Taisīt zaļāku «bum!»

Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu 

Lai samazinātu ballīšu, koncertu un dažādu citu pasākumu ietekmi uz vidi, trīs galvenās lietas, kam ieteicams pievērst uzmanību, ir enerģijas patēriņš, pārtika un transports

Jāseko tam, ko sludinām

Grupas Citi zēni bundziniekam Tomam Kagainim vides jautājumi rūp jau kopš bērnības. To, ka jāšķiro atkritumi un nav pareizi pirkt nevajadzīgas lietas, viņš apguvis no vecākiem. Bet pirms pāris gadiem grupa startēja Eirovīzijas dziesmu konkursā ar zaļam dzīvesveidam veltītu dziesmu Eat Your Salad, kuras galvenais vēstījums bija — domāt par ekoloģiju ikdienā ir seksīgi.

«Pēc Eirovīzijas mums ļoti bieži vaicāja, vai mēs tiešām paši arī tā dzīvojam. Man šķiet, būtu ļoti bēdīgi sludināt dziesmā kaut ko tādu, ko paši neievērojam,» saka Toms. «Taču piedalīšanās ar šādu dziesmu Eirovīzijā mums lika nopietni aizdomāties, kā mēs pārliecināsim cilvēkus, ka mums tiešām tas rūp. Sapratām, ka nevaram turp aizbraukt, piegāzt pilnu skatuvi ar uguni un izšaut konfeti, kas pēc tam paliek mētājamies pa grīdu. Sākumā likās, ka tas ir vienīgais variants, kā uztaisīt lielo «bum!», bet padomājām, un izrādījās, ka to «bum!» uz skatuves var uztaisīt daudzos citos veidos. Piemēram, ar atraktīvu horeogrāfiju. Kopš tā laika esam atraduši daudz labu alternatīvu pirotehnikai, konfeti un tamlīdzīgiem šova elementiem, kurus joprojām neizmantojam.»

Toms gan norāda, ka šovs, ko redzam uz skatuves, parasti veido tikai nelielu daļu no kopējās pasākuma radītās ietekmes uz vidi. 

Vislielāko ekoloģisko nospiedumu atstāj norises, ko cilvēki uztver kā pašsaprotamas un par tām nemaz īpaši neaizdomājas. Piemēram, ne tikai pasākuma dalībnieku, bet arī skatītāju nokļūšana līdz notikuma vietai. It īpaši, ja tas ir kāda slavena mākslinieka koncerts, uz kuru cilvēki dodas pat no citām valstīm, ceļojot ar lidmašīnām vai personīgajiem auto. Ideālā variantā uz pasākuma norises vietu cilvēki dotos savā pilsētā, izmantojot sabiedrisko transportu vai kājām. 

Tāpat, kaut arī skaņas un gaismas aparatūra patērē gana daudz enerģijas, vēl krietni vairāk tās nepieciešams kondicionieriem, kas nodrošina apmeklētājiem patīkamu klimatu telpās. Tāpēc brīvdabas koncerti patiesībā ir videi draudzīgāki.

Toms arī novērojis, ka brīvdabas koncertos, iespējams, biežāk tiek domāts par citiem vides aspektiem, piemēram, depozīta glāzēm dzērieniem. Viņu priecē, ka tādas pasākumos tiek piedāvātas arvien biežāk. Diemžēl ne vienmēr. Iespējams, pasākumu rīkotāji vienkārši paslinko.

«Tur, kur nevaram paši kaut ko mainīt, mēs cenšamies būt balss vai ietekme. Ar sludināšanu no skatuves gan nenodarbojamies, taču mūsu dziesma Eat Your Salad jau ir vēstījums, kuru atkal un atkal izplatām no skatuves,» saka Toms. «Taču tur, kur varam, tur rīkojamies. Piemēram, braucam uz koncertiem ar mūsu kopējo busiņu, nevis katrs ar savu auto, kas būtu ērtāk. Bet kopā sanāk arī lētāk. Bieži darīt kaut ko, lai būtu finansiāli izdevīgāk, ir arī draudzīgāk dabai. Uz to mēs vēlamies mudināt arī citus.»

Jāsāk ar to, kas sanāk

Kādam no mums tas bija svarīgāk, citam varbūt mazāk, bet, kopš tas kļuvis par grupas vēstījumu, domāšana par videi draudzīgāku dzīvi sāka ietekmēt mūs visus. Pamazām arvien vairāk liekot katram grupas dalībniekam par to aizdomāties, stāsta Citu zēnu saksofonists Dagnis Roziņš. «Katru reizi, kad kāds uzdod šos jautājumus, tu par tiem aizdomājies un sāc izdarīt pareizākas ikdienas izvēles, kas ar laiku kļūst par ieradumu.»

Dagnis, kurš ir arī Latvijas čempions diska mešanā, ir vissportiskākais no Citiem zēniem. Tomēr trenējoties un apmeklējot svaru zāli viņi visi. Ne tikai veselības dēļ, bet arī tādēļ, lai izdotos realizēt apņemšanos radīt šovu no pašu enerģijas, nevis izmantojot resursus patērējošus un piesārņojošus specefektus. Vasarā visi uz mēģinājumiem minoties ar velosipēdu.

«Arī mūsu suvenīrus, piemēram, T kreklus, izgatavojam no materiāliem, kuri, kā apgalvo piegādātājs, ir draudzīgi videi. Un pārliecināmies, ka tie arī ilgi kalpo. Lai nav tā, ka tas kļūst nevalkājams jau pēc pāris mazgāšanas reizēm, kas nav mazāk būtisks aspekts, domājot par vidi,» saka Dagnis. «Cenšamies būt praktiski. Tādas lietas kā cepure vai krekls ir noderīgas arī nēsāšanai. Ja mēs ražotu lelles, tas būtu bezjēdzīgi. Domājam par to, lai pārdotu jēgpilnas lietas.»

Pasaules popmūzikā ir gana daudz mākslinieku, kas pievērš arvien lielāku uzmanību viņu radītajai ietekmei uz vidi, Dagnis stāsta. Piemēram, Coldplay noteikuši un cenšas ievērot ļoti augstus vides standartus. Grupas koncertos pat esot īpaša grīda, kas skatītāju lēkāšanu pārvērš elektroenerģijā, kuras pietiekot, lai nodrošinātu vakaram nepieciešamo patēriņu. Vēl viens veids, kā samazināt savu ietekmi uz vidi, ir mazākas skatuves izmantošana. Šo ceļu iet pat lielas grupas.

«Tas laiks, ko mēs pavadām, braucot vienā busiņā, arī bieži tiek lietderīgi izmantots, radot jaunas dziesmas. Vasaras sezonā sanāk braukāt visai daudz, mūsu rekords ir četri koncerti vienā dienā, kas tiešām prasa būšanu labā fiziskajā formā. It īpaši ar mūsu videi draudzīgo pieeju koncertēšanai,» stāsta Dagnis. «Taču mēs nevienam neko nepārmetam arī tad, ja kāds nedzīvo ļoti zaļi. Ja gribi dzert no plastmasas pudeles, tad dzer; gribi braukt ar mašīnu, kas patērē daudz degvielas, tad brauc. Taču mēs aicinām piedomāt pie tā, ar ko varētu sākt, lai kļūtu videi draudzīgāks. Atrast kaut ko, kas nāk pašam par labu, piemēram, ļauj ietaupīt. Kad sāc kaut ko darīt, tas kļūst par ieradumu, vienai lietai seko otra, un ar laiku to savācas gana daudz.»

Daudzgadīgas dekorācijas

Pieredze rāda, ka jebkuras izmaiņas ir lēnas, taču ir svarīgi ar kaut ko sākt, un pasākumu organizēšana pamazām kļūst videi draudzīgāka, stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. «Sākot no tā, ka vismaz vairumā bērnu ballīšu, šķiet, vairs neizmanto plastmasas traukus un nelaiž gaisā balonus, un beidzot ar depozīta glāzēm, kas pasākumos redzamas arvien biežāk.»

Trīs galvenās lietas, kam ieteicams pievērst uzmanību, rīkojot pasākumus, ir enerģijas patēriņš, pārtika un transports. Tas, cik ļoti videi draudzīgs būs pasākums, bieži ir atkarīgs arī no vietas, kur tas notiek.

Lai samazinātu transporta radītos izmešus, Latvijas Dabas fonds aicina pasākuma organizatorus nodrošināt tā tuvumā velostāvvietas, bet dalībniekus izmantot šo pārvietošanās līdzekli vai ierasties uz ballīti kājām vai sabiedriskajā transportā. Tāpat organizatoriem būtu vēlams nodrošināt sabiedrisko transportu uz pasākumu, ja tas notiek vietā, kur tāds parasti nav pieejams.

Domājot par apmeklētāju ēdināšanu, ieteicams piedāvāt mazāk gaļas produktu, jo to ražošanai ir lielāka ietekme uz vidi. Lai samazinātu atkritumus, vajadzētu nodrošināt pasākuma dalībniekiem iespēju pašiem bez maksas uzpildīt savu ūdens pudeli vai glāzi. Savukārt tādus produktus kā cukuru, sāli un kafijas krējumu padarīt pieejamus garšvielu trauciņos vai kanniņās, nevis piedāvājot mazos vienreizlietojamos iepakojumus.

Vēl viens ieteikums ir apdomīgi veidot pasākumu dekorācijas, lai tās kalpotu arī citus gadus, nevis būtu pēc pasākuma jāizmet. Kā arī pārdomāt, kādus suvenīrus piedāvāt apmeklētājiem un vai vispār tie vajadzīgi. Ja tie nepieciešami, tad suvenīrus labāk nesaražot pirms pasākuma, kas var radīt situāciju, ka nepārdotie ir jāizmet, bet nodrošināt kreklu, krūzīšu vai citu priekšmetu apdrukāšanu uz vietas, teikts pērn Latvijas Dabas fonda izdotajā rokasgrāmatā dabai un klimatam draudzīga pasākuma rīkošanai, kas atrodama arī internetā.

Projektu atbalsta: