Ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, un pārtikas nozarei šeit ir izšķiroša loma – globāli tā rada aptuveni 30% no visām CO₂ emisijām. Kā nozarei, kas ik dienu ietekmē izvēli miljoniem cilvēku, pārtikas industrijai ir milzīgs potenciāls samazināt savu ietekmi uz vidi, vienlaikus padarot ilgtspējīgas izvēles pieejamas un ērtas ikvienam. Vai iespējams apvienot inovācijas, CO₂ emisiju samazināšanu un patērētāju vajadzības, lai radītu zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni? Latvijas uzņēmumi jau sper nozīmīgus soļus šajā virzienā, pierādot, ka ilgtspēja nav tikai tendence, bet gan izdzīvošanas stratēģija mūsdienu tirgū.
Ja pirms dažiem gadiem uzņēmumu ilgtspēja varēja šķist drīzāk tāls un ideālistisks mērķis, šodien tā ir kļuvusi par nozīmīgu stratēģisku komponenti uzņēmumu ilgtermiņa izaugsmei un konkurētspējai. Redzam, ka uzņēmumi izvēlas aktīvāk dalīties ar savām ilgtspējas iniciatīvām nozares pasākumos, piemēram, Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas ietvaros, un iedvesmo citus uzņēmumus sekot šim piemēram. Ja 2021. gadā balvas fināla vērtēšanai tika izvirzīti 128 pieteikumi, pērn nozares eksperti vērtēja un analizēja jau 188 pieteikumus, un prognozes liecina, ka šī izaugsmes tendence turpināsies arī šogad. Šāda pāreja norāda uz pakāpenisku izpratnes maiņu – ilgtspēja vairs netiek uzskatīta tikai par korporatīvās atbildības iniciatīvu, bet gan par būtisku konkurences faktoru mūsdienu tirgū. Tā palīdz uzņēmumiem samazināt ietekmi uz vidi un veidot ciešākas attiecības ar klientiem, investoriem un sabiedrību.
Nepieciešama vienota izpratne un ietekmes mērījumu precizitāte
Svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu nākotni ir atbildīga ietekmes mērīšana un procesu caurspīdīgums, izstrādājot uzņēmumu ietekmes ziņojumus. Tas nozīmē, ka uzņēmumi aprēķina savu oglekļa pēdu ne vien attiecībā uz tiešajām emisijām (1. un 2. tvērums), bet arī uz piegādes ķēdē radītajām emisijām (3. tvērums), kas bieži veido lielāko daļu no kopējās ietekmes. Lai risinātu šo sarežģīto uzdevumu, ir nepieciešama cieša sadarbība ar piegādātājiem un klientiem, veicinot ilgtspējīgu praksi un pārskatāmību. Ilgtspējas ziņojumu precizitātei ir jāsasniedz tāds pats līmenis kā finanšu pārskatiem – uz to norāda gan uzņēmumu centieni, gan regulatīvo iestāžu un investoru prasības.
Pēc Swedbank aptaujas datiem Latvijā tikai aptuveni 8% uzņēmumu veic savu CO₂ emisiju mērījumus, tomēr tirgus un sabiedrības gaidas strauji aug, un sagaidāms, ka arī uzņēmumu iesaiste ilgtspējas aktivitātēs būtiski pieaugs. Piemēram, Rimi ir apņēmies līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisiju līmeni, šobrīd aktīvi strādājot pie oglekļa pēdas samazināšanas – uzņēmuma 1. un 2. tvēruma emisijas veido tikai 3% no kopējām emisijām, tādēļ īpaši svarīgi ir risināt arī 3. tvēruma emisijas, kas veido nozīmīgāko ietekmes daļu.
Ilgtspējai jākļūst pieejamākai
Pārtikas nozarei, kas globāli veido aptuveni 30% no CO₂ emisijām, ir milzīgs potenciāls pozitīvām pārmaiņām ilgtspējas jomā. Aizvadītā gada Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas ietvaros izveidota īpaša kategorija, kas veltīta pārtikas inovācijām. Tā apliecina, ka ilgtspējīgas izvēles ir būtiskas ne vien apkārtējai videi, bet arī patērētāju pieredzei. Ir svarīgi, lai ilgtspējīgs produkts kļūtu par ērtu un vieglu ikdienas izvēli – no iepirkšanās brīža līdz pārtikas sagatavošanai un pārstrādei.
Ilgtspējai jākļūst par sabiedrības kopēju ieradumu, kas ir klātesošs ikvienā ikdienas izvēlē – gan individuālajā, gan uzņēmumu līmenī. Lai atvieglotu šo pāreju, būtisks ir valsts atbalsts, piemēram, finansēšanas mehānismi, kas ļauj ilgtspējīgas izvēles padarīt pieejamas visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Balva ir nozīmīgs solis šajā virzienā, palīdzot apvienot reģiona jaunuzņēmumus un nobriedušas korporācijas, lēmumpieņēmējus un sabiedrību ilgtspējas mērķu sasniegšanā un saglabāt veselīgu vidi nākamajām paaudzēm.
Autore ir Rimi Baltic Korporatīvās atbildības direktore
Pagaidām nav neviena komentāra