekle Linda Lapa.
Foto no uzņēmuma arhīva

Lai atšķirtos no konkurentiem un vairs nestrādātu tikai pēc principa «pērc un pārdod», SIA Poligrāfijas apgāds (PolAp) pēdējos trīs gadus intensīvi meklē ceļus, kā kļūt par servisa pakalpojumu sniedzēju. Līdz tam poligrāfijas uzņēmumiem Latvijā tika nodrošināts tikai «vienas pieturas aģentūras» pakalpojums. Te vienuviet varēja iegādāties ne tikai papīru, iespiedplates, krāsas, lakas, foliju, bet vēl simtiem lietu, kas nepieciešamas darba procesā.

Pirms diviem gadiem PolAp radīja loģistikas pakalpojumu, kas mērķēts tieši nozares uzņēmumiem. «Mūsu mašīnas ar desmit tonnu kravu katru dienu dodas pie klientiem, bet atpakaļ brauc tukšas. Lai tā nebūtu, sākām viņiem palīdzēt atvest produkciju uz Rīgu,» stāsta uzņēmuma valdes locekle Linda Lapa. Viņa ir īpašnieka Jura Lapas meita. Sākumā par transporta pakalpojumu naudu neprasīja, taustīja potenciālo pieprasījumu. Tagad gan tas pieejams tikai par maksu. Tomēr tarifs esot salīdzinoši zems, jo transports ceļā nekad nedodas no lieka.

Pirmais veiksmīgais solis pakalpojumu sniegšanā lika apdomāt, kā vēl klientiem varētu atvieglot darbu, stāsta Lapa. Pērn vasarā sāka piedāvāt pilna cikla papīra griešanas pakalpojumu.

Papīru ražo ruļļos, taču 95% uzņēmumu, kas nodarbojas ar iespieddarbu veikšanu, izmanto iekārtas, kurām nepieciešams papīrs loksnēs. Līdz šim Latvijā papīra griešanas pakalpojums nebija pieejams, tāpēc tipogrāfijas iegādātos ruļļus sūtīja uz Lietuvu. Tur papīra griešanu piedāvā četrās vietās.

Papildus iekārtai, kas papīru griež loksnēs, PolAp iegādājās papīra griešanas giljotīnu. Tā loksnes sagatavo tādā formātā, kādā vien sirds kāro. Jauno pakalpojumu ieviešanu uzņēmumā sauc par lielu soli attīstībā. Projekta kopējās izmaksas bija ap 700 tūkstošiem eiro. Summā ietilpst ne tikai iekārtu izmaksas, bet arī telpu remonts. Visa nauda nāca no uzņēmuma maciņa.

Atdeve jau jūtama. Pakalpojums ir pieprasīts, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs, tāpēc radusies vajadzība darbu pie jaunajām iekārtām organizēt divās maiņās. Kopumā uzņēmumā strādā nedaudz vairāk par 30 darbiniekiem. Atsevišķa komanda papīra griešanas iekārtu apkalpošanai nav izveidota, esošie darbinieki to veic kā papildpienākumu.

PolAp dibināts 1993. gadā, kad Juris Lapa kopā ar kolēģiem privatizēja bijušo valsts pārvaldes apgādes uzņēmumu. To 1946. gadā izveidoja, lai nodrošinātu ar izejmateriāliem kultūras nozares uzņēmumus. Ne tikai tipogrāfijas, bet arī, piemēram, teātrus. Tagad ceturtā daļa kompānijas pieder Eiropas papīra tirgotāju apvienībai IGEPA Group.

Tomēr PolAp turpina strādāt neatkarīgi, uzsver uzņēmuma vadītāja. Ar to tas atšķiras no 80% konkurentu, kuri pieder starptautiskām korporācijām. «Latvijas klientiem esam pirmā izvēle, ja vajadzīgi nestandarta risinājumi,» novērojusi Lapa. Tas tāpēc, ka vietējā kompānija lēmumu darīt vai nedarīt pieņem ātri. Starptautiskiem uzņēmumiem katrs solis pa labi vai kreisi prasa saskaņošanu ar «mammu».

Pēdējie divi gadi poligrāfijas nozarei gan bijuši izaicinājumiem bagāti, neslēpj Lapa. Tas saistīts ar pieprasījuma kritumu Eiropas tirgos. Šī iemesla dēļ cieta arī tipogrāfiju apgādes uzņēmuma budžets. PolAp apgrozījums pērn bija 14,5 miljoni eiro. Tas ir par 6% mazāk nekā iepriekš. Peļņa vēl precīzi nav aprēķināta, taču gaidāma pavisam neliela. «Daudz investējām.»

«Poligrāfija nav bizness, kur iespējams nopelnīt ātru un lielu naudu,» uzskata uzņēmēja. «Toties tas ir stabils bizness.» Ja uzņēmuma darbība sakārtota pareizi, ienākumi gaidāmi gadiem. Otra priekšrocība ir plašās iespējas meklēt jaunus risinājumus, ja kāda veida produkts tirgū piedzīvo krīzi. Piemēram, ja nevienam pēkšņi vairs nav vajadzīgas reklāmas, var drukāt grāmatas. Ja vairs nevajag grāmatas, iespējams sākt taisīt iepakojumu. Trešā — šajā nozarē nekad nav garlaicīgi, jo tā regulāri piedzīvo pārmaiņas.

SIA Poligrāfijas apgāds

Avots: Lursoft

* Informācija tikai par Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas biedriem
Avots: Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem