Eiropas Savienības (ES) līderu publiskie izteikumi un pirms diviem gadiem pieņemtā Jaunā Eiropas inovāciju programma raida pasaulei nepārprotamu signālu – eiropieši vēlas būt starp globālajiem inovāciju līderiem. Kādam tas varētu šķist nesaprotams, pat lieks paziņojums, jo eiropieši taču pārskatāmā pagātnē cilvēcei devuši neskaitāmus izgudrojumus un lielā mērā virzījuši progresu. Tā patiešām bija, taču moderno tehnoloģiju laikmetā Eiropa sākusi zaudēt pozīcijas tieši inovāciju radīšanas jomā. Nepieciešama paradigmas maiņa, un tieši pie tā ES pastiprināti strādā.
Ar zinātni joprojām ir diezgan labi – piektdaļa no augstāk novērtētajām zinātniskajām publikācijām top «Vecajā pasaulē», kur dzīvo tikai 6% no visiem planētas iedzīvotājiem. Ekonomika varēja būt labāka, tomēr globāli neizskatās slikti. 2021. gadā ES iekšzemes kopprodukts bija 15,2% no visas pasaules IKP, kas ļāva ieņemt trešo vietu aiz Ķīnas un ASV. Taču nevar noliegt, ka Eiropas ekonomika lielā mērā balstās uz pagājušā gadsimta nozarēm – mašīnbūvi, celtniecību, lauksaimniecību, tūrismu. Ne velti zinātniskajās konferencēs pat izskanējis zobgalīgs apgalvojums, ka Eiropa kļuvusi par «dārgu muzeju».
Bremzējošais mantojums
Tam iemesls meklējams tradīcijās. Eiropā zinātne un industrija vēsturiski bijusi nošķirta. Katrs dara savu darbu, un sadarbība lielākoties bijusi epizodiska. Ir daži pozitīvi piemēri, kad turīgas kompānijas ilgstoši finansē pētnieciskos institūtus, kas tos apgādā ar inovācijām, taču Eiropā tie lielākoties ir izņēmumi, nevis ierasta prakse. Dažkārt uzņēmumi nodarbojas ar filantropiju, kā Dānijā, kur alus ražotājs Carlsberg finansē Nilsa Bora institūtu, lai gan reālu labumu no tā pētījumiem negūst.
Tomēr šos gadījumus pat nevar salīdzināt ar ASV vērienu, kur tādas prestižas universitātes kā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) «ražo» vienu jaunuzņēmumu pēc otra. Amerikāņu uzņēmēji maksā miljonu eiro gadā par «ieejas biļeti», lai tikai varētu paviesoties MIT un uzzināt, pie kādiem jaunievedumiem strādā institūta pētnieki un studenti. Lieki piebilst, ka daudzas idejas tiek paķertas jau pusgatavā stadijā un kopā ar zinātniekiem dzītas uz priekšu. Amerikāņu investori ir gatavi ieguldīt, cerot, ka kādu dienu pamatīgi nopelnīs. Tikmēr eiropieši ir daudz piesardzīgāki, riskē mazāk un cenšas nodrošināties, lai nezaudētu naudu. Tā ir kultūras atšķirība, kas Eiropu padara mazāk elastīgu.
Jāstrādā kopā
Diemžēl inovāciju jomā tas neder. Jaunu tehnoloģiju radīšanā zinātnei un biznesam jāstrādā kopā, dodot katram savu pienesumu. Akadēmiskā vide nāk ar intelektuālo potenciālu, bizness ar naudu un redzējumu, kas nepieciešams patērētājiem. Tas samazina iespēju, ka zinātnieki strādā pie jauninājumiem, kam sabiedrība nav gatava, taču neiedomājas par inovācijām, ko cilvēki būtu gatavi lietot tūlīt.
Redzot, cik strauju ekonomisko izaugsmi pēdējā pusgadsimtā piedzīvojušas inovācijās resursus ieguldošās Āzijas valstis, varam vien iztēloties, kādu izrāvienu nodrošinās līdera pozīcijas mākslīgā intelekta risinājumu izstrādē vai medicīnas inovācijās. Tieši tādēļ Eiropai jābūt šo līderu vidū. Lai to izdarītu, zinātniekiem un uzņēmējiem jāsadarbojas. Tāda arī ir Eiropas Inovācijas padomes (EIC) misija – savest kopā gaišākos akadēmisko aprindu prātus ar apņēmīgākajiem uzņēmējiem, lai kopīgiem spēkiem radītu revolucionāras, cilvēces iespējas transformējošas tehnoloģijas.
EIC ir izveidota ES programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros, un tās budžets līdz 2027. gadam ir 10,1 miljards eiro, lai atbalstītu revolucionāras inovācijas visā to dzīves ciklā, sākot no agrīnā posma pētniecībā līdz koncepcijas pierādīšanai, tehnoloģiju nodošanai un jaunuzņēmumu finansēšanai. Tā kā inovāciju radīšana un iedzīvināšana ir ilgs process un sastāv no daudziem posmiem, EIC piedāvā trīs kārtas dažādām jaunievedumu attīstības stadijām.
Atrast ceļu inovācijām
Pirmā ir Pathfinder, kuras būtība skaidri nolasāma nosaukumā. Tā ir ceļa meklēšana. Gan darbs pie izgudrojuma, gan tirgus izpēte, lai saprastu, cik noderīga šāda inovācija varētu būt sabiedrībai. Šī ir stadija ar aktīvu zinātnieku iesaisti, intensīvu izpētes un izmēģināšanas procesu, kas prasa lielus ieguldījumus. Sākotnēji tas acīmredzot atbiedēja mazāk turīgu dalībvalstu zinātniskos institūtus un uzņēmējus, jo kā no Latvijas, tā Austrumeiropas kopumā pieteikumu skaits bija neliels. Gadu gaitā interese ir augusi un rezultējusies lielākā pieteikumu skaitā, tomēr joprojām var vērot atšķirīgu pieeju. Mūsu pētnieki fokusējas uz reālāk sasniedzamiem, mazāk ambicioziem mērķiem, kamēr citu valstu uzņēmēji un zinātnieki savas idejas «iepako» kā caurlauzošas tehnoloģijas. Tā kā EIC fokusējas uz revolucionāru inovāciju atbalstīšanu, finansēju piešķiršanas proporcija ir pat likumsakarīga. Atkarībā no programmas, tiek apstiprināti aptuveni 7-10% no visiem pieteikumiem. Savukārt Latvijas dalībnieku veiksmīgo pieteikumu īpatsvars ir 2-3%. Tas diezgan uzskatāmi parāda, ka jādomā vērienīgāk, jāpiedāvā unikāli risinājumi un arī atbilstoši jāpasniedz to pienesums cilvēcei.
Pašlaik ir atvērtas 263 programmas par dažādām tēmām, arī Open Funding, kurā tiek sniegts atbalsts jebkurām tehnoloģijām un jauninājumiem, kas attiecas uz dažādām zinātnes, tehnoloģiju, nozaru un lietojumu jomām vai pārstāv jaunas kombinācijas. Tas nozīmē, ka ikviens pētnieks var piemeklēt savam darbam atbilstošu programmu un pamēģināt pārnest savu darbu no laboratorijas uz ražotnēm, lai tas kādu dienu atvieglotu dzīvi miljoniem cilvēku. Nevajag apstāties, pat ja saņemts atteikums, jo ideju var uzlabot, piešķirt tai lielāku vērienu un mēģināt vēlreiz.
No izgudrojuma par biznesu
Otrajā jeb Transition kārtā var iekļūt tie pretendenti (mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, pētniecības organizācijas un universitātes; vai projektu apvienības), kuri savu ideju pārvērtuši reālā produktā, bet vēl ir jāturpina testēt tehnoloģiju un jāizstrādā inovāciju biznesa plāns.
Šajā stadijā EIC palīdz dibināt uzņēmumu vai attīstīt projektu esošas kompānijas paspārnē, piešķirot grantu līdz 2,5 miljonu eiro apmērā. Šajā stadijā izgudrotājiem jāizstrādā reāls produkts vai risinājums, ko var nodemonstrēt programmas komisijai.
Ja pārejas fāze ir sekmīga un ir potenciāls komercializēt jauno inovāciju, tad uzņēmums tiek uzņemts akseleratorā, kur sākas reāla uzņēmējdarbība ar ražošanu un tirdzniecības procesu. Tajā dalībnieki var pretendēt uz investīcijām pat 10 miljonu eiro apmērā. Latvija par palepoties, ka jau divas mūsu kompānijas saņēmušas finansējumu no EIC Accelerator programmas. 2020. gadā 2,253 miljonu eiro granta finansējums tika piešķirts papildinātās realitātes 3D briļļu medicīnas vajadzībām ražotājam LightSpace Technologies no Mārupes, bet 2023. gadā 2,3 miljonu grantu saņēma Naco Technologies, lai varētu turpināt darbu zaļā ūdeņraža ražošanas jomā.
Tālāk jau inovatīvās kompānijas var pieteikties finansējumam sākot no 10 līdz pat 30 miljonu eiro apjomā, lai turpinātu paplašināt inovāciju attīstības iespējas, piemēram, digitālās, zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju (deep tech), tīro tehnoloģiju & biotehnoloģiju un daudzās citās jomās EIC Step Scale-Up programmās.
Par EIC programmām atbildīgie labi apzinās, ka investīciju vide katrā valstī ir atšķirīga un ka tādēļ turīgāko valstu uzņēmumiem ir lielākas iespējas saņemt privātās investīcijas, tādēļ tiek strādāts pie papildu atbalsta mazāk turīgajām dalībvalstīm. Padomā ir Widening jeb paplašināšanas programma ar pre-akseleratoru, kurā mazāk pieredzējušiem, apņēmīgiem zinātniekiem un uzņēmējiem palīdzēs sagatavoties dalībai EIC Pathfinder un pārējās finansējuma piesaistes kārtās. Plānots, ka granta finansējums būs pusmiljona eiro apmērā un valstu kvotas netiks noteiktas. Tas nozīmē, ka varēs pieteikties visas ieinteresētās zinātnieku un uzņēmēju apvienības no valstīm, ko EIC būs iekļāvusi paplašināšanās programmas sarakstā.
Ko šīs ES iniciatīvas nozīmē Latvijas zinātniekiem un globāli domājošiem uzņēmējiem? Patiesībā tā ir vienreizēja iespēja zinātnisko darbu pacelt augstākā līmenī un piešķirt tam kolosālu pievienoto vērtību. Pat šķietami ļoti specifiskam izgudrojumam var rasties plašs pielietojums. Alumīnija foliju izgudrojušie kosmosa pētnieki pilnīgi noteikti nebija cerējuši, ka viņu darba augļi kādu dienu atradīsies katra mājokļa virtuvē.
Autore ir Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) vēstnese
Pagaidām nav neviena komentāra