Līga Eglīte jau deviņus gadus kopj Cēsu viduslaiku pils virtuves dārzu, lolo seno augu sēklas, izglīto cilvēkus un feisbukā raksta savas Zāļu sievas piezīmes. Viņa ir kā zināšanu tilts starp 500 gadus senu pagātni un mūsdienām
Divpadsmit augstajās dobēs aug vairāk nekā 60 augu šķirnes, kurus viduslaikos izmantoja pārtikā, medicīnā un kosmētikā. Dārziņu apjož lazdu pinuma žogs. Šeit viss tiek darīts kā 16. gadsimtā. Vienīgā pazīme, kas liecina, ka tomēr esam 21. gadsimtā, ir pati Līga — pirms 500 gadiem galvenais dārznieks noteikti bija vīrietis, bet sievietes veica palīgdarbus. Tagad šī ir Līgas un viņai īpaši mīļās pils kaķenes, raibās Grāfienes valstība. «Cēsu viduslaiku pils un dārzs patiesībā pieder Grāfienei, mēs visi esam tikai viņas ciemiņi,» smejas dārzniece.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.