Veselības aprūpes sistēma balstās uz vairākiem pīlāriem. Ikviens redzam un pamanām darbu, ko ik dienu veic mediķi, slimnīcu personāls, neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālisti. Bet vai redzam un novērtējam farmaceitus? Lielpilsētās aptiekas ir gandrīz uz katra stūra un nereti tiek asociētas ar tirdzniecības vietām. Bet visbiežāk tomēr “aizkadrā” noris darbs, ko veic farmaceiti – augsti izglītoti profesionāļi ar zināšanām kā veselības aprūpē, tā zāļu ražošanā, kas ne tikai gatavi konsultēt pacientus ārstēšanas procesā, bet arī izgatavot medikamentus, kad tie nepieciešami vai arī nav pieejami ražošanas pārtraukumu, piegāžu ķēdes pārrāvumu vai ģeopolitisko notikumu dēļ.
Farmaceits ir iedzīvotājiem pieejamākais veselības aprūpes speciālists, taču vienlaikus viszemāk novērtētais. Šie speciālisti pašlaik par savu konsultāciju nav tiesīgi saņemt atlīdzību.
Tāpat arī virkne pakalpojumu, ko veselības aprūpes sistēmas efektivitātes veicināšanas nolūkā varētu uzticēt farmaceitiem, arvien netiek deleģēti. Citu valstu pieredze rāda, ka gana veiksmīgi farmaceiti var nodrošināt gan sezonālās vakcinācijas, piemēram, pret gripu, zāļu pārskatu sastādīšanu, recepšu atkārtošanu hroniskajiem pacientiem un citus atbalsta pakalpojumus saistībā ar drošu zāļu lietošanu un iedzīvotāju veselības sekmēšanu, kas Latvijas situācijā būtiski atvieglotu darbu pārslogotajām ģimenes ārstu praksēm. Pozitīvi, ka pie šā jautājuma pašlaik strādā īpaši izveidota darba grupa, tomēr skaidrības ieviešanu nozares speciālisti gaida pēc iespējas drīzāk.
Arī zāļu izgatavošana, kas vēsturiski bijusi viena no lielākajām farmaceitu atbildībām un specialitātēm, ir virziens, kas mērķtiecīgi būtu jāattīsta un jāstiprina. Pašlaik šis pakalpojums, lai arī tiek nodrošināts vairumā aptieku, tiek izmantots salīdzinoši kūtri. Viens no iemesliem – tas vairāk balstās uz farmaceitu entuziasmu. Cena, ko izgatavotajiem medikamentiem drīkst piemērot, ir ierobežota un nespēj segt nedz tehniskā nodrošinājuma izmaksas, nedz speciālista ieguldīto darbu. Vienlaikus tieši zāļu izgatavošana aptiekā var kļūt par neatsveramu pakalpojumu potenciālas krīzes situācijā.
Mēs nevaram izlikties, ka krīzes draudi nepastāv. Farmaceitu un citu veselības aprūpes speciālistu loma iespējamajos krīzes apstākļos ir neatsverama. To rāda arī Ukrainas pieredze. Un izaicinājumi, ar ko Ukraina saskārās kara sākumā, ir mācība, no kuras jāmācās arī mums. Ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas un rīcības plāns, pēc kā vadīties konkrētos apstākļos. Patlaban šāda skaidrība nepastāv. Ir tikai nojausma, turklāt par šo tēmu, kamēr tā neskar tieši, tīri cilvēcīgi daudziem nav vēlēšanās arī domāt. Nozares speciālistiem ir jāsēžas pie viena galda un jāvienojas par konkrētiem rīcības soļiem, turklāt jāuzklausa arī pašu farmaceitu un citu veselības nozares speciālistu viedokļi, pieredze un redzējums. Ņemot vērā, ka farmācijas nozare, tai skaitā farmaceitu un aptieku darbība ir stingri reglamentēta, tikpat būtiskas ir arī skaidras un saprotamas vadlīnijas par to, kā un vai ir iespējams atkāpties no normatīvo aktu prasībām krīzes situācijā.
Uzskatu, ka gan pašlaik, gan arī krīzes apstākļos aptieku loma, īpaši reģionos, būs neatsverama. Farmaceits ir kā vidutājs starp ārstu un pacientu. Tas pilda ne vien savu profesionālo, bet bieži vien arī ievērojamu sociālo lomu, īpaši reģionos. Tie ir eksperti, kuriem cilvēki uzticas, kuru padomā ieklausās un pie kā vēršas situācijās, kad ārsts nav pieejams vai palīdzība nepieciešama akūti. Cilvēka drošības sajūtai būtiska ir uzticamas informācijas pieejamība, un tieši aptiekas un farmaceiti ir tiešais saskares punkts ar sabiedrību, nodrošinot gan informāciju, gan medikamentu pieejamību. Lai arī līdz šim farmaceiti visbiežāk palikuši neredzamo varoņu lomā, Ukrainas un mūsu pašu piedzīvotā Covid–19 pieredze ir pierādījusi, ka krīzes apstākļos šie ir speciālisti, kas stāv pirmajās līnijās. Tādēļ nozarei ir jādara viss iespējamais, lai šos speciālistus sagatavotu iespējamajiem krīžu scenārijiem un maksimāli atbalstītu, nevis iemestu kārtējā neskaidrā reformā ar neparedzamu rezultātu, kura pieprasa nozīmīgu farmaceita papildu iesaisti jau tā saspringtajā ikdienā.
Autore ir asociētā profesore, domnīcas Veselības aprūpes sistēmu noturība viena no dibinātājām
Pagaidām nav neviena komentāra