Latvijai nav naftas urbumu vai vērtīgu derīgo izrakteņu, taču mums ir pieeja jūrai un vējam, kas ir nenovērtējams resurss un mūsdienu jaunais zelts. Tas ir resurss, kas valstij var palīdzēt virzīties tuvāk mērķim – līdz 2030. gadam īstenot enerģētikas un klimata jomā apsolīto, sasniedzot 61% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā.
Jūra un vējš satiekas topošajā Latvijas un Igaunijas kopprojektā ELWIND, dodot zaļo gaismu atkrastes vēja parku būvniecībai Baltijas jūrā (starp citu, tā īstenošana arī iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā). Tas ir vērienīgs un videi draudzīgs atjaunīgās enerģijas projekts ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW (katrā valstī 1000 MW). ELWIND projekts pamazām virzās uz priekšu – 2024. gada nogalē sākta sadarbība ar SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas ļaus LIAA sākt atkrastes vēja parka teritorijas izpēti, tāpat arī tiek gatavoti pirmie ietekmes uz vidi pētījumu iepirkumi.
Kādus ieguvumus sniegs ELWIND?
To ir tik daudz, ka jāsāk ar trim būtiskākajiem. Lielāka enerģētiskā neatkarība un drošība, jo atkrastes vēja parks ir vērā ņemams priekšnoteikums autonomai enerģijas ražošanai reģionā. Ne mazāk svarīgi, ka tā ir tīra un videi draudzīga enerģija – elektroenerģijas ražošana notiek no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), pakāpeniski pārtraucot fosilo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā. Un visbeidzot – sava elektroenerģija nodrošinās stabilas un izdevīgākas elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
ELWIND attīstīšana ļauj proaktīvi piesaistīt investīcijas un veicināt inovāciju attīstību Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) trīs jomās: viedā enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Piemēram, pašlaik LIAA strādā ar vairāk nekā 70 projektiem viedajā enerģētikā, to kopējais investīciju apjoms sasniedz 7,7 miljardus eiro. ELWIND atkrastes vēja parks ir viens no priekšnoteikumiem, kas palīdzētu vairākiem investoriem pieņemt gala lēmumu par savu ražotņu attīstīšanu Latvijā.
Atkrastes vēja enerģija Latvijā ir jauna nozare, taču ar potenciālu un pienesumu, ko mēs šobrīd, iespējams, pat pilnībā neapjaušam. Strādājot pie parka izveides, ne tikai palielināsies AER balstītu ražošanas jaudu īpatsvars tautsaimniecībā, bet tiks sekmēta arī citu saistīto jomu attīstība, produktu un pakalpojumu ieviešana – piemēram, notiks elektroenerģijas tirgus tālāka integrācija un elektroenerģijas tīkla stiprināšana, infrastruktūras attīstība, radot labi apmaksātas darbavietas tādās jomās kā energoefektivitāte, enerģijas apgāde un tās uzglabāšana, transports un loģistika, vēja turbīnu apkope.
Aprēķināts, ka vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem ir būvniecības laikā, taču ELWIND projekts radīs darba vietas arī elektroenerģijas ražošanas laikā, kas ilgs vismaz 25 gadus. Jau pašlaik Latvijas izglītības iestādēs apgūstamas vēja parka būvniecībā un apsaimniekošanā vajadzīgās prasmes un profesijas, piemēram, vēja turbīnu mehāniķi un tehniķi, atjaunīgo energoresursu speciālisti, programmētāji, viedās elektroinženierijas speciālisti, vides inženieri, robotikas speciālisti u. c.
Kāpēc jūrā, nevis sauszemē?
Jūrā tiek izmantotas divreiz jaudīgākas vēja turbīnas – pašlaik tās ir 15 MW turbīnas, taču jau tiek testētas vēl jaudīgākas, kas ap 2030. gadu varētu sasniegt pat 21 MW jaudu. Ņemot vērā nepieciešamo vēja turbīnu skaitu un minimālo attālumu līdz mājām (800 m), sauszemē vienkopus izvietot 1000 MW lielu vēja parku ir gandrīz neiespējami. Taču jūrā vietas pietiek, un vēja turbīnas ir tālu no apdzīvotām vietām, neradot traucējumus vai ietekmi uz tām.
Pārdomām arī daži interesanti fakti. Eiropas vēja asociācijas Wind Europe dati liecina: viena jauna vēja turbīna rada ekonomisko pienesumu 16 miljonu eiro vērtībā. Asociācija arī aprēķinājusi, ka 2023. gadā vēja enerģijas devums Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) sasniedza 52 miljardus eiro.
Atkrastes vēja lietderīgais ražīgums ir apmēram 47% no uzstādītās jaudas, kas ļauj no 1000 MW liela vēja parka gada laikā iegūt vairāk nekā 4 TWh enerģijas apjomu. Tas ir vairāk nekā puse no šobrīd esošā Latvijas elektrības patēriņa, savukārt sauszemes vēja ģeneratoriem šis ražīgums ir mazāks. Turklāt atšķirībā no sauszemes , jūrā gandrīz vienmēr ir minimālais nepieciešamais vēja ātrums, lai vēja ģeneratori darbotos.
Ja vēl apskata ietekmi uz vidi, tad viens no ieguvumiem ir arī siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana. Aizstājot fosilajā degvielā bāzētu elektroenerģijas ražošanu ar 1 GW atkrastes vēja parka radīto enerģiju, gadā tiktu ietaupīti aptuveni 3 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta emisiju. Šis CO2 samazinājums ir salīdzināms ar kopējo emisiju apjomu, ko Igaunija vai Latvija katru gadu rada transporta nozarē. Tādējādi ELWIND projekta vēja parkos saražotās elektroenerģijas daudzums ļautu pilnībā elektrificēt Igaunijas vai Latvijas transporta sektoru.
Valstiskā un reģionālā attīstība
Reizēm šķiet, ka mēs neapzināmies, cik Latvijai ir laba atrašanās vieta – mūsu ostas, attīstot un pielāgojot savu infrastruktūru, varētu sniegt pakalpojumus Igaunijas, Somijas un Lietuvas atkrastes vēja parkiem gan to būvniecības, gan ekspluatācijas laikā. Piemēram, Ventspils, Liepājas, Salacgrīvas un Rīgas ostas varēs piedāvāt vai nu vēja parku būvniecības pakalpojumus, uzglabājot lielizmēra komponentes, uzkraujot tās uz kuģiem, nodrošinot kvalificētu darbaspēku, vai arī vēja parku apkalpošanas pakalpojumus to darbības laikā. Ņemot vērā, ka Latvijas ostās krasi samazinājies kravu apgrozījums, atkrastes vēja enerģijas attīstīšana ļautu atgūt ienākumus un pārorientēties uz jauniem pakalpojumiem.
Gan globāli, gan tepat redzam, ka atkrastes vēja enerģija attīsta ūdeņraža produktu ražošanas nozari – lai šādus produktus ražotu, ir nepieciešams liels un nepārtraukts nosacīti lētas enerģijas apjoms. Pateicoties ELWIND projektam, LIAA ir iespēja veidot pievilcīgu investīciju vidi visai Latvijas jūras un piekrastes teritorijai. Piemēri? Nīderlandes uzņēmums Fokker Next Gen parakstījis sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu. Van Oord un Euroports plāno īstenot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli Liepājas ostā. PurpleGreen Energy C iecerējis būvēt “zaļā” amonjaka rūpnīcu Ventspils brīvostas teritorijā. Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumu kopprojekta CIS Liepaja mērķis ir izveidot atjaunīgās enerģijas kompleksu Power to X Liepājas ostā. Taču, lai šie projekti realizētos, Latvijai jābūt vismaz vienam atkrastes vēja parkam attīstības stadijā.
Lietuva ir paziņojusi, ka līdz šīs desmitgades beigām plāno izbūvēt AER jaudas līdz 9,4 GW, savukārt Igaunija – līdz 3 GW. Ja kaimiņvalstis lielus vēja un saules enerģijas projektus īstenos pirmās, var veidoties situācija, kad Latvijai tas vairs nebūs ekonomiski lietderīgi. Tādēļ, apkopojot iepriekš minēto, manuprāt, mēs varam būt lepni, ka piedalāmies Latvijā pirmā atkrastes vēja parka izveidē.
Autore ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamenta direktore
Pagaidām nav neviena komentāra