Pandēmijas laikā četriem draugiem radās ideja dibināt digitālu klīniku. Medon nodrošina dažādu specialitāšu ārstu konsultācijas tiešsaistē
Lai gan kopš pandēmijas pagājuši tikai daži gadi, nu jau gandrīz aizmirsies, ka tā kārtīgi izpurināja pilnīgi visas nozares, tajā skaitā medicīnu, uz kuras pleciem tobrīd tika uzlikts vislielākais slogs. Pandēmija piešķīla dzirksteli arī Latvijā dibinātai digitālajai klīnikai Medon, kas piedāvā ārsta un pacienta tikšanos attālināti. To izveidoja četri draugi — Roberts Lasovskis, Mārtiņš Ērglis, Andrejs Mironovs un Helvijs Henšelis.
Roberts veidoja veiksmīgu karjeru finanšu nozarē, par ko bija sapņojis kopš bērnības. 2020. gada pavasarī viņš bija uzņēmuma Twino Investments valdes priekšsēdētājs. Baiļojoties no vīrusa, cilvēki mēģināja pēc iespējas norobežoties cits no cita, un arī Roberts ar ģimeni devās padzīvot uz laukiem. Un labi, ka tā!
Tur, klausoties kādu raidierakstu, viņš izdzirdēja stāstu par telemedicīnu. «Man tas šķita superinteresanti,» atceras Roberts. Kā jau finanšu nozares profesionālis, kura ikdiena ir analītiska domāšana un izpēte, viņš tūlīt sāka noskaidrot, ko tāda attālināta medicīna īsti nozīmē un vai Latvijā ir pieejama. Pēc izpētes konstatējis, ka Latvijā šāds piedāvājums nav attīstīts, Roberts aizdomājās — varbūt vērts tukšo nišu aizpildīt. Par šo ideju nolēma apspriesties ar draugiem.
Īsziņa nav dokuments
Izrādījās, ka līdzīga doma jau diezgan sen šķitusi aktuāla arī sirds ķirurgam Mārtiņam Ērglim. Viņš stāsta, ka attālinātā medicīna pasaulē ir populāra jau visai sen. Turklāt Izraēlā, Apvienotajos Arābu Emirātos un arī Lielbritānijā attālinātas konsultācijas ir ikdiena. Nav nemaz jāmeklē tik tālu — tepat Igaunijā 10% no visām ārstu pieņemšanām notiek attālināti.
Tāpēc teikt, ka radīts jauns velosipēds, gluži nevar. Tomēr iespēja ar to izbraukt Latvijā ir jaunums. «Šādas platformas izveide sevišķi aktualizējās pandēmijas laikā. Man kā sirds ķirurgam bija acīmredzams, ka brīdī, kad esam norobežoti cits no cita, trūkst saziņas ar pacientiem,» saka Mārtiņš. Cilvēkiem, kam plānota operācija vai nepieciešama konsultācija, piemēram, medikamentu izvēlē vai lietošanā, bija neziņa, ko darīt, ko izvēlēties un kam prasīt padomu.
Kovidlaikā šur tur parādījās attālinātās konsultācijas, bet lielākoties, kā smejas uzņēmuma dibinātāji, piespiedu brīvprātīgi. Aicināti nedoties laukā no mājām, cilvēki ģimenes ārstam vai citiem speciālistiem zvanīja un lūdza konsultācijas pa telefonu, sazinājās vietnē WhatsApp. Ārsti visbiežāk neatteica, tomēr oficiāli noformēt šādas vizītes nebija iespējams, jo trūka sistēmas, kas to ļautu.
Arī attālinātu ārsta vizīti nepieciešams dokumentēt, pierakstīt sniegtos ieteikumus, medikamentus. Taču WhatsApp ziņa jau nav nekāds dokuments. Turklāt pacientam par vizīti būtu jāsamaksā. Tā tas nenotika. «Arī es kā ārsts iepriekš biju attālināti konsultējis pa telefonu. Bet tas nebija godīgi ne pret pacientu, ne pret ārstu, jo saistības ne no vienas, ne no otras puses netika apliecinātas,» uzsver Mārtiņš.
Netriekties no Daugavpils
Radot Medon klīniku, dibinātāji vēlējās, lai attālinātā konsultācija pēc būtības ne ar ko neatšķirtos no ikdienišķas vizītes ārsta kabinetā. Vienīgais ierobežojums būtu tajā, ka ārsts nevar pacientu izmeklēt pieskaroties. Taču ir milzumdaudz gadījumu, kad ārsta un pacienta tikšanās klātienē vispār nav nepieciešama. «Piemēram, kardioloģijā un arī sirds ķirurģijā sākotnēji ir svarīgi pacientu redzēt klātienē. Citādi nemaz nedrīkst! Taču, ja konsultācija ir atkārtota un mums ar pacientu vienkārši jāpārrunā nepieciešamā terapija, kāpēc gan mēs nevarētu tikties attālināti? Iedomājieties, kā tas ietaupītu laiku un resursus cilvēkam, kuram jātriecas uz Rīgu no Daugavpils,» uzsver Mārtiņš.
Arī kardioloģijā tik svarīgā medikamentu devu pielāgošana vai korekcija veiksmīgi paveicama attālināti. «Tiek ietaupīts pacienta laiks, arī pašsajūta nav mazsvarīga. Ja cilvēks gados var konsultēties ar savu ārstu, neizejot no mājām, tas ir lieliski,» piebilst Roberts. Svarīgs arī ātrums, kādā pacients var tikt pie speciālista. Katram zināms — dažkārt pie konkrēta ārsta vizīte jāgaida ļoti ilgi. «Tikmēr problēma jau ir samilzusi, jo pacients, piemēram, ir pārstājis dzert zāles un vairs nesaņem ārstēšanu,» uzsver Mārtiņš.
Viņš piebilst — nevajag domāt, ka viņu radītā platforma pilnībā gribētu aizstāt klātienes vizītes pie ārsta, nebūt ne. «Būtu muļķīgi tā domāt.» Attālinātā konsultācija ne vienmēr ir iespējama. Ja lauzta roka un tā «jāsaliek» vai nepieciešama ginekoloģiska izmeklēšana, pieņemšana tiešsaistē nepalīdzēs. Tomēr tas ir vēl viens papildu rīks, kā attīstīt ārstu pieejamību.
Līdzīgā virzienā strādā arī vairākas lielās Latvijas ārstniecības iestādes — kopš 2020. gada attālinātas konsultācijas sniedz Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, bet kopš pagājušā gada arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Jauna ārstniecības iestāde
Toreiz, 2020. gadā, noticot idejas perspektīvai, kopā ar Robertu un Mārtiņu darbu sāka arī viņu draugi Andrejs Mironovs un Helvijs Henšelis. Idejas autori gan sākotnēji nelika visas olas vienā groziņā, turpināja darbu savos līdzšinējos amatos un vietni, kur būs pieejamas ārstu konsultācijas, veidoja paralēli.
Roberts jau iepriekšējā darbavietā bija strādājis ar dažādu rīku izveidi digitālajā vidē, tiesa, finanšu pakalpojumu jomā. Tagad tas bija jādara veselības aprūpē. Līdz pirmajai kaut cik lietojamai versijai pagāja aptuveni pusgads. «Tā mēs pamazām attīstījām mājaslapu, veidojām ārstu bāzi,» atceras Roberts.
Viņi veica ārstu aptauju, lai saprastu, kāda veida komunikācija ar pacientiem būtu ērtāka. Mārtiņš uzteic draugu un biznesa partneru plašās zināšanas, lielo rūpību un profesionalitāti, ar kādu platforma tika veidota. Tas arī pašam devis lielāku ticību, ka viss sanāks.
Kā jau lielākajai daļai jauno uzņēmēju, arī Medon dibinātājiem sākotnēji nākotne rādījusies rožainās krāsās. Bija cerība, ka lielisko ideju ātri uzķers gan ārsti, gan pacienti un viss aizies tūlīt un tagad. Tā nenotika. «Ja neesi dziļi nozarē, ir problēmas, kuras iepriekš nevari paredzēt,» saka Roberts. Viņš pasmejas — ja būtu zinājuši, cik daudz juridisku un citu veidu problēmu būs jārisina, diezin vai ar tādu entuziasmu ķertos pie darāmā.
Viena no problēmām — bija jāsaņem ārstniecības iestādes statuss. Uzņēmēji ir pateicīgi Veselības inspekcijai, atbildīgajiem speciālistiem, kas izrādīja pretimnākšanu likumdošanas skaidrošanā, dokumentācijas sakārtošanā, — Latvijā šādas medicīnas iestādes izveide nav ierasta prakse, tāpēc pagāja laiks, kamēr tapa skaidrs, kā tas vispār darāms.
Var maksāt vairāk
Lielākoties biznesa modelis klīnikās paredz, ka ārsti no summas, kuru pacienti samaksā par vizīti, saņem aptuveni 30—40 procentus. Tas esot pilnīgi loģiski un saprotami, jo jāmaksā par telpu īri, uzturēšanu, infrastruktūru un tā tālāk. «Tā kā mums nav jāmaksā par telpām un daudzām citām lietām, ārstiem varam maksāt līdz pat 80 procentiem no vizītes cenas. Divreiz vairāk! Mums šķita — lūk, ārsti tagad pie mums stāvēs rindā. Taču piedāvājums neizrādījās pietiekami vilinošs, lai šeit veidotos rindas,» ar smaidu saka Roberts.
Bet vismaz tagad visi lielie darbi jau padarīti. Tēlaini sakot, lidmašīna jau ieskrējusies pa skrejceļu un sākusi pacelšanos. Sākumā ārsti pret klīnikas darbību izturējās ar zināmu skepsi, taču tagad jau izdevies piesaistīt vairāk nekā 160 speciālistu. Mēnesī notiek vairāki simti konsultāciju. Lielākā daļa pacientu pagaidām ir no Rīgas, bet palēnām vairojas arī to pacientu skaits, kas dzīvo reģionos. Konsultēto klientu vidējais vecums ir 40 gadu, taču vecākajam pacientam ir 88 gadi.
Interesanti, ka lielākā daļa pacientu platformu lieto telefonā, nevis datorā vai planšetē. Uzņēmuma dibinātāji saka — tas ir mīts, ka digitālās prasmes vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vājas. Turklāt palīdzot arī bērni un mazbērni. Un, jā, tieši vecāka gadagājuma cilvēki vides pieejamības un veselības ierobežojumu dēļ varētu būt digitālās klīnikas lielākā mērķa grupa, joprojām uzskata uzņēmuma veidotāji.
Mārtiņš paskaidro — pirmos pacientus neklātienes vizītēm platformā uzaicināja paši ārsti. Redzot, cik tas ir ērti un pieejami, pacientu skaits pamazām auga. Šogad gan ārstu, gan pacientu iesaisti plānots kāpināt vēl vairāk.
No sabiedrībā zināmākajiem ārstiem, kas kļuvuši par klīnikas darbiniekiem, Roberts un Mārtiņš min kardiologu Aināru Rudzīti, bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, urologu Mihailu Menisu. Pieprasītākie šobrīd esot tieši mentālās veselības speciālisti, psihiatri, psihoterapeiti, psihologi. Taču pacienti vēlas attālināti apmeklēt arī reproduktīvās medicīnas speciālistus, dermatologus, endokrinologus un kardiologus.
Paredzēts, ka platformā pieejami arī ģimenes ārsti, nodrošinot iespēju regulāri sazināties bez vainas apziņas, ka jāzvana uz ārsta privāto telefonu vai jāsūta ziņas WhatsApp. Papildus uzņēmēji apsvēruši pakalpojumu Medon subscription, kas pacientiem par salīdzinoši nelielu samaksu dotu līdzīgu pieeju kā pie valsts apmaksātajiem ģimenes ārstiem, bet izmantojot attālinātās konsultācijas, komunikāciju digitālā formātā.
Lieli plāni
Kā īsti notiek attālinātās vizītes? Pacientam jāreģistrējas Medon mājaslapā un jāizveido savs profils. Tikko ieviests jauninājums — lai atvieglotu procesu, reģistrēties iespējams ar e-pastu, Google vai Facebook autentifikāciju. Savukārt, piesakoties uz konsultāciju, gan ir nepieciešams izmantot drošo autentifikāciju, proti, Smart-ID vai kādu no internetbankām. Sameklējot atbilstošā ārsta specializāciju vai konkrēta speciālista vārdu, jāsamaksā un jāizvēlas vizītes laiks. Uzreiz iespējams pievienot īsu veselības problēmu aprakstu, jau veiktos izmeklējumus. Klīnikas dibinātāji uzsver — privātums, datu drošība ir augstā līmenī, tāpēc nav jāraizējas par datu noplūšanu.
Interesanti, ka vizītes cenu nosaka nevis digitālā klīnika, bet pats ārsts. Ja konsultācija maksā, piemēram, 60 eiro, bet paredzētās stundas vietā vizītei vajadzīgas tikai 10 minūtes, vizītes cena var samazināties. «Viss ir vērsts uz ērtībām un uz to, lai vizīte notiktu, nevis nenotiktu,» piebilst Mārtiņš. Un tad vienkārši jāgaida noliktais vizītes laiks.
Kā notiek sadarbība ar ārstiem? Roberts paskaidro — ar katru tiek noslēgts individuāls darba līgums, lai klīnika varētu izmaksāt algu un veikt nepieciešamo nodokļu samaksu. «Kā jau minēts, ārstiem maksājam divas trīs reizes vairāk, nekā viņi saņem par klātienes konsultāciju,» stāsta Roberts. Ārsti norāda iespējamos vizīšu laikus, kas vēlāk tiek samēroti ar pacientiem pieejamo laiku un nepieciešamajām konsultācijām.
Kā zināms, liela problēma ārstniecības iestādēs ir pacientu neierašanās uz vizīti, par to iepriekš nebrīdinot. Attālinātajā medicīnā šāda situācija praktiski nav iespējama, jo jāsamaksā jau pirms vizītes.
Kad pienācis konsultācijas laiks, autorizējoties Medon platformas kontā, notiek sazvanīšanās starp ārstu un pacientu. Abi pārrunā situāciju, notiek konsultācija. Tā, gluži tāpat kā klātienes vizītē, tiek iegrāmatota — ārsts aizpilda konkrētu formu, kurā norāda diagnozi, nepieciešamo terapiju, izrakstītos medikamentus. Turpmāk šī informācija pacientam pieejama viņa pašā kontā.
Un kādi ir uzņēmēju plāni nākotnei? «Lieli!» gandrīz vienā balsī iesaucas Roberts un Mārtiņš. Viens no plāna punktiem paredz digitālās konsultēšanas platformu piedāvāt kā papildu rīku lielajām medicīnas iestādēm — slimnīcām, poliklīnikām, tādējādi atvieglojot gan ārstniecības iestāžu un ārstu darbu, gan piedāvājot pacientiem vieglāku un ātrāku piekļuvi ārstiem.
Tāpat paredzēts, ka digitālo platformu varēs izmantot arī tautieši ārzemēs, kā arī ārzemnieki.
Kā notiek attālinātās vizītes?
- Pacientam jāreģistrējas Medon mājaslapā un jāizveido savs profils. Tikko ieviests jauninājums — lai atvieglotu procesu, reģistrēties iespējams ar e-pastu, Google vai Facebook autentifikāciju. Savukārt, piesakoties uz konsultāciju, gan ir nepieciešams izmantot drošo autentifikāciju, proti, ar Smart-ID vai kādu no internetbankām.
- Jāatrod vajadzīgais ārsts pēc specialitātes vai vārda un uzvārda.
- Jāsamaksā un jāizvēlas vizītes laiks.
- Pirms vizītes iespējams pievienot īsu veselības problēmu aprakstu, jau veiktos izmeklējumus.
- Rezervētajā laikā, autorizējoties Medon platformā, notiek sazvanīšanās starp ārstu un pacientu.
- Informācija par vizītes gaitu pēc tam pieejama pacienta kontā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Komentāri (1)
murrey 11.10.2024. 22.38
Pieļauju, ka platforma, kuru izmantotu slimnīcas un poliklīnikas būtu noderīgāka. Daudzos gadījumos attālināta komsultācija ir noderīga pēc tam, kad pirmā vizīte ir bijusi klātienē un jāpārrunā tikai analīžu rezultāti un/vai jāpielāgo zāļu deva. Būtu jābūt arī iespējai nosūtīt uz izmeklējumiem. Tā kā nav papildu izdevumi, varat maksāt ārstam vairāk. Bet būtu labi, ja no tā iegūtu arī pacients – maksa par vizīti būtu mazāka.
0